atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Romas katoļu arhibīskapu iesvētīs Domā.
indriķis
Iesūtīts: 2010.07.09 15:48:11
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 13 . 14 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2010.07.10 19:51:03
Un tomēr, no kurienes tev tāda gudrība, ja ne Rarzi studējusi, ne pāvestu audzinājusi? Galīgi pēc `ierindnieces` neizklausies
godwit
# Iesūtīts: 2010.07.10 19:52:41
indriķis
"luterāņi... kristīga ekleziāla kopiena.
Šis Rkb terminoloģiski un teoloģiski kļūdainais jaunievedums mani smīdina visvairāk -"


Kaspers ir mazliet saudzīgāks savos izteikumos pret jūtīgajiem protestantiem.

"Pakavēsimies pie kardināla Kaspera skaidrojuma attiecībā uz piekto jautājumu, proti, kāpēc koncila un tam sekojošā Maģistērija teksti nepiešķir titulu „Baznīcas" tām kristīgajām kopienām, kas ir radušās XVI gadsimta Reformas rezultātā?

Kardināls Kaspers uzsver, ka Ticības mācības kongregācijas izdotais dokuments nenoliedz, ka protestantu Baznīcas ir Baznīcas, bet gan precizē, ka tās nav Baznīcas tai ziņā, kādā sevi kā Baznīcu izprot Katoliskā Baznīca. Kardināls arī piebilst, ka jebkurai personai ar vismaz vidēju ekumenisko sagatavotību tas būtu jāuztver kā pašsaprotama lieta. „Īstenībā," viņš saka, „evaņģēliskās Baznīcas nebūt arī nevēlas būt par Baznīcām tādā nozīmē kā Katoliskā Baznīca. Tās dod priekšroku tādam Baznīcas un kalpošanas jēdzienam, kas savukārt, neatbilst katoļu izpratnei par šo jēdzienu.

Katoliskā Baznīca arī šodien runā par protestantu Baznīcām, lietojot tieši šo vārdu „Baznīcas", tā piemēram, Vācijas Evaņģēliskā Baznīca, Anglikāņu Baznīca, taču, kā paskaidro Ticības mācības kongregācijas dokuments, izmantojot šo vārdu „Baznīcas", Katoliskā Baznīca nepiešķir tam gluži tādu pašu nozīmi, ar kādu tā kā Baznīcu izprot sevi."
vatikāna radio
Jafkundze
# Labojis Jafkundze: 2010.07.10 19:55:12
Aivars

Kas tas ir, `ierindniece`?
ps. Pāvests varbūt audzināja mani?
Jafkundze
# Iesūtīts: 2010.07.10 19:57:28
godwit

Tieši tādu tekstu dēļ Kaspers arī vairs nav tas, kas bija un klāt ir kāds doktrināli spēcīgāks kongregācijas vadītajs. Bet citētais teksts ietver daudz patiesības. Un, ja tas ir tulkojums, tad izsaku komplimentu tā autoram.
godwit
# Iesūtīts: 2010.07.10 20:00:36
Aivars
No Jafkundzes pēdējā komentāra es izlobu, ka viņa nav ierindniece, bet sevi uzskata par gudru teologu, un ir nobijusies pati no savas gudrības.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.07.10 20:04:32
Jafkundze
Ierindniece būtu ierindas biedre, kā teiksim Šķēle Tautas partijā.
Jafkundze
# Labojis Jafkundze: 2010.07.10 20:10:51
godwit
Ja būtu mūzika, tad tā kā bingo spēlē, kad nevinnē, skanētu nepatīkams trinkšķis. Es uzskatu, ka vairums mūsdienās ir teoloģijas pasniedzēji, nevis teologi. Racingers gan ir teologs un vēl daži. Bet tas gadās ļoti reti. Tu sajauc zināšanas, ko neapšaubāmi iegūst, ja kaut ko ilgstoši studē, ar patiesu gudrību. Iespējams, ka man ir šādas tādas zināšanas jau uzkrātas, bet vai man ir gudrība? Ja arī būtu, tad labāk, lai es to nekad neuzzinu.

Aivars
Es noteikti neesmu lkb ierindas biedrene.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.07.10 20:15:14
Jafkundze
Nedaudz nost no tēmas, bet kā ir ar Racingera apgalvojumu, ka Kristus pats ir šķīstījošā uguns jeb purgatorija, līdz ar to purgatorija kā ilgstošs marinēšanas process atkrīt?
godwit
# Iesūtīts: 2010.07.10 20:18:50
Jafkundze
"bet vai man ir gudrība? Ja arī būtu, tad labāk, lai es to nekad neuzzinu."

Negribu Tevi apbēdināt, bet šādi spēj izteikties veinīgi tas, kam ir gudrība.
Jafkundze
# Iesūtīts: 2010.07.10 20:27:13
godwit

Man bija kāds pasniedzējs, ļoti gudrs filozofs. Viņš mēdza vienmēr ironizēt pats par sevi sakot: es esmu no tiem, kam patīk sevī klausīties. To atzīstot viņš palīdzēja pārējiem vieglāk panest viņa nelielo vīzdegunību.

Labāk atklāj man no kādas grāmatas ir tas Kaspera izvilkums?
godwit
# Iesūtīts: 2010.07.10 20:31:46
Jafkundze
Ticības mācības kongregācija izdevusi dokumentu "Atbildes uz jautājumiem par dažiem Baznīcas mācības aspektiem"
Jafkundze
# Iesūtīts: 2010.07.10 20:38:53
godwit

Paldies, biju palaidusi garām šādu dokumentu. Tā kā tas ir Vatikāna radio atstāstījums, tad jāiet pētīt viss dokuments.

