Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.06.02 16:22:37
Šādu tēmiņu gribēju parunāt!
Luteriskā mācība paģēr, ka Dieva brīnumi Baznīcā sākumā (mēles, pravietošana, dziedināšanas) bij kā Dieva zīmogs Apustuļu runātajam Vārdam. Toreiz nebij Kanonizēts Dieva Vārdu rakstu krājums, tamdēļ bij jābūt citam veidam kā drošticami apstiprināt Dieva mācību!
Tomēr Luterāņi nenoliedz Dieva brīnumus un Gara dāvanas arī šodien!
Tad nu jautājums - kādas būtu šodienas šādu brīnumu mērķis Baznīcā? Sākotnēji acīmredzot tas bij - stiprināt ticību? Vai šodien ticību Dievs stiprina ar kaut ko ārpus Dieva Vārda? Ja nē, tad kāds ir šodienas brīnumu mērķis? Jeb tomēr šodien brīnumu vairs nav? |
|
Rausītis  |
# Labojis Rausītis: 2008.06.03 14:33:33
Mulders
Atšķirt Cerību kas norāda uz īstenību un Cerību kas ved tukšumā
kā jau minēju, mums bija brīnišķīgs sprediķis kā naglai uz galvas, jo visu iepriekšējo nedēļu mocījos ar jautājumu - ja notiek dziedināšanas vai citi brīnumi kā es varu zināt, ka tie ir no Dieva, tad lūk, atsaucoties uz šo Rakstu vietu Mat. 7:22-29, "Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši?
23 Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.
24 Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints.
25 Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints.
26 Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm.
27 Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels."
un jo īpaši - " Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt, ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību ,
29 jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā viņu rakstu mācītāji. "
Respektīvi, mācība ir vienīgais pēc kā mēs varam kaut ko spriest par brīnumiem. Ja ir brīnumi, bet nav skaidra Kristus pasludinājuma, mēs nekā nezinām par šo brīnumu izcelsmi un līdz ar to nezinām vai tie nāks mums par labu.
Diemžēl šajā kontekstā tas nozīmē, ka neticīgajiem ir pavisam čābīgi, jo 1) pasludinājums var nebūt vispār 2) tas var būt maldīgs kā rezultātā viņiem rodas pavisam nepariezs priekštats par kristīgo ticību un Dievu
" |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2008.06.03 14:36:03
Mulders
Duksi, redzi un daudzi jau vismaz tādā līmenī ir sapratuši Kristietības vēsti... un tas ir iemesls kāpēc cilvēks to negrib pieņemt - jo negrib būt kraiņijs! Tač zin kāds labums ir mums - kas pa grīdu mētājas - no grīdas nevar nokrist. Esot apakšā tu vari būt kings, jo tevi vairs nevar pazemot... tā faktiski tu atņem varu citiem pār sevi... pats sevi atdodams visu labā!
Cik zinu, viena no kristietības pamatvērtībām ir "pazemība", t.i. labprātīga atteikšanās no sociālā statusa un iespējams arī no materiālās labklājības (piem. Asīzes Francisks par savu [garīgo] līgavu izvēlējās nabadzību]. .... . Pašreizējā kristietība ("Katrs par sevi, Dievs par visiem!`) ir reducējusies uz kādu individuālu hipotētisku pestīšanu , kur "pazemībai" tās autentiskā izpratnē nemaz tik liela vieta neatrodas. Bet, tikai tie, "kas bija tie pēdējie, kļūs par pirmajiem" (vārdi no Internacionāles un Bībeles vienlaicīgi). Tā ar to "pēdējo būšanu." Tas nenozīmē, ka "ņiže pļintusa ņe upaģeš", bet gan to, ka tu kļūsti par visu kalpu un nekas vairāk par sakaltušas maizes doniņu un krūzīti ūdens tev par to nekas nepienākas. |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.06.03 14:42:20
"tie, kas bija tie pēdējie, kļūs par pirmajiem" - starp citu, ietver sevī to pašu vēlēšanos būt pirmajam.
Gribu būt pirmais, bet sākumā, nu labi, kādu laiku būšu pēdējais. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.03 14:43:38
Duksis, pazemība nenozīmē, ka nabadzība ir pašmērķis! Pazemība ir ar nozīmi - sevis atdošana citu labā. Tas ir, ka OTRS ir svarīgāks vai vismaz tik pat svarīgs kā tu pats sev!
Tas nenozīmē, ka tu atdod visu, pac palikdams par apgrūtinājumu citiem, bet tu atdod pietiekoši, lai citam pietiktu un pats nebūtu parazīts!
