incognito 
|
Iesūtīts:
2009.02.01 22:13:17
Sakait, ko domājat par brīvticības kustību, kas tagad radusies Latvijā? |
|
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2009.04.24 09:14:34
xxx?? [87.110.231.186]
Jautājums, protams, ir par to, kas ir baznīca un, kas preeskistence Dieva gribā.
Par Tevis minētajām Rakstu vietām. Tur runāts par pirmslaiku izredzētību svētajiem Kristū, bet ne baznīcā. Lai šīs vietas attiecinātu uz baznīcu kā preeksistenciālu, vispirms būtu jāpamato, ka baznīca kā tāda ir identiska ar Kristus miesu, kamēr baznīca ir Kristus mistiskā miesa. Tā sakot, ir atšķirība. Jeb Tu gribi katru vietu, kur runāts par preeksistenciālo stāvokli attiecināt uz baznīcu (piem., I Moz sākums, Jņ., utt.)?
To, ka Dievs ir visszinošs, biblisks kristietis neapšaubīs. Tātad, viss radītais, tai skaitā arī baznīca, reiz (ja nu šo laika terminu var lietot par mūžību) ir pastāvējis Dieva nodomā un Viņš par to ir zinājis. Tomēr, kādu pašsvētību tas dod lietām? Dievs ir zinājis par Latvijas pastāvēšanu un tā ir bijusi Viņa preeksistenciālā nodomā, taču nekāda svētība Latvijai un cilvēkiem, kas te dzīvo no tā nav.
Par Baznīcu. Pareizi Merlins teica, ka nereti pretstatījumi var būt tendenciozi. Tomēr, mēs varam tos izmantot, lai tiktu tuvāk lietas būtībai. Jautājumā par baznīcu, mēs varam tikt skaidrībā, kas ir baznīcu konstituējošie lielumi. Ir skaidrs, ka baznīcas pamatā ir Dieva Vārds, žēlastība. Tomēr, tā nav bazpersoniska baznīcas svētība, bet gan personiska, caur svēto Kristību, iemantota žēlastība, kuras rezultāts ir tāds, ka apžēlotu grēcinieku kopums veido baznīcu. Bez apžēlotu grēcinieku kopuma baznīca ir tukša skaņa, kura nepastāv. Tādējādi mums tiek skaidrs, ka baznīca nav sia, a/s, partija vai pulciņš, bet gan Dieva žēlastības atpestītu kristiešu kopums.
Rezultējoši, manuprāt, runa par kaut kādu pašsvētu vai pašpastāvošu baznīcu pašā pamatā ignorē Dieva personisko attieksmu pret katru kristieti. |
Mulders  |
# Labojis Mulders: 2009.04.24 09:57:57
Voldemaars... es izteikshu kaadu kjeceriigu domu.
Kaa buutu ja paskatiitos uz Bazniicu kaa uz emergentu fenomenu.
Ljauj dot liidziibu!
Bazniica ir kaa teikuma jeega, kas rodaas no atsevishkjiem vaardiem un burtiem. Nevinaa vaardaa vai burtaa atsevishkji nav shii teikuma jeega. Savukaart teikuma jeega nepastaav bez vaardiem un burtiem. Vaardiem un burtiem ir jaasavienojas teikumaa, lai rastos teikuma izteiktaa jeega un noziime.
Lai es tev nokomuniceetu sho veesti, man bij jaasaliek vaardi un burti konkreetaa formaa, lai pie tevis nonaaktu mana doma. Ja es shos pashus vaardus vai burtus samestu kaut kaa kaa pagadaas, jeegas nebuutu. Kas paraada to, ka burti un vaardi pashi par sevi nav speejiigi nest sho jeegu. Savukaart, ja mees burtus un vaardus no teikuma izmetiisim, tu nespeesi uzzinaat, ko es tev gribu pateikt!
Kaa tev taads skatiijums?
Un pretnostatiijums iisteniibaa ir false dihotomija... jo vieni saka, ka burtiem ir jaabuut konkreetaa vietaa un formaa lai buutu teikuma jeega, bet otri saka, ka bez burtiem un vaardiem teikuma jeega nav iespeejama!
Bet taisniiba ir abiem... liidziigi kaa par elementaardaljinjaam, taas ir gan vilnis gan daljinja un nav ne vilnis ne daljinja! Pietam vienlaiciigi! |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2009.04.24 10:06:57
Mulder!
