Voldemārs 
|
Iesūtīts:
2008.03.14 21:35:30
Šo varētu par pārdomu diskusiju nodēvēt. Domāju, lielākai daļai nav nekāds noslēpums, ka islāms strauji pieņemas spēkā un izplatībā. Ko darīt kristiešiem/luterāņiem? [Nedomāju, vai šeit esošie neticīgie komentētāji kaut ko nopientu varēs līdzdalīt atbildē par to, lai gan pieļauju, ka atkal tiks krietni sa-oftopikots  ] Ceru, kristiešiem gan būs kas sakāms. Īstenībā, manuprāt, ja mums [kristiešiem/luterāņiem] vēl nav nekas sakāms, tad ir žēl, jo atbildes jau tagad ir nepieciešamas tiem, kas veic aktīvu islāma propogandu un gūst panākumus šajā "misijā". Tātad, vēlētos ierosināt padomāt, ko katrs kristietis varētu atbildēt cilvēkam, kurš uzdod jautājumu par izvēli - kristietība vai islāms? |
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.07.06 20:00:06
Raimonds
Lai vakars Tev ar jauks!
|
Uldis  |
# Iesūtīts: 2009.07.06 22:18:10
Mulders
Varbūt, ka tev labāk būs saprotams pēc šādas redakcijas.
Vēl atiecībā uz dogmatikas un ortodoksijas ļaunprātīgu izmantošanu. Esmu ievērojis, ka ir tāda tendence: dogmatiku izmantot kā instrumentu "nezāļu ravēšanai". Mums nav atļauts "ravēt nezāles". Līdz ar "nezālēm" mēs varam "izravēt" arī "labo kultūru". Problēma: ko darīt, ja vienā kopībā notiek strīdi par ticības jautājumiem? Nav labi, ja pie viena altāra nāk ar dusmām sirdī un prātā. Vēl ļaunāk ir, kad "mīļā miera labad" tiek pieļautas doktrinālas perversijas. |
muslim [89.201.107.22] |
# Iesūtīts: 2009.07.07 03:32:57
Aivars
Izstāsti, kā tu izproti Dieva žēlastību? Ja Noa vienreiz piedzērās, tad tas nav mūžam piedodams?
Dieva žēlastība ir katram, kurš to lūdz. Bet Noa (as) bija Allāha pravietis, un pravieši bija Allāha izraudzītie labākie no cilvēkiem. Viņi kādreiz varēja kļūdīties kā visi, taču viņi nebija ļaundari un pagrimuši cilvēki, jo viņu misija bija skaidrot reliģiju un rādīt paraugu. Kas gan tas būtu par pravieti, kurš pats būtu pļēgurs vai netiklis un slepkava vienā personā, kā kristiešu raksti apvaino Dāvidu (as)? Bet kristiešiem vārds „pravietis” ir kļuvis par senvārdu un jūs vairs neizprotat tā jēgu, tipa, nu bija senos laikos tādi pravieši kas pareģoja nākotni un cīnījās ar elkdievjiem, bet tas jums īsti vairs nav aktuāli. |
muslim [89.201.107.22] |
# Iesūtīts: 2009.07.07 03:35:54
incognito tu pareizi visu uzminēji. Kristiešiem nav Dieva svētības., bet protams, kamēr nav islāma, ar ko salīdzināt, tās sajūtas, ka kaut kas nav kārtībā, ir diezgan miglainas. |
muslim [89.201.107.22] |
# Iesūtīts: 2009.07.07 03:39:20
armilo [78.84.102.42]
1) Parastajam muslimam lasīt sagrozītas grāmatas nav vajadzīgs. Tās bija domātas tikai tā laika un vietas cilvēkiem, tāpēc arī sagrozīšana tikai pieļauta no Allāha. Pravieša Muhammada vēsts – korāns – turpretī ir visai pasaulei. Vajag lasīt korānu.
