viesturs 
|
Iesūtīts:
2007.07.24 19:01:36
Lūdzu jūs izteikt savus viedokļus, par to cik daudz un kādā apmērā būtu jāievēro valsts izdotie likumi un noteikumi! Ir gadijumi kad piemēram akli paklausot kādam noteikumam nekas labs netiek izdarīts! |
|
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2007.09.10 15:02:59
> Ēvalds Bērziņš
Nav manāms, ka cilvēki paliktu labāki, ka Jēzus būtu viņus no tā atpestījis. Kristīgās Eiropas vēsturē tāpat ir kari un visādas nelietības.
Vai arī tas attiecās uz pēcnāves dzīvi? |
Ēvalds Bērziņš  |
# Iesūtīts: 2007.09.10 15:08:21
Sheksna 2007.09.10 14:55:17
Nu bet CtH tak Tev uzdeva tiešu jautājumu par dieva jēgu... kur ir atbilde?
Vai tad es nepateicu, ka mērķis nav atbildēt katru iespējamu jautājumu?
KURŠ dievs un KĀPĒC tieši šis dievs?
JHWH, Jēzus Kristus, Tēvs, Dēls un Svētais Gars - lūk, šis Dievs, jo cits nav būtība, bet šis ir. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2007.09.10 15:10:16
Ctulhu
`cilveeks ir ljauns` ir juusu versija. Baidos, ka nepatiesa.
Nekas cits nev neatliek kā baidīties. |
Sheksna  |
# Iesūtīts: 2007.09.10 15:13:47
Vai tad es nepateicu, ka mērķis nav atbildēt katru iespējamu jautājumu?
Vai tad jautājums par dieva eksistences jēgu nav gana būtisks? Tas jau nav nekāds `kāpēc krauklis izskatās kā rakstāmgalds?` (© Alise brīnumzemē).
KURŠ dievs un KĀPĒC tieši šis dievs?
JHWH, Jēzus Kristus, Tēvs, Dēls un Svētais Gars - lūk, šis Dievs, jo cits nav būtība, bet šis ir.
Tā ir tikai plikvārdīga zajava. Tādas vai līdzīgas ikviens var izteikt steriem un uriem - no tā tās patiesākas nekļūst. |
Ēvalds Bērziņš |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2007.09.10 15:17:03
KarotesNav
Nav manāms, ka cilvēki paliktu labāki, ka Jēzus būtu viņus no tā atpestījis. Kristīgās Eiropas vēsturē tāpat ir kari un visādas nelietības.
Vai arī tas attiecās uz pēcnāves dzīvi?
Kristieši ir tādi paši grēcinieki kā visi citi, izņemot, ka viņi paši to atzīst (un ne vienmēr uzreiz) un no tā glābjas pie Kristus, kurš ir viņu dvēseļu pestītājs šaipus nāves un turklāt vēl arī miesas pestītājs taipus. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2007.09.10 15:18:51
Sheksna
JHWH, Jēzus Kristus, Tēvs, Dēls un Svētais Gars - lūk, šis Dievs, jo cits nav būtība, bet šis ir.
Tā ir tikai plikvārdīga zajava. Tādas vai līdzīgas ikviens var izteikt steriem un uriem - no tā tās patiesākas nekļūst.
