Pavasara balss 
|
Iesūtīts:
2010.07.04 00:23:05
Harizmātu kustība iet cauri visām konfesijām. Dažviet cildināta, dažviet tikpat iznīcinoši pelta un nosodīta.
Lūdzu visu konfesiju harizmātus dalīties savā ticības dzīves pieredzē - kas tajā ir būtiski atšķirīgs no parasto ticīgo pieredzes?
Vai harizmāti lūgšanas vai mēlēs runāšanas laikā piedzīvo kādu pārmainītas apziņas stāvokli - kaut ko transam līdzīgu? Lielu prieku un sajūsmu? Vai to var attāli salīdzināt ar iemīlēšanās izjūtām? Kā jūs to aprakstītu?
Lūdzu piedalīties tikai kristiešus, īpaši ar harizmātisku pieredzi! (Un nepārvērst šo diskusiju par, piem., kvantu fizikas mīļotāju stūrīti.) |
|
godwit  |
# Iesūtīts: 2010.07.07 20:08:01
rainars
"Tā nu es esmu sapratis. Jā varbūt nepareizi, taču tāda ir mana ticība. ES uz to paļaujos."
Tu apzinies, ka Tava kristības izpratne ir nepareiza, tomēr spītīgi uz to vēlies paļauties. Nu ko lai saka. Vēlu veiksmi bībeles studijās! 
Adonika
Piekrītu, ka cilvēks var tikt pestīts tikai no ticības vien. Ja kāds nule ticīgs kļuvis un dodoties uz kristībām pēkšņi mirst, tad tas viņu nepazudinās. Kristības trūkums cilvēku nepazudina, bet kristības nicināšana gan var pazudināt. Vēlreiz atgādinu, ka tā ir Kunga pavēle (Mt.28:19), kurai seko apsolījums, ka Jēzus būs ar kristītajiem 3v Dieva vārdā, līdz pasaules galam.
Ar zemāk sekojošo rakstu vietu es atļaušos nobeigt mūsu sarunu. Apustuļa Pētera atbilde lai ir atbilde arī jums, kas noliedzat grēku piedošanu un svētā Gara spēka saņemšanu vienlaicīgi, vienā vienīgā, Kristus pavēlētā kristībā: "Bet Pēteris tiem atbildēja: "Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu." |
rainars  |
# Iesūtīts: 2010.07.07 20:54:02
godwit tas skatoties no tavas redzes viedokļa.
Paldies par novēlējumu.
Man patīk šī lūgšana kuru raksta Pāvils efeziešiem un attaiecinu uz sevi un citiem ticīgajiem man zināmiem un nezināmiem:
Tāpēc, dzirdēdams par jūsu ticību uz Kungu Jēzu un mīlestību uz visiem svētajiem, es arī nebeidzu pateikties Dievam par jums, pieminēdams jūs savās lūgšanās, aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu, apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot,un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā, kādu Viņš parādījis Kristū, To uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs,augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā.Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei,kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda.
|
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2010.07.07 21:16:36
Adonikagodwit
Interesanti, Rakstos runājot par kristību / baptizo = pagremdēšanu, mazgāšanu, šķīstīšanu utt., tiek runāts daudz plašākā nozīmē. Gan piesaucot ūdeni, uguni, asinis, gan ciešanas un pārbaudījumus. Tāpat atsauces un piemēri no Vecās Derības. Piemēram, kā to dara Pāvils, Kristību salīdzina ar Israēla iziešanu caur jūru. Vai kā Luters Mazajā katehismā saka: vecajam cilvēkam ik dienas jātop noslīcinātam .
Var sacīt, ka Visas Dieva tautas vēsture ir ne tikai kā exodus t.i iziešana, bet kristība (ja lietojam plašāku šī vārda nozīmi). No vienas puses kristība ir kā pabeigta darbība, bet tajā pašā laikā, tā vēl turpinās. Līdzīgi kā Jēzus sacīja: gan Debesu valstība ir jūsu vidū, gan Debesu valstība vēl nāk. Ūdens, Gara, ciešanu ... Un ar to kopumā Raksti rāda kādu norisi, ko Dievs reiz iesācis, turpina darīt pie mums. Bet un kas ir ļoti svarīgi, kā Kristus pavēle no apustuļu laikiem sv.Kristība (Trīsvienīga Dieva vārdā pagremdēti Kristū) bija tas sakramentālais lūzuma punkts mūsu ceļa pie Dieva vai pareizāk sacīt, Dieva ceļš pie mums.