Es laikam tomēr nepiekristu baznīcu salīdzināt ar teikumu.
Baznīca ir pilntiesīga sākot jau ar savu pirmo baznīcēnu. Šādā aspektā es pilnīgi piekrītu Merlinam, ka Baznīca nav savu locekļu kopsumma. Jo, ja Baznīcā būtu tikai un vienīgi viens baznīcēns (kā tas nav), tad arī Baznīca būtu savā pilnībā, jo savu pilnību Baznīca iegūst nevis no svētajiem (kas tādi nav pēc būtības, bet žēlastībā), bet no Trīsvienīgā Dieva. Baznīca nav, ja nav baznīcas locekļu, bet tāda situācija ir tikai teorētiska (lai saprastu, kas ko veidu - svētie Baznīcu vai Baznīca svētos), jo Kristus atpestīti grēcinieki (svētie) ir, tāpēc arī Baznīca ir. |
Labais ārsts :) Mulderam atkarība? [195.13.151.242] |
# Iesūtīts: 2009.04.24 10:10:10
Vai nevarētu būt, ka god. Mulderam ir visai nopietna atkarība no dalības forumā? Profesionālim lasot šo komentu kalnus ir jāsāk nopietni bažīties... Varbūt, ka tā nav, taču to vari pārbaudīt tikai, ja spēj piemēram kādu nedēļu atturēties no ielūkošanās šeit.
Vēlu veiksmi, veodojot attiecības arī ārpu s viruālās telpas. |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2009.04.24 10:17:39
Aarsts... atkariibaam jau pashaam par sevi nekaa slikta nav, ja taas nerada probleemas citaas dziives sfeeraas un citiem cilveekiem, darbam etc.
Bet tas offtopiks!
Savukaart kalnu efekts rodas no taa ka es afigenna aatri rakstu un speeju savu domu uz klavieres izteikt labaak un aatraak kaa rakstot ar roku... un dazhreiz pat runaajot! |
Merlins  |
# Labojis Merlins: 2009.04.24 15:26:38
Voldemārs
Es īsti nesaskatīju Rakstu pamatojumu arī tam baznīcas modelim, ko Tu aizstāvi. Tu liec priekšā uz kādām rakstu vietām un ticības patiesībām balstītus secinājumus , pievienojot nelielu filoloģisku apskatu. Baznīctēvi dara to pašu - Ja Kristus ir no mūžības, tad arī viņa mistiskā miesa. Tava domu gaita ir loģiska, bet kā jau kārtīgam jezuītam ( ) visai racionāla. Tu runā apmēram tā - cilvēka mūžs sākas no viņa dzimšanas vai labākajā gadījumā ieņemšanas. Bet Dievs saka, ka viņam visas dienas saskaitītas, kad to vēl nebija nevienas. xxx jau norādīja tai virzienā. Bet galvenais visā ir tas, ka cilvēki nerada baznīcu, tā netop, bet ir un cilvēki tai pievienojas.
|
Mirga  |
# Iesūtīts: 2009.04.24 15:30:08
Un kam tāda mistiska BaznIca ir laba? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.04.24 15:44:34
Voldemārs... labi iedošu citu līdzību!
Ritenis... tas ir kamera (cilvēki) un Disks (Dievs)!
Taču kamerai "Apaļumu" (Svētumu) iedod disks... Taču disks bez kameras vēl nav ritenis, bet kamera bez diska nav nedz apaļa nedz ritenis!  Tikai, kad abus saliek kopā, iegūst riteni (baznīcu), kuras apaļumu (svētumu) nosaka Dievs! |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2009.04.24 17:58:11
Merlin!
