Mulders 
|
Iesūtīts:
2007.06.27 13:27:32
Te citā diskusijā tika izvirzīta tēze, ka Baznīcas pārvaldes forma identificē mācību, tā implicējot, ka existē pārvaldes formas, kas nav savienojamas ar Kristīgo Baznīcu (labi es te nerunāju par tirāniju un anarhiju).
Aicinu uz diskusiju, vai Raksti predefinē konkrētu pārvaldes formu draudzē (Kristus Baznīcā), kā arī vai pēc kādas pārvaldes formas var uzreiz pateikt, ka tā ir nekristīga, antikristīga un noraidāma.
Es lūdzu nejaukt gadījumu, kad mācības interpretācija predefinē formu, kā tas ir pie Romas Katoļiem, bet tieši otrādi vai saikne darbojas pretējā virzienā. Vai jebkura baznīca, kas ir hierahiski organizēta apriori ir anti-kristīga! |
|
indriķis  |
# Labojis indriķis: 2007.07.08 13:02:33
Situācijā, kad bīskapa amats un bīskapa personība kļūst par galvenajiem mācības avotiem, paiet garām viņa ad hominem ir neiespējami. Pārsteidz savdabīgais +Jāņa duālisms ( izteikta nelabvēlība un nepatika pret klb , kas caurvij ikvienu viņa ( un citu viņa streipu  ) tekstu mijas ar nespēju atdzīt šo nepatiku tieši, jo tas ,redziet, būtu nekristīgi.) Uzdrīkstos apgalvot, ja lelb priekšgalā nebūtu ar personiskām antipātijām pret klb apveltīts cilvēks, klb un lelb pārstāvji sen sēdētu pie sarunu galda un mierīgā , pat brālīgā gaisotnē spriestu par kopīgo un atšķirīgo. Privāti šādas sarunas norisinās visu laiku un notiek draudzīgā gaisotnē. Bet viss sākas un beidzas ap +Jāņa personu, jo viņš ar savu personisko attieksmi un amata varu a priori to nepieļauj un nevienam citam lelb nav teikšanas.
Notikums ar wels profesoru, ja korekti atstāstīts, ir saprotams. Amerikā pāri stāvošu bīskapu amatu iedibināšana ir gājusi roku rokā ar vēsturiski luterisku baznīcu garīgu degradāciju. Nu un padzirdot par kārtējo jūsmīgo episkopālisma institucionalizēšanu...
P.S.Savdabīgais episkopālisma fenomens luterismā parādījies arī Krievijā, kur nez no kurienes parādījies un dažu domubiedru konsekrēts bīskaps Ļitkins ir iedomājies, ka viņam uzticēts savākt Krievijas luterāņus zem sava šaubīgā karoga un bārstās ar apvainojumiem, ja viņam par viņa ambīcijām neizpratnē esoši cilvēki "parāda durvis"...
|
indriķis |
# Labojis indriķis: 2007.07.08 13:24:39
Vai tad kāds saka, ka ir tikai un vienīgi +Jāņa vaina (vaina kur?).
Diemžēl, cilvēkam, kurš uzņēmies smago nastu savas personiskās simpātijas un antipātijas padarīt saistošas baznīcai, kuru pārstāv, nākas rēķināties ar sekām (šai gadījumā karstām vārdu pārmaiņām).