Tas, ko jūs sakāt, redzams, ka abiem jūs esat committed christians . Tāpēc man liekas, ja ir tikai vēlēšanās, šīs pozīcijas var samierināt. |
rainars |
# Iesūtīts: 2010.07.07 21:33:11
Tiekas grib tie klauvvē un viņiem atver , tiem kas grib lūgt un lūdz -tiem dod.
Te tāda lieība http://www.catholic.lv/main.php?parent=1097 |
Adonika  |
# Iesūtīts: 2010.07.07 22:28:59
Tāpēc man liekas, ja ir tikai vēlēšanās, šīs pozīcijas var samierināt.
Es domāju, ka atšķirība ir jēdziena izpratnē. Tas ka kristība un kristība nav viens un tas pats. Respektīvi ir ūdens kristība un ir SG kristība tb divas kristības tādā aspektā (kad tiek izliets pār tiem), bet kristība Tēva, Dēla un SG vārdā ir viena kristība. Kā Raimonds minēja, ka par kristību rakstos ir runāts daudz plašākā nozīmē kā tikai viena.
Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus Vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu
Tā ir atbilde uz jautājumu, ko darīt, saprotot, ka Kristus ir Mesija. Un atbilde ir kompleksa par sagaidāmo rīcību nevis kristības definīcija. Loģiski, ka vispirms jānožēlo grēki, lai saņemtu SG dāvanu, bet tāpat arī tur nav teikts, ka to saņem kristoties. Līdzīgu hronoloģiju var redzēt: viņš tiem sacīja: "Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?" Tie viņam atbildēja: "Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir."
3 Viņš jautāja: "Ar kādu kristību jūs esat kristīti?" Tie atbildēja: "Ar Jāņa kristību."
4 Bet Pāvils sacīja: "Jānis kristīja ar grēku nožēlas kristību, ļaudīm sacīdams, lai tie tic tam, kas nākšot pēc viņa, tas ir, Jēzum."
5 To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus Vārdā.
6 Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem: tie runāja mēlēs un pravietoja. Vispirms tika kristīti trīsvienīgā Dieva vārdā un pēc tam Pāvils uzlika rokas un viņi saņēma SG nevis tas notika kristības laikā. |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2010.07.08 08:52:13
Donachka
Neielasi manos vardos to kaa tur nav. Es teicu, ka manai ticiiba i neko nedod shitaas krishanas un kaut kaadi mistiski sveetie smiekli un pashpasludinaati svaidiijumi. ja tavai ticiibai tas ir Ok, tad netaisos ar tevi par to striideeties.
Ok, piedod, man lēni pielec  Sapratu - tavai ticībai tas neko nedod. Pateikšu godīgi - tev ir daļēji taisnība, jo kā jau minēju, mēdz būt viltojumi, mēdz būt arī patiesas Svētā Gara izpausmes, bet cilvēks, kurš to saņem tālāk par to neiet, bet apstājas tikai pie pašām izpausmēm un domā, ka tā ir virsotne, daudzi vēljoprojām domā, ka tas ir pats galvenais un tā ir atmoda, bet viņi maldās
Pamatojums bībelē - skaties pēc augļiem. Atmoda ir izmainīti cilvēki, Svētā Gara augļi, bet emocijas, Gara dāvanas un visādas izpausmes ir kā līdzejošas zīmes, es uzsveru LĪDZEJOŠAS, nevis pa priekšu skrienošas, turklāt tās var būt un var nebūt, bet galvenais ir attiecības ar Dievu, kā rezultātā cilvēki izmainās. Taču nevajag baidīties arī no Svētā Gara manifestācijām |
indriķis  |
# Labojis indriķis: 2010.07.08 10:40:07
Adonika Tai pašā laikā ir daudz nebībeliskas lietas no kurām viena ir tieši pārliecība ka kristība cilvēku pestī.
