dafne 
|
Iesūtīts:
2012.08.25 10:30:24
13 Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.
14 Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.
15 Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā.
16 Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
Mt.5:13-16
un
1 Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs.
2 Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
3 Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara,
4 tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.
Mt6:1-4 |
|
+jean [94.100.8.232] |
# Iesūtīts: 2012.11.08 19:27:11
Ēvald, ļaušu runāt Luteram par kurnēšanu un saņemšanu/nesaņemšanu.
Kad nu nāk Evaņģēlijs, kas dara visus līdzīgus – kā Sv. Pāvils saka Rom. 3:23 – tā ka paši izcilākie strādnieki nav nopelnījuši vairāk kā atklāti grēcinieki, tad arī viņiem nākas atzīt sevi par grēciniekiem un uzklausīt vārdus: “visi ir grēkojuši” (Rom. 3:23), un dzirdēt, ka ar darbiem neviens nekļūst taisns Dieva priekšā – tad viņi lūkojas apkārt un nicina tos, kuri nav darījuši itin neko, tomēr ar savu slaistīšanos un vieglprātīgo dzīvi spējuši saņemt tikpat daudz, cik šie ļaudis, kas tik daudz strādājuši un pūlējušies. Nu viņi kurn pret namatēvu, jo tiem šķiet, ka notikusi netaisnība; viņi zaimo Evaņģēliju un, palikdami savos darbos, nocietinās arvien vairāk. Tā viņi pazaudē Dieva laipnību un žēlastību, saņemdami tikai laicīgu algu un ar visu dienišķo denāriju nonākdami zem lāsta. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2012.11.08 19:38:57
+jean [94.100.8.232]
Tā viņi pazaudē Dieva laipnību un žēlastību, saņemdami tikai laicīgu algu un ar visu dienišķo denāriju nonākdami zem lāsta.
Vai nav tā, ka te mīļajā Luterā tomēr ieburkšķas vecais legālists, kas dažu nepareizu grēcinieku pasludina par bezcerīgāku grēcinieku par citiem, kas `nav pelnījis` pestīšanu. Kristus līdzībā jau nekur neparādās, ka tas denārijs kādam tiktu atņemts, vai šis nolādēts. |
+jean [94.100.8.232] |
# Iesūtīts: 2012.11.08 19:46:10
Ēvald, kristieši, kas kļuvuši par kristiešiem jaunībā un arī kā tādi nomirst tiem ir daudz rūdītāka/stiprāka ticība, kā tiem, kas tikko sākuši ticēt.
Viņu drošība un prieks gan ir tā, ka Dievs viņus jau ir uzrunājis un svētījis.
Tomēr kristiešiem jābūt modriem, kā to Luters: Tādēļ ir skaidrs, ka, tiklīdz kristietis sāk ticēt, kārdinājumi un vajāšanas seko viņam pa pēdām; un, ja tas nenotiek, tā ir zīme, ka šī cilvēka ticība nav īsta un viņš nav pieņēmis Evaņģēliju. Jo nekrietnajam blēdim velnam ir vērīgs skatiens un viņš īstu kristieti uzreiz pamana. Tādu cilvēku velns visiem spēkiem cenšas novest līdz atkrišanai – viņš tam uzbrūk no visām pusēm, jo nevar paciest, ka no viņa valstības izbēgtu kaut viens cilvēks. |
+jean [94.100.8.232] |
# Iesūtīts: 2012.11.08 19:49:17
Redzi, kas noticis ar tik lieliem vīriem kā Mozus, Ārons un jūdu ķēniņi: tiem ir bijusi lieliska ticība – viņi izveduši tautu no Ēģiptes, un visa tauta ticībā ir gājusi cauri Sarkanajai jūrai, cauri nāvei, cauri tuksnesim; šie cilvēki darījuši vēl daudz citu brīnumu darbu, apliecinādami savu ticību. Taču beigās viņi tomēr krīt un izposta visu, ko sasnieguši, jo baidās nomirt badā. Vai tas nav īsts posts, ka viņi, kas tādās lielās lietās pierādījuši savu ticību, gājuši cauri nāvei, cīnījušies ar to un uzvarējuši, uzskatījuši sevi par pašiem labākajiem, tomēr krīt atpakaļ, ļauj, lai vēders gūst virsroku, sāk kurnēt pret Dievu, tā ka velns ar saviem smagajiem kārdinājumiem notriec tos visus pie zemes.
(http://www.ebaznica.lv/?p=5326) |
+jean [94.100.8.232] |
# Iesūtīts: 2012.11.08 20:03:51
Aivar, legālisms tā kā būtu, ja ar darbiem cenšas izpelnīties Dieva žēlastību. Bet tieši to Luters šeit norāj.