Redzu, preeksistenicāla baznīca ir Tavas ticības objekts. Pret ticību, kā zināms, nekādi argumenti nedarbojas  uz xxx jau rakstīju, ka vajag izšķirt Kristus miesu un Kristus mistisko miesu (baznīcu), citādi var sanākt, ka aptuveni 2000 gadus atpakaļ Palestīnā baznīca pa Nācereti skraidīja un pēcāk sludināja, bet tā būtu kristoloģiska kļūda. Protams, baznīca ir Kristus (mistiskā) miesa, bet unificējot tās abas, rodas pārlieku daudz komplikācijas (kaut vai jau minētais personiskais Dieva - cilvēka attiecības modelis, kurā nezkāpēc cenšas iespraukties kaut kāds starpnieks - cilvēku iefantazēta baznīca). Savukārt, Rakstu vienkāršums, arī attiecībā uz mācību par baznīcu, ne reizi vien liek mums pabrīnīties, cik Kungs un Pestītājs spēj sarežģītus lielumus vienkārši sakārtot
Mana pieeja Bībelei, pirmkārt un galvenokārt, ir filoloģiska, jo Raksti ir rakstīti. Kāpēc man baznīctēvi apšaubāmos mācības artikulos nekalpo par īpašu argumentu. Minēšu vismaz 2 iemeslus: 1) senbaznīca (lai cik tas nebūtu dīvaini, tās hronoloģiskā tuvuma dēļ Kristus zemes dzīvei) pārsteidzoši miglaini saprata Evaņģēliju. To pat ļoti virspusējs baznīcas vēstures zinātājs mācēs pateikt, jo ir nenoliedzami ievērojama atšķirība starp JD un baznīctēviem. 2) man te nesen viens gudrs cilvēks atgādināja, ka senbaznīcas pārstāvjiem (protams, ar atsevišķiem izņēmumiem), bija gaužām švaki ar valodu zināšanu, ja vien tā nebija viņu dzimtā. Piemēram, ļoti daudz no grieķu baznīctēviem (nemaz par latīņiem nerunājot) iepazinās ar VD tikai ar (nepietiekoši augstas klases) LXX tulkojuma palīdzību. Ne viens vien latīņu baznīctēvs pat īsti grieķiski nezināja. Var jau mest akmentiņu manā lauciņā, jo arī es neesmu specs minētajās disciplīnās. Tomēr, man ir pieejami teksta kritikas materiāli, kas manu kļūdas iespēju ievērojami samazina.
Mulder!
ritenis izklausās labāk. Galvenais, manuprāt, atcerēties, ka arī viens kristietis (kaut arī tā nav) veidotu pilntiesīgu baznīcu, bet visa veidotājs, uzturētājs un svētītājs ir Kungs viens pats.
Ar tām līdzībām arī pārāk aizrauties nevajadzētu, jo jebkura cilvēciska līdzība, tomēr, nespēj aptvert visu Dieva darba būtības noslēpumu, kas ir arī Baznīca |
Merlins |
# Iesūtīts: 2009.04.24 22:51:28
Voldemārs
Baznīcas preeksistence nav mans ticības objekts un īstenībā man neliekas pārlieku svarīgs jautājums. Tomēr tā man šķiet ticamāka versija nekā Kristus miesa, ko frankenšteiniskā manierē no atsevišķiem locekļiem sadiedz kopā kristieši, apvienojoties pulciņos un draudzēs. Tas gan laikam būs manas neticības objekts. Es pat piekristu Tavam norises aprakstam, ka Baznīca veidojas, cilvēkiem tai pievienojoties. Starp citu, tas gluži labi atbilst priekšstatam par pozitīvi doto baznīcu kā garīgās baznīcas sakramentu, ar kura palīdzību Svētais Gars audzē Kristus miesu. Baznīca aug, nevis tiek organizēta.
Piedod, mana šībrīža situācija man ļauj tikai pārtiešām izlasīt mūsu saraksti un uzmest steidzīgas atbildes, tādēļ neizlasīju, ko rakstīji xxx. Man īsti nav saprotama nozīme, ko Tu gribi ielikt uzsvētajā Kristus tiešās un mistiskās miesas nošķiršanā. Protams tās nav viens un tas pats, taču nav arī bez kopsakara. Eklezioloģijā par Baznīcu runā kā par inkarnācijas turpinājumu. Kad Jēzus pirms 2000 gadiem pa Palestīnu "skraidīja un sludināja", viņa dabīgais ķermenis bija tas visuma punkts, kurā Dievs mājoja starp cilvēkiem un no kura uz tiem runāja. Tagad, pēc debesbraukšanas vieta, kur Dievs mājo starp cilvēkiem un uz viņiem runā, ir Kristus mistiskais ķermenis - Baznīca, ko Kristus ir atstājis zemes virsū turpināt Viņa darbu.
