atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Baznīcas pārvaldes forma
Mulders
Iesūtīts: 2007.06.27 13:27:32
Te citā diskusijā tika izvirzīta tēze, ka Baznīcas pārvaldes forma identificē mācību, tā implicējot, ka existē pārvaldes formas, kas nav savienojamas ar Kristīgo Baznīcu (labi es te nerunāju par tirāniju un anarhiju).
Aicinu uz diskusiju, vai Raksti predefinē konkrētu pārvaldes formu draudzē (Kristus Baznīcā), kā arī vai pēc kādas pārvaldes formas var uzreiz pateikt, ka tā ir nekristīga, antikristīga un noraidāma.

Es lūdzu nejaukt gadījumu, kad mācības interpretācija predefinē formu, kā tas ir pie Romas Katoļiem, bet tieši otrādi vai saikne darbojas pretējā virzienā. Vai jebkura baznīca, kas ir hierahiski organizēta apriori ir anti-kristīga!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 11 . 12 . >>
AutorsZiņas teksts
kaut..
# Labojis kaut..: 2007.07.04 20:08:36
indriķi, nesaprotu ko te vari braukt augumā... ??? Es uzskatu, ka Dievs rūpējās par Savējiem un Savu Vārdu pat ja kāds no Viņa bērniem atrodas viss dziļākajā elles stūrī... Dievam nav neiespējamas lietas!!! Un skaties, ka Tu ar "savu pareizo konfesionālismu" vai muižiņu nepaliec kā tāc farizejs pārāk iedomīgs un paštaisns (piedošanu, ja pārāk tieši pateicu, bet šodien man nav labs garstāvoklis, bet tā es domāju)!!!
+Jānis
# Labojis +Jānis: 2007.07.04 22:17:25
Indriķi , vēlreiz Tev saku - vai nu Tu, kas ir visticamāk, nezini, kā notiek LELB pārvalde un cīnies ar pašuzbūvētām savu fantāziju vējdzirnavām, vai arī apzināti īsteno labi zināmo taktiku, ka ja kaut ko ļoti bieži atkārto, cilvēki sāk tam ticēt. Nav LELB nekāda varas monopola. Lēmumi LELB kapitulā, virsvaldē un Sinodē tiek pieņemti koleģiāli balsojot, turklāt lielā vienprātībā, kas tiek panākta, ilgi diskutējot un meklējot labāko risinājumu. Katram ir brīvas tiesības sacīt un balsot tā, kā viņš atzīst par vispareizāko. Neviens nekad nav ticis represēts sava atšķirīgā balsojuma dēļ un gadās, ka es palieku mazākumā. Turklāt liela, iespējams lielākā daļa virsvaldes lēmumu tiek pieņemti, man vispār neesot klāt. Arī patlaban manis nav Virsvaldes prezidija sastāvā un es pat nezinu tā sēžu datumus un dienas kārtību. Par kādu varas monopolu Tu runā? Pieļauju, ka pa šiem gadiem manam viedoklim ir iedibinājies kāds iespaids un cilvēki tajā ieklausās, ja man izdodas viņus pārliecināt, bet nav LELB nekādu uzbrēcienu un pavēļu, kurus mani kalpi mestos pildīt. Kapitula locekļi, iecirkņu prāvesti nav nekādi dumēkļi vai paklausīgas un marionetes, kā Tev labpatīk viņus iztēlot. Īstenībā mani šokē šo Tavu insinuāciju nekrietnība. Tu un Streips šai ziņā esat labs, līdzvērtīgs pārītis. Abi dziedat vienu dziesmu par nabaga iebaidītajiem LELB dzimtļaudīm. Ekstrēmie spārni bieži sastopas. Starp citu, Tevis rakstītajā ļoti skaidri spīd cauri ilgas pēc 19.gs luterāņu cienīgtēva statusa, mācītājmuižas un varas.

