atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Draudzes attīstība
vilks
Iesūtīts: 2012.03.17 12:01:21
Kas jūsu pieredzē ir lietas, kas veicina draudzes attīstību? Un no kā noteikti jāizvairās?

Lūdzu konkrētākas atbildes par "lasi Bībelē" (nu vismaz iecitējiet konkrētas Rakstu vietas )
<< 1 ... 36 . 37 . 38 . 39 . 40 . 41 . 42 . 43 . 44 . 45 . 46 ... 49 . 50 . >>
AutorsZiņas teksts
lelbietis [82.145.208.92]
# Iesūtīts: 2012.08.21 09:57:54
LELB pašu bīskapiem tā ir.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.08.21 10:33:39
Juris Saivars
Atpakaļ laikam būs grūti ko paņemt. Bet cits jautājums - vai vispār to vairs var zaudēt, lai cik liels herētiķis tu nebūtu. Bet par šo jau ir bijušas n-tās diskusijas šajā forumā. Kādā no tām parādījās formula, ka tā sukcesija tomēr vairāk līdzīga tai `autorizācijai`, ko teiksim LELBA meklē LWF, nevis kādai maģijai, kas mistiski nododas konsekrācijas ritā caur bīskapa rokām. Bet nu katrā ziņā nu `apustuliskajā sukcesijā` šķiet ir uzņemti arī kristietībai netradicionāla kursa atbalstītāji
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2012.08.21 11:51:36
Juris Saivars
Par to Brastiņu - vai tiešām viņa reliģiozie centieni tiešām bija līdzeklis varas iegūšanai (nevis, piemēram, apmātības avots, kas rezultējās dažādās izpausmēs)? No kurienes šī info?

Pirms kāda laika, esot blakus kādam tautiskajam pasākumam, gadījās pārdomāt, ka šādos (t.sk. "dievturīgos" ) pasākumos sevi kaldinājis ir ne viens vien svešām varām iztopošs cilvēks. Uzskatāms apmelošanās piemērs.
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2012.08.21 11:54:11
Aivars
Kādā no tām parādījās formula, ka tā sukcesija tomēr vairāk līdzīga tai `autorizācijai`, ko teiksim LELBA meklē LWF, nevis kādai maģijai, kas mistiski nododas konsekrācijas ritā caur bīskapa rokām. Bet nu katrā ziņā nu `apustuliskajā sukcesijā` šķiet ir uzņemti arī kristietībai netradicionāla kursa atbalstītāji

Acīmredzami, ka apustuliskā sukcesija ir secīgas autorizācijas ķēde, pie kam ar iespējamiem pārrāvumiem. Mēģinājumi pašai "sukcesijai" piedēvēt ko vairāk ir līdzīgi kā mēģināt Sv.Garu ierobežot jebkurā konkrētā "taustāmā" izpausmē.
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2012.08.21 19:19:07
Atzīšos – nekad neesmu spējis līdz galam saprast „apustulisko sukcesiju” luteriskas baznīcas kontekstā … tāpat kā nespēju īsti uzķert zilo papīrīšu lomu pūšļošanā. Kamdēļ kādam būtu vajadzīga atzīšana no tāda, kuru viņš pats neatzīst?

Noprotu, ka šī fenomena izpratne ir svarīga sekmīgas karjeras veidošanā LELB, kādēļ tā tur ieguvusi jau dziļi ezotērisku nozīmi … tā atklājas tikai īpaši izraudzītiem, pirmās šķiras klēriķiem.
===================

Mārtiņš
90-to sākumā pāris gadus rakos pa arhīviem študierējot gan dievturu personīgās lietas, gan Slepenpolicijas aģentu ziņojumus par tiem. Arhīvos var atrast daudz ko. piem. E.Brastiņa rakstāmgalda saturu - precīzāk to, kas tur palika pāri pēc NKVD kratīšanas … tomēr palicis bija pietiekoši. Jocīgi, ka biju otrais šīs lietas skatītājs – 60. gados tajā bija ieskatījies kāds GB leitnants.
Daļu no rezultāta publicēja LMF - Mantojums 1997 Nº1 „Kā atbildēt dievturiem”.