Nevienu konkrēti jau viņš vārdā nenosauc, bet nosoda kurnēšanu, kas saka: es tik daudz esmu strādājis, a ko šis ir darījis? Gandrīz neko. Man pienākas vairāk.
Tā vairs nav ticība, kas uzskata Dievu par visa laba devēju... |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2012.11.08 20:57:03
+jean [94.100.8.232]
Es domāju to tā, ka Jēzus jau nekur nesaka, ka tie kurnētāji dabūja pa kaklu un palika tukšā. Jēzus pasludina tīru apsolījumu, kurā cilvēks tiek saderēts, bet netiek tiesāts, cik daudz ko viņš panācis. Jā, tā ir žēlastības netaisnība, skandāls kalkulētājiem, bet uzsvars ir uz to, ka Kungs ir labs un sniedz, ko apsolījis.
Tai pašā laikā cilvēkiem ir tieksme šo evaņģēlisko līdzību pārvēst jaunā bauslībā, ja ne savādāk, tad kaut vai pateicību vai ticību padarot par to nepieciešamo `darbu`, caur ko alga tiek nopelnīta. Un lūk ``nepateicīgie, kurnētāji utt` nav to pelnījuši saņemt. Tā teikt tāds legālisms, kas maskējas.
Domāju, ka te vecais ādams dīda ikvienu, tai skaitā mani, Tevi, kā rādās arī Luteru tomēr kādā brīdī steigties ar savu tiesāšanu un spriedumu vērtēt tos vīnakalna strādniekus, ko Kristus te nebūt netiesā, lai cik vēlīni, laiski, nervozi un kurnoši šie nebūtu |
rainars  |
# Iesūtīts: 2012.11.08 21:39:40
Man gribās pie šī apraksta par strādniekiem sasaistīt ar to ka tie pirmie būs tie pēdējie un tie pēdējie tie pirmie.
Ar to ka alga Dieva laukā strādājot ,vai tu esi senāk vai ne tik sen, nemainās. Dievs tak neuzlūko cilvēka vaigu un draudzē atrašanās ilgumu.
Iespējams ka tas kas ienācis draudzē nesen var sakrāt vairāk nopelnus, nekā tas kas ir tur sen un pārtapis par statistu. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.11.08 21:47:44
Iespējams ka tas kas ienācis draudzē nesen var sakrāt vairāk nopelnus, nekā tas kas ir tur sen un pārtapis par statistu.
Kārtējā muldēšana.
Nu kas tas ir par nolādētu stulbumu par katru cenu žēlastībai virsū spļaut ignorējot Kristus līdzības loģiku!!!!
Nu sakrāj tad tos savus nopelnus atbilstošajā vietā uz nagliņas! |
dafne |
# Iesūtīts: 2012.11.08 21:50:33
Tos kurnētājus var saprast...man arī cemme būtu... |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.11.08 22:03:05
dafne
Kuram gan tā nebūtu? 
No otras puses... Dieva priekšā stāvot un saprotot, ka gan pats esi lielo lozi izvilcis, gan tavs bērns, laikam jau prieks to cemmi nomāc |
dafne |
# Iesūtīts: 2012.11.08 22:15:50
Aivarsjā,tas gan..... |
Ēvalds Bērziņš  |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2012.11.08 23:46:58
dafne
Tos kurnētājus var saprast...man arī cemme būtu...
Hrizostomam ir variants, ka kurnētāji to cemmi parādīja speciāli, lai uzmundrinātu pēdējos (iespējams, samulsušos), nevis, ka viņiem patiešām bija cemme. Vispār tik augstas raudzes ticība būtu sagaidāma vismaz no tiem, kas visu mūžu ticējuši. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2012.11.09 09:40:57
Ja padomā, tad abos gadījumos tie, kas strādāja visu dienu un, kas pienāca pēdējā brīdī, bija pļurzaki. Jo gan vieni, gan otri ir pilnīgi haļavšķiki. Vienīgi Kungs netaisās neviena dzīvi un laiku izcūkot un pasūtīt nahren.
Domājams par tiem kas strādājuši no rīta līdz vakaram, Jēzus runā par mīļajiem kolēgiem rebēm, kuri tikai atrod iemeslu, lai sevi pieteiktu, savukārt, pēdējiem nav ko lekties uz rebēm, ka Kungs ir aizstāvējis viņus.
Manuprāt Jēzus pamatos runā nevien par algu, bet par attieksmes maiņu t.sk.arī savā starpā.