Labi, tad es ņemu to atpakaļ. |
viesturs |
# Iesūtīts: 2007.09.11 01:59:06
Diskusija ir izveertusies visai lielos apmeeros, un tas priecee! par to noteikumu ieveeroshanu vai neieveeroshanu. Riigas rajonaa ir apdziivota vieta Spuņņciems (visai liela). Uz turieni no Riigas var nokļuut tikai ar autobusu. Veel divus gadus atpakaļ tur oficiaala tarifa pietura bija uz rokas pirkstiem skaitaamiem autobusiem! Lai gan tad tur viewnkaarshi garaam brauca diezgan daudz sabiedriskais transports kuram tur nebija pieturas un kas peec "noteikumiem" tur nedriikst veik pasažieru apmaiņu. Piemēram intervaali dienas starp autobusiem kam tur bija pietura: 12:20 naakamais 16:00. Starplaikaa garaam brauc veel 4 kam tur pieturas nav, bet neskaoties uz to pasažieru apmaiņa tika veikta, biļetes protams dotas netika jo tas viekārši nebija tehniski iespeejams (nav pietura sarakstaa - nav kases aparaataa), atliktu piemeeram variants - pirkt bileti visaa marshruta garumaa piemeeram no Riigas liidz Kuldiigai  ! Nu un te luuk rodas jautaajums: Ieveerot vai neieveerot "noteikumus". Buus daži kas bļaus likums ir likums. Tad jaasaka taa: tavs likums tev uzliek pienaakumu gaidiit naakamo transportu 3 stundas. |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.09.11 09:55:15
Ieveerot vai neieveerot "noteikumus". Buus daži kas bļaus likums ir likums. Tad jaasaka taa: tavs likums tev uzliek pienaakumu gaidiit naakamo transportu 3 stundas.
Šajā gadījumā gluži vienkārši likums ir nejēdzīgs un tas ir jāgroza (jāmaina autobusu saraksts), te fprincipā ir arī daļa atbildības uz iedzīvotājiem, kas nav izdarījuši pietiekošu spiedienu uz savu administrāciju. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2007.09.13 17:25:34
Ctulhu 2007.09.10 15:32:21
Tāda ir tava ticība. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2007.09.13 22:20:01
Tu taču nezini, kas labs, kas ļauns. Kā tu vari novērtēt savus (niecīgos) novērojumus? |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.09.13 22:47:42
Tu taču nezini, kas labs, kas ļauns.
Ja ticēt bībeles leģendai par nesankcionētu augļu ēšanu kādā dārzā, tad sanāk gan, ka cilvēce ZIN, kas ir labs un ļauns. Ja cilvēce NEZIN, kas ir labs un ļauns, tad sanāk, ka radīšanas stāstā minētais dievs ir samelojies... |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2007.09.13 23:10:11
Sheksna
Nu diez vai tu un tavs domubiedrs piekritīs, ka viņš atšķir labu no ļauna tāpēc, ka kāds nesankcionēti ēdis kādu tur augli kādā tur dārzā 
Tu tagad izmanto biblisku argumentāciju, kas ir nekorekti, jo tu pats to izslēdz, izlocīdamies no atbildes uz jautājumu un savu nespēju atbildēt pārspēlē man. Man gan tas ļoti atgādina to ļaunā iemiesojumu, kas cilvēkus tai dārzā piečakarēja. |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.09.14 09:14:24
Tu tagad izmanto biblisku argumentāciju, kas ir nekorekti, jo tu pats to izslēdz, izlocīdamies no atbildes uz jautājumu un savu nespēju atbildēt pārspēlē man.
Nē, dārgum, tieši Tu pielietoji argumentu, kurš ir PRETRUNĀ ar Tevis paša pasaules skatījumu. Es tikai norādīju uz šo pretrunu. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.09.14 12:05:21
> a_masiks
Neticīgie visai brīvi var definēt, kas ir labs un kas ļauns. Jo pamata nosacījumus pieņem tādus, kā pašiem patīk. Pat "cilvēces izdzīvošana" nemaz nav obligāts nosacījums. Tas jau izriet no kaut kādas citas ideoloģijas, nevis vienkārši no neticēšanas.
Ticīgie atšķir labu un ļaunu katrs pēc savas ticības. Ne viss viņiem sakrīt. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2007.09.14 12:06:27
Sheksna 2007.09.14 09:14:24
Bet tad jau tu atzīsti Bībeli par patiesu, vismaz hipotētiski. |
Mulders  |
# Labojis Mulders: 2007.09.14 12:32:04
Ctulhu, vari to iemācīt citiem? Kā objektīvi nosaka sistēmas komplexitāti? Skalāri? Formula būs?
