Eliina 
|
Iesūtīts:
2010.10.09 16:23:15
Jaunākajā "Svētdienas rītā" izlasīju mācītāja, vienlaikus arī LU Teoloģijas fakultātes dekāna Ralfa Kokina pārdomas par situāciju mūsu baznīcā. Daudz kam, nebūdama teoloģiski izglītota, varu piekrist. Mani interesē, vai paredzama kāda diskusija šī redzējuma sakarā? Ārkārtīgi gribētos kaut kādējādā veidā paust savu atbalstu autora viedoklim! |
|
indriķis (labs)  |
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.12 11:52:09
Voldemārs Vienīgais patiesi skaidri formulētais uzstādijums bija atgriezties pie 1928.gada Satversmes. Te būtu vietā teoloģisks jautājums, cik godprātīgi evaņģēliski, luteriski, protestantiski ir iestāties par kādu partikulāru baznīcas kārtību? .
Šis ir arī mans jautājums 1928.gada satversmes faniem, kas tajā satversmē ir tik sakrāls?
Tad labāk nopietni pārlūkot senos baznīcas kanonus ( piem.,pirmo septiņu koncilu ) un pa taisno atgriezties pie tiem no tiem, kas der tagadējā situācijā. Tomēr kas nopietnāks.
|
Uldis  |
# Iesūtīts: 2010.10.12 11:55:38
indriķis (labs)
Es nezinu, kas ir Pīlēns Pēks. Kāda tam nozīme? Bet tas,ka pie mums notiek diskusija, ir tieši labi. Tieši diskusija pasargās no šāda veida kulšanās. |
Uldis |
# Iesūtīts: 2010.10.12 11:58:20
indriķis (labs)
kas tajā satversmē ir tik sakrāls? - tu, būdams teologs, uzdodi šādu jautājumu?! Ja nezini, tad ej mizo kartupeļus. |
indriķis (labs) |
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.12 12:00:31
Uldi , apgaismo vismaz tu mani, kas 1928.gada satversmē ir tik sakrāls ? (Sakrāls - lietoju kā ironisku apzīmējumu tiem faniem, kas dedzīgi lūkojas atpakaļ uz to kā panaceju pret baznīcas nelaimēm .Pēdējais - par panaceju , paskaidroju, arī ir mazliet ironiski. ) |
sīka vienība [84.237.142.200] |
# Iesūtīts: 2010.10.12 12:21:17
Merlins
Saki, vai tad mūsu bīskaps pārrauga baznīcu? Ja tev liekas, ka jā, tad saki - kuru pusi - garīgo vai saimniecisko. Manuprāt - ne vienu, ne otru. Un tad atklāti klārē: vai tad MAN par to būtu jāatbild? Nejūtos atbildīgs!!
Viņš savu "misiju" saredz citur, vai ne? |
Sesx1 [83.99.173.223] |
# Iesūtīts: 2010.10.12 12:39:37
Vispār komisks viss šis cepiens
R.K. atklājis gan savu dabu, gan raksturu ar ko nevar pats sadzīvot. Domāju, ka pie saprātīgā vairākuma viņš kā teologs tagad patiešām ir norakstīts. Tā ir patiesība ka cilvēks vai nu soda vai atalgo pats sevi. Pašam vien būs grūti, naktīs gulēs slikti un neviens vairs viņu paurī tāpat neņems.
Bet nekā personīgi, tikai pārdomas par šāda veida skandaloziem izlēcieniem vispār.
PEACE!!! |
Uldis |
# Iesūtīts: 2010.10.12 12:40:08
indriķis (labs)
Sakrāla satversme ir kalvinistiem. Satversme nevar būt panaceja. Tā arī nav ticības apliecība. Bet te Ralfam ir taisnība.LELB jaunā satversme ir aizstāvība tirānijai jeb indulgence despotijai. |
jakse [87.110.125.163] |
# Iesūtīts: 2010.10.12 12:52:35
sīkā vienība,] Lūk, jau pietuvojamies patiesajam cepšanās iemesliem. iepriekšējos gados visi pa lielam klusēja, tāpēc sākoties naudas grūtībām LELB izlīda arī citi jautājumi. Pateicoties lielajai autoritātei, kuru esam devuši /vai arī sagaidām/ savam arhibīskapam ir liela daļa šito mēslu sanākusi. Viņš ir brīnišķīgs sprediķotājs, jēdzīgs interesents liturģijā un entuziasts ekumēnismā un kā bīskaps ir neapšaubāmi jauks šī imidža nēsātājs. Diemžēl, neieinteresēts sa-draudzībā ar amatbrāļiem, sabiedrisko attiecību lažas liecina, ka tomēr arī slikts analītiķis un, iespējams, mazapdāvināts līderis tik lielam mehānismam kā LELB. Tāpēc arī tagad plāta rokas, ka daudz kas ir iestāstīts un apmuļķots ar nepareizu info /atceramies krīzi ar siu Pastorāts/ un tagad arī ir izskanējis, ka Ganiņš un Artis & co ir snieguši nepareizu analīzi situācijai.
