atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Ralfa Kokina viedoklis par situāciju mūsu baznīcā
Eliina
Iesūtīts: 2010.10.09 16:23:15
Jaunākajā "Svētdienas rītā" izlasīju mācītāja, vienlaikus arī LU Teoloģijas fakultātes dekāna Ralfa Kokina pārdomas par situāciju mūsu baznīcā. Daudz kam, nebūdama teoloģiski izglītota, varu piekrist. Mani interesē, vai paredzama kāda diskusija šī redzējuma sakarā? Ārkārtīgi gribētos kaut kādējādā veidā paust savu atbalstu autora viedoklim!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 15 . 16 . >>
AutorsZiņas teksts
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.11 09:19:15
Jānis Kalniņš Kas attiecas uz satversmi, tad man jaunajā versijā bez visa iepriekš minētā mulsina fakts, ka tiek uzsvērts, ka LELB ir viena baznīca un katra draudze ir vien tāda kā struktūrvienība. Līdz ar to kopējais baznīcas īpašums, pilnīgi ignorējot faktu, ka vēsturiski īpašumi ir dāvināti konkrētām draudzēm, nevis kādai LELB, jo tāda vienkārši nepastāvēja pirms 1920. gada
Uzskats , ka vecos laikos nu jau sen izmirušām draudzēm dāvinātie īpašumi varētu tikt tomēr uzskatīti par visas baznīcas mantojumu ir pelnījis vismaz līdzās pastāvēšanu iepriekšminētajam.
draudzēm nav tiesību nedz pieņemt nedz atlaist mācītāju, tas ir atstāts pilnīgi bīskapu un kapitula ziņā; atskaites no augšas netiek dotas, vien vispārēji skaitļi; draudzēm nav nekādas teikšanas par savie īpašumiem - viss jāsaskaņo ar virsvaldi
Vai tad tu domā, ka kādai nosacītai dr.pr. Anniņai, kuras dzimta reprezentē vietējo mazo draudzi padomē, būtu vajadzīga lielāka teikšana un tas dotu labāku īpašuma pārvaldes rezultātu par nosacīti gudriem Rīgas kungiem.
---
Un vispār, kaut kur jau teicu, ka 1928.gadā ieviestais no latvju biedrību demokrātijas aizmetņiem pārņemtais princips draudzēs nav gluži līdz vērtīgs luteriskas teoloģijas principam - draudzes tiesībām aicināt mācītāju, kas nebūt nenozīmē to, ka tām ( kādai padomes kliķei, piemēram ) būtu tiesības to atlaist ja ģīmis nepatīk, vai ka bīskapam nebūtu tiesības nosūtīt mācītāju uz draudzi, kas pati nezina ko grib. Vai ka mazai draudzei nebūtu tiesības uzticēties bīskapam tam nosūtot mācītāju vakances gadījumā.
Un arī mācītājam nav jābūt personai, kam katrā lietā bažīgi jāraugās uz viedajiem dr. padomniekiem, kā šiem labpatiks.

Un kā esot piedāvāts arī mācītājiem lielāku teikšanu sasāpējušo draudzes, kur tiem jākalpo, problēmu risināšanā, tā paši no tā uzreiz distancējušies kaut kādu teoloģisko abstrakciju vārdā.