Kāpēc tu joprojām mal šo koncepciju, kura apriori labākā gadījumā ir subjektīva, sliktākā gadījumā (kurai es pieslienos) tas ir sci-fi termins bez seguma realitātē!
Algoritmu teorija ievieš "algoritmu sarežģītības" koncepciju. Kas interesanti... 1) Tā darbojas tikai uz standarta algoritmiem (existē tādi, kuriem to nevar pielietot) 2) Vispaŗējā gadījumā ir ļoti sarežģīti noteikt algoritmu sarežģītību 3) Algoritmam jābūt formāli specificētam formālā valodā 4) Jo algoritms sarežģītāks, jo tas tiek uzskatīts par slitkāku attiecībā pret vienkāršāku algoritmu!
p.s. pastāv korelācija starp sistēmas sarežģītību un tās stabilitāti! Palielinot vienu, otrs samazinās! |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2007.09.14 12:35:04
a_masiks 2007.09.14 11:22:56
Nu, tā ir kļūdaina kristiešu koncepcija, ka neticīgie un ticīgie dzīvo pilnīgi dažādās un uz dažādiem principem būvētās pasaulēs.
Ne gluži. Tās ir vienādas, pareizāk sakot, viena un tā pati. Atšķirība ir dievos. Kristiešiem ir patiesais Dievs, nekristiešiem elki vien, sākot ar rupju pagānismu līdz pat humānismam, t.i. pašpielūgsmei.
Tātad:
a) neticīgie arvien vairāk nespēj atšķirt labu no ļauna pēc būtības, jo tie arvien vairāk virzās projām no atziņas avota.
b) nē, es esmu pārliecināts, ka neticīgie nespēj atšķirt labu no ļauna pēc būtības, jo faktiski viņi paši nosaka kas labs, kas nē.
Visa neticīgā motivācija un ambīcija ir - ārpus Dieva. Ka tik bez Dieva - neko vairāk neticīgie nezina, lai gan dzīvo uz Dieva rēķina. |
Ēvalds Bērziņš |
# Iesūtīts: 2007.09.14 12:48:36
Ctulhu
Tev dazus komentarus augstaak no Ctulhu tika dota labaa-ljaunaa izskirsanas koncepcija, kas nav subjektiva.
No kādas augstākstāvošas būtnes tu šo koncepciju saņēmi? Vai tu par objektīvu sauc to, ko citi tādi paši kā tu ir teikuši? To tu sauc par objektivitāti?  |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.14 12:50:25
Ctulhu, paldies! Tad tu atzīsti ka tas ir visai subjektīvs jēdziens. Tas ir tas par ko te manuprāt lielākā daļa ticīgo arī norāda uz ateistisko pasaules skatījumu. Tā kā tas neatzīst trascendenta morāles existenci pāri cilvēka morālei, tad nepieciešami morāle reducējas uz kādu subjektīvu sistēmu, kuru kars nu sauc ka nu izdodas...
Taču, ja par fizikas likumiem mēs varam konstatēt, ka, ja dažādas tautas (teorētiski) atklāj vienu un to pašu likumu neatkarīgi, mēs varam secināt, ka šis likums trascendē cilvēka personīgo uzskatu un subjektivitāti. Ka šis likums ir kaut kur ārpus paša cilvēka uztveres un domām. Materiālisti to noraksta uz objektīvu matērijas īpašību mijiedarbības koncepciju, kas arī sakrīt ar novērojumu!
Taču, attiecībā uz morāli materiālisti izdara negodīgu "special pledging" lai arī novērojums ir tas pats - neatkarīgās sabiedrībās lielākā daļa morāles un core-koncepcija sakrīt... taču materiālists nesteidzas atzīt, ka arī ŠIE likumi trascendē cilvēka apziņu! Jautājums - kāpēc šāda exkluzicitāte!