Un vai tev neliekas, ka tāda klb vispār radās tāpēc, ka I.Plūmes kā toreizējā lelb mācītāja prasība pēc normālas sadraudzības (ārpus PLF herēzēm un šo herēžu paudējiem), neatrada dzirdīgas ausis, bet represijas, jo tas, lūk ir nevis ar sirdapziņu apveltīta kristieša, bet gan lelb arhibīskapa kompetencē. Šis ir bijis viens no piedauzības akmeņiem vēl esot lelb gan man gan daudziem domājošiem luterāņiem un uzdrīkstos teik - indikators par lelb atbilstību vai neatbilstību LTA standartiem. Bet par cilvēku svētumu - nu un arī ja +Jāņa personīgais svētums būtu lielāks nekā Ilāra svētums (nav gan mēraparātu, ar kuru to izmērīt), kas par to. No Kristus žēlsirdības esam kas esam. |
Sieviete  |
# Iesūtīts: 2007.07.08 13:42:17
Indriķi, neko daudz nezinot par LKB un LELB attiecību vēsturi, bet lasot šeit rakstīto, pavisam nepārotami svaru kausi nosveras par labu LELB - jo KLB adeptu rakstības veids, nebeidzamie demagoģiskie apvainojumi, naidīgums dod skaidru liecību pret viņiem pašiem. Nezinu, vai viņi pilnībā reprezentē visu KLB, taču pārsvarā tie neglītie izlēcieni (jau senāk forumā) un negodīgie, personiskie apvainojumi gan +Jānism, gan visai LELB nebūt nerada uzticību un vēlēšanos ar jums kontaktēties... |
indriķis |
# Iesūtīts: 2007.07.08 13:51:35
Sieviete, +Jāņa adepti, pie kuriem acīmredzot piederi arī tu, vienmēr un visur iestāsies par savu mīluli un viņa darbiem, lai kādi tie būtu. Tas ir tik cilvēcīgi. |
Verotajs  |
# Iesūtīts: 2007.07.08 14:46:20
lēnprātīgais. Tas, ka jūs cienāt savas baznīcas vadību, runā par jums tikai par labu. Ar cilvēkiem, kas ciena pretējo pusi, vienpmer ir patīkami sarunāties pat tad, ja šķir ne tikai attālums, bet arī nevienprātība. Saistībā ar jūs pārmetumiem vēlos norādīt uz vienu lietu: es cenšos būt visai atturīgs ar uzbrukumiem citiem. Protams, gadās visādi, kā tas mēdz būt ar grēcīgo cilvēku. Vismaz nekad es neesmu centies uzsākt pirmais. Diemžēl Latvijas Luterāņa forums zināmu iemeslu dēļ ir apstājies. Tomēr domāju, ka jūs varat tajā ieiet un pārbaudīt tā forumā sadaļu baznīca un tur jūs atradīsiet pa pilnam visādus plusiņus, mīnusiņus, zvaigznītes utt. ar ne visai glaimīgiem izteikumiem.
Bez tam, par to muižiņu. Kuram pieder šie vārdi: „ Galvenais KLB veidošanas iemesls bija, ir un paliek vēlme .. ” Vai tad man vai Gundaram Bākulim, vai Ilāram Plūmem vai kādam citam? Ja šos vārdus būtu teicis vēl kāds no lajiem, es to varētu saprast. Es censtos visādā veidā skaidrot un runāt. Vanagam visas lietas ļoti labi ir zināmas. Bet jums nav zināmi tie visi uzbrukumi no LELB puses. Es uzskatu, ka šis reliģiskais likums par regulāro pārreģistrēšanos arī ir uzbrukums KLB, ko mēs tiešām pazemīgi un pacietīgi panesam. Mums bija iespēja - un aizvien vēl ir – iesūdzēt valsti par šo netaisnīgumu Eiropas tiesā.Mēs arī to būtu noteikti vinnējuši. Taču mēs to nedarām, bet pazemīgi gaidām, kad šis termiņš beigsies, kas dažām mūsu draudzē jau ir iestājies. Ir zināms, ka iniciatori šādai „tradīcijai” nāk no , tā saucamo, tradicionālo konfesiju puses. Vai tas ir taisnīgi, ka jūs tiekat izsaukts uz policiju, kā aizdomās turama persona tikai tāpēc, ka nepiederi pie pareizās konfesijas? Vai tev stāstīt par mācītāju, kas pat tika saslēgts važās, ko īstenoja kāds pārcentīgs pašvaldības vadītājs, tikai tāpēc vien, ka no pareizā bīskapa nebija sankcionēta viņa sludināšana? Vai stāstīt tev par mūsu baznīcas mēģinājumiem izlīgt, atrast kopēju valodu ar LELB un tās galvu, kas beidzās neveiksmīgi ne jau mūsu dēļ? Kas šeit tiek dēvēti par sektantiem ar sektantisko domāšanu, par fundamentālistiem, kas pielīdzināmi islāma teroristiem? Tie tur KLB-ešņiki var būt tik pat bīstami kā šie islāmisti.
