Adam Gontier 
|
Iesūtīts:
2011.09.24 06:04:32
Es, iespējams, esmu diezgan primitīvs, tāpēc kā visa labā avotu spēju iedomāties tikai noteiktu reliģiskumu. Varbūt kāds gudrāks var man paskaidrot, no kā motivāciju izturēties labi, ētiski utt. gūst, piemēram, kareivīgie ateisti, vai viņos arī, pašiem to nezinot, darbojas kkāda Dieva perspektīva vai tamlīdzīgi? |
|
Gnidrs [213.102.154.29] |
# Iesūtīts: 2011.09.26 19:46:03
Adam Gontier
man līdzīgu toč neatradīsi!
Apsveicu tevi ar tavu delūziju. Es ttevi apskaužu, jaunais cilvēciņ.  Nekas. paaugsies vecāks, redzēsi, cik tas viss triviāli. |
Adam Gontier |
# Iesūtīts: 2011.09.26 20:27:07
Gnidrs [213.102.154.29] ok, pieaugušais, ar neizmērāmu viedumu apveltītais vīrieti!  |
biča  |
# Iesūtīts: 2011.09.26 20:28:19
ravenx
Sievietes parasti ir vieglākas (bērni vēl jo vairāk), tāpēc lielāka varbūtība viņas izvilkt no ūdens ar ierobežotu spēka daudzumu. Protams, sīku un kalsnu tirliņu būtu vieglāk izvilkt kā teju sfērisku sievieti, tāpēc to būtu makšķerēt būtu saprātīgāk...
Adam Gontier
Man gan būtu baisas morālās pohas, ja es būtu varējusi darīt kaut ko, lai kādu izglābtu, bet to nebūtu izdarījusi, pat, ja tikai tāpēc, ka nebūtu krīzes brīdī prātā ienācis. Un pilnīgi vienalga, tuvu vai svešu. |
Adam Gontier |
# Iesūtīts: 2011.09.26 22:03:31
biča cik jūsos tomēr daudz saglabājies labā, man ar visu kristietības atziņu ļaunas lietas vien galvā muļļājas. |
Adam Gontier |
# Iesūtīts: 2011.09.26 22:04:31
bet jūtos es vienmēr mīļš, man kaut kāda tāda mīļa noskaņa vienmēr piemīt. |
biča |
# Iesūtīts: 2011.09.26 22:22:42
Adam Gontier
Es neteiktu, ka tam obligāti ir jābūt labajam - pietiek ar nevēlēšanos apzināties, ka kāds cieš. Ja ne es, ne kāds cits nevarētu izglābt kādu, ko citādi sagaida lēna un mokoša nāve (sadegšana, lēnas iedarbības inde utt.), es gribētu šo neizglābjamo personu ātri un pēc iespējas nesāpīgi nogalināt, piemēram, nošaut. |
svētais  |
# Iesūtīts: 2011.09.27 11:14:16
asketsravenx
par sievietem ir teikts, ka tās ir vājākais dzimums. par bērniem ir precedenti, kad viņus īpaši sargā , jo viņi nevar paši par sevi parūpēties. |
Jošs Mulders  |
# Labojis Jošs Mulders: 2011.09.27 11:41:02
Ja Bībeles dievam ir labums no kaut kādu likumu izpildes, tad tas vēl negarantē, ka arī pārējiem no tā būs kāds labums. Tātad Bībeles likumi kā kritērijs labajam ir subjektīvs
Pac ieveero shii tava apgalvojuma loaded dabu!
1) Tu raksti JA Taatad tiiri teoreetiski tu pieljauj, ka tas var nebuut case
2) Taalaak tu ieraksti apgalvojumu tas veel negarantee... shis tavas apgalvojums prasa, protams, pamatojumu...
3) Taalaak seko tevis, faktiski no iikshkja izziists, secinaajums uz kura taalaak tu buuvee savu kaarshu naminju...
Elementaari - tava premisa jau saknee ir nepareiza un nepamatota, taapeec par tavu secinajaumu es neodud divas kapeikas.
, jo saistās tikai ar vienu subjektu - Bībeles dievu, kas ir saskaņā ar tezaura skaidrojumu: "Saistīts ar subjektu (1), tam raksturīgs; saistīts ar indivīda psihi, personību, tā uzskatiem, pasaules uztveri."