2) Ādams un Ieva sagrēkoja ar nepaklausību, bet tas bija viņu individuāls grēks tāpat kā jebkurš mans vai tavs grēks, kurš nepārgāja uz visu cilvēci iedzimtā grēka veidā un neizsauca Dieva lāstu. Tieši otrādi, Allāhs Ādamam iemācīja lūgšanu un viņš palūdza Allāham piedošanu par abiem un to saņēma. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.07.07 08:21:20
muslim [89.201.107.22]
Bībele šķiet saka, ka Dievs jau ir varens, un var pat caur nepilnīgiem cilvēkiem sludināt.
Tu saki, ka allahs to nespēj un tikai pati pilnība viņam der.
Kristietim neidealizēts Dāvids ir vēl viens apliecinājums Dieva žēlastībai un lielumam, musulmanim tāds Dāvids ir pilnīga apgrēcība.
Ja par praviešiem allahs izvēlas tikai pašus pilnīgākos cilvēkus, vai varētu gadīties tā, ka uzzinot, ka Muhameds nav bijis skaidrs kā kristāla oliņa, un tālu no pilnības, musulmanis pasaka, ka allahs tādu pravieti nebūtu izvēlējies? |
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2009.07.07 09:44:35
Voldemārs
Tātad, vēlētos ierosināt padomāt, ko katrs kristietis varētu atbildēt cilvēkam, kurš uzdod jautājumu par izvēli - kristietība vai islāms?
Palasot komentārus, redzams, ka galu galā cilvēks izvēlēsies to, kas viņam ir tuvāks - gaumes lieta bezmaz. Kas kuram labāk patīk.
Piemēram, "oriģinālie raksti", "daudzu liecības", "Dievs, kas uzupurējas", vai vēl kas cits...
Nevarat jūs viens otru iedzīt stūrī, jo balstaties uz dažādiem postulātiem.
|
armilo [78.84.102.42] |
# Iesūtīts: 2009.07.07 10:06:25
muslim, paldies par atbildi. Es vēlētos no Tevis uzzināt precīzāk, kuras tieši Rakstu vietas no kristiešu bībeles ir iekļautas korānā. Cik procenti oriģinālā teksta ir saglabāts. Kā korānā var sameklēt tos pantus, kas mums (jūd.krist.musl.) ir kopīgi? |
Mulders  |
# Labojis Mulders: 2009.07.07 10:07:55
Eziitis Miglaa
Te ir tas dziljais jautaajums vai "to kas vinjam ir tuvaaks" ir sekas vai ceelonis konversijai 
Tas ir... vai mees pashi izveidojam no muusu pashu un pasaules dotajiem kluciishiem kaadu "plostu" uz kura tad uzseezhoties var plostot pa nezinaamiem uudenjiem un atklaat jaunas salas ar jauniem plostu materiaaliem, kas peishkjir plostam jaunas iipashiibas un ljauj jaunos uudenjos un atkal jaunaas salaas peldeet....
JEB... shis plosta plaans, materiaals un darbs naak no aarpuses, to mums daavaa pats Dievs (jeb velns) un tad nu mees uz taa uzkaapjam un atbilstoshi tam, kur nu aizaireejamies, secinaam, ka plosts un attieciigie uudenji ir OK, vai nee!
Pirmajaa acu uzmetienaa dabiigs, tuvs un labs shkjiet tieshi pirmais (domaaju Ctulhu buus shiis koncepcijas piekriteejs). Tomeer, ja padomaasi dziljaak, tad sapratiisi (labi nezinu, tas prasa pieredzi), ka ljoti biezhi tieshi aareeji faktori, informaacija un citu cilveeku argumenti ir tie, kas tevi "konvertee" kaadaa paarlieciibaa, tas ir, it kaa vijni iedod tev kaadu puzhlja dalju, kas salipina kopaa pirms tam shkjietami nesaliimeejamas plosta detaljas! Tas ir it kaa no tevis neatkariigi, informaacija tevii nonaakusi tevi paarveido, un tu esi taa teikt - spiests - piekrist un konverteeties konkreetaa paarlieciibaa!