Ēvalds Bērziņš
Hrizostoms iespējams jau iesaistās cita līmeņa polemikā. Audzinošā. Varbūt pat kaut kur mēģina attaisnot savu un kolēģu uzrūgšanu visādiem tur kristīgajiem tūristiem. Bet tur manuprāt jāskata kontekts. Nezini kaut ko vairāk? |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2012.11.09 09:45:28
Raimonda interpretācijas centrā ir žēlsirdīgais Dievs.
Ēvalda atsauces uz Hrizostomu centrā pavīd cilvēks. |
dafne |
# Iesūtīts: 2012.11.09 09:47:35
Ēvalds Bērziņš
Nu tur jau diezgan skaidri var izlasīt..ka tie kurnēja..un kurnēsanas dēl ari turpinas saruna starp namatevu un stradniekiem. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2012.11.09 09:54:20
Mārtiņš
jup manuprāt, droši varam sacīt kristocentriskas |
noņem cipariņus [87.246.165.252] |
# Iesūtīts: 2012.11.09 10:41:14
un varbūt viss nostāsies savās vietās |
Pater  |
# Labojis Pater : 2012.11.09 10:43:52
Ēvalds Bērziņš Pats galvenais ir tas, ka Kungs nevienam neuzliek vairāk, nekā tas spēj nest. Par šito esmu daudz domājis-ja nabaga cietējs pazaudē ticību labajam Dievam, tad jau sanāk, ka tam tapis uzlikts vairāk, nekā bijis spējīgs panest.
Rezultātā šis izteikums ir kā tāds vispārējs dievbijīgs uzmundrinājums ar vārdos neizteiktu piebildi - ja tomēr neizturi, tad vaino vien pats sevi...
Lai gan - ja cilvēkā ir pietiekama deva izredzētības apziņas, un viņš savas ciešanas interpretē tās gaismā, tad viņš var izturēt.
jean tiem, kas par kristiešiem kļūst īsi pirms nāves, ir daudz vieglāk, nekā tiem, kas jau bērnībā kļuvuši ticīgi. Šitam es piekrītu, ņemot vērā ka viss cilvēkā pašā un viņam apkārt ir pakārtots tam, lai kristietim būtu grūti pastāvēt ticībā un pati ticība būtu varoņdarbs. Bet tik pat problemātiski ir neticīgam ieticēt.
Bet tam, kuram pirms nāves ir noticis Dieva žēlastības brīnums- ticība, neapšaubāmi ir vieglāk. Plus - pašā svarīgākajā brīdī, pirms nāves, viņš atrodas pirmās mīlestības stāvoklī.
Vēl , protams, kā risinājums paliek pēdējā grēksūdze, uz kuru kristietim vajadzētu tiekties.
Aivars te mīļajā Luterā tomēr ieburkšķas vecais legālists, kas dažu nepareizu grēcinieku pasludina par bezcerīgāku grēcinieku par citiem, kas `nav pelnījis` pestīšanu. Precīzi to the point, jo līdzības mēŗķis jau nav norakstīt tos, kas uzdrīkstējušies papurpināt pret jaunpienācējiem, bet pamācīt, ka purpināt tāpat nav vērts. |
dafne |
# Iesūtīts: 2012.11.09 11:37:55
Pater ja nabaga cietējs pazaudē ticību labajam Dievam, tad jau sanāk, ka tam tapis uzlikts vairāk, nekā bijis spējīgs panest.
Rezultātā šis izteikums ir kā tāds vispārējs dievbijīgs uzmundrinājums.
a paradi kuram ir ta superiga ticība labajam Dievam 24 stundas diennaktii?tad jau nevajadzetu ne greksudzes ne Kristu neko...visi butu superticigi.Tas,ka cilveks kadu laiku neiet uz baznicu un neiesaistas draudzes aktivitatēs..vel nav nekads raadītajs,ka šis uz visiem laikiem pazudis...
|
+jean [195.13.166.253] |
# Iesūtīts: 2012.11.09 12:00:00
Aivar un arī citi,
par kurnēšanu. Šis vārds ir minēts līdzībā. Bet ko tas patiesībā nozīmē? Ko nozīmē šie vārdi: šie pēdējie strādāja vienu vien stundu, un tu tos pielīdzināji mums, kas dienas nastu un karstumu esam cietuši.
Tā ir nepateicība, tā ir Dieva dotā vārda un lēmuma apšaubīšana. Vēršoties pret tuvākajiem, patiesībā viņi vēršas pret pašu Dievu. Viņi paši iespējams to pat nenojauš. Uz to tad arī norāda Namatēvs savā runā.
Tāpēc neesiet tik vieglprātīgi.
Pateicība parāda ticību, nepateicība liecina par neticību.
Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā, sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā , kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā ! (Kol. 2)
|
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