Kad mēģina ielikt Dieva Vārdu savas teoloģijas Prokrusta gultā, tad sanāk šādi ļapsusi . Bībele , konkrēti apustulis Pēteris māca skaidri par kristību -
"Tas attēlo kristību, kura tagad arī jūs glābj."(1.Pēt.3:21a.)
Kristība pestīšanas aspektā ir tas darbs kas apliecina ticību un izvēli piederēt Kristum. Bet pati kristība bez ticības ir tukšs rituāls ko var pat pēc būtības pielīdzināt burvestībai ja tiek veikts ar mērķi gūt labumu.
Ļoti vienkāršots kristības koncepts, racionalizēts līdz primitīvam, nerēķinoties ar daudzajām Rakstu vietām par kristības nozīmi, piem. , Luters Mk ļoti augstu novērtē Kristību, mācot, ka tā glābj no nāves un velna un dāvā grēku piedošanu un mūžīgo svētlaimi.
Un tā ir pamats un saikne kristieša attiecībām ar Dievu, proti, esi kristīts, piederi Dievam un vienmēr grūtību brīžos atceries to.
ka ja salīdzināto kaut drukāto literatūru, tad luterāņi izrādītos visā savā ilgajā pastāvēšanā sarakstījuši daudz mazāk kā harizmāti.
Manuprāt, tas saistīts ar harizmātu guru amerikānisko materiālismu, proti, kāpēc nesarakstīt, ja sekotāji nopirks šīs brošūriņas. Labi iet kopā ar `labklājības evaņģēliju`.
Un labiem tekstiem nevajag nepārtrauktus aizstājējus. Lutera "Mazais katehisms" esot viena no izdotākām grāmatām skaita ziņā uzreiz pēc Bībeles.
Un kāpēc tantei pestīšanas minimums, ja viņa nerunā mēlēs? Kas tā par kļūdainu fantāziju?
Tā frīkainā lēkājošā harizmātu tantīte nebūt nav ieguvusi sazin kādu pestīšanas maksimumu. 
Ingar , manuprāt, Latvijā vispār ir maz normālu tīri harizmātisku draudžu ar daudz maz adekvātu teoloģiju, lielākā daļa ir "ticības kustības" un tamlīdzīgu novirzienu dibinātas vai ietekmētas un nes sev līdzi visu tām raksturīgo bagāžu.
Pie mums viena tāda kā Kristus mīlestības draudzīte parādījās, kura izveidojās no ekumēniskas slavēšanas grupiņas, bet tie lielākoties bijušie luterāņi un katoļi , varbūt tāpēc ar nosacīti stabilāku garīgo pamatu.
|
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.07.08 11:51:30
indriķis
Piekrītu, un ne tikai Latvijā vien tā ir. Rūdītākie vecās paaudzes pentakosti (piem. D.VIlkersons) diezgan skeptiski iztiecās par svēto smieklu vilni un tamlīdzīgām izpausmēm, kam nav nopietna garīga pamata. Tomēr nepārsteidzies ar spriedumiem, jo par garīgo pamatu runājot – ortodoksajiem tas varētu būt tādā nozīmē, ka viņi ir uzmanīgāki un kritiskāki pret dažādām manifestācijām un jauninājumiem, taču, ja runājam par vidējo draudžu locekļu ticības brieduma līmeni, tad te nu gan diez ko labu vis nevar teikt un pie vainas ir vairāki negatīvi faktori, kas raksturīgi tieši ortodoksajām draudzēm |
Adonika |
# Labojis Adonika: 2010.07.08 12:59:30
indriķis
Bībele , konkrēti apustulis Pēteris māca skaidri par kristību
Atkal jau izraujam vienu teikumu no konteksta un, ignorējot visas citas rakstu vietas, uz tā pamata izveido tendenciozu mācību.
Un labiem tekstiem nevajag nepārtrauktus aizstājējus. Lutera "Mazais katehisms" esot viena no izdotākām grāmatām skaita ziņā uzreiz pēc Bībeles.