Brastiņš bija mācījies Pēterburgā Štiglica mākslas skolā – kopā ar vēlākajiem socreālisma pīlāriem un dvēseļu inženieriem P.Bučkinu, R.Frencu, A. Ļubimovu, G.Vereijski. Pēc tam Bratiņš ieguva militāru izglītību kara inženieru skolā – vienā laikā ar vēlākajiem Staļina prēmijas laureātiem M.Janovski un J.Šimanski.

Tāpat kā daudzi viņa laikabiedri Brastiņš augsti vērtēja ideoloģijas nozīmi sabiedrības/valsts veidošanā – un bija gatavs ideoloģiskos nolūkos izlietot praktiski jebko – mākslu, reliģiju, vēsturi …

Dievturību viņš veidoja vispirms kopā ar kādu K.Bregži – klusa aizkrāsnes pagānisma piekritēju, bet vēlāk „pārmeta to pār bortu”. Toreiz Latvija bija pietiekoši daudz neapmierināto ar parlamentāro iekārtu – rīkoties griboši ļaudis ar militāru pieredzi. Slepenpolicija tiem sekoja un ik pa brīdim bāza cietumā – Brastiņš dievturību izmantoja kā dūmu aizsegu savu mērķu piesegšanai un centās apvienot dažādās grupas … piem., piedāvāja iztrenkātā „Pērkoņkrusta” dalībniekiem nāk dziedāt dievturu korī … jāsaka gan, ka īsti labi dievturība šim iemeslam nekalpoja – daudzus nopietnus ļaudis tā atbaidīja … toties piesaistīja visādas eksaltētas kundzītes, kuru sabiedrību Brastiņš prata novērtēt un izmantot.

1940. gada sākumā Brastiņš publicē vairākus rakstus, kur pravieto par „jaunu laiku drīzu nākšanu”. No kurienes viņam tādas ziņas? Pāris gadus ātrāk Slepenpolicija bija atklājusi Brastiņa konspiratīvo dzīvokli – un ar pārsteigumu atradusi tajā čupu ar viņa roku zīmētu prosvjietisku aģitmateriālu skiču un kaudzi žurnālu „СССР на стройке” …

Kaut kāda iemesla dēļ NKVD bija īpaši rēķini ar Brastiņu – viņu arestēja kā pašu pirmo … tad nošāva. Ja kādreiz Krievija atvērs savus arhīvus – tur varēs atrast izskaidrojumu … Pašreiz varam brīnīties – tāpat kā tie, kas 1940. gada 17. jūnijā noskatījās, kā tautastērpos ģērbti dievturi bučo krievu tankus un met uz tiem puķes.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.08.21 20:51:43
Juris Saivars
Atļaušos tomēr uzskatīt, ka `apustuliskās sukcesijas` tēma, lai arī dažiem neapšaubāmi ļoti mīļa, tomēr nav tā prokrusta gulta LELBā.

Bet kas attiecas uz Brastiņu un dievturību kā ideoloģiju, tur laikam viņa paša http://www.tautasforums.lv/wp-content/uploads/2008/08/Brastinu.Ernests.Musu.dievestibas.apkaroshana.%5B1936.%5D.pdf ir skaidrāks par skaidru pierādījums tai putrai, ko viņš vārīja
Drausmīgi dumjš dokuments, ko tik un tā kādi ņēma par pilnu
Juris Saivars
# Iesūtīts: 2012.08.21 21:40:40
Aivars

„Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkarošana” jau vēlīns sacerējums – varētu pat sacīt: retrospektīvs … tajā Brastiņš vairāk taisnojas Ulmaņa priekšā, mazāk sludina savus uzskatus …
gadus desmit pirms tam publicētais „Latviešu dievturības atjaunojums” (1925) ir daudz lustīgāks gabals – tur, piemēram, kā dievturības pirmā un vienīgā dogmu tiek pasludināts: „miruša cilvēka dvēsele ir jaunu zvaigžņu jeb pasauļu cēlonis” … kāds grib apgalvot, ka šādas tēzes autors pats tai nopietni tic?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.08.21 21:43:34
Juris Saivars
Atzīšos, ka to neesmu lasījis. Man pirmais gabals no Brastiņa, kas rokās nonāca bija šis. Pat kā pusaudzim, kas ateisma- ezotērikas- pubertātes un arī drusku kristietības skarts, neskatoties uz visu nacionālromantisko noskaņojumu, tas gabals šķita vismaz dīvains.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.08.21 21:55:08
Mārtiņš
vēl viena iespēja... ka īstenībā tāda `sukcesija` (vismaz caur administratīvu roku uzlikšanu) nekad īsti nav strādājusi, un tikai kādās baznīcpolitikāņu spēlēs tā kļuva aktualitāte
Uldis
# Labojis Uldis: 2012.08.21 22:01:53
Juris Saivars

Pašreiz varam brīnīties – tāpat kā tie, kas 1940. gada 17. jūnijā noskatījās, kā tautastērpos ģērbti dievturi bučo krievu tankus un met uz tiem puķes.

Šis, kā arī dievturības politiskias aspekts, man ir kaut kas pilnīgi jauns. Pārsteidzoši. Kaut gan jāatzīst - nekad neesmu par to īpaši interesējies.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.08.21 22:26:58
Uldis
tas tiešām ir dzirdēts stāsts. Bet, skatoties uz Ernesta sajūsmas pilno attieksmi pret vācu naconālsociālistu pusoficiālo pagānismu, nav grūti saprast ka antikritistīgo internacionālsociālistu(komunistu) `triumfs` varēja likties vilinošs. Beigu beigās, ne jau nu bez latviešu durkļiem tas nostiprinājās Krievijā, un neba nu bez latviešu razbainiekiem ij skandināvi, ij ingļi dabūja trūkties tajā laikā. Te nāk prātā arī profesora Feldmaņa prieks par latviešiem, kas nospēlēja izšķirošu lomu pirmajā pasaules karā.
Juris Saivars
# Labojis Juris Saivars: 2012.08.21 23:30:02
Uldis, Aivars


IMHO – Brastiņš nebūt nebija sajūsmā par vācu nacionālismu … tas viņa acīs drīzāk būtu konkurents, nevis paraugs …

domājot par Brastiņu jāatceras – viņš izglītību bija ieguvis Krievijā, precīzāk – Petrogradā (Ļeņingradā) - tur jāmeklē viņa iedvesmas avoti … domāju, ka viņš bija iespaidojies no prof. D.Zeļeņina aicinājumiem izturēties pret folkloru radoši … kaut ko līdzīgu Brastiņam tai pašā laikā SovDepijā rakstīja tāds A.Ņikiforovs – kā zinātnisku darbu par senslāvu reliģiozitāti. Atcerēsimies vēl Rērihu … un mums būs zināms priekšstats – no kurienes tam visam kājas aug.

Dievturu spicē kā Nº3 ija tāds A.Goba, kurš savulaik bija studējis Šaņavska institūtā Maskavā – ļoti marksistiski noskaņots iestādījums, no kā absolventiem visu Kominternes aparātu nokomplektēja … Goba, kas Ulmaņa laikā bija augstā činā – Sabiedrisko lietu ministrijā par Propogandas nodaļas vadītāju, LPSR mierīgi gozējās varas labvēlībā un nodarbojās ar literatūrpētniecību.

