Eliina 
|
Iesūtīts:
2010.10.09 16:23:15
Jaunākajā "Svētdienas rītā" izlasīju mācītāja, vienlaikus arī LU Teoloģijas fakultātes dekāna Ralfa Kokina pārdomas par situāciju mūsu baznīcā. Daudz kam, nebūdama teoloģiski izglītota, varu piekrist. Mani interesē, vai paredzama kāda diskusija šī redzējuma sakarā? Ārkārtīgi gribētos kaut kādējādā veidā paust savu atbalstu autora viedoklim! |
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.10.12 18:35:32
konstante [81.198.71.35]
Man atkal likās, ka ieteikums bija visiem RKB faniem LELB atstāt, kopā ar jauno satversmi 
Eu bet nopietni šitās ir baigi bīstamas tendences, un trakākais, ka reāli šķelšanās ir sākusies.... Ar katru agrāku LELB locekli, kurš atstāj LELB vai kalpošanu, sakot, ka nepieņemama ir tās virzība, ir vērojama nekas cits kā šķelšanās. Lai cik emocionāls nešķistu R. Kokina raksts, iespējams ir vērts apdomāt, ka to kas ir `luterisks` un kas ir Latvijas luterāņu baznīca nedefinē vien atsevišķi teologi. |
Aßpiд  |
# Labojis Aßpiд: 2010.10.12 18:38:47
Pīlēns Pēks: .. uz gudru viltību un blēdību velk ..
doh .. kādas tev samocītas asociācijas .. par dārgakmeņu izgatavošanu esi dzirdējis? ja nosaukšu Zassi par briljantu teologu, tev paliks labāk? un kādam viņam jābūt, lai par tādu taptu? pareizi - slīpētām! ko, atkal slikti? doh .. parunāsim par ko citu
Vai tas „ļoti populārais un pasaules acīs ļoti gudrais mācītājs” bija studējis Fort Wayne, pirms no turienes izšvilpa R.Preusu? Ja nē, tad pārmest viņam Zasses nepazīšanu būtu glupi .. īpaši ja viņš nav bijis arī Austrālijā ...
R.Preusa laikā daudzi kumpeļi Fort Wayne, tāpat kā tu, cēlās un gūlās ar devīzi: „ luteriskā baznīca ir Vienīgā Baznīca pasaulē un Hermann Otto Erich Sasse ir tās patiesais pravietis !” Daži no viņiem vēlāk apķērās, ka padarot kādu cilvēku savās acīs par nekļūdīgu viņi paši kļūst par vēl sliktākiem romiešiem nekā katoļi (tie par savu pāvestu vismaz anekdotes stāsta) .. daži nē.
Bet kļūdījās Zasse kaut vai pieļaujot, ka attiecībā uz baznīcas uzbūvi Dieva Vārds nesatur formālus principus „kuri turklāt būtu obligāti visiem laikiem”. Līdz ar to Zasse iesēdās tai pašā peļķē, kurā plunkšķinās visi „no vienas puses, no otras puses” pļāpātāji piētisti. Bet Zassem tas ir piedodams - Ein Volk, ein Reich, ein Führer pieredze var jebkuru iemest P.J. Proudhon skavās liekot domāt, ka: «Brīvība ir kārtības māte, nevis meita!»
|
konstante [81.198.71.35] |
# Iesūtīts: 2010.10.12 18:47:38
Aivars
LELB tādu RKB fanu nemaz nav. KLB fani gan ir. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.10.12 18:49:19
konstante [81.198.71.35]
Manuprāt, Tu kļūdies!  |
Pīlēns Pēks  |
# Iesūtīts: 2010.10.12 19:08:46
Aßpiд
Es labprāt mācos, arī latviešu valodu. Lūdzu, nosauc kādus piemērus, kad cilvēku sauc par slīpētu ar pozitīvu nozīmi. Būšu tev ļoti pateicīgs par vārdu krājuma papildinājumu.
Tas pasaules acīs ļoti gudrais teologs tepat LU brīnumātri pie saviem grādiem tika. H.Zasses grāmata Kas ir luterisms? tika izdota latviešu valodā 1995. g., bet viņa raksti tika tulkoti LMF izdevumā Mantojums jau 1994. g. Var jau būt, ka JR to bija palaidis garām.
Vai esmu kaut kur teicis, ka Zasse ir nekļūdīgs? Bet, ja Bileāma ēzelis vai pāvests saka patiesību, nevienam nav tiesību to noliegt.