Diemžēl pārrunas mācības jautājumos ar LELB nav iespējamas. Tās visas pāriet šādā neveselīgā diskusijā. Man tiešām tas riebjas. Kas attiecas uz LELB jauno Satversmi, tad tās gars ir klajā pretrunā ar to, ko šeit pauž Vanags. Personiski es to gribu atspoguļot savos vērojumos. Gluži kā Pāvils Brūveris savā laikā no Brīvās Eiropas sludināja pret autoritatīvajiem režīmiem, tā arī es un citi mēģinām turpināt cīnīties pret autoritārismu Latvijā.
Nobeigumā teikšu tikai vienu: lai LELB sāk ar savu baļķi no savas acs! |
Sieviete |
# Labojis Sieviete: 2007.07.08 17:08:18
Verotajs Diemžēl pārrunas mācības jautājumos ar LELB nav iespējamas. Tās visas pāriet šādā neveselīgā diskusijā. Man tiešām tas riebjas. Tad kas jums liek tās uzsākt un bezgalīgi turpināt???
Kas attiecas uz LELB jauno Satversmi, - tā uz jums vairs neattiecas!... Kas jums neliek mieru? Dzīvojiet savā pareizajā sadraudzībā un metiet mieru LELB! Jūs varat iztikt bez mums, un mēs varam iztikt bez jums. Lai arī cik žēl par šādu sašķeltību, bet acīmredzot sarunāšanās šobrīd nenes nekādus labus augļus, tikai aizvien no jauna - pamatotus vai nepamatotus - pārmetumus un strīdus. Svētīgi miera nesēji!!! |
Sieviete |
# Iesūtīts: 2007.07.08 17:38:44
kaut.. un nu jau sāku domāt, ka to Satversmi ar nelasīšu, lai nebūtu jādusmo...!!! Izlasi gan to Satversmi - tepat LELB mājas lapā tā ir - tu rdzēsi, ka tur nemaz nav ko dusmot - tas ir normāls Baznīcas dokuments, kurā nav ne smakas no tiem briesmu stāstiem, kādus tai daži pieraksta. |
Uldis  |
# Labojis Uldis: 2007.07.08 18:21:11
Liels bija mans pārsteigums, uzzinot, ka Apd. 6:3, ir runa par kāda amata iedibināšanu. To es uzzināju no +Jānis: "Diakona amatu, šķiet, divpadsmit apustuļi izveidoja savam pilnīgam priekam. Apd.6:3" Attiecīgajā Rakstu vietā mēs lasām: "Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt." Es gan domāju, ka apsutuļi grib izraudzīt cilvēkus,kas var veikt zināmus pienākumus, nevis izveidot amatu. Te ir uzsvars uz cilvēkiem, viņu sagatavotību, spējām, uzticamību Evaņģēlijam, nevis amats. Mēģināšu vairāk paskaidrot savu domu. Ja būtu akcents uz amatu, tad tas arī vispirms tiktu iedibināts un pēc tam piemeklēti cilvēki. Amats nav mērķis. Mērķis ir kalpošana draudzē. Turklāt mēs redzam, ka realitātē šie daži izraudzītie tālu pārsniedza sākotnējo mērķi (Stefans un Filips).
PS: Vai šie vārdi norāda uz institucionālas hierahijas iedibināšanu? Domāju, nē. Tā domā RKB un ortodoksie. Protams, mēs nevaram izvairīties šajā pasaulē no institucionālām formām un administratīvām metodēm. Taču tiem, manuprāt, ir jābūt līdzekļiem, nevis mērķiem. |
Ilārs Plūme  |
# Iesūtīts: 2007.07.08 21:08:36
+ Jāni,
Tā rādās, ka arī es laikam būšu pielicis roku Indriķa un Vērotāja pūliņiem Tevi sakaitināt. Tomēr man nebija tāda nodoma. Lūdzu piedod, ja esmu pateicis ko nepārdomātu vai aizvainojošu.