Sorry, bet tezaurusu arii es izlasiiju un taa arii nedz tu nedz masiks nevar paskaidrot, vai shaha noteikumi shahistiem ir objektiivi vai subjektiivi?
Tezazaurus ir "skaidrojoshaa vaardniica" nevis filosofisks traktaats... tobish priekhs shirpotreba... Ka aarii pat masika uzraadiitaas definiicjas exkluziivi apluuko "subjektu" kaa cilveeku, kas ir subordineets, piemeeram, Dabas likumiem. Tezaurus nekaadiigi neapluuko gadiijumu, kad pati Daba ir subordineeta Dievam!
Tobish probleema ar "common ground" ir taada, ka juuseejie par realitaates "root" elementu uzskata mateeriju, kurpretii Kristieshi par realitaates saakumu un avotu uzskata Dievu!
ABOS gadiijumos mums kaa cilveekiem, kas ir subordineeti dabas likumiem tie ir objektiivi, neatkariigi kas ir sho likumu avots... Citiem vaardiem, shie likumi ir neatkariigi no tevis/manis u.c. cilveeku iedomaam... Tobish tieshi taapat kaa tu nevari deklareet ka gravitaacijas likums ir ljauns vai slikts, jo, ja to neieveero, var nosisties... tieshi taapat ir ar jebkuru citu likumu... neatkariigi no taa, kas ir shii likuma avots - tas ir objektiivs tikmeer, kaameer tu neesi shii likuma autors.
Jebkura likuma autors ir objektiivs likuma avots... tieshi taapat kaa runa iet par shaha vai futbola speeli, visiem subordineetajiem subjektiem tie ir sasitoshi un objektiivi.
Teistiem ir probleemas ar to, ka vinji grib likumus, kas attiecaas uz vinjiem, kaut kaa projiceet uz Dievu, vinja Dievishkjajaa godiibaa...
Ja tu gribi uz Dievu attiecinaat vinja pasha likumus, tad tas ir jaadaraa uz Jeezu Kristu, tas ir peridos veesturee, kad Dievs subordinee pats sevi zem shiem likumiem - citiem vaardiem, vinjsh, buudams shaha speeles autors, iekaapa shahista lomaa... un tajaa briidii vinjsh pats sevi pakljaava saviem likumiem kaa objektiiviem un saistoshiem, luuk... ja tev ir pretenzijas pret Dievu, ka shamais neieveero Cilveekiem domaatos likumus, tad uzraadiit to Jeezuu Kristuu, ibo, tad kad Dievs ir savaa godiibaa, vinjam nav saistoshi vinja pasha radiitie likumi, kas attiecas exkluziivi uz cilveekiem...
Taapat kaa shaha autoram nav saistoshi shaha likumi, tad kad vinjsh meegjina izpiipeet shahu!
Tieshi taapeec arii mees nevaram runaat par objektiivs/subjektiivs, ibo ateisti par objektiivu grib pasludinaat kaut kaadu likumu apakshkopu, pietam vinji sho pasludinaajumu dara ljoti voluntaari un subjektiivi, nepaskaidrojot, kaapeec vinju spriedums buutu saistoshss visai cilveecei!
Citiem vaardiem, ateisti paarmet teistiem tieshi to ko pashi dara - savu zajavu objektivizaaciju
Savukaart pret tezauriem es izturos skeptiski, taapeec ka ir viegli paraadiit kaa tie shauj garaam! |
Gnidrs [90.130.175.197] |
# Iesūtīts: 2011.09.27 14:04:27
Well, nelasīju tavu palagu, bet par to objektivitāti nepieciešams piebilst. Teiksim, daudzi no tava dieva vajadzībām un likumiem man un daudziem citiem nenes nekādu labumu. Tātad labums šeit sanāk subjektīvs, jo rodas tikai pašam Dievam. To pašu var attiecināt uz jebkuru citu dievību vai ideoloģijas kultu. Teiksim, komunisms nes labumu tikai komunistiem. Tie, kas vēlas dzīvot demokrātijas un brīvā tirgus attiecībās, komunisms nes sliktumu. |
biča |
# Iesūtīts: 2011.09.27 16:46:07
Jošs Mulders
Salīdzinājums ar šahu nebūs īsti adekvāts: šahu var izvēlēties spēlēt vai nespēlēt un šie notikumi attiecas tikai uz tiem, kas šahu spēlē un tikai spēles laikā. Tie ir objektīvi tikai spēles laikā un tikai tiem, kas ir vienojušies, ka spēlēs pēc šiem noteikumiem. Ja šaha noteikumus sāks attiecināt uz visiem pēc kārtas, tad tas vairs nebūs objektīvi. |
παλαιό ανόητος  |
# Iesūtīts: 2011.09.27 21:34:40
Ctulhu
Droši vien nav jēgas mērīties ar labumu, mēģinot noteikt, kam lielāks labums - kristiešiem vai nekristiešiem. Skaidrs, ka motivācija izturēties labi var būt gan ticība kādai reliģiskai uzskatu sistēmai, gan, piemēram, sekulārais humānisms.