Ko tieši Zasse saka nepareizi par baznīcas un kalpošanas amata attiecībām? Kuru no Rakstu vietām viņš noliedz? |
indriķis (labs)  |
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.12 19:14:54
etolai shrdlu Tad tas nav jādara ar LELB - to kādai ir jābūt LELB noteica viņi 1928. gadā. Ja gribās savādāk - dodamies prom no LELB un dibinām tādu, kā vien ienāk prātā, bet LELB satvaru noteica 1928. gada sinode.
Interesanta pieeja...
Ja nemaldos, LELB spēkā esoša ir 2007.gadā pieņemta satversme.
Vēl vajadzētu par 1928.gada dievkalpojumu kārtību kā par vienīgo un pareizo.
Jānis Kalniņš , Tā tiekšanās atpakaļ uz 1928. gada satversmi ir savā ziņā centieni atgūt draudžu patstāvību.
Bet atkal mēs nonākam atpakaļ pie jautājuma -
kas tad ir tik labs tai draudžu pastāvībā?
Proti, nosacītās Anniņas radu un draugu pulciņa patstāvībā N.N. pēc padomju laika atjaunotā lauku draudzē rīkoties ar 100.gadus atpakaļ draudzei dāvinātiem īpašumiem?
Vai arī kaprīzes attiecībā uz iespēju pēc patikas mainīt mācītājus.
(Nupat dzirdēju par gadījumu , kad pateicoties esošajai satversmei novērsa kādas draudzes padomes kliķes vēlmi nomest mācītāju.)
Es tomēr uzskatu par absurdu pasludināt katras draudzes īpašumu par visas LELB kopīpašumu. ? Jā, katram Anniņas radu un draugu pulciņam ir tiesības ap(iz)saimniekot savas draudzes īpašumu.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.10.12 19:17:45
indriķis (labs)
Klau, ja reiz Tu tik ļoti `pareizs`, kāpēc neesi LELB? |
Mārcis Zeiferts  |
# Iesūtīts: 2010.10.12 19:33:18
indriķis (labs)
1928.g. satversmes kartība paredz draudžu īpašumu pārdošanas gadījumā to saskaņot ar Virsvaldi. Draudze viena pati to nevar bez saskaņošanas dabūt cauri. Bet 2007.g. satversme paredz iespēju LELB Virsvaldes īpašumus pārdot bez Sinodes ziņas, lemjot par to prezidijā 5-7 cilvēku sastāvā. Doma laukumu 1, LA ēku bez sinodes ziņas pēc 1928.g. modeļa pārdot nevarētu. Tādi nu ir tie LELB liberālās saimniekošanas augļi. |
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2010.10.12 19:39:29
indriķi! (labs)
"Tad labāk nopietni pārlūkot senos baznīcas kanonus"
Kāpēc?
Kas būtu tās paralēles starp laiku tad un tagad? |
indriķis (labs) |
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.12 19:48:23
Voldemār, senie kanoni principā ir tas pats, ko mēs šodien saucam par baznīcu satversmēm. Ja kādi apgalvo, ka 1928.gada satversme ir kaut kas ļoti īpašs, pie kā vajagot atgriezties, atgriezties var arī skaistā senatnē. |
Metriņš  |
# Iesūtīts: 2010.10.12 19:55:33
Aivars Klau, ja reiz Tu tik ļoti `pareizs`, kāpēc neesi LELB?