Un , patiesi, ja ap Vārdu un Sakramentu pulcējusies draudze garīgi reprezentē visu baznīcas pilnību, tad tikai tādā gadījumā, ja tā atrodas sadraudzībā ar citām draudzēm. Pilnīga autonomija, bez sadraudzības, ir tikai sektai.
Un atkal, parādās jautājums par to, ka kādam ( piem.,bīskapam ) ir jākopj šī sadraudzības dimensija.
Kongregacionālisms ir tikai viena no alternatīvām un tas nav viens pret vienu luteriskas draudzes pārvaldes princips.
Un, paradoksāli, ka tieši baznīcas , kas turas pie hierarhistiskiem principiem - kā pareizticīgie un Rkb, kopumā visvairāk ir nosargājuši savas vēsts identitāti.
Bet tās, kas pārprot lietas, r unā par ko līdzīgu draudzes nemaldībai , tiek šūpotas visu jauno ideoloģiju un cilvēku simpātiju/antipātiju vējos.
---
Un , vispār, derētu mācīties no tiem pašiem latvju Romas katoļiem, kas iztiek ar daudz minimālākām struktūrām, kur priesteris(-i) , asistējot dievbijīgiem draudzes locekļiem, rūpējas par draudzes garīgo dzīvi un tās laicīgo nodrošinājumu,
bet bīskaps atkal rūpējas par savu darba daļu.
Un padomes viņiem, izskatās, ir tikai formāli, lai izpildītu reliģisko likumdošanu.
---
Vēl kāda problēma, katra liela struktūra lielā mērā darbojas sevis pašas uzturēšanas labā.
Labs bīskaps komplektā ar labu prāvestu, mācītāju un draudzes aktīvu var paveikt visu kas reāli nepieciešams.
juzis
# Labojis juzis: 2010.10.11 09:31:57
Varbūt, ka jāieklausās praviešos no citām mājām - baptistu bīskaps Sproģis tajā pat SvRitā atkal izsaka tās pašas domas, kas netika sinodē sadzirdētas -ja nauda nāk, vianlga kā tu strādā, tad Rietumeiropa ir liecība,kur tā novedusi.Mācītājs nestrādā naudas dēļ, bet katrs nobriedis cilvēks saprot, ka tur ir saistība.
Un vislabākais bij piemērs kā Jēzus sūta naudas prasītājus NOĶERT ZIVI - un tai mutē būs nauda (pareizāk,pati zivs jau ir nauda).
JKalniņš arī saka, ka ir jāķer zivis, visādā veidā, arī rakstot-tulkojot grāmatas utml. DSkuška aicina dibināt savus uzņēmumus, apvienojot talantus. MSamms nekad tos nav zaudējis, vienmēr licis lietā. utt.
Vēl Sproģis saka, ka Bībelē ir dots princips "večiem"-tev būs ar sviedriem maizi pelnīt. Var atbalstīt un pabalstīt, bet tā, lai tas nerada atkarību un pieradumu.
Obidno,ka sinodē tas ir gandrīz tiem pašiem vārdiem atkārtots, bet nesadzirdēts, jo solījums, ka alga būs, protams, bija ērtāks, ar visu pamatojumu- visu laiku veltīsiet tikai draudzei.
Patiešām, nezinu vai šī sinode spēs stāvēt pretī labas dzīves pēc 3 gadiem solījumiem. Vai gribēs pati to celt?
indriķis (labs)
# Iesūtīts: 2010.10.11 09:53:51
A, mēs vienmēr esam bijuši un esam Tēva Dēla - Kristus Baznīcas klēpī.
vilks
# Iesūtīts: 2010.10.11 10:02:16
Trilobīte indriķis (labs)
jūs varētu blakustēmu par īstāko baznīcu neizvērst šajā tēmā.
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.11 10:25:14
Vilks , atvaino
Doma jāpabeidz...
Trilobīte , mēs simtreiz esam šo tēmu pārsprieduši,
"vienīgā Kristus Baznīca" principā nevar pastāvēt
vēlāku laiku "Pētera pēcteča" interpretācijā par sevi pašu kā "Pētera pēcteci".
Bet es tevi akceptēju kā kristieti neskatoties uz šo loģisko kļūdu.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.11 10:37:59
Vai kādā no daudzajām pretenzijām ir pēc būtības izteikta arī mazā dzīvnieciņa - pīlēna - sāpe, proti, norāde uz vispārējo vienaldzību pret savas baznīcas ticības apliecībām, kristīgās mācības skaidrību, dvēseles postošu mācību paciešanu? Pīlēns līdz šim to nekur nav manījis. Viņam visur tikai dažnedažāda savtīga baznīcpolitika rādās.
Metriņš
# Labojis Metriņš: 2010.10.11 10:43:30
Trilobīte Jo vairāk bīskapu jo tuvāk zemei ...

Ralfam Kokinam ir laba redze, kaut arī liela daļa, tā vismaz izskatās, tam nepiekrīt.
Kristofers
# Iesūtīts: 2010.10.11 11:21:04
Trilobīte tiešām, ko tur diskutēt, ja tas tāpat ir skaidrs.
To tu saki kā katole! Bet pareizticīgajam tāpat ir skaidrs, ka vienīgā īstā baznīca ir Pareizticīgā Baznīca, adventistiem tāpat ir skaidrs, ka viņi ir vienīgie īstie, Jehovas Liecinieki tev pierādīs, ka Sargtorņa biedrība ir vienīgā īstā baznīca.
Pat ja kāds no šādiem apgalvojumiem nobīstas, nav īsti skaidrs uz kurieni mukt. Jo to vienīgo pareizo ir dikti daudz.
Protams, uz šī agresīvā prozelītisma fona, zaudē tās Baznīcas, kuras neapgalvo, ka ir vienīgās pareizās, ārpus kurām nav Kristus žēlastības, piem. luterāņi.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2010.10.11 11:59:33
Lūdzu, neizšķīdināsim tēmu oftopikos - pārāk jau nu sāpīga ir šī lieta!