Es, protams, ticu, ka baznīcas vienība Tev nopietni rūp, un Tu esi pielicis ne mazums pūļu darbojoties šajā virzienā. Arī man šī rūpe nav sveša, tikai acīmredzot mūsu domas dalās par to, kas ir baznīcas vienība un kā tā manifestējas. Vēlos Tev un citiem lasītājiem svētdienas vakara pārdomām piedāvāt kādu citātu no H. Zases darba par selektīvo baznīcas sadraudzību:
"Luterisko baznīcu vienība var īstenoties, ja mūsu baznīcas atgriežas pie rūpīgas žēlastības līdzekļu lietošanas, pie nopietnas Dieva vārda un reformācijas ticības apliecību studēšanas. Un tam ir jānotiek ikvienā baznīcas darbības jomā...
Laji, kuri tā arī nepilda dievišķo aicinājumu, kas viņiem ir dots, pateicoties vispārējai priesterībai, var kļūt labi draudzes vai sinodes, baznīcas padomes un komitejas biznesa menedžeri, taču tas, ko viņi veido, nav kristīga draudze Jaunās Derības un luterisko ticības apliecību izpratnē. Tā drīzāk ir sava veida reliģiska biedrība, biedrība, kurā tiek attīstītas kādas reliģiskas intereses.
Iespējams, ka viņi ir labu griboši, dievbijīgi ļaudis, kuri dedzīgi vēlas uzbūvēt "Dieva vlastību", taču viņi nezina ne to, kas ir Dieva valstība, ne to, kas ir Kristus baznīca. Viņi neizprot, ka mēs nevaram uzcelt Dieva valstību un ka Kristus baznīcu uzceļ Viņa Evaņģēlijs un Viņa sakramenti. Ja šādi cilvēki mēģina panākt baznīcas vienību, viņi spēj domāt vienīgi cilvēciskas socioloģijas kategorijās. Viņi nezina, ka baznīcas vienība pilnībā atšķiras no tās vienības, kāda pastāv cilvēku sabiedrībā.
Tādējādi vienīgais veids, kādā var panākt vienību, ir no jauna atklāt baznīcas raksturu, ar Dieva palīdzību pārveidot mūsu sekularizētās baznīcas, sinodes un draudzes patiesā baznīcā, kura dzīvo no Evaņģēlija un Kristus sakramentu spēka.
Ikvienam ir jāatgriežas pie tā aicinājuma, kuru mums ir devis Dievs. Tad mūsu dzīves tiks integrētas patiesās baznīcas dzīvē un mēs piedzīvosim.. ka vienība pēc kuras mēs tiecamies, tiek mums dota no augšienes. Cita ceļa nav: Ubi ecclesia, ibi unitus (kur baznīca, tur arī vienība)."
Dieva mieru un svētīgu vakara atpūtu vēlot, vecais un piekusušais lauku mācītājs, Ilārs. |
+Jānis  |
# Iesūtīts: 2007.07.08 22:25:27
Paldies, Ilār,
Piekrītu Zasses teiktajam. Arī mans priekšstats par ekumenismu nav ārēja vienotība bez vienprātības mācībā.
Mierīgu nakti un svētīgu nāvi dāvini mums Kungs visuspēcīgais! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.07.09 09:45:06
Robeža ir viena vienīga, un tā šķir katolisko baznīcu no dažādiem reliģiskiem cilvēku grupējumiem. Šo robežu rada ticības apliecība, kas nav cilvēku, bet Svētā Gara darbs.