Pag - runa ir par bagātīgajiem atziņas vārdiem, ko it kā saņem luterāņi. Ja cilvēks saņem kādu atklāsmi, atziņu, tad viņš ar to dalās, lai svētītu citus, un grāmatas ir viens no veidiem, kā var padalīties visefektīgāk. Līdz ar to tīri vienkāršs salīdzinājums, pēc kā var izdarīt secinājumus.
Un kāpēc tantei pestīšanas minimums, ja viņa nerunā mēlēs? Kas tā par kļūdainu fantāziju?
Tā frīkainā lēkājošā harizmātu tantīte nebūt nav ieguvusi sazin kādu pestīšanas maksimumu.
Dievam priekš cilvēkiem ir daudz un ļoti daudz svētības un dāvanas, ko grib dot. Tas, vai cilvēki saņem, ir atkarīgs tikai un vienīgi no viņu attiecībām ar Dievu, tā, cik ļoti Viņam nododas. Tāpēc arī visās konfesijās var atrast kādu harizmātisko novirzienu kā jau tēmas ievadā minēts - jo nododoties un meklējot Dievu, līdz tam neizbēgami nonāk. Un, ja nav iespējams palikt esošajā konfesijā, tad iziet un veidojas jauna kustība. Jo vairāk mēs Viņam tuvojamies, jo vairāk Viņš dod. Tā frīkainā tantīte vienkārši no sirds pielūdz Dievu un man joprojām nav skaidrs, kā var Dievu slavēt ar sēru cienīgu sejas izteiksmi, kā to var redzēt tik daudz kur, un kā var nebūt sajūsmā par Viņu. Atceramies, ka arī Dāvidu reiz viņa sieva nonicināja, jo viņš atļāvās no sirds slavēt un nedomāt par to, kā izskatās citu acīs.
Rūdītākie vecās paaudzes pentakosti (piem. D.VIlkersons) diezgan skeptiski iztiecās par svēto smieklu vilni un tamlīdzīgām izpausmēm, kam nav nopietna garīga pamata.
Katra jaunā kustībā savā laikā ir atdalījusies no kādas citas, kas nespēja pieņemt, ka Dievs var iziet ārpus viņu iedomātajiem rāmjiem un sacerētajām doktrīnām. Un katra jauna izejošā kustībā ar laiku sāk stagnēt un iestrēgst tai vienā punktā, kas bija cēlonis, un kļūst par pretiniekiem tiem, kas iet tālāk. Kaut gan attiecībā uz smiekliem - tiešām pārsteidz, ka kristiešiem (!!!) smiekli tb prieks var šķist kaut kas ne no Dieva. |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2010.07.08 14:18:59
Adonika , vai gadījumā tā neesi Tu, kas mēģini apiet šo skaidro apustuļa Pāvila tekstu par kristību, kas glābj , bet kurš neiederas jūsējo doktrīnā?
Interesanti Tev sanāk, - tas ko baznīca mācījusi par Kristību no iesākuma, no apustuļiem caur baznīctēviem etc., tas esot tendenciozi, bet tas, ko izdomājuši ne pārāk senu kustību dibinātāji, mēģinot savirknēt Rakstu vietas, lai tās sapasētu ar pašu mācību, tā esot pareizi.
Baznīcas mācība ir skaidra - Dievs Radītājs izmanto Vārdu un radības elementus - ūdeni, vīnu un maizi, lai caur tiem pēc sava Vārda apsolījuma dāvātu Savu žēlastību un Garu savai radībai, saviem bērniem.
Bet viena daļa dēļ sauc - nē, tas nevar būt garīgi, mūsu prāts tam nespēj noticēt un tāpēc mēs gribam kristību nodalīt no tās satura un garīgajiem augļiem, pārvēršot to no Kristus kristības ūdenī un Garā atkal par tādu kā Jāņa Kristītāja kristību, dziļākajā būtībā vnk ūdens rituālu, aizmirstot visciešāko saini starp Kristību un turpinošos Gara manifestāciju ticības stiprināšanai.