Aivars

Un Tev ir oriģinālteksts, nevis tulkojums.
Aivars
# Labojis vilks: 2010.07.10 20:46:45
Jafkundze
Paskaties
Joseph Ratzinger, Eschatology: Death and Eternal Life, vol 9 of Dogmatic Theology, ed. Johann Auer and Joseph Ratzinger (Rashigton DC: Catholic University of America Press, 1988.) 218 lpp un tālāk
Jafkundze
# Iesūtīts: 2010.07.10 20:55:54
Nevari to citātiņu man uzklikšķināt te saitā. Man tāda grāmata nav.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.07.10 20:57:11
Jafkundze
Nevaru. Man arī nav uz rokas.
Neesmu Racingologs, tikai piefiksēju, ka tīri laba doma arī šim ienākusies.
Jafkundze
# Iesūtīts: 2010.07.10 21:01:25
Aivars

Par marinēšanu varbūt viņš tā īsti nerunā. Bet tas ir skaidrs, ka, ja kāds patiešām seko Kristum šeit virs zemes, tas atnes tādus pārbaudījumus un šķīstīšanos, ka droši vien nekāda lielā vajadzība pēc purgatorija nav.
Raimonds
# Iesūtīts: 2010.07.10 22:33:19
Oi, rokas nost no H.Kinga! H.Kings ir viens no vīriem, kura dēļ var sākt vairāk mīlēt katoļus.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.07.10 22:55:01
Merlin! uz Labojis Merlins: 2010.07.10 16:53:05
"Nu labi, neskaidro, ja negribi, bet arī nemuļķini ticīgo tautu, ka luterisma būtība ir liturģiskajās formās."
Vai te jau neieskanās kundziski tonīši?
Kādi te negrib saprast, ka adiaforas nav kā gumijas balons, kurā var visu iebāzt iekšā, t.i., ar to var visu aizbildināt.
Adiafora nav mazsvarīgi jautājumi, bet jautājumi, kur (miera laikā) tieši neietekmē ticības pamatjautājumus. Latvijā ļaudīm jūk LELBs un pāvestieši (vieni otri centīgāki LELB pārstāvji ir vairāk pāvestieši pēc skata, jo seko vēl PIRMS II Vatikāna lietām ) un te vadībai būtu jābūt īpaši vērīgai. Postmodernais laiks ir daudzos jautājumos postintelektuāls un ļoti līdzinās Reformācijas laikam, tādēļ ar adaforām jokoties nozīmē nesaprast jautājuma nopientību vai apzināti ignorēt to.
Līdzībā runājot, tas ir kā dinamīts, kas prasmīga darbinieka rokās ir palīgs daudzos tautsaimniecības novirzienos, bet neprašas vai nelieša rokas ir bīstams pašam lietotājam un arī apkārtējiem.

Vēl, nez kas būtu tā tradīcija (ar lielo sākumburtu), kuru luterāņi tik augstu vērtē? Vai atkal ta būtu kāda adiafora, kuru kāds māk veikli darbināt?
Merlins
# Labojis Merlins: 2010.07.10 23:06:40
Voldemārs

Kas ir Tradīcija? Nu kaut vai ekumeniskie ticības simboli. Vai arī daudzi baznīctēvu raksti, uz kuriem reformatori bieži atsaucas. Specifiski luterāņiem - apliecību raksti.

Par tām adiaforām, piedod, Voldemār, bet ja tu raksti, ka liturģisku eksperimentu dēļ LELB vairs neatšķiras no Romas katoļiem nekā citādi, kā vienīgi pakļautībā pāvestam, tad no taviem vārdiem izriet, ka reformācija bija vienkārši liturģiska reforma, ko var pagriezt atpakaļ ar pārmaiņām liturģijā. Protams, lex credendi, lex orandi, taču nekur LELB neupurē mises upuri un negodina mūsu Kunga māti par līdzpestītāju. Vai nav tā, ka īstenībā Tu gribi atņemt mācītājiem un draudzēm brīvību, kuru tām sniedz luteriskās apliecības, un visus iegāzt savas personīgās liturģiskās gaumes prokrusta gultā? Kaut gan par baznīcas luterisko identitāti gan vajadzētu spriest pēc tā, ko tā māca un sludina, nevis pēc tā, ko uz dievkalpojumu velk mugurā, vai kādā tonī dzied psalmus. Un ja pa īstam, tad LELB nenotiek nekādi "liturģiski eksperimenti" , bet gan ir izveidota viena dievkalpojuma forma, kas, ievērojot luterisko mācību, tomēr ir pietuvināta visas rietumu baznīcas tradicionālajam dievkalpojumam. Tas, ko tu sauc par eksperimentiem, ir normāla prakse ļoti lielā skaitā luterāņu draudžu Skandināvijā, Somijā, Amerikā. Tai pašā laikā tie, kas vēlas, joprojām var lietot prūšu agendu un LELB tādu ir vairākums.
Jafkundze
# Labojis Jafkundze: 2010.07.10 23:33:58
Raimonds
Nesatraucies, esmu no viņa tik tālu prom, cik vien iespējams.

Trilobīte

Vari tuvāk paskaidrot savu opīniju par Agostino C.? Ko Tu tur tik nopietni dari tajā Dzintaru rekolekciju mājā?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 13 . 14 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 20 , pavisam kopa bijuši: 15879