JV ir aizrāvies ar saviem hobijiem – datoru, liturģi |
jakse [87.110.125.163] |
# Iesūtīts: 2010.10.12 12:53:02
liturģijā un entuziasts ekumēnismā un kā bīskaps ir neapšaubāmi jauks šī imidža nēsātājs. Diemžēl, neieinteresēts sa-draudzībā ar amatbrāļiem, sabiedrisko attiecību lažas liecina, ka tomēr arī slikts analītiķis un, iespējams, mazapdāvināts līderis tik lielam mehānismam kā LELB. Tāpēc arī tagad plāta rokas, ka daudz kas ir iestāstīts un apmuļķots ar nepareizu info /atceramies krīzi ar siu Pastorāts/ un tagad arī ir izskanējis, ka Ganiņš un Artis & co ir snieguši nepareizu analīzi situācijai.
JV ir aizrāvies ar saviem hobijiem – datoru, liturģiju un ceļojumiem. Tas ir radījis iespaidu, ka mēs esam k-kur nepareizi aizšķūrējuši. Patiesībā, manuprāt, esam nevadīti iedreifējuši situācijā, kāda tā ir. Piedod VILK, sanāca pieķerties personībai - lielai un jaukai, bet es saredzu daļu mūsu problēmu tieši tur...
|
Sesx1 [83.99.173.223] |
# Iesūtīts: 2010.10.12 13:02:16
jakse [87.110.125.163]
Lūk jau tuvāk problēmu īstajiem iemesliem. Garīdznieki maz aizrāvušies ar savu tiešo pienākumu pildīšanu.
J.V. aizraujas ar datoru, ceļojumiem un ko tur vēl, R.K. ar folkloru, visādiem spoku stāstiem un Mersedesiem... visi ar kaut ko tikai ne ar to, kas visvairāk būtu jādara amatā...
Varbūt kļūdos bet esmu par to daudzreiz aizdomājies |
jakse [87.110.125.163] |
# Iesūtīts: 2010.10.12 13:09:36
Sesx1 [83.99.173.223] jā, dedzība zudusi... skaita naudu.. kāš odus.. reizi nedēļā novada pārvērstām balsīm garlaicīgus viena aktiera teātrus, padzīvojas pa kapiem un domā, ka ir baigie mācītāji, garīdznieki... tādi labi tērpti cūkgani, kam laime uzspīdējusi.... šis viss bija kā gaumīgs jox domāts. |
nesesks [84.237.142.200] |
# Iesūtīts: 2010.10.12 13:56:00
a, kas tur skandalozs? cilvēks pasacīja to, ko lielākā daļa runā, bet ne tik atklāti. |
etaoin shrdlu |
# Labojis etaoin shrdlu: 2010.10.12 14:36:00
RK raxts, manuprāt, satur daudz neskaidrību un, priekš tik grādīga skolāra, laikam apzinātu neprecizitāšu. Vēl bez apspriestajām satversmes jautājumu izvirzīšanas amata un citām lietām klaji nepatiesi ir minētā arhibīskapa kapitula nominēšana un iecelšana - arhibīskaps nenominē prāvesta amata kandidātus - to dara iecirkņa sapulce, un tad viņš no diviem piedāvātajiem ieceļ vienu. Labs piemērs ir daudzu jautājumu opozicionārs Linards Rozentāls, kuru +Jānis tomēr izvēlējās. Dikti jau nu švaka varas sazvērastība sanāk.
Gribu arī sacīt, ka tērpu vai tur vīraka, sev netīkamas, bet LELB apstiprinātas dievkalpojuma kārtības u.t.t. ironiska nonicināšana, kā argumentu lietojot, ka tās ir tukšas un nevienam nesaprotamas lietas - negodīgi. Daudziem tās ir tuvas, saprotamas un pilnas satura.
Jo izglītotāks cilvēx, jo labāk viņš prot maisīt informāciju un emocionālus argumentus sev tīkamā kokteilī.
Par atgriešanos pie 1928. gada satversmes - domāju, ka tā nav panaceja, kaut arī aplūkojams variants (kā jebkurš, ko ļaudis ierosina aplūkot un apspriest)
Ne Satversmes veids, bet gan tas, vai visi ir gatavi tajā sadarboties un pildīt, var nest augļus. Tagad vieniem satversme ir laba, bet citi to atzīst sliktu un vienkārši nepilda. Nomainīsim - pildītāji kļūs par nepildītājiem un apmierinātie par pildītājiem i fsjo! Cik garš, tik plats.