Baznīca necenšas iespraukties starp cilvēku un Dievu viņu personiskajās attiecībās. Baznīca ir šīs attiecības jeb Kristus gribētais un dibinātais šo attiecību veids. Nekādas citādas attiecības Kristus nav devis kā šīs - Es esmu vīna koks, jūs esat zari. Kas nepaliek vīna kokā, tas ir ārā izmests. Tikt uzpotētam vīna kokā nozīmē pievienoties Kristus miesai caur ticību un kristības sakramentu. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2009.04.25 12:04:54
Merlin!
Tu esi interesants sarunu/sarakstes dalībnieks. Ir jautājumi, kuros mums ir vienādi uzskati, tomēr mācība par Baznīcu, mums atšķiras.
Paskaidrošu, kāpēc es neļauju nekam iespraukties ("būt attiecības" starp manu Kungu un Pestītāju Kristu un mani, jo svētīgais Pāvils saka: "Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus." (1. Kor. 3:11) Un ikviena lieta, kas ir starp Kristu un mani, pat ja to sauc par "attiecībām" ir cits pamats. Tev starpā iezagusies Baznīca (skaistajā vārdā - Kristus miesa), citam - Marija (celsmīgajā terminā - Kristus māte), vēl citam - resnvēderis mūks (kristīgi jaukajā nosaukumā - Kristus vietnieks zemes virsū). Citiem vārdiem, ar Kristu saistītās lietas NAV Kristus. Un tas ir manas kritikas pamats. Bet šinī laikā katrs var palikt pie sava uzskata, lietu skaidrību Dievišķā Majestāte pilnīgi skaidri rādīs Pastarajā tiesā.
Vēl, par to frankenšteinisko manieri. Jau teicu, Baznīca ir Dieva noslēpums, kurai ir sava ļoti svētīga vieta, bet vairāk par to vietu tai nekas nav un nepienākas. Kristus tauta IR Baznīca, bet Baznīca pati par sevi nepastāv, vismaz ne Bibliskā mācībā. Tāpēc man Baznīca ir ļoti būtiska, jo tā ir vieta, kur ar svēto Kristību esmu inkorporēts tajā un esmu kļuvis par Kristus miesas, kuras galva ir viņš pats, locekli. Ja es lietoju vārdu "veidojas" par Baznīcu, tad tas nav tādā ziņā, ka grēcīgais cilvēks ar savu klātbūtni papildina Baznīcu (to dara tikai Kristus), bet gan tikai tā, ka Baznīca sastāv no Kristus atpirktiem grēciniekiem. Baznīca ir mana pestīšanas prieka ietvars, bet ne cēlonis, jo avots te ir tikai viens - Dievs pats. Svētais Gars (kā patiesais Dievs) ir tā saite, kas mani vieno ar Kristu Baznīcā, bet Baznīca pati par sevi nevar būt kaut kāda saite, tā ir drīzāk notikums, kas pastāv šeit, grēcīgajā pasaulē un zināmā mērā ir mūžīgās dzīvības realitātes priekšvēstnesis, bet līdz ar pēdējo baznūnes skaņu, Baznīca būs izpildījusi savu funkciju un paradīzē būsim Krisus tiešā tuvumā nepastarpināti. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.04.25 12:19:32
Merlins
Kas ir Baznīca?
Ja tā ir Dieva un cilvēka kopība, tad visa tā preeksistence ir ne vairāk kā skaista poēzija tam, ka Dievs lolojis ieceri pa Baznīcu vienmēr. Ja mēs esam normāli gnostiķi, kam bezmiesiska ideja vienmēr šķitīs vērtīgāka nekā tās materializēšana, tad šis formulējums ir pieņemams, bet, ja pieņemam, ka augšāmcelšanās miesā ir ne bez nolūka, tad par Baznīcu kā eksistējošu varam laikam runāt tikai radības kontekstā.
2.Timotejam1:9 jo Dievs ir izglābis mūs un aicinājis ar svētu aicinājumu, ne pēc mūsu darbiem, bet pēc Sava nodoma un žēlastības, kas mums dota Kristū Jēzū pirms mūžīgiem laikiem,
un daža līdzīga Rakstu vieta gan ļauj saprast, ka Dievs cilvēku ir mīlējis vēl pirms tas tapis radīts un pievienojies Dieva draudzei, bet nez vai mēs varam likt vienlīdzības zīmi starp Dieva mīlestību un Baznīcu. Tas pat nebūtu smieklīgi.