Drīzāk būtu vērts aizņemties kristiešu mācītāju iemīļoto retorisko figūru un pajautāt - bet kā gan ir ar mums, mīļā virtuālā draudze? Vai mēs vienmēr izmantojam katru iespēju izdarīt kaut ko labu un vienmēr izvairāmies no ļauna darīšanas? |
askets |
# Iesūtīts: 2011.09.28 00:37:03
Jošs Mulders
Taalaak tu ieraksti apgalvojumu tas veel negarantee... shis tavas apgalvojums prasa, protams, pamatojumu...
Pamatojums balstās elementārā loģikā. Ja Bībeles dieva likumu autors ir pats dievs, kuram ir brīva griba, tad viņš var deklarēt jebkādus likumus, tai skaitā, likumus, kas nenes labumu nevienam. Tātad viņa likumu ievērošana negarantē kopēju labumu TIKAI tāpēc, ka viņš ir to autors.
TIKAI tas, protams, uzreiz arī negarantē pretējo, ka Bībeles dieva likumi nav objektīvs kritērijs. Lai noskaidrotu, cik objektīvs labā kritērijs ir Bībeles dieva likumi, tad tie ir konkrēti jāpēta un jāanalizē - kādas objektīvas sekas rada šo likumu ievērošana.
Piemēram, ja VD ir likumi par dzīvnieku upurēšanu Jahvem par prieku, tad ir jāvērtē, kāds no tā ir labums. Dzīvniekiem no tā labuma nav nekāda, viņiem tas nodara ļaunumu. Vienīgais labuma guvējs no tā ir pats Jahve, kuram dzīvnieku ciešanas un nāve sagādā prieku, bet ļauna prieka atbalstīšana tikai vairos šī subjekta ļaunumu pret citiem. Tātad konkrēti šī likuma ievērošana nenes kopēju labumu, un, ja vēl balstāmies uz visvarbūtiskāko versiju, ka tāds Bībeles dievs nemaz neeksistē, tad tāda likuma ievērošana ir absolūti ļauna, jo no likuma izpildes ir tikai sliktums, un neviens nav labuma guvējs.
Tieši tāpat arī ir jāvērtē pārējie viņa likumi. Es nešaubos, ka eksistē arī tādi likumi, kuru ievērošana parasti dod kopēju labumu, piemēram, likums: "Tev nebūs nokaut".
vai shaha noteikumi shahistiem ir objektiivi vai subjektiivi?
Jautājums ir visai bezjēdzīgs, ja ne pat semantiski aplams. Ja tu ar to domā, vai šie noteikumi objektīvi pastāv, tad, jā, gan Šaha gan Bībeles noteikumi ir kaut kādā formā deklarēti un līdz ar to objektīvi pastāv, bet tas jau nav šīs diskusijas jautājums. Diskusijas jautājums ir, vai atbilstība Bībeles vai kādiem citiem noteikumiem ir objektīvs kritērijs labajam, ar kuru var noteikt labumu visiem, vai arī tas ir subjektīvs kritērijs, ar kuru var noteikt tikai atsevišķa subjekta labumu.
Pārējais tavs koments vispār īsti neattiecās uz minēto diskusijas jautājumu, tāpēc nav intereses uz to atbildēt. Piebildīšu tik, ka tavi salīdzinājumi ar dabas likumiem ir absurdi. Dabas likumu nepildīšana vispār nav iespējama, kamēr šaha un Bībeles likumu pildīšana ir izvēles jautājums. |
askets |
# Iesūtīts: 2011.09.28 00:42:10
svētais
par sievietem ir teikts, ka tās ir vājākais dzimums. par bērniem ir precedenti, kad viņus īpaši sargā , jo viņi nevar paši par sevi parūpēties.