Ipriekš vieni bīdīja un neklausījās citus. Balsu skaits sinodē pārsvēra par labu bīdītājiem un "hurā" !!! Ko tas deva? Sašķeltu baznīcu.
Tas bija maldīgs pieņēmums, ka izstumjot cauri kaut ko, tas ar balsojumu kļūs par patiesību.
Bet tik pat maldīgs pieņēmums ir tas, ka tagad izstumjot cauri kaut ko citu tie citi iegūs ar balsojumu patiesību. Jo tās var nebūt arī to "citu" idejās, kuras neuzklausīja tie pirmie toreiz.
Es toreiz stūmu  - tagad šķiet, ka baigi jāklausās un jādomā.
Un vēl na posļedok. "sobrīd tik saprotamie un vajadzīgie aktīvie protesta viedokļi, kas runā par 1928. gada satversmes atgriešanu, kādās savās idejās tomēr, acīmredzot, cer uz kaut kādu citu Baznīcu, nekā to satvēra 1928. gada brāļi un māsas. Manuprāt, ja mēs kāds gribam radīt citādāku baznīcu, tad tas nav jādara ar LELB - to kādai ir jābūt LELB noteica viņi 1928. gadā. Ja gribās savādāk - dodamies prom no LELB un dibinām tādu, kā vien ienāk prātā, bet LELB satvaru noteica 1928. gada sinode.
Grafomāns |
vecaiss [78.84.106.128] |
# Iesūtīts: 2010.10.12 15:44:37
15 gadu laikā dievkalpojumi pārmainījušies līdz nepazīšanai,vai tiešām kāds to var noliegt? Es ienācu pavisam citādā baznīcā un man tagad piedāvā iet prom, ja man kas nepatīk, tie, kas visu pārtaisījuši kā viņiem patīk! Es palikšu kur esmu un kāds esmu. Jaunie mācītāji nedomā par draudzēm, bet par sevis apliecināšanu. To vislabāk izdarīt caur sirsnīgu kalpošanu draudzei, domājot par cilvēkiem, nevis sevi vai saviem zemes priekšniekiem.
|
jakse [87.110.125.163] |
# Iesūtīts: 2010.10.12 16:28:43
hei!vecaiss! priecājies, ka dzīvo pārmaiņu laikos!. k-kas no reformācijas garšas te ir klāt. |
vecaiss [78.84.106.128] |
# Iesūtīts: 2010.10.12 16:34:46
Jā? ta tu domā, ka mēs 2017. atkal būsim viena svēta katoliska baznīca? |
jakse [87.110.125.163] |
# Iesūtīts: 2010.10.12 16:41:03
vecaiss [78.84.106.128] hmm... es domāju, ka tādā bijām jau arī 15 gadus atpakaļ un arī 2ooo... ja domā, ka nē.. jāiet uz iesvētes mācības stundām |
jakse [87.110.125.163] |
# Iesūtīts: 2010.10.12 17:44:34
klau, vecaiss juzi! pilnīgi piekrītu Tavai tēzei par sirsnīgu kalpošanu... tas visvairāk mums LELBā pietrūkst... tas var notikt visos satversmes modeļos un visās liturģijās... vai Tavā melnajā talārā...vai albā. Un var arī nenotikt... Da darām visu sirsnīgāku un cilvēkiem! Aicinām to darīt arī citiem, esam labs piemērs tam.. |
konstante [81.198.71.35] |
# Iesūtīts: 2010.10.12 18:25:11
vecaiss [78.84.106.128]
Man liekas ka etaoins ieteica doties prom tiem, kas LELB cer pārtaisīt par KLB, tikai lielāku. Vai tu arī to ceri? Un vai tad LELB kāds ir pārtaisījis visu? Man neviens neko nav ne pārtaisījis, ne licis pārtaisīt. |
Jānis Kalniņš  |
# Iesūtīts: 2010.10.12 18:33:12
Redz, patiesībā problēmas nav ne iekš dievkalpojumu kārtības, ne tērpiem. Cita starpā, es lietoju A kārtību un man ir pilns tērpu komplekts, ieskaitot kazulas. Tā kā A.V. pārmetumi šinī ziņā manā virzienā ir galīgi garām un apliecina vien viņa lētos spriedumus par cilvēkiem, kuriem ir savādākas domas, nekā viņam pašam.