Iebildums, ka ir sabiedrības, kur morāles likumi atšķirās, nederēs... jo
a) Šīs sabiedrības ir mazas b) Saglabājušās un izdzīvojušas, jo ir izolētsa c) Arī dabas likumu aprakstā primitīvas sabiedrības atšķirās un pārsvarā kļūdās vai ir nepilnīgas
Potenciālās atbildes šādai negodīgai "special pledging" es rodu sekojošās koncepcijās
1. Tā kā morāle māca "kā pareizi dzīvot" bet ateista brends ir "es pats sev kungs", tad ateists nedrīxt principā pieļaut par sevi augstāku likumu, kas māca "kā dzīvot". Fizikas likumi nepretendē uz šo statusu, tamdēļ drīxt pieļaut, ka tie ir trascndenti.
2. Tā kā morāles likumus pagaidām fizika un ķīmija nemēģina attiecināt uz matēriju, atzinums, ka morāle trascndē cilvēka prātu, nepieciešami pieprasa ārpusmateriālu avotu, kas ir principālā pretrunā ar materiālistu core pieņēmumu, ka visi fenomeni ir matērijas fenomeni, tādējādi pieņēmums ir jānoraida bāzējoties uz cita pieņēmuma!
3. Trascendentāla morāles likuma atzīšana leģitimizē virscilvēka varas esamību, kas implicē un sagrauj postmodernismu kā tādu, bet tas ateistiem ir nepieļaujams, jo tad leģitīms kļūst sods par nepareizu rīcību...
Tādējādi ateists bēg tā sauktajā "soft-zinātnē" definējot, ka morāle ir sabiedrības "consensuss" par to kā dzīvot un būtībā ir lokāla parādība. Šeit gan rodas jautājums, uz kāda pamata tad mēs varam integrēt dažādas sabiedrības, ja šie morāles likumi ir konfliktā. Jo no šāda viedokļa vienādi leģitīms ir Šariata likums un arī Cilvēktiesību harta. Tas ir, ja tu esi Muslims tu drīxti noslepkavot neticīgo pēc sava likuma. Savukārt tas kurš pakļaujas Cilvēktiesību hartai NEDRĪXT nogalināt muslimu, ja tas nepiekrīt viņa viedoklim. Vēl vairāk šis cilvēks nedrīxt no muslima prasīt ievērot Cilvēktiesību hartu, jo tad tā būs manas morāles celšana pāri viņa morālei.
Šo visu var noreducēt līdz indivīdam, kur arī ateisma āža kāja izlien. Viņi grib, lai CITI ļauj existēt ateistiskajai subjektīvajai morālei, bet NEGRIB ļaut ne-ateistiskai morālei interferēt ar viņu morāli! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.09.14 12:57:36
Ctulhu,
Bet mums vinja ir atvedinaama uz fizikaalaam, reaali noveerojamaam sisteemaam. Pagaidaam veel nav izstraadaats matematiskais aparaats,
---
Ij tu ko, pat acs plakstiņš nenoraustījās šito rakstot?
---
A mēs arī nesakām, ka morāle ir reducējama uz atomu, molekulu un spēka lauku mijiedarbību, tamdēļ arī mūsu morāle ir nemateriāla ideju koncepcija. Abstrakts likums, bez reducētas formulas uz fizikālām parādībām!
Tu maz esi pētījis dažādas reliģijas, galvenajām reliģijām core likumi ir ļot ļoti līdzīgi!
Visās reliģijās ir koncepcija par Dieva jēdzienu un pakļaušanos/klausīšanu viņam. Visās ir koncepcija par Dieva zaimošanas nosodījumu. Visās ir koncepcija par cilvēka resursu vismaz daļēju veltīšanu Dievam. Visās ir koncepcija pr ģimeni un attiexmi pret to. Visās ir koncepcija par dzīvības vērtību un attiexmi pre tto. Visās ir koncepcija par attiecībām starp vīrieti/sievieti. Visās ir koncepcijas par attiexmi pret mantu! |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