( tādā gadījumā kāpēc nekristīgo reliģiju , kā piemēram hinduisma sekotāji ļauj savējo ģimeņu locekļiem praktizēt daudzas kristietības izpausmes, bet viņu kristīšanās automātiski pārvelk svītru normālām attiecībām un tos izstumj no sabiedrības. Redzi, velns gan jūt kristības Svētā Gara spēku un cenšas to nepieļaut )
Kā redzi, luterāņu mācība, sekojot apustuļu un baznīctēvu mācībai, integrē Gara izpausmes fenomenus bez Kristības lomas sašaurināšanas vai Gara izpausmju noliegšanas.
Tāpat harizmātu problēma ir savējo sekotāju emocionālo pārdzīvojumu pretī nostatīšana klasiskām dievbijības izpausmēm.
Godīgi sakot, ar ko tās pārmocītās sejas un lēkājošais pūlis harizmātu sapulcē ar sludinātājiem, kas atgādina tādus kā krievu humora šovu aktierus,
labāks par mierpilniem baznīcēniem.
Ingar, savā ziņā harizmātu izaicinājums ir pamudinājis arī tradicionālu baznīcu draudžu mācītājus vairāk domāt par Gara dāvanu samērīgu integrāciju savā kalpošanā.
Bet arī tajās regulāri ir tikuši un tiek noturēti aizlūgumi par dziedināšanām un nekad nav smādētas atziņas un gudrības dāvanas.
Tomēr, nevajadzīgi būtu pārveidot liturģisku vispārējās priesterības draudzi par lēkājošu un sludinātāja monologu uzklausošu ļaužu kopu un to visu kopā nosaukt par kaut ko garīgi noderīgāku, vai ne.
|
Raimonds |
# Iesūtīts: 2010.07.08 18:09:04
indriķis
luterāņu mācība, sekojot apustuļu un baznīctēvu mācībai, integrē Gara izpausmes fenomenus bez Kristības lomas sašaurināšanas vai Gara izpausmju noliegšanas.
Manuprāt Tev sanācis neslikts formulējums. Nepareizības sākas abās galējībās, vai nu vispār garīgus fenomenus ignorēt, vai tos pacelt augstāk par Kristus tiešajām pavēlēm un apsolījumiem(sakramentiem). Kā Pāvils saka, dāvanas un garīgas izpausmes var atšķirties un tās ir dotas lai celtu draudzi.
Savā ziņā strīdi par garīgām dāvanu, liecina par izmisīgu vēlēšanos atrast taustāmus, izdzīvojamus pierādījumus personīgai ticībai, sākot ar to, ka tā ir īsta. Pats par sevi arī šī spriedze ir garīgs fenomens. |
Donachka  |
# Iesūtīts: 2010.07.08 20:06:41
indriķis
vari to njemt personiigi, bet man lasot tavas atbildes saak likties, ka tev arii piemiit kaut kas no gudriibas runas davanas, domaju to pavisam nopietni. |
biča  |
# Labojis biča: 2010.07.08 22:11:22
dāvanu ir vairāk kā pravietot un mēlēs runāt. arī krietni ikdienišķākas:
Romiešiem 12. nodaļa
1 Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana.
2 Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.
3 Tad nu es ieteicu ikvienam starp jums tās žēlastības vārdā, kas man dota: netiekties pāri noliktam, bet censties sevi apvaldīt saskaņā ar to ticības mēru, ko Dievs katram piešķīris.
4 Jo, kā mums vienā miesā ir daudz locekļu, bet ne visiem locekļiem ir vienāds uzdevums,
5 tāpat mēs daudzi kopā esam viena miesa Kristū, bet savā starpā visi esam locekļi.
6 Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru,
7 kalpošanas spējas - kalpošanā, spējas mācīt - mācīšanā;
8 pamācīšanas spējas - pamācīšanā, kas dod no sava, lai to dara vientiesīgi, kas valda, lai dara to rūpīgi, kas strādā žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku.