Mazliet no citas tēmas. Ja, piemēram, tīri teorētiski, kāds Lutera Akadēmijas absolvents uz eksaminācijas komisiju atstāj savdabīga dīvaiņa iespaidu un tā iesaka viņa ordināciju uz gadu atlikt, lai šo kandidātu varētu labāk iepazīt, tad viņš ar to nav izbaudījis uz sevis +Jāņa varas monopolu sava konfesionālisma dēļ, jo +Jānis apspriešanā nepiedalās, bet saņem no eksaminācijas komisijas protokolu ar ieteikumu - "piemērots", "nepiemērots" vai "atlikt". Ja nu šis teorētiskais absolvents par komisijas lēmumu apvainojas un aiziet uz KLB vēl pirms kolokvija ar +Jāni, kuram būtu iespēja lemt citādi nekā komisija iesaka, tā ir absolventa brīva un suverēna izvēle un neviens ar viņu nav apgājies ne negodīgi ne slikti. Bet es varu saprast, ka viņam pēc tam ir liels zobs uz LELB, ļoti kārojas savas muižiņas un ļoti gribas revanšēties LELB forumā. Bet tā ir tīri teorētiski modelēta situācija.
Kristofers
# Iesūtīts: 2007.07.04 23:03:58
Man šķiet, ka KLB veiksmīgi ekspluatē cilvēku bažas par to, ka nav precīzi definēts jēdziens kas ir LELB mācība. Tiek radītas bažas, ka publiski izlasāmā mācība - Konkordijas grāmatā apkopotās luteriskās ticības apliecības (LTA) praktiski nefunkcionē kā mācības norma, bet ka augstākā norma faktiski ir nekur oficiāli nepublicēts arhibīskapa privātais viedoklis. Jo ātrāk arhibīskaps šīs bažas spēs izkliedēt, jo mazākas iespējas KLB būs ķert zivis saduļķotos ūdeņos.
kaut..
# Iesūtīts: 2007.07.05 00:20:56
savā ziņā es Jums ticu +Jāni .... bet vai Jums grēki nemaz nav? Un vai kļūdījies nekad neesat atiecībā uz kādu lēmumu? Vai neesat dusmās nekad pieņēmis kādu nepareizu lēmumu?
nevēlos par šo runāt, bet tikai dzirdēt atbildi, lai vairāk saprastu...

Un vēl viens jautājums: Vai par būskapa amata ideja bija Jūsu ideja? Vai tikai tā Jums iepatikās....?
Lasītāja [87.110.148.7]
# Iesūtīts: 2007.07.05 09:18:59
kaut.. Vai gribi būt +Jānim par biktsmāti?
indriķis
# Labojis indriķis: 2007.07.05 09:45:14
Pārdomātāj, redzi šos epitetus - veiksmīgi ekspluatē cilvēku bažas , ķert zivis saduļķotos ūdeņos (Kristofers) Šāda veida lelb vadības attieksme pret klb ir kopš tās dibināšanas. Darbība izsauc pretreakciju. Kas tad tas ir cits kā "ienaidnieka" tēla veidošana. Es gan ar ienaidnieka tēlu nebiju domājis lelb un klb attiecības, jo neesam ienaidnieki, bet baidīšanu ar sieviešu ordināciju, gejiem un citām rietumu liberālisma lietām, kas nepastāvētu, ja lelb sakārtotu savas mācības jautājumus, nevis paļautos vien uz sava līdera godaprātu un sinodāļu balsojumiem. Starp citu, vai jaunie bīskapi ir apliecinājuši, ka viņi neordinēs sievietes?
Kristofer , kliedēs tavas bažas arhibīskaps, virtuāli, bet kliedēs. Viņš bažas kliedē vienā laidā , tikai bažas jums neiet mazumā.
Bet mums LTA funkcionē kā norma, tas arī bija mūsu muižiņas mērķis.
+Jāni , teorētiski modelējot , Lēmumi LELB kapitulā, virsvaldē un Sinodē tiek pieņemti koleģiāli balsojot, turklāt lielā vienprātībā, kas tiek panākta, ilgi diskutējot un meklējot labāko risinājumu. Bet faktiski viss ir atkarīgs no tiem, kas lēmumu projektus uztaisa un no tevis, kas viņus novada līdz pareizam sinodāļu balsojumam. Tev piemīt neapšaubāms talants dabūt vajadzīgo balsojumu. Pieļauju, ka pa šiem gadiem manam viedoklim ir iedibinājies kāds iespaids un cilvēki tajā ieklausās, ja man izdodas viņus pārliecināt . Tu visai maigi izsaki savu ietekmi un brīžam novērotās bailes, ko tu cilvēkos izraisi. Manu insinuāciju nekrietnība tevi šokē. Vai nav pārāk dikti teikts par dažiem nekaitīgiem aizrādījumiem. Neesi pieradis, ka tavā ēnā esošie uzdrīkstas tev vispār ko aizrādīt? Bet mani novērojumi nav tikai mani novērojumi.