Personiigi es esmu tajaa, ka cilveeks saak ar otro scenaariju, bet laika gaitaa tas var transformeeties pirmajaa... jeb vismaz konveergjeet, nekad nesasniedzot " tiiru pirmo" metodi vismaz ne shajaa dziivee!
Tieshi taa imesla deelj ir iespeejamas arii ljaunas izdariibas - taadas kaa smadzenju skaloshana! |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.07.07 10:15:08
Mulders
Redz, gan kristieši, gan muslimi uzskata, ka viņu plosts ir as pareizais, Dieva dāvātais.
Tāpat arī, ūdeņi ir vienmēr OK.
Manuprāt, lielākā daļa vienkārši pieņem to ticību, plostu, ar kuru brauc pārējie - radi, draugi, tuvākie. Gribas taču būt kopā ar viņiem, turpināt viņu iesākto, iet pa viņu ceļu utml.
Ir ļoti maz tādu, kas izvēlas atšķirīgu ceļu.
Bet galvenais moments bija - ar prātu neizpīpēsi (kristietība, islāms - kas labāks, pēc kādiem kritērijiem?). Ja ar prātu nevari, tātad ar sirdi? Tas ir, intuīciju, iekšējo balsi? Atkal - gaume, loterija? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.07.07 10:17:32
EM, droshi vien offtopiks... taapeec, ja gribi turpinaat, sac jaunu teemu, es shon gan nesolu aktiivu piedaliishanos - darsb ir do... h... (rupji jaarunaa) |
armilo [78.84.102.42] |
# Iesūtīts: 2009.07.07 12:12:54
muslims rakstija: "Ādams un Ieva sagrēkoja ar nepaklausību, bet tas bija viņu individuāls grēks tāpat kā jebkurš mans vai tavs grēks, kurš nepārgāja uz visu cilvēci iedzimtā grēka veidā un neizsauca Dieva lāstu."
Nāve ir šī lāsta visredzamākā izpausme. Kurāns taču nenoliedz, ka Ādams ar Ievu bija radīti nemirstīgi? Kāpēc ir jāmirst godīgam muslimam, kuram taču nav jāatbild par Ādama grēkā krišanu? |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.07.07 12:58:41
Aivars
``jo Viņš ir staigājis mūsu kurpēs. Viņš zina, ko nozīmē būt cilvēkam, ko nozīmē piedzīvot kārdinājumus, ciešanas, visbeidzot nāvi.
``
Pēc tādas shēmas, kur zini tikai, ja pats piedzīvo, Jēzus nezināja, kā tas ir, ja sagrēko. Kā ir būt alkoholiķim, netiklim, u.c. Jēzus bija svēts, un kā svētais viņš neko tādu nepazina. Piem, ja nesmēķētājam piedāvā cigareti, tas ir pavisam savādāk, kā ja cigareti piedāvā smēķēšanu atmetušam.
Ctulhu
Eee, pag, tas ir kaa - pirms tam nezinaaja? Absolutai buutnei tak viss jaazina peec definicijas vienmeer.
Būtne tak ārpus laika, tāpēc arī zināja vienmēr!
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.07.07 13:00:19
Ctulhu
Ir taču atšķirība starp intelektuālām zināšanām un pieredzē balstītām. Dakteris var teikt: `es tevi saprotu, es zinu kā tu jūties`, balstoties uz sausām zināšanām, bet tu tam neticēsi, ja vien viņš pats nebūs pārcietis līdzīgus veselības traucējumus, kas liktu noticēt, ka viņš tiešām tevi SAPROT.