Vovo... un kad LELB ar visiem +Jāņa pirkstiem rāda uz tām TA zem kurām mēs parakstāmies, tad tomēr KLB izpīpē, ka TA īstenībā nav pietiekošs sadraudzības nosacījums, ka vēl jābūt arī laicīgajai rīcībai, politikai, attieksmei un pat domāšanai vienādai (to visu paslēpjot zem vārdiem "TA praktiska lietošana"
Nu kuru, Ilār, jūs mēģināt apčakarēt... ja jautājums būtu par TA, tad mēs joprojām būtu altāra sadraudzībā, jo mums ir tieši tās pašas TA kas jums un nevienas vairāk un nevienas mazāk. Īstenā kasīšanās nav ap teoloģiju bet tieši ap baznīcpolitiku, un es atļaušos spekulēt (galu galā ari LELB cilvēkiem mēdz uznākt telepātiskas spējas) visa šitā lieta novārās līdz $$$ jautājumam... iespējams ka pat no abām pusēm... atkārtoju, tā ir spekulācija, par kuras patiesumu es galvu ķilā nelieku... tik tā... arī protu sazvērestības teorijas zīmēt! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.07.09 09:49:37
Man arī līdz šim likās, ka Svētais Gars lielākoties ir darbojies caur cilvēkiem. Svētais Gars dāvina ticību un runā uz sirdsapziņu. Tā cilvēki ir Svētā Gara iedvesmā ir gan Bībeli sarakstījuši, gan Evaņģēliju sludinājuši, gan baznīcu pasaulē izplatījuši, gan tai robežas vilkuši. KLB jūs par šito apēdīs... nezinu vai es pareizi sapratu, taču Luteriskās TA ir ierakstīts, ka mēs ticām un mācām, ka Sv. Gars nerunā nekā savādāk kā caru Dieva Vārdu. Viņs, lai arī to var un ir darījis, nenodarbojas ar telepātiju, bet runā uz cilvēkiem caur Dieva Vārdu. Tas, protams, nenozīmē, ka tas notiek tikai un vienīgi lasot Rakstus, bet ja Sv. Gars ko cilvēkam saka, tad tas ir tieši caur Dieva Vārdu... vai nu mēs ikdienā to atceramies (Gars atgādina) vai no jauna atklājam to Rakstos...
Mani 0.02$ |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.07.09 10:04:05
Uldis
Ja būtu akcents uz amatu, tad tas arī vispirms tiktu iedibināts un pēc tam piemeklēti cilvēki.
---
Manuprāt apgalvojums parauts no zila gaisa! Pietam balstoties ačgārnajā pasaulīgajā kārtībā, kad patiešām tiek radīti amati un tad tie tiek aizpildīti ar radiniekiem! Dieva Pasaulē viss ir ne kā pie cilvēkiem... cilvēki ir Baznīca un cilvēki arī pilda amatus! Nu nevari tu no Rakstiem izkasīt šo vietu un pateikt, a tur Apustuļi ar figņju nodarbojas...
---
Savukārt jūsu PS atkal norāda, ka cepšanās nav ap saturu bet gan ap formu. |
+Jānis |
# Labojis +Jānis: 2007.07.09 10:13:48
Mulder, Tas ir uz mata, ko es domāju, un šķiet, ka mans teksts to, ja arī pietiekami skaidri neizteic, tad arī vismaz neizslēdz.
KLB mani apēdīs neatkarīgi no tā ko teikšu vai darīšu. Un, kā romāna "Parfīms" finālā, jutīsies laimīgi, jo būs darījuši to aiz mīlestības. |
+Jānis |
# Iesūtīts: 2007.07.09 10:27:43
Apsveicu, Uldi! Tad nu mēs baznīcā esam pavisam bez amatiem, jo vismaz man radās grūtības Sv.Rakstos atrast vietu, kur Jēzus saka: "Ar šo es iedibinu apustuļa amatu, izsludinu 12 vakances un aicinu pieteikties pretendentus." Tāpat kā Pēteris paaicināja Stefanu pie galda kalpot, tā Jēzus paaicināja Pēteri cilvēkus zvejot. Arī man bija pārsteigums uzzinot, ka konfesionālajā luterismā amatu izprot funkcionāli. |
Mārcis Zeiferts  |