Arī tevi ar Streipu var salikt kopā. Esat vienlīdz veiksmīgi vārdu virteņu darināšanas meistari.
Kas attiecas uz dīvainīšiem. Pēdējā laikā no LA visai daudz "dīvainīšu" bez kādas vervēšanas ir pārgājuši uz klb. Jums viņi ir dīvainīši, mums kristīgi brāļi. Tur arī vērtējuma un attieksmes būtiskā stšķirība starp jums un mums.
Turpinot teorētiski modelēt situāciju par t.s. eksaminācijas komisiju. Daža eksaminācijas komisija bija nolēmusi atsijāt maksimāli daudz kandidātu, sekojot kāda līdera stingrajiem norādījumiem, ar kuriem viņš bija bārstījies vēl LA studentiem. Komisijā netrūkst savu dīvainīšu, kas caur savas apziņas prizmu vērtē kandidātus. Komisija pat atgādina klaunādi, salīdzinot ar elementārāko toreizējās LA semināru. Pie tam kandidātam ir draudzes aicinājums, pat vairāku draudžu aicinājums kalpošanai, bet tas klaunādei neko nenozīmē. Dažs kandidāts ir lojāls, bet viņa lojalitāte vairāk izpaužas uzticībā LTA (pateicoties misūriešiem un LA), ne personām vai organizācijām. Un ja nevajag , tad dīvainītis kandidāts padomā, ka arī viņam nevajag un kāpēc savu dvēseli vēl tādiem uzticēt...Un kandidāts spriež loģiski, ja viņam ir iespēja būt LTA lojālam luterānim un kārojas arī savas muižiņas (negribas rauties šurpu turpu pa sveša muižu), tad nav vērts gaidīt un ļauties citiem dīvainīšiem nākotnē un šai pašai dīvainīšu grupiņai , kura, paradoksāli, pēc šādiem gadījumiem tiek pārveidota un ar represijām pret jauniem dīvainīšiem ir daudz uzmanīgāka, tā kā dažs dīvainītis netieši ir parūpējies par citiem dīvainīšiem. Bet jauni dīvainīši pamet un pamet lelb un viņus neaizrauj pat nu labvēlīgā komisija... Un savdabīgo dīvainīti vairs neinteresē slikto policistu (komisijas) un labā policista (arhibīskapa) spēlītes ar un ap viņu...Bet viss teorētiski modelēts.
Protams, ka lelb forums ir laba vieta , kur izrunāties ar lelb arhibīskapu. Kristiešiem ir jāizrunājas savā starpā, bez pasaulīgiem mēdijiem un sensacionāliem paziņojumiem.
Starp citu, Tevis rakstītajā ļoti skaidri spīd cauri ilgas pēc 19.gs luterāņu cienīgtēva statusa, mācītājmuižas un varas. Nu tu trāpīji desmitniekā, nav slikts laiks luterāņiem, mana oma labas lietas ir stāstījusi par to. Ar dievpalīgu ceru ko sasniegt, bet tik labi kā 19. vairs nebūs. Viss plūst, viss mainās.
Bet tev, Rīgas un Visas Latvijas arhibīskap, kārojas bīskapa Alberta un viņa pēcnācēju krēsla, ne vienkārša luterāņu superintendanta. Cilvēcīgi saprotami. Tāpēc arī ir visas šīs LELB reformas...