Būtība ir iekš varas centralizācijas, pie tam ne tikai garīgās, bet arī laicīgās. Tas izpaužas tādējādi, ka virsvalde grib pārvaldīt visu draudžu īpašumus un galu galā, to gluži loģiski nespējot, tiek paralizēts draudžu darbs un nokauta iniciatīva. Viens piemērs. Mūsu draudzei bija iespēja par smieklīgu cenu - 3000 latiem nopirkt bijušo kolhoza ēdnīcu iepretim baznīcai 160 m2 platībā. Pirms atļaujas došanas nekustamo īpašumu komisija pieprasīja īpašumu apsaimniekošanas plānu, plānu, kur iegūsim līdzekļus nopērkamā īpašuma apsaimniekošanai. Es principā nerakstīju neko tādu, jo ir pilnīgi bezjēdzīgi kaut ko formāli uzrakstīt, par ko ir pilnīgi skaidrs, ka tas dzīvē nedarbosies, gluži kā nedarbojas Ganiņa un Eglīša sacerētie plāni. Tad atļauja pirkt vienkārši netika dota un nekas netika nopirkts. Tagad mums nav palīgtelpu pie baznīcas. Protams, kāds var teikt vai tad grūti kaut ko uzrakstīt? Nē nav grūti, bet neredzu pamatu darīt kaut ko bezjēdzīgu! Nu lūk, tagad jau pulka draudzēm ir sataisīti skaisti plāni, nemaz jau nerunājot par smukām mapītēm NĪK, kurām ir vien makulatūras vērtība. Padomājiet paši, kas labāk var izsvērt, ko darīt ar savu īpašumu - ierēdņu bariņš Rīgā vai cilvēki uz vietas?
Tā tiekšanās atpakaļ uz 1928. gada satversmi ir savā ziņā centieni atgūt draudžu patstāvību. Nav jau nekādu iebildumu pret garīgu kopīgu virsvadību, iebildumi pamatā ir pret pilnīgi bezcerīgo centralizēto apsaimniekošanu arī laicīgās lietās. Es tomēr uzskatu par absurdu pasludināt katras draudzes īpašumu par visas LELB kopīpašumu. Vēsturiski jau atsevišķās draudzes izveidoja LELB, katra tajā ienākot ar savu īpašumu - baznīcu, muižām. Tagad, ja kāda draudze gribētu izstāties no LELB, tad īpašums ir jāatstāj. Tas būtu līdzīgi kā Latvija iestājās ES. Ja Latvija atkal gribētu izstāties, tad ES sacītu: lūdzu, ejiet, tikai visu mantu atstājiet ES īpašumā! Ir jau precedenti - kaut vai šūmēšanās par PSRS laikos uzņemto filmu īpašumtiesībām. Es šo piemēru minēju nevis tāpēc, ka gribētu tagad stāties ārā no LELB, bet gan lai parādītu, kādas ir galējās konsekvences laicīgās varas centralizācijai.
Un tik tiešām, gribējās, lai arhibīskaps vairāk rūpētos par mācītājiem un draudzēm, nevis tikai sēdētu augstās pieņemšanās pie varasvīriem un braukalētu pa ārzemēm. Protams, viņš gādāja naudu baznīcai, bet tagad agonējot GASNam, mēs skaidri redzam, ka nauda nu galīgi nav nevienas problēmas risinājums, arī ne mācītāju pabarošana, kā te dažs labs rakstīja. Kad tika runāts par badā mirstošajiem mācītājiem, es prasīju, lai tokš nosauc kādus un tad mēģināsim viņiem palīdzēt, bet tā arī nevienu uzvārdu neuzzināju. A kādēļ tik ļoti jāmeklē tā nauda? Lai draudzes paša meklē, nav ko slinkumā gulšņāt. Ir pārāk daudz piemēru iz dzīves par cilvēkiem, kuri negrib strādāt, bet tikai dirn pie visādu sociālo iestāžu durvīm, pabalstus meklēdami. Var jau būt, ka tas skan ciniski, bet sliņķus nav ko žēlot; tas pārprastais humānisms mūs ir novedis jau tiktāl, ka baznīcas tiek uzlauztas vien tādēļ, lai sameklētu tajā varbūtēji glabāto vīnu!
Vanagam gribējās, kā labāk, bet iznāca kā parasti. Ticu, ka viņam nebija nevienas ļaunas domas. Viņam vienkārši likās, ka nauda spēs kaut ko atrisināt + nevēlēšanās uzklausīt attālinātos, vien pietuvinātās personas, kuras neskopojās ar glaimiem un vienmēr izritināja sarkano paklāju.
Tā kā tagad mēs esam vienkārši fāzē, kad mēģinam saprast, kas ir noticis, kādēļ Kristus Vārds tiek nievāts pagānu starpā. Tādēļ arī rodas varbūt ne vienmēr izsvērti raksti kā Ralfam, kuri tomēr ir patiesi savā centrālajā domā. Tādēļ nevajag kasīties pie visādiem no konteksta izrautiem teikumiem, bet jācenšas saprast būtību. Un cik nožēlojami ir tie komentētāji, kuri nerunā par būtisko, bet ķeras pie personībām kā tādām un murgo par visādiem naudas devējiem un sazin vēl ko! |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