# Labojis Mārcis Zeiferts: 2007.07.09 12:27:06
Nu stingri ekseģētiski ņemot, šeit tiešām nav runa par diakona amata iedibināšanu. Uldim nevar pārmest nekorektu izpratni, jo viņš neko citu nepasaka kā to, kas ir viena tradīcija un teoloģija. Šī vieta aizvien komentāros parādās tomēr kā dažādi interpretēta. Šajā gadījumā par Ap.d. 6 kā diakona amata iedibināšanu tā ir noteikta veida interpretācija un secinājumi, ko izdara ekseģēts un par ko viņš pats uzņemas atbildību. Personīgi arī es šeit nevaru saskatīt kāda diakona amata iedibināšanu, lai kā to varbūt man gribētos. Filips un Stefans vēlāk Ap.d. parādās vienīgi kā vārda sludinātāji. Baznīcas kļūst institucionāla stipri vēlāk, to vajadzētu gan ņemt vienmēr vērā. Bet es gribētu, lai mēs arī gan nepaliktu pie 16.gs. luterisma izpartnes, jo baznīca iet savu ceļu tālāk, un šeit ir iespējas, šo tradīciju neatņemot, runāt par diakonijas vietu baznīcā. Problēma, protams, paliek atvērta par diakona vietu baznīcā. Šajā gadījumā dažādus ceļus ir gājušas baznīcas, pieņemot attiecīgus lēmumus un dokumentus (mums arī nav citas izejas). Par diakonijas vietas meklēšanu baznīcā luteriskās tradīcijas ietvaros var pateikties J. Wichern un W. Loehe (19.gs.), kas baznīcu šodien ir kā nekad pietuvinājuši diakoniskas baznīcas izpratnei ļoti pozitīvā veidā. Viņu ieguldījumu netiešā veidā var redzēt arī Kurzemē, pa daļai Rīgā 19.gs., kas ar dažu mācītaju ierosmi atnāk līdz mums. Vai kāds vēl šodien zina, ka Kurzemē (vispirms jau Jelgavā) un Rīgā bija diakonišu mājas? Katrā gadījumā luteriskā bazn. nevar runāt par diakona amatu, kas būtu atvasināts no sludināšanas amata (trīsdaļīgā amata izpratne), jo tas baznīcu nepārprotami ved uz hierarhisku modeli. Neparasti tomēr, ka no 17.gs. līdz pat 19.gs. Vidzemē, Kurzemē bija lut. baznīcā diakoni. Bet te, protams, nav runa par diakoniem, kā mēs šo vārdu šodien dažkārt izprotam. Diakoni - šajā gadījumā - ar tiesībām vadīt dievkalpojumus, sprediķot (neordinēts amats!). Tas mazliet no vēstures. Par šodienu runājot, es gan neredzu, ka mūsu baznīca būtu pielikusi visas pūles, lai atrisinātu diakona amata vietu un atrisinājusi šo amatu dialektiku, jo par to jau ir runāts kopš neatminamiem laikiem (lai kāds man šeit pielabo). Bet cerēt taču drīkst? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.07.09 13:07:35
Var man kāds paskaidrot, kas "hierarhiskā baznīcā" ir slikts un kamdēļ tā ir nebibliska? Jemot vērā, ka Dievs, Kristus, Vīrs, Sieva, bērni ir ļoti pat bibliska hierarhija! |
+Jānis |
# Iesūtīts: 2007.07.09 15:31:00
Mārci,
vai Tu JD vari saskatīt kaut jebkāda amata iedibināšanu? Visos gadījumos tiek aicināti cilvēki un viņiem tiek uzticēts uzdevums un atbildība. Evaņģēlijos to dara Jēzus, Apd. to dara apustuļi. Tieši tas pats notiek ar ordināciju. Protams, ka diakona amatu neiedibināja Loehe 19.gs, jo amatu izkārtojums bīskaps-priesteris-diakons bija vispārpieņemts visā baznīcā jau ap 100.gadu. (Nu labi, daži avoti min 400.gadu, bet vienalga.) Tad jau baznīca šai ziņā nemaz tik dažādus ceļus nav gājusi. Tas, ka diakoni Filips un Stefans vēlāk redzami pasludinot, iespējams, liecina, ka uz sludināšanu apdāvinātos diakonus vēlāk ordinēja par prezbiteriem - tā to skaidorja Dr.Evansons lekcijā prāvestiem Talsos, varbūt pat dzirdēji. Vēlāk viduslaikos diakona amats izvirta par tādu kā starpstaciju ceļā uz priesterību. Taču visi ekleziologi, kurus esmu dzirdējis runājam par diakona amatu, atsaucas uz Apd.6:3, tas ir viens no standarta tekstiem diakonāta teoloģijā. |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2007.07.09 16:04:54
Piemēram, kad Jeruzālemes bīskaps Jēkabs raksta: "Netopiet, mani brāļi, daudzi par mācītājiem, zinādami, ka mēs nāksim grūtākā tiesā", man šķiet, ka viņš tomēr te runā par kaut kādu amatu. |