Mulders
# Iesūtīts: 2007.07.05 10:00:47
indriķis, Iesāc tu ar pārmetumu ka +Jānis zīmē KLB kā baigo ienaidnieku, lai arī šo vārdu lieto tu nevis +Jānis. Un beidz tieši ar to, ko pārmet! Kaut kā nekonsekventi, ja to dara tavs pretinieks, tad tas ir baigais grēks, slikti un ļauni, bet ja to pašu dari tu, tad tā ir taisnība! Un šis "dīvainīši" un "kristīgie brāļi" ir tikai birkas, kuras tu sakabini tiem, kas tev piekrīt vai nepiekrīt. Savukārt tu vari uz traktora līmēt birku "kamielis" cik vien gribi, par kamieli tas nepaliks. Lai arī ir nogurdinoši un grūti diskutēt no pozīcijām, kad tev ir vispirms jāpierāda, ka neesi kamielis!
indriķis
# Labojis indriķis: 2007.07.05 10:08:41
Mulder , es nedomāju ienaidnieku. Tas ir par skarbu teikts un nekristīgi. Drīzāk klb nelabvēli. Jeb tu gribēsi apgalvot, ka labvēli?
Par nobeigumu. Viņa intereses skar daudzus, jo tāpēc tiek mainīti lelb pamati, manējās ir vien pamats un stabilitāte man un neskar nevienu.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.07.05 10:27:27
indriķis, nevajag taisīt false dihotomiju! Pac tak apelē pie krutas loģikas, tak mēģini ar sofistiku nodarboties. Nav labi tā! Un nemaz nav kristīgi!
Pārdomātājs
# Iesūtīts: 2007.07.05 19:01:04
indriķis To saka Kristofers, nevis Baznīcas vadība: jo mazākas iespējas KLB būs ķert zivis saduļķotos ūdeņos. Tas, acīmredzot, ir daudzu novērojums, nevis kāda vadības kampaņa pret klb.
Cik pieklājīgi, ka tu par jauno klb maiņu vēl spēj teikt: Jums viņi ir dīvainīši, mums kristīgi brāļi. Lai nu Dievs dod, ka šie jaunās paaudzes dīvainīši nesavāra putru jūsu katlā...
Bet man par 19.gs, mācītājiem, muižnieku algotiem muižas ruporiem, oma stāstīja pavisam ko citu. Nez, kāpēc tad 1905.gada revolucionāri viņus aiztika - domā, tikai aiz ateisma? Diezi, drīzāk aiz naida pret muižnieku līdzskrējējiem, sociālās netaisnības aizstāvjiem. Un tu tāds gribētu būt?
indriķis
# Labojis indriķis: 2007.07.05 19:38:19
Pārdomātāj , Kristofera vārdi labi ilustrē lelb vadības un "daudzo" nostāju pret klb. Lai nu kā - man par to maza bēda , gribējās vien parunāties ar +Jāni un citiem labvēļiem.

Kas attiecas uz 1905. gada notikumiem, es kā pelēko baronu pēctecis neesmu augstās domās par šiem bauru razbainiekiem un laupītājiem, ja precīzāk pavisam zemās un ja vēl precīzāk, tad pavisam zemās domās. Sociālās taisnības cīnītāji, ha! Kas vainas baroniem. Atnesa mums kristietību, uzbūvēja dažu glītu dievnamu un laiku beigās prom uz fāterlandi. Kāds te forumā pieminēja dažus Latvijas laika latvju mācītājus liberālteologus. Tāds nu es nepavisam negribētu būt.
Balss
# Labojis Balss: 2007.07.05 20:46:36
indriķis Vai tavus spriedumus par taisnīgumu - netaisnīgumu nosaka nevis Dieva standarti, bet gan tava miesiskā izcelsme (zemapziņā - sēras par zudušiem labumiem)? Laikam tavas gan tautas dziesmu, gan rakstītās vēstures zināšanas ir visai trūcīgas, ka tu neko nezini ne par dzimtcilvēku beztiesisko turēšanu sliktāk par lopiem - necilvēcīgu izkalpināšanu, pazemošanu, sišanu, mainīšanu? Par soda siekstām pie baznīcām, par soda priedēm, par melnās sotņas slepkavošanām... Jā, kultūrtrēģerisms jau bija gan - ne jau visi bija vienādi, bet tas neattaisno nodarīto ļaunumu, kā dēļ ļaunums būtu jāsauc par labumu. Es tev to varu teikt gan kā baronu, gan kā šo dumpinieku pēctece, tātad pēc izcelsmes - objektīvi.
indriķis
# Labojis indriķis: 2007.07.05 21:14:18
Ūja , balss . Gandrīz asariņu nobirdināju , pasaules lāpītāja. Nedomāju, ka baroni savus baurus diktāk izkalpināja, nekā razbainieku un buntavnieku režīms, kura norietā mums bija iespēja būt klāt. Manējie no baroniem nav cietuši ne siekstā, ne no melnās sotņas pie soda priedes, bet no komuņjakiem gan. Tāpēc buntavnieki ir jāsavalda. Katram ir jāiestājas par taisnību savā vietā, ne jāvaimanā par pasaules sūrumu. Tas ļaudīm jābauda par Ādama un Ievas grēku. Un no tā var patverties pie Kristus.