Šķiet vācu luterāņu teologs Jirgens Moltmans uzsverot Dieva solidaritāti ar cietējiem Kristus krustā, saka apmēram tā - lai arī nespējam Dievu saprast, mēs varam Viņam uzticēties, jo Viņš priekš sevis neizgudro citus spēles noteikumus, viņš sev nerezervē citu pasauli, bet sastop mūs šajā. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.07.07 13:02:25
Aivars
Vai Dievs nav spējīgs vienkārši zināt, kā jūtas cilvēks vai cita būtne? Zināt tāpat vien, jo viņš ir Dievs, nevis zināt tikai tāpēc, ka ir pats pieredzējis? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.07.07 13:08:44
EzītisMiglā
Tu laikam mēģini norādīt, ka ielaisti grēki novārdzina gribu pretoties kārdinājumiem? Taču diez vai varam teikt, ka tādēļ paši kārdinājumi būtu uzskatāmi par spēcīgākiem.
Pieņemu, ka alkoholiķa un nikotīniķa `izsalkums` pēc baudvielām, varētu būt tomēr labi saprotams Jēzum, kurš izsalcis atteicās akmeņus maizē pārvērst, kurš muskuļiem sāpot krustā sacīja `man slāpst`. Domāju ar to arī pietiek tam, kurš cīnās ar savām vājībām. Bet tam kurš mēģinās unikalizēt savu grēka pieredzi un leposies, ka neviens cits nesaprot, cik tumšas kaislības viņa sirds pazīst, diez vai ir svarīgi, ko Dievs domā par viņa dzīvi. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.07.07 13:12:00
Aivars
Es domāju - vai Dievam vajag visu pašam piedzīvot, lai izprastu? Vai arī Dievs visu izprot "tāpat vien"? Tas ir, zin, kā jūtas cilvēks? |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.07.07 13:13:42
Ctulhu
Un padomaa - kas ir lielaaks varonis - taads, kas riskee ar dziiviibu citu labaa un tic peecnaaves dziivei vai taads , kas tai netic un tomeer riskee ar dziiviibu citu labaa?
Uz pirmo acu uzmetienu it kā tas otrais, bet uz otro acu uzmetienu - paliek pāri tikai pašsaglabāšanās instinkta pārvarēšana. Tādam, kas netic pēcnāves dzīvei, jau ir vismazāk jābaidās no nāves. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.07.07 13:13:59
Eee, pag, tas ir kaa - pirms tam nezinaaja? Absolutai buutnei tak viss jaazina peec definicijas vienmeer.
Ctulhu, tev ir atshkjiriigs priekshstats par to, ko noziimee "zinaat"
Esam par to daudzreiz striideejushies, tu uzskati, un Kristietiiba tev nepiekriit (vprochem lielaakaa dalja filosofijas un cilveeku), ka zinaat kaa izskataas varaviixne, var arii tad, ja cilveeks ir akls, bet afigenna gudrs fizikjis!
Taapeec tev sanaak paradox, kaa Dievs, kas visu zin, var uzzinaat kaut ko taadu, ko ieprieksh nav zinaajis
Tas ir taapat kaa cilveeks, kas dziivojis visu muuzhu melnbaltaa istabaa, un seerfojot i-netu caur melnbaltu ekraanu, iemaaciijies visu wikipeediju un fiziku no galvas, iepazinis perfekti savu smadzenju darbiibu, zinaadams kaa gaisma tiek transleeta redzee, tb uzzinot VISU Par materiaalo redzes funkcioneeshanu, respektiivi - zinot visu, tomeer uzzina kaut ko jaunu, kad iziet aaraa un ierauga iistu varaviixni! Taa ir cita liimenja un formaata zinaashanas! |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.07.07 13:15:45
Ctulhu
Re, mēs bišķin citus uzsvarus katrs tai zināšanai liekam. Tu par sausu informāciju, es par komunikāciju runāju.
Par tiem citiem noteikumiem runājot ir vesela teoloģija ap `kenosis`, t.i. Kristus iztukšošanos, jeb mūsu valodā labāk būtu teikt `ieslodzīšanos cilvēcībā` līdz pakāpei, kad arī lūgšanā viņš ir tikai cilvēka pozīcijā, un tādēļ pazīst kas ir neatbildēta lūgšana, kas ir nogurums, kas ir ciešanas un nāve. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