Mārcis Zeiferts |
# Iesūtīts: 2007.07.09 17:56:33
+ Jāni, jā nu tiešām šīs lietas nu būtu tā kā zināmas. Man pret to pilnībā nekas nav iebilstams kā pret vienu zināmu tradīciju, un tā ir argumentācija, kas iet atpakaļ uz laiku pirms reformācijas (tāpat kā daudzas lietas mūsu baznīcā). Cik sapratu no augstāk minētas diskusijas, ko atzīmēja Uldis par Ap.d. 6, par to šeit ir tā kā runa, un viņa viedoklis ir taču korekts šajā jautājumā, jo viņš aizstāv luterisku skaidrojumu, uz ko viņam arī ir tiesības? Es tagad nenosaukšu tieši to vietu, kur vispirms Luters runā par vienu amatu baznīcā, bet to nebūtu grūti atrast. Tā problema, kas šeit laiku pa laikam forumā uzpeld ir par trīsdaļīgo amatu baznīca pro un contra . It kā tas būtu dzīvības un nāves jautājums (?)! bet varbūt arī ir? Cik lietderīgi ir par šiem jautājumiem diskutēt, ja jau vienreiz uz tiem ir atbildēts? Kāds man varētu palīdzēt to saprast! Ko lai ar to visu iesāk? Es gan gluži tā nedomāju kā Dr. Evansons, un neņemos par to spriest, jo nav taču tik ļoti skaidras norādes, ka diakoni Ap.d. 6 vēlāk tiktu ordinēti par prezbiteriem, bet lai nu būtu, ka tā baznīcā notika, un es to atminos no tās lekcijas. Stefana un citu viņu līdzgaitnieku mūžs gan nebija pārāk garš, cik zināms, un lai runātu par kādu amatu transformāciju, šeit pārāk plaša telpa nav dota (Apustuļu grāmatu es uztveru vairāk kā stāstu, liecību par to, cik strauji izplatījās kristietība. Jo vairāk pieauga ciešanas un pārbaudījumi, jo straujāk izplātījās vēsts par Kristu. Dieva vārds Jeruzalemē un ārpus tās. Un tiešām, ka te nav pēc būtības runāts par amatiem, tāpat kā citviet JD). Bet baznīca, iespējams, arī tādu ceļu ir gājusi, kā uz to grib mudināt Dr. Evansons (bet vai tiešām visos? Koptu baznīca Ēģiptē?). Īsta institucionalizēšanās gan sāka notikt pēc Konstantīna. No tuksnešiem sāka nākt ārā eremīti, klosteru kustība kā paralēls process baznīcas institūcijai, vai pat norobežošanās no tās. Es gan ar šiem tematiem nekādu polēmiku negribu izraisīt, vien atgādināt, ka luterisms uzsvēra vienu amatu baznīcā. Vai to vēl atceramies, kas rakstīts lut. apliecības rakstos (attiecīgi - LELB preambulā)? Tā nu ir mūsu izvēle, ko ar to visu iesākt vai neiesākt. Par diakonātu runājot, es te vairāk sliektos uz to, ka diakonāts pēc savas būtības ir kaut kas tāds, kas izriet no kristīgās būtības mīlestības kalpošanā tuvākajam, nevis institūcija (Kopš Loehes [kuru pat izmeta uz brīdī no baznīcas] un Wicherna šie jautājumi gan nav sevišķi atrisināti. Ja tas tā būtu, mums šīs diskusijas, iespējams, izpaliktu. Vien tamdēļ es viņus pieminu). Tai pašā laikā esmu jau agrāk sacījis, ka ordinēts diakons mūsu baznīcā būtu viena veida risinājums, kam, manuprāt, vidusceļu ir iespējams atrast.
Diakonijā vienmēr ir tā, ka no sākuma tiek precīzi saredzēta problēma, un jautājums ir, kāda būs atbilde uz konkrēto problēmu (piem., kas kalpos pie galda atraitnēm?). Un tāpēc man vairāk šķiet svarīgi (tas vairāk tā kā man specifiski interesē), kā mūsu baznīcā, tās praksē parādās šis aspekts, kā mēs spējam vai nespējam atbildēt uz konkrētām savu draudzes locekļu un ārpus tās robežām vajadzībām. Cits jautājums, vai to tā gribam saredzēt. Bet nu es jau šeit izgāju ārpus šī noteiktā temata robežām, jo par diakonisku kalpošanu tuvākajam jau šeit nav runa? |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