Mārcis Zeiferts
# Iesūtīts: 2007.07.05 22:30:25
Droši vien vajadzētu atvērt jaunu diskusiju sadaļu par vēsturi šajā forumā. Te gan vajadzētu piedalīties tiem, kas par vēsturi interesējas, lasa un raksta par to. Es gan pilnībā nepiekrītu viedoklim par to, ka vācu baznīcas ietekme ir kaut kādā veidā kaitējusi. Vienmēr bija izņēmumi, dažādi faktori un nevar viennozīmīgi sacīt - balts vai melns. Pārāk maz mēs zinām par mūsu vēsturi! Faktiski tāda objektīva vēstures pētīšana nav varējusi notikt, jo to pārtrauca 2. pasaules karš. Neapšaubāmi notika nacionalizēšanās procesi, ko pavadīja domstarpības starp latviešiem un vāciešiem 19./20.gs. Taču šie nav vienkārši atbildāmi jautājumi. Vēsturē gan vairāk izskatās, ka latvieši ir bijuši lieli runātāji, taču to darbu ir bijis maz.
Starp citu arhb. Vanags vakar iesvētīja Tukumā 1919.g. nošautajiem baltvāciešiem piemiņas vietu... Diezgan liekulīgi ir runāt par LELB īpašumiem, jo tādi, kādi tie ir šodien, nevarētu būt, ja tos nebūtu atstājuši baltvācieši. Ap 20.gs. miju ir tikai divas baznīca Rīgā, kuras uzbūvēja latviešu draudzes vajadzībām - Pāvila un M. Lutera. Iemesls tam bija skaidrs, jo to nepieļāva tā laika cariskā Krievija, citādi būtu celti vēl dievnami.
Vēl interesants aspekts - neizpētīts - Latvijas baznīca ap atmodas laiku. Te nu gan varētu diskutēt!
Merlins
# Iesūtīts: 2007.07.05 23:23:20
Bravo, Indriķi , buntavnieki ir jāsavalda
Nu ko tad tu te cepies un sūksties? Esi dabūjis pats pēc savas ticības un mācības
Balss
# Labojis Balss: 2007.07.06 00:24:37
indriķis Tu laikam savas ģimenes vēsturi zini tikai līdz omai? Bet tautas vēsture sniedzas tālāk par tavu omu.
Mana ģimene, tāpat kā lielumliela daļa latviešu ģimeņu šādā vai tādā veidā ir cietusi kā no vieniem, tā no otriem - vai nu kā zemnieki tajos laikos, par ko raksta grāmatās, vai kā pasaules lāpītāji .
Mārcis Zeiferts Protams, ka visi baroni nebija nelietīgi - bija starp viņiem gaiši cilvēki, kas veicināja izglītību un baznīcas dzīvi. Īpaši simpātiska mūsdienās ir daudzu baltvācu mīlestība uz savu dzimteni vai pat tikai viņu senču dzimteni un viņu vēlme to celt, atjaunot, darīt skaistāku. Daudzas Latvijas baznīcas ir saņēmušas visai taustāmu atbalstu to atjaunošanai. Mani aizkustināja kāda baltvācu izcelsmes vācieša teiktais, ka viņš savā ziņā, palīdzot LV atjaunošanas darbā, grib censties izlīdzināt tos pāridarījumus, ko viņa tautieši reiz nodarījuši latviešiem. Lūk, tā ir patiesa, kristīga izlīguma meklēšana. No man zināmiem baltvāciešiem nevaru iedomāties nevienu, kas būtu naidīgs Latvijai...