indriķis (labs)

Redzi, par to Anniņu - te tu jauc kopā divas lietas: kādas konkrētas vietas nebūšanas ar ģenerālo principu. Mums jau tā pārāk daudz lietas ir tieši tāpēc tādas, kādas tās ir, jo lūk, kādā draudzītē reiz kaut kas ir izsaimniekots: šī iemesla dēļ ir radusies centralizēta īpašumu uzraudzība un nu jau tieksmes uz to pārvaldību. Mācītājus jāalgo centralizēti, jo lūk - kādā lauku draudzītē ir problēmas ar grāmatvedību! Un tā joporojām - atsevišķas lokālas, pie tam ne pārāk izplatītas problēmas tiek vispārinātas un iestrādātas satversmē, pārvaldes principos, utt., kā rezultātā izveidojas smags, neelastīgs birokrātisks pārvaldes aparāts.

Protams, varētu jau arī tā kā pie katoļiem: prāvests nosaka visu. Bet laikam no tā nekas nesanāks, jo pārāk ilgus gadsimtus mums jau izveidojusies šāda tradīcija. Un ja nu kādai Anniņai neviens mācītājs nav pa prātam, tad lai viņa pati arī tiek galā ar to, nav taču jāauklējas ar ikkatras vecmeitas kaprīzēm! Nav un nevar būt tāda sistēma, kura izslēgtu kādus individuālus momentus. Bet nu mums ir tāda sistēma, kurā arhibīskapam ik pa brītiņam jāiegalvo - nu ticiet man, mēs te visi esam godīgi cilvēki! Kādēļ gan rodas nepieciešamība pēc šāda daudzkārt atkārtota apgalvojuma?
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.11 12:58:51
Vai tad šis nav galvenais, par ko būtu jārunā:

K.F.V. Valters, Bauslība un Evaņģēlijs, 100:
Vienpadsmitais vakara priekšlasījums:

Mani dārgie draugi, ievērosim to labi, ko Dievs mums saka ar pravieša Jesajas muti: "Es uzlūkoju nabagu un kam sagrauzts gars, un kas manu vārdu bīstas." (Jes. 66:2) Dievs sagaida no mums visiem, kas atrodamies svētajā kalpošanas amatā vai tajā grib stāties, lai mēs Viņa vārdu ne vien mīlētu, bet arī ­ bītos. Proti, mums no sirds jābīstas par to, lai no tā nenovirzītos pat ne par vienu burtu. Jābīstas tam kaut ko pielikt klāt vai atņemt nost. Mums jābūt gataviem drīzāk liet savas asinis, nekā Dieva vārdos piekāpties kaut vai par vienu burtu. Te mums paraugam jāizraugās mūsu mīļais Luters, kad viņš saka:

"Man ir tā, ka viens vienīgs Rakstu teikums var padarīt pasauli par šauru," tas ir: "Ja es redzētu, ka kaut vai viens teikums būtu pretrunā ar manu mācību, ko es nesu ļaužu priekšā, tad man nebūtu miera ne dienu, ne nakti; es nezinātu, kurp bēgt; tas man būtu pārāk briesmīgi!"

Tādēļ tiecieties izprast ķēnišķīgā pravieša Dāvida noskaņojumu, kad viņš saka: "Es tā bīstos no Tevis, ka šaušalas pāriet pār manām miesām, un man ir bail no Tavu tiesu sodiem." (Ps. 119:120)

Lai iegūtu šādu pārliecību, jums jāpazīst visi Svētie Raksti, katrs to raksts atsevišķi un kopsakarā ar citiem. Un ir jāuzsver atkal un atkal: bauslība un Evaņģēlijs ir pareizi jāizšķir. Tādēļ jūs nedrīkstat novirzīties ne pa labi, ne pa kreisi, ne uz mazdūšību, ne uz gļēvumu.
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.11 13:30:18
Jāni Kalniņ , es vienkārši domāju, pilsētas vai mazpilsētas draudze ir viena lieta, bet daudzās lauku draudzēs draudžu padomju vietā mierīgi varētu ieviest mācītāja vai prāvesta ( prezidentālo ) pārvaldi.
Labāk draudze ir juridiski neformāls dievbijīgu baznīcēnu pulks.
Un tā tradīcija nav nemaz gadsimtiem,
vai tad luterāņu Kurzemes un Vidzemes sinožu ziedo laikos bija padomes un valdes ar tagadējo funkcijām. Superintendanti (t.i. bīskapi ), mazītiņas konsistorijas, patroni bija, pērminderi , ķesteri.