1.Korintiešiem 12. nodaļa
1 Brāļi, es negribu, ka jūs esat neskaidrībā par garīgajām dāvanām.
2 Jūs zināt, kā jūs, kad vēl bijāt pagāni, vilktin vilka pie mēmajiem elkiem.
3 Tādēļ es jums saku: neviens, kas runā Dieva Garā, neteiks: nolādēts lai ir Jēzus, - un neviens nevar teikt: Kungs ir Jēzus, - kā vien Svētajā Garā.
4 Ir dažādas dāvanas, bet viens pats Gars;
5 ir dažādas kalpošanas, bet viens pats Kungs;
6 ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem.
7 Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību.
8 Citam Gars dod gudrības runu, citam atziņas runu, tas pats Gars.
9 Citam dota ticība tai pašā Garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā Garā;
10 citam spēki brīnumus darīt, citam pravietot, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana.
11 Visu to padara viens un tas pats Gars, piešķirdams katram savu tiesu, kā gribēdams.
12 Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus.
13 Jo arī mēs visi esam vienā Garā kristīti par vienu miesu, gan jūdi, gan grieķi, gan vergi, gan brīvie; un mēs visi esam dzirdināti ar vienu Garu.
14 Jo arī miesa nesastāv no viena, bet no daudziem locekļiem.
15 Ja kāja sacītu: tā kā es neesmu roka, es nepiederu pie miesas, - tomēr tā pieder pie miesas.
16 Un, ja auss sacītu: tā kā es neesmu acs, tad es nepiederu pie miesas, - tomēr tā pieder pie miesas.
17 Ja visa miesa būtu acs, kur paliktu dzirde? Ja visa miesa būtu dzirde, kur paliktu oža?
18 Bet Dievs locekļus ir nolicis miesā ikvienu savā vietā, kā Viņš gribēja.
19 Bet, ja tie visi būtu tikai viens loceklis, kur paliktu miesa?
20 Bet tagad ir gan daudz locekļu, bet viena miesa.
21 Acs nevar sacīt rokai: man tevis nevajag, - vai atkal galva nevar sacīt kājām: man jūsu nevajag.
22 Bet taisni tie miesas locekļi, kas liekas esam nespēcīgākie, ir sevišķi vajadzīgi.
23 Bet, kas mums miesā izliekas mazāk cienījams, tos mēs ietērpjam sevišķā godā; un mūsu nepieklājīgie locekļi dabū sevišķu godu. Bet pieklājīgajiem tas nav vajadzīgs.
24 Bet Dievs miesu ir tā sastādījis, ka mazāk cienītam loceklim piešķīris lielāku cieņu,
25 lai neceltos miesā šķelšanās, bet locekļi saticīgi gādātu cits par citu.
26 Un, kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi; vai, kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājas līdzi.
27 Bet jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi.
28 Un dažus Dievs draudzē ir iecēlis, pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par praviešiem, treškārt, par mācītājiem, tad devis spēkus brīnumus darīt, tad dāvanas dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt un runāt dažādās mēlēs.
29 Vai tad visi ir apustuļi? Vai visi ir pravieši? Vai visi ir mācītāji? Vai visi ir brīnumu darītāji?
30 Vai visiem ir dāvanas dziedināt? Vai visi runā mēlēs? Vai visi tās var iztulkot?
31 Bet dzenieties pēc vislielākajām dāvanām, un es jums rādīšu vēl pārāku ceļu. |
Papucs  |
# Labojis Papucs: 2010.07.08 22:13:54
Šķiet, ka Ingars ir ļoti precīzi uzstādījis pamatjautājumu, kam jāatrod atbilde, lai principā varētu runāt par šo problēmu:
ja cilvēks pielūdz Dievu un tic uz Jēzu Kristu - kā iespējams, ka viņš saņem kaut ko no velna?
Šobrīd man zināmais, bet grūti pierādāmais, izskaidrojums būtu, ka cilvēks/sludinātājs/draudze sākumā piesauc Jēzu, bet vēlāk mēlēs visu atceļ, zaimojot un pielūdzot nelabo, saņemot nelabā dāvanas, augļus un izpausmes.