Mārcis Zeiferts
# Iesūtīts: 2007.07.06 00:54:40
Balss Es teiktu, ka Latvijā sāktu notikt brīnumu lietas, kad latvieši sāktu atjaunot to, ko paši tik naski nopostīja. Vēl šodien neesam, piem., sasnieguši to līmeni diakonijā un iekšmisijā (kā to toreiz sauca), kāds bija pirms 1914.g. Mēs varam runāt par diakonijā un iekšmisijā veikto vienīgi pateicoties baltvāciešiem. Bet te jau mēs aizskaram vēstures tematiku... Atceros kādu uzrakstu, ko redzēju dokumentālos kadros uz nopostīta dievnama "Mēs esam latvieši". Savāds uzraksts, vai ne tā? Runa jau nebūs tik daudz par baltvāciešiem, kuri aizbrauca 1939.g. Mums jāiemācās piedot pašiem sev, savādi izklausās, kāds sacīs.
indriķis
# Labojis indriķis: 2007.07.06 09:26:25
Merlin , es esmu dabūjis - iespēju būt luterānim un savā muižiņā, ne sveša. Bet buntavnieki (tevi ieskaitot)ir jāsavalda- tāpēc arī cepos un sūkstos.
Balss , nu kāda starpība vai ir cietuši no vāciem vai būtu cietuši no pašu kungiem? Mugura atšķirību nejūt...Nesen lasīju rumāņu vēsturi, tautai līdzīga pieredze kā mums. Uzvarētāji uzkundzējas zaudētājiem...
Mulders
# Iesūtīts: 2007.07.06 10:38:06
Nu ko... iespējams man ir pravieša spējas. Kādam gribās veco labo Inkvizīciju atpakaļ, kas kontrolēs vai visi pareizi tic, un buntavniekus savaldīs!
q.e.d.
Verotajs
# Iesūtīts: 2007.07.06 17:17:42
+Jānis. Vērodams, esmu ievērojis jūsu izteikumos dažas neprecizitātes.
Pirmkārt, jebkuram Latvijas pilsonim ir tiesības vērtēt un izvērtēt jebkurus mūsu zemē izdotus dokumentus. Tas pat ir katra mūsu zemes pilsoņa pienākums ne tikai izjust, bet arī izrādīt atbildību par visām norisēm, kas notiek Latvijā un pat pasaulē. Jo īpaši tas ir sakāms par Kristus baznīcu,Krisus miesu. Visi ticīgie ir Kristus miesas dalībnieki un visiem ir daļas pie tās. Tāpēc ir pilnīgi saprotama ikviena luterņānu sāpe par luterismu Latvijā. Tāpēc ir arī šīs diskusijas. tik pat karstas, ja ne vēl karstākas tās notika attiecīgajā Latvijas Luterāņa forumā. Atšķirībā no LELB foruma, Latvijas Luterāņa forumā netika izdzēsti pat visnepatīkamākie komentāri. Atkārtošos, teikdams, ka mums ir un būs tiesības izteikties par tiemprocesiem, kas notiek Latvijas luterismā un jūs nebūsiet tas, kas to kādam aizliegs [ko gan jūs noteikti vēlētos]
Otrkārt, šie, kā jūs sakāt, "uzbrukumi" nenotiek tieši pašai LELB, cik tās galvai arhibīskapam ar konsistoriju ieskaitot.
Trešķārt, izteikumi par muižiņu ir visai nekrietni. Te izpaužas jūsu nekrietnais raksturs. Lietojot boksa terminoloģiju, tas, ko jūs pateicāt par tām muižīņām ir sitiens zemjostas vietas - ārkārtīgs ļaunums, cinisms, augstprātība. Kas tad jūs esat tādā gadījumā? Muižkungs? KLB-ieši tādi sīki gariņi, bet jūs - tas lielais Lielkņazs vai? Man derdzas šāda valdas lietošana pret kristiešiem. Nekad to savā leksikā , uzrunāot kristiešus, neesmu lietojis, kaut arī varbūt neesmu vienisprātis ar viņiem. Nebiju cerējis dzirdēt šādu izsmieklu no baznīcas vadītāja mutes. Līdz ar to, secinu, ka izslavētā jūsu iecietība neatbilst patiesībai.Minēšu dažas nianses. LELB interese jeb, pareizāk sakot, pretdarbība pret KLB notika tik ilgi, kamēr tā pārliecinājās, ka KLB nedara un necenšas pieteikt pretenzijas uz īpašumiem no "lielās muižas".