Dievturis Nº2 J.Bīne vispār pēc kara marksismu-ļeņinismu skolā mācīja.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.08.22 01:25:37
Juris Saivars
Izrādās, realitāte, vismaz vēsturiksā gaismā, ir vēl trakāka nekā mani novērojumi par dievturu praktisko nacionālpolitikso nostāju.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.08.22 10:47:34
Juris Saivars
Nu... mīts par 700 gadu ļauno vācu kundzību jau arī top no krievu armijas virsnieka iepotēts ar eposa imitāciju. Kristietības saistīšana ar okupāciju - turpat. Krogzemju Miķelis tajā pašā grāvī. Loģiski, ka Brastiņš seko šim kursam.
Bet nu Brastiņa dievturībai kājas jau daļēji aug no daža rietumu gudrinieka arī, kas `radoši` pieiet arī kristietībai `mītojot` un `atmītojot` pēc savas vēlēšanās. Savā ziņā jau Brastiņš seko arī Tailora un Freizera kursam par reliģijas `evolūciju` pretī monoteismam.
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2012.08.22 11:17:11
Mārtiņš vēl jāpiemin dievturu sektas nesamērīgā publicitāte, pietiek pusducim dievturu organizēties kopībā ( vai kā viņiem to sauc ), tā masu informācijas līdzekļi metas to atspoguļot. Baznīcu gan labprātāk metas kritizēt pie vismazākās iespējas.
Tas tikai lieku reizi apliecina, cik ļoti sabiedrība iespaidojas no dažu cilvēku radītiem mītiem - vai tas būtu mīts par to, ka dievturība ir senā etniskā reliģija vai citi jaunlatviešu izfantazētie stāsti un eposi.
Nekas, lai aklie vada aklos un paši pārliecinās par šādas sekošanas rezultātu.
rainars
# Iesūtīts: 2012.08.22 13:12:05
Kāpēc tā vietā lai mīlētu un iztirzātu mīlestības mācību, kura ceļ draudzi, tiek iztirzātas cilvēku mācības.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.08.23 14:39:36
Pater
Paši vēmāt, paši satīriet!
Ingars
# Iesūtīts: 2012.08.31 11:30:20
Kāda runa var būt par „apustulisko sukscesiju”, ja nav jau pašu apustuļu? Kad mums Dievs atļāva uz dažādu mācības interpretāciju pamata sadalīties atsevišķos grupējumos? Kopš kura laika Dievs ir atļāvis dibināt vietējās draudzes un kalpot Universālajā Draudzē kā apustuļiem kādiem, kurus Viņš nav aicinājis apustuliskā kalpošanā? Kopš kura laika Dievs atļāvis vietējo draudžu bīskapiem ieņemt reģionālo draudžu pārraugu amatus? Kopš kura laika Dievs ir atļāvis vietējās draudzēs ieņemt vecajo amatus tādiem, kurus nav iecēluši apustuļi?

NEPAKLAUSĪBA ir cēlonis visām mūsu problēmām!!!
Ēvalds Bērziņš
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.09.01 13:38:49
Juris Saivars
Atzīšos – nekad neesmu spējis līdz galam saprast „apustulisko sukcesiju” luteriskas baznīcas kontekstā
Kuras luteriskas baznīcas? Reformētas? Kā kaut kur lasīju, Lutera retorika izrādījusies spēcīgāka, nekā prakse.
Apustuliskā sukcesija, cik saprotu, ir Baznīcas vienības vēsturiskais, redzamais aspekts. Turklāt, tas, šķiet, nosaka arī pašas Baznīcas sakramentālo dabu.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.09.01 14:49:08
Ēvalds Bērziņš
Lutera retorika izrādījusies spēcīgāka, nekā prakse
Ko tas nozīmē? Ka Luters bija vien mutes bajārs, ne ticības praktizētājs? Baigi nešpetna apsūdzība, lai ar tādu mētātos

Apustuliskā sukcesija, cik saprotu, ir Baznīcas vienības vēsturiskais, redzamais aspekts . Turklāt, tas, šķiet, nosaka arī pašas Baznīcas sakramentālo dabu . - Vot, bet šito lūdzu latviski izstāsti, lai vismaz rodas iespaids, ka pats saproti.



aspect (n.) - late 14c., an astrological term, "relative position of the planets as they appear from earth" (i.e., how they "look on" one another); later also "way of viewing things," from L. aspectus "seeing, looking, appearance," from pp. of aspicere "to look at," from ad- "to" (see ad-) + specere "to look" (see scope (1)). Meaning "the look one wears, the appearance of things" attested by early 15c.


<< 1 ... 36 . 37 . 38 . 39 . 40 . 41 . 42 . 43 . 44 . 45 . 46 ... 49 . 50 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 42 , pavisam kopa bijuši: 1007