Diemžēl tie šur tur aprakstītie gadījumi, kad kādas eksotiskas zemes pārstāvis ir atpazinis savā dzimtajā valodā harizmātu draudzē pielūdzam velnu, ir viegli noveļami uz atsevišķiem izņēmumiem. Tāpat arī Kristofera pieminētās ļauno garu manifestācijas pēc pieprasījuma.
Man ir zināmi gadījumi, kad pēc atsevišķu cilvēku lūgšanas, Dievs pēkšņi pārtrauc hariku teijāterus kādās nelielās grupiņās.
Taču lai to vispārinātu, nepieciešams vispirms pierādīt acīmredzamo patiesību, ka visu harizmātu gars ir viens un tas pats gars. |
biča |
# Iesūtīts: 2010.07.08 22:19:09
Papucs
tak velns vienmēr atradīs, kurā medus mucā iemest savu darvas pilienu. kas nepazīst tīru medu - izēd ar visu, jo domā, ka tādam medum jābūt. |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2010.07.08 22:25:28
Raimonds , tā viņš ir , mums, luterāņiem, kuriem caur sakramentiem dāvātā žēlastība skaidri apliecina, ka Kristus mūs pieņēmis , ir nesalīdzināmi vieglāk par tiem, kuriem, atraidot sakramentus, vajag vēl kādus īpašus extra pierādījumus šim akceptēšanas dievbērnībā stāvoklim.
Esmu sastapies pat ar gadījumu, kur cilvēks, nesaņemot gaidīto mēļu dāvanu, ir atkāpies no ticības.
Donachka , rad staratsa !
|
indriķis |
# Labojis indriķis: 2010.07.08 22:33:28
Papuci , negribot to attiecināt personiski uz Ingaru, ne visi harizmāti ir ortodoksi ticīgie ( piem, ticības kustības aizsācējs Kenets Heigins ir vnk špikojis no kāda ticības dziednieka okultista un māca pavisam ne ortodoksu mācību par Kristu ( Viņš esot nesis sevi kā upuri sātanam ) un līdz ar to ne vienmēr var apgalvot, ka konkrētais novirziens nepārstāv citu Jēzu ( piem, mēs skaidri zinām par mormoņiem un jehoviešiem, ka viņiem ir šāda problēma ) un līdz ar to saņem citu garu.
Tāpat pravoslavi ir savākuši virkni Ļedjajeva izteicienu, kur viņš, pie tam dēvēdams sevi par apustuli, putrojas pa kristoloģiju un Trīsvienību. Viņu JP uzskata vnk par totalitāru sektu.
|
Papucs |
# Labojis Papucs: 2010.07.08 22:42:45
indriķis
Es liecinu, ka tas gars visiem harizmātiem ir viens un tas pats, esmu pētījis, diemžēl nevaru pierādīt.
Šeit būtu vietā, piemēram, Adonikas izvērsts izklāsts, ar ko tad īsti viņas Sv.Gars(?) atšķiras no Ļeģajeviešu gara. |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2010.07.08 22:51:11
Papucs , nav tik vienkārši, es pats esmu sastapies ar harizmātiem, gan vairāk no US, kas pārstāvēja diezgan nopietnu harizmātisma novirzienu.
Un ir augsti liturģiskā harizmātiski episkopālā baznīca, tāpat katoļu harizmātu kopienas.
Un šito par Kenetu Heigenu bija īpaši pētījuši kādi baptistu harizmāti no US. Tai pat laikā Zviedrijā nesen bijis gadījums, kur kāda harizmātu sekta esot izrādījusies īsts maucības perēklis.
Bet Adonika un Ingars vnk varētu pastāstīt, kādas draudzes viņi pārstāv, pagaidām es saprotu, ka Ingars vecpentakostāļus jeb vasarsvētniekus, bet Adonika neopentakostāļus jeb harizmātus.
|
Papucs |
# Iesūtīts: 2010.07.08 22:59:20
indriķis
Īstenībā ir jau gan diezgan vienkārši.
Viss liecina, ka kritērijs ir tieši mēles un arī tā krišana.
Nevis, piemēram, dziedināšana (reāla nevis iedomāta). |
:: Pievienot komentāru
|