Ceturtkārt, runājot par demokrātiju vai tirāniju. Kristus ir teicis tā: no viņu augļiem jums to būs pazīt. Tāpat arī mēs par garu, kāds valda LELB spriežam nevis pēc jūsu vārdiem, Vanaga kungs, bet pēc jūsu darbiem. Šīm divām lietām jūsu izpildījumā, kā arī konsistorijas izpildījumā, nav saskaņas. Pirmā bezdelīga te ir jaunā Satversme, bet otrā - darba attiecību pārtraukšana ar trim zināmajiem LA pasniedzējiem. Visa jūs taisnošanās ir smieklīga, lai neteiktu vēl vairāk. Te jautājumu ir vairāk kā atbilžu. Kurš tad, sašaurinot darbinieku skaitu, izmet sabus labākos kadrus? Nu vairs varu tikai ieteikt LELB-iešiem: neesiet tik vieglprātīgi un neuzticieties tik ļoti šim cilvēkam. Pat ja Veirihs ir tik ļoti autoritatīvs - vai tad jums, arhibīskap, nevajadzētu aizbilst vārdu un cīnīties par saviem labākajiem kadriem? Pat Lats, turēja par labāku atdot Sodomas nešķīsteņiem savas meitas, nevis izrādīt neviesmīlību pret saviem viesiem. Būtu mēģinājis vismaz "iemainīt" šos sējīgos pret mazāk spējīgajiem.
Piektkārt, nedaudz paanalizēsim šos jūsu vārdus: "Amatu izkārtojums bīskaps-priesteris-diakons, manuprāt, ir viens no iespējamiem baznīcas struktūras variantiem, kas visilgāk ir bijis vispārpieņemts visā baznīcā, ir tai kalpojis par svētību." Kad tas ir bijis svētīgs? Vai viduslaikos? Ja tas ir bijis tik svētīgs, tad kāpēc pasaule no tā ir pamazām atteikusies. Bez tam, pat ja šāds izkārtojums baznīcā ir bijis veiksmīgs kādā vēstures posmā, tad tasir noticis ilgā vēstures posmā, ko Jānis Vanags grib īstenot vienā rāvienā.
Sestkārt, viela pārdomām ir arī jūsu aizbildināšanās, ka jūs savās sanāksmēs neko nepārvaldāt un arī neierobežojat. Kāpēc tad jūs tur esat? Tikai lai ēstu un padzertos, un izmantotu telpas, nēsātu krāšņu mantiju? Arī Staļins neparakstīja nevienam nāves spriedumus. To darīja viņa rokaspuiši. Staļins, kad novāca Ježovu (šķiet, tas bija 1939. gadā), ierakstīja apmēram šādu frāzi: vot ņegodjai etot Ježov, skoļo duš ņepogubil! Es nekādā gadījumā nevlku paralēles starp jums un Staļinu. Es velku paralēles starp tirānijām. Tās cilvēkiemir jāpazīst tik pat labi, kā savs grēcīgums.
Septītkārt, par jūsu minēto viskonsīnismu. Šajā gadījumā esat ļoti neprecīzs. Pārstāvji no WELS Latvijā, šķiet, parādījās pašos 90.-obeigās. Ja jūs ar to domājat Erlingu Teigenu, tad viņš nav no WELS. Viņš ir visnotaļ cienījams luterānis. Noteikti piekrītu, ka jūsu ieskati par luterismu un baznīcu ir krasā atšķirībā no ET izpratnes ticības jautājumos. Es domāju, ka jūs varētu pie viņa kādus gadus padrāzt zīmuļus, lai pamācītos neviltotu luterisku dievbijību.
Beidzot, ""Augsti svētītā sadraudzības mācība"[..], šķiet, nebija aktuāla arī Luteram, kurš bija gatavs nenorobežoties no Romas baznīcas, kamēr vien viņu no tās neizslēdza un ļāva sludināt evaņģēliju." Luteram tā bija ļoti svarīga. Arī mums, līdz kamēr jūs neizslēdzāt mūs no savām rindām.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 11 . 12 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 43 , pavisam kopa bijuši: 18361