Baznīca un valsts: atdalītas, bet nesaraujami saistītas.
Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Baznīca ir atdalīta no valsts. Tajā pašā laikā baznīcu veido cilvēki, kas ir liela daļa no Latvijas sabiedrības. Lai regulētu Latvijas valsts un baznīcas attiecības, kā arī lai noteiktu baznīcas likumīgo statusu Latvijā, tās darbību un personu garīgo aprūpi, 2008.gada 3.decembrī pieņemts LELB likums.
Savukārt jau 2004. gada 8. jūnijā tika parakstīts līgums starp valsti un 7 tradicionālajām Baznīcām - Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu, Latvijas Pareizticīgo Baznīcu, Baptistu draudžu savienību, Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālo padomi, Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienību, Apvienoto metodistu baznīcu un Rīgas Ebreju reliģisko draudzi.
Ar minētajiem dokumentiem tiek atzīta minēto tradicionālo kristīgo baznīcu īpašā loma Latvijas tiesiskās iekārtas pastāvēšanā un sabiedrības vērtību sistēmā, kā arī to nozīmīgais ieguldījums sabiedrības morāles un socializācijas procesā, tiek noteikta Latvijas valsts un baznīcu sadarbība izglītības, sociālās un garīgās aprūpes jomā.
Baznīca un valsts: atdalītas, bet nesaraujami saistītas.