Šajos apgalvojumos nav nekas teikts par Bībeles likumiem, kuri, kristiešuprāt, var būt vienīgais `objektīvs atskaites punkts` labai rīcībai. Kurš Bībeles likums nosaka, ka pirmais ir jāglābj vājākais dzimums? Ir arī precedenti Bībelē, kad bērni tiek nogalināti. |
Adam Gontier |
# Iesūtīts: 2011.09.28 01:06:16
askets nu es jau ar saku, ka nav jāglābj pirmās. glābšanas jautājumos jābūt totālai vienlīdzībai  |
Gnidrs [213.102.150.155] |
# Iesūtīts: 2011.09.28 09:32:04
askets pwnoja šo pavedienu. Nespētu labāk pateikt (par objektivitāti/subjektivitāti). |
svētais |
# Iesūtīts: 2011.09.28 11:58:49
askets
par sievietēm ir teikts kā par vājāko dzimumu, tātad par viņām ir īpaša rūpe no vīru un vīriešu puses.
1. Pēt. 3:7 Tāpat, vīri, sadzīvojiet prātīgi ar sievu kā ar vājāko radījumu, godājiet viņas kā tādas, kas ir žēlastībā dotās dzīvības līdzmantinieces, lai jūsu lūgšanas netaptu traucētas.
par bērniem ir precedenti, kad tie tiek sargāti līdz ar vājāko dzimumu sievietēm, jo tie ir kaut kādā mērā tam pielīdzināmi.
1.Moz.32nod un 33 nod.
Tos gadījumus, kurus mini tu, par bērnu nokaušanu. Tie ir pilnīgi citas motivācijas vadīti. Tas ir to tautu grēku dēļ un tamdēļ, lai grēku ierobežotu.
|
svētais |
# Iesūtīts: 2011.09.28 12:03:47
Ctulhu
tev to nesaprast, bet tā bija VD. grēks kā infekcija. cilvēks nevarēja no augšas piedzimt. sasniedzot savu grēku mēru tautas tika izdzītas un nokautas līdz ar visiem bērniem. |
garām ejot [211.222.202.97] |
# Iesūtīts: 2011.09.28 16:25:03
svētais
nuja, par Jēzu un viņa glābšanas misiju Dievs uzzināja tikai pēc 3-4 tūkstošiem gadu, bet tad jau bija par vēlu - tautas izdzītas, nokautas līdz ar visiem bērniem.
tev to nesaprast, - kā man PATĪK šādas zajavas! Pats galvenais - patīk tie secinājumi, pie kuriem nonāk tie, kas plātās ar šādām zajavām! |
garām ejot [211.222.202.97] |
# Iesūtīts: 2011.09.28 16:45:07
Ctulhu
svētā "teorija" ir viens no pašu kristiešu stereotipiem, kas ignorējot citas detaļas, spēj kautkānebūt izskaidrot vecās derības mežonības, tai pat laikā itkā saglabājot jaunās derības akūni mīlošā un piedodošā Dieva viengabalainību. Savulaik Mulders lietoja šos pašu argumentāciju, ko tagad svētais. |
svētais |
# Iesūtīts: 2011.09.28 19:19:53
garām ejot [211.222.202.97]
viņiem visiem, kas dzīvoja līdz Jēzum tika piedāvāta iespēja glābties caur ticību Jēzum, tāpat kā tev tā tiek piedāvāta.
18 Jo arī Kristus ir vienreiz grēku dēļ miris, taisnais par netaisniem, lai jūs pievestu Dievam, nonāvēts gan miesā, bet dzīvs darīts garā.
19 Tanī Viņš ir nogājis un arī sludinājis gariem cietumā,
20 kas kādreiz bija nepaklausīgi, kad Dieva pacietība nogaidīja Noas dienās, kad taisīja šķirstu, kurā izglābās nedaudzas, proti, astoņas, dvēseles cauri ūdenim.
6 Jo tādēļ arī mirušiem ir prieka vēsts sludināta , lai tie kā cilvēki būtu tiesāti miesā, bet dievišķā veidā dzīvotu garā. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