|
observers [91.200.66.80] |
# Iesūtīts: 2009.04.25 12:44:38
Dr.M.Luters-baznīca ir Kristum ticīgie,kur 2 vai3 sapulcējušie Kristus vārdā tur ir Kristus un baznīca,tā ir un vinmēr ir bijusi viena ,vispārēja un neredzama,citādi nebūt uz to jātic.Daudzi teologi par varu grib izveidot vienu redzamu baznīcu,lai viņiem veicas. |
Merlins |
# Iesūtīts: 2009.04.25 15:16:11
Voldemārs
bet Baznīca pati par sevi nevar būt kaut kāda saite, tā ir drīzāk notikums, kas pastāv šeit, grēcīgajā pasaulē un zināmā mērā ir mūžīgās dzīvības realitātes priekšvēstnesis, bet līdz ar pēdējo baznūnes skaņu, Baznīca būs izpildījusi savu funkciju un paradīzē būsim Krisus tiešā tuvumā nepastarpināti.
Par paradīzi - Tava ticība ir arī mana cerība! Man tiešām žēl, ka patlaban tieku pie neta tikai uz pāris minūtēm dienā tādēļ nevaru veltīt Tevis rakstītajam to uzmanību, ko tas neapšaubāmi pelna, un atbildu uz pirmajiem iespaidiem, kas rodas, ar acīm pārskrienot. Īsti nesapratu kā var būt "es - Kristus" bez attiecībām ar viņu. Būt Baznīcā nozīmē būt Kristū. Baznīca ir pat vairāk nekā saite vien. Kristus nesaka Saulam "kādēļ Tu vajā manu baznīcu/draudzi". Jā, Sauls vajā Baznīcu, bet Kristus saka - Tu vajā mani ." Viņš pilnībā identificējas ar Baznīcu. Tātad, Ja cilvēkam nav Baznīcas, viņam nav arī Kristus. Nevar satvert Kristu ārpus viņa miesas. Tā ir pareizi saprotams Kipriana slavenais extra ecclesiam nulla salus.
E.Rumba raksta, ka baznīca, kas pastāvējusi no aizlaikiem, uz brīdi ir parādījusies redzamajā vēsturē, un dodas pretī savam eshatoloģiskajam mērķim pilnībā. (Aptuveni tā) Gandrīz Tavi vārdi. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2009.04.25 18:02:22
Merlin!
Vārdus "Būt Baznīcā nozīmē būt Kristū" atzīstu par bibliskiem par tik, par cik tie atspoguļo Kristus žēlastības valstības pašreizējo realitāti, kas laika un telpas "teritorijā" visprecīzāk būtu saucams par notikumu . Proti, Baznīca pastāv tur, kur ir Kristus žēlastības pasludinājums Vārdā un Sakramentā, bet ārpus šīs "teritorijas" viņa neeksistē, jo nav kaut kur aizbīdama vai projicējama. Tieši tāpēc, šobrīd tas, kas vēršas per Kristus žēlastības pasludinājumu (t.i., Baznīcu), vēršas pret Kristu (kā Tu pareizi norādi atsaucē uz Apd). Pretējā gadījumā, kā jau rakstīju, rodas nopietnas kristoloģijas problēmas. Jāatceras, mācība par Baznīcu ir pneimatoloģiska, nevis kristoloģiska kategorija.
Tieši tāpēc Baznīca nepastāvēja pirms pirmā Evaņģēlija pasludinājuma (I Moz. 3:15), jo Dievs nerada liekas lietas. Cilvēkam līdz grēkā krišanai bija tas, ko Baznīca tikai spēj iztālēm rādīt (ja vēlies, eshatoloģiskais mērķis), tātad Baznīcas esamība tajā brīdī nav nepieciešama. Pirmajiem cilvēkiem ir realitātē tas, ko Baznīca spēj tikai liecināt (staigāšana/dzīvošana Dievā, bibliskā valodā - Dieva tēls un līdzība). Protams, ja Tu vari pierādīt ar Rakstiem, ka Baznīca ir Ēdenē klātesoša, būšu priecīgs koriģēt savu viedokli.