Nav jau smuki šitā iejaukties, bet man šķiet, ka viņš grib savu. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.10.12 20:03:36
indriķis (labs)
Aha, nu vēl jau LEBL arī ir variants. Un tomēr? Kāpēc Tu nelūdz Vanagam sevi misijā sūtīt? |
biedram "no malas" [81.198.4.117] |
# Iesūtīts: 2010.10.12 20:29:13
lai nebūtu jābaumo, tad vajag kādam drosmīgajam aizbraukt uz Heidelbergas universitātes bibliotēku un nokopēt to (nemaz tik dārgi neiznāks - tikai 326 lpp+ceļa izdevumi (Ryanair pa akcijas cenām būs gana lēti)), ja reiz tik ļoti interesē R.kokina disertācija "Das Verhältnis von zoē und agapē im Johannes-Evangelium: johanneische Stufenhermeneutik in der ersten Abschiedsrede Joh. 13,31 - 14,31." |
Metriņš |
# Labojis Metriņš: 2010.10.12 20:49:21
indriķis (labs) Nu redz tad jau viss saliekas pa plauktiņiem |
biedram "no malas" [81.198.4.117] |
# Iesūtīts: 2010.10.12 23:08:56
interesanta, piemēram, ir Lietuvas luterāņu prakse - viņi apzināti, lai uzsvērtu savu luterisko identitāti, izvairās no tādām liturgiskām darbībām un simboliem, kuras ir raksturīgas RKB. Vairāk par šo (un ne tikai to) lasīt:
http://www.liuteronai.lt/Istorija-ir-teologija/Baznycios-istorija
tad tālāk - Darius Petkūnas
Resurgence of the Evangelical Lutheran Church in Lithuania after the Soviet Era.pdf |
sarežģītais giņča  |
# Iesūtīts: 2010.10.12 23:14:32
Nu gan emocijas panesušās
Par vīraku runājot, nezinu kā citiem asmātiķiem, man ar vidēju astmu, paliek grūti elpot. Bet varbūt arī nevajag, elpot |
Pīlēns Pēks |
# Iesūtīts: 2010.10.13 07:40:38
Raksta autors ir nācis pie slēdziena:
Rodas sajūta, ka draudzes pastāv un darbojas tikai Baznīcas hierarhiskās, episkopālās, izteikti klerikālās „vadības” dēļ.
Kā tad vajdzētu būt? Autors atbild:
Tikai draudzes var būt īsta Baznīca .., tās veido reālu sadraudzību ap Evaņģēliju un sakramentiem. Baznīca nav un nevar būt ne bīskapi, ne kādas pārvaldes struktūras. Baznīca ir ticīgo sadraudze.
Uzreiz rodas jautājums? Vai viena draudze ir "īsta Baznīca", ja ne - tad cik vajag?
"Evaņģēlijs un sakramenti" tiek pieņemts kā kaut kas pašsaprotams. Bet vai tiešām LELB ir skaidrība par to, kas ir pareizi pasludināts Evaņģēlijs un pareizi pārvaldīti sakramenti (ATA VII)? Vai šis nebūtu tas jautājums, par kuru šūmēties?
Tas, ka mēs minām vārdus „Evaņģēlijs” un „luterisks”, vēl nenozīmē, ka esam evaņģēliski luteriski.
Viedi vārdi. Kāpēc nepateikt, ko tas nozīmē - uzticami ticēt, mācīt un apliecināt LTA?
Protestantu pamatnostāja ir balstīšanās uz Svētajiem Rakstiem jeb sola scriptura princips.
Autora skumjas par sadraudzības zaudējumu ar tikai vārda pēc luteriskām baznīcam rada jautājumu, vai viņš šo Rakstu principu ņem nopietni.
Katram nabaga grēciniekam, kuram patiešām rūp patiesības un pestīšanas jautājums, nebūs vienalga, kādā baznīcā atrasties!
Āmen! Tikai neviens baznīcas pārvaldes veids pats par sevi nevar nedz liegt, nedz garantēt pestīšanu. Pirmās lietas, pēc kā tiekties, vispirms: vienprātība visos mācības artikulos un patiesā sakramentu lietošanā (KF Ep. X). |
vilks  |
# Iesūtīts: 2010.10.13 07:51:51
Publicēts arī jau agrāk minētais I. Paiča raksts. |
Metriņš |
# Labojis Metriņš: 2010.10.13 09:26:33
indriķis (labs) vai tiešām tev nav nekā sava?
Diemžēl... ja nu vienīgi tas, ko esmu apguvis, jā, tas ir mans un ar to varu dalīties |
indriķis (labs) |
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.13 09:48:35
Aivar, Jāni Kalniņ , cik saprotu, ja runā par draudžu patstāvību, ar to domā - arhibīskapa/bīskapa/prāvesta/ mācītāja /evaņģēlista iespēju kalpot baznīcai/diacēzei/prāvesta iecirknim/draudzei pēc labākās sirdsapziņas un visas pārējās sistēmas pakārtošanu šim nolūkam.
Atceroties, ka tomēr baznīcas dzīves centrālais notikums ir draudzes dievkalpojums.
Ne veidot kādas abstraktas pro kongregacionālistiskas pašmērķīgas konstrukcijas - tipa "draudzes demokrātija - labākā no baznīcas ideoloģijām". |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