Gnostiķis Ecclesia nu galīgi vairs neizskatās pēc sadraudzības, kur visi sanāk vienkopus slavēt Dievu un svinēt vakarēdienu skaistā vienkāršībā, kā tas bija iesākumā . Tad mums, kā tas bija iesākumā, visiem jāsaģērbjas tunikās un togās?
Un ar ko tad liturģisko minimālistu adiaforas parākas par maksimālistu.
Un ar ko skaistā vienkāršība principā ir pārāka par svētsvinīgo krāšņumu? Tas ir ieraduma, patikas un gaumes jautājums.
Kristofer, tā tas ir - luterāņiem pietiek, ka tā ir pareiza ( bez garumzīmes ), ne pareiz ā baznīca.
kurbads [213.226.141.21]
# Iesūtīts: 2010.10.11 13:52:59
priekšā stāvošajā sinodē
Varbūt Sinodi vajadzētu atcelt, lai nenotiek kas ļaunāks.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.11 13:56:07
indriķi (labs)
Vēl nesen tu biji svēti pārliecināts, ka kādas baznīcas virsvaldes likumīgās tiesības "atcelt draudžu aicinātus mācītājus" ir "pāvestības metožu ieviešana" un "kauns un negods konfesionāli luteriskajai draužu kopībai", ka no virsvaldes likumīgo tiesību īstenošanas "izriet ekleziālas varas un neluteriskas sistēmas ieviešana".
indriķis (labs)
# Iesūtīts: 2010.10.11 14:11:44
Pīlēn Pēk , vai tev atmiņa pabalējusi?
Tava baznīcveikalnieciskā privātā veidojuma īpašnieki satversmi,
no kuras tika atvasināta kaut vai tā pati tevis piesauktā simboliskā virsvalde vai kā jums tagad sauc to biedru bariņu,
principā iemeta miskastē.
Un nosauca to , amizanti, par "evaņģēlija aizstāvēšanu".
Vai tad ar principā nenopietniem ļautiņiem var par kaut ko principā nopietnu runāt?
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.11 14:17:38
indriķi (labs)
Interesanti, ka tu nopietni runā ar tiem, kas Evaņģēliju nolād, bet labās vēsts apliecinātāji nav tavas sarunas cienīgi.

vilks
# Iesūtīts: 2010.10.11 14:26:30
Pīlēns Pēks indriķis (labs)
jūs atkal novirzāties uz personīgiem kašķiem, kas šīs diskusijas kontekstā ir pilnīgi neaktuāli. Lūdzu to beigt.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.11 16:24:15
KF Epitome, X. PAR BAZNĪCAS CEREMONIJĀM, KURAS SAUC PAR ADIAFORĀM LIETĀM

5. Mēs ticam, mācām un apliecinām, ka nevienai baznīcai nav jānosoda kāda cita tikai tāpēc, ka tā vairāk vai mazāk ievēro ārējās ceremonijas, kuras Dievs nav iedibinājis, ja mācībā un visos tās artikulos, kā arī patiesā sakramentu lietošanā to starpā ir vienprātība – atbilstoši labi pazīstamajam izteikumam: Dissonantia ieiunii non dissolvit consonantiam fidei, tas ir, nesaskaņa gavēšanā neatņem saskaņu ticībā.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.11 16:41:30
Pīlēns Pēks
Atvainojos, bet vai tas ko Tu lieto nav Tev stipri par spēcīgu? Varbūt šī informācija noderēs.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.11 16:48:37
Aivar
Vai tad šajā forumā ir atļauts izņirgt un apmelot tos, kuri mīl lutersikās baznīcas ticības apliecību?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.10.11 17:05:52
Pīlēns Pēks
Nu atvaino, ieņirgšana ir nevis par Luterāņu TA, bet par nejēgu, kuram arī pēc ntā aizrādījuma nepielec, ka tēma ir par R. Kokina viedokli un situāciju LELB , nevis par to, ko jūs abi ar Indriķi nesadalījāt KLB. Atliek secināt, vai nu Tu esi kādu reibinošu vielu varā vai arī vienkārši nojucis.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 15 . 16 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 81 , pavisam kopa bijuši: 33235