Tāpat, arī pēc Tiesas, Baznīcai vairs nav nekādas nozīmes, jo vieni ies ellē, un tur vairs Kristus žēlastības vēsts neskanēs (Baznīca nepastāv bez Kristus vēsts). Tikmēr otri ies Dieva pilnībā, kur mums (es esmu ticības pārliecībā ), vairs Baznīca nebūs nepieciešama, jo mums jau būs tas, ko Baznīca šodienā spēj tikai solīt. Man ir nopietnas aizdomas, ka arī tur nebūs nekā lieka
Tātad, Baznīcas funkcijas paliek šodienai, jeb laikam un telpai kopš I Moz.3:15 līdz Tiesai (ja tas ir tas, ko saka Rumba, tad es tik tiešām esmu ar viņu vienisprātis). Te Svētais Gars pulcina mūs Kristus žēlastības vēstī - Vārdā un Sakramentā - un šinī telpas un laika notikumā (t.i., Baznīcā) kristieši ir Kristus mistiskā miesa, kuras galva ir pats Kristus. |
Jānis Ginters  |
# Iesūtīts: 2009.04.25 21:35:02
Voldemārs kur mums , vairs Baznīca nebūs nepieciešama, jo mums jau būs...
Ja lietojam "Baznīca kā Kristus līgava", tad tā savādi sanāk ar augšminēto |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2009.04.26 10:22:53
Jāni Ginter!
Vai Tu gribi teikt, ka uz šo līdzību pamatojoties Baznīca ir kāds lielums pats par sevi? Vai Tu lūdzu noraksturotu šādu "lielumu" vairāk? Jau iepriekš pateicos! |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.04.26 15:20:31
Re nu kādas problēmas rodas, ja Baznīca vairs nesaistās ar Dieva draudzi. Nez kādēļ liekas, ka tad, kad mūsu Kungs apustuļiem par Baznīcu runāja, viņi to redzēja konkrētās brāļu un māsu sejās, nevis struktūrās un netveramās idejās.
|
Merlins |
# Labojis Merlins: 2009.04.26 16:04:38
Voldemārs
Tieši tāpēc, šobrīd tas, kas vēršas per Kristus žēlastības pasludinājumu (t.i., Baznīcu), vēršas pret Kristu (kā Tu pareizi norādi atsaucē uz Apd)
Lūk, tas vairs nav sola scriptura , bet Tava interpretācija. Sola scriptura liek lasīt, ka Sauls vajāja konkrētus kristiešus nevis Kristus žēlastības pasludinājumu. Un tieši par to Kristus saka: "Tu vajā mani".
Vai Kristus miesa ir kāds notikums? Kā Baznīca var būt notikums, ja tā ir ticīgo kopums? Vai Tu esi notikums? Vai es esmu notikums? Nē, mēs esam locekļi Kristus miesā. Vai Kristus miesa ir vai nav kāds lielums pats par sevi? Par sevi ne, jo Kristus miesa nevar būt par sevi. Tā vienmēr ir Kristū. E.Rumba raksta pat vairāk: "Bez Kristus nav Baznīcas un bez Baznīcas nav Kristus." Vai atpestīto saime pārstās būt Kristus miesa un līgava, esot pie viņa mūžībā? Kā to var pamatot Rakstos? Baznīca ir veidojums, ko Kristus izveidoja, izkārtojums, kuru Kristus izvēlējās, lai kristieši būtu savienoti ar viņu. Es īsti neatrodu pamatojumu Rakstos, ka mūžībā tas tiks atcelts. Tu, šķiet, Rakstu vārdus "Kristus miesa" uztver kā metaforu, bet es kā realitāti, kura man ir centrāla manās pārdomās par Baznīcu.
Aivars
Pilnīgi piekrītu! Baznīca ir ļoti konkrēta un reāla. Protams, ka Baznīca vispirms ir ieraugāma konkrētās sejās. Bet tas gan nenozīmē, ka nekā nav arī vēl aiz tām. Šo diskusiju mēs vispirms arī ieraugām savā monitorā, bet aiz teksta un mīļās surikāta bildītes ir vesels pasaulplašs tīmeklis. |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2009.04.26 16:39:51
Merlins
Aiz tā, jeb drīzāk "blakus tām" ir daudz citu seju, un pāri visām VIŅŠ, vai ne? (Nu, ok! Aiz dažu melnu burvju sejām arī ir dārgi Baznīcas dēli! )
Bet domāju, ka strīda jau nav. Jūsu pēdējā atbildē Voldemāram, vismaz lielos vilcienos, redzu tos uzsvarus, kas pašam bija padomā, un uz ko šķiet lieliski norādīja mīļais brālis Jānis.
|
:: Pievienot komentāru
|