Bet principā atkal šoreiz tev piekrītu - krsitietība šodien tās praktiskajā izpausmē - ir ļoti maz pamanāma! Protams, no mēdiju un neticīgo viedokļa jebkura kristiešu izpausme, kas ir vērsta uz nesavtīgu sevis veltīšanu citiem - ir kā dadzis acī un tas parasti netiek reportēts bet tiek saprasts kā - pac par sevi saprotams - nu un vai to maz ir vērts reportēt un stāstīt!
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.03 14:46:46
"tie, kas bija tie pēdējie, kļūs par pirmajiem" - starp citu, ietver sevī to pašu vēlēšanos būt pirmajam.
Gribu būt pirmais, bet sākumā, nu labi, kādu laiku būšu pēdējais.
Redzi, bet tas galvenais uzstādījums tajā līdzībā ir, ka Namatēvs nosaka ciemiņu statusu, nevis ciemiņi paši svešā namā kačā pravas!
Kristietība neaizliedz gribēt godu, slavu, bagātību - bet tas uz ko Kristietība liek uzsvaru - kā pareizi to gribēt... Gribēt valdīt nav grēks pats par sevi - bet valdīšana ir visai konkrēts apveids Kristietībā - un kristietība paģēr, ka valdīšana nozīmē visai konkrētas lietas, nevis personīgo iegribu uzspiešana cilvēkiem.
Tieši otrādi - Valdīt nozīmē būt par paklājiņu citiem... tamdēļ, ka tu esi spējīgs valdīt - tu kalpo visiem cilvēkiem.
Nu tā klasika - Cilvēka Galva valda pār ķermeni, bet praksē tā ir Ķermeņa kalps... Sāp kāja... Galva visu ķermeni ved pie ārsta - Roka ir apdegusi, Galva ceļ resno pakaļu gaisā un pavēl tai doties apārstēt roku! Nu tā kaut kā... a pati priekš sevis galva grib visai maz!  |
Rausītis |
# Iesūtīts: 2008.06.03 14:50:20
Mulders a pati priekš sevis galva grib visai maz!
... tikai lai rokas uzliek zelta kronīti
labi jau labi, tīri labs salīdzinājums |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.06.03 14:52:50
Mulders Es jau nesaku, ka nabadzība ir pašmērķis. Upuris ir pašmērķis. Jēzus sevi upurēja nevis tapēc, lai viņa sekotājiem būtu ko žļembāt, bet gan tamdēļ, ... ehh... iešu jums te priekšā teikt... domājiet paši! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.03 15:04:48
Duksis, nu lūk... pieprasīt, lai visi Kristieši ir kā Franciskāņu mūki būtu nesaprast Kristīgo vēsti! Pietam vispār, jau runājot ar KN es pateicu, ka attiecības ar Kristu ir baigi individuālistiskās... teikt lai kāja dara to pašu ko rokas, ir nesaprast Baznīcas būtību!
|
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.06.03 15:14:14
Mulders Ne tikai kāja nesaprot, ko dara roka, bet arī labā roka nesaprot, ko dara kreisā... . Tāda tā Kristus miesa - baznīca ir izdevusies. Vienas nekoordinētas konvulsijas kā sv. Vita deja... . |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.03 15:28:06
Duksis, nu toč toč kā zīdainis... sākumā nekorodinēti spārdās un pat mammas labvēlīgi iedoto grabuli iežvidzina no visa spēka pac sev pa aci! Ir man kāreiz viens tāds tagad mājās... |
*Duksis |
# Iesūtīts: 2008.06.03 15:35:00
Mulders Apsveicu! Tagad tev ir pašam savs portatīvais jēzuliņš, ko varēsi pielūgt no rīta līdz vakaram līdz viņa pilngadības saniegšanai, ja ne ilgāk. |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2008.06.06 09:17:15
Kasitis [194.8.16.3]
Varbūt tev draugs derētu cītīgāk pastudēt rakstus un atklāsi ka Dievs sūta gan slimības (piemēram Ījabam), ir pat rakstīts, ka no Dievs saņemam arī ļaunu (tas ir - pērienu vai arī profilaksi).
Dievam nav vajadzīga cilvēka rīcība lai darītu brīnumus, pat ne arī cilvēka ticība - par to ir daudzas liecības bībelē. Nu piemēram divas lielākās ir RADĪŠANA un PESTĪŠANA. Abi šie brīnumi notika bez jebkādas cilvēka līdzdalības.
Stāv rakstīts, ka neviens nevar ticēt, ja tas viņam nav Dieva dots. Dziedināšanas nenotiek tāpēc, ka cilvēki ir kūtri uz ticēšanu pat tad kad Dievs dod mums to spēju - tas gan un diemžēl pie luterāņiem visai bieži sastopams, taču noteikti ne dēļ tā, ka tiek sludināts, ka slimības nāk no Dieva, jo patiesi - Dievs visu kontrolē un ja kas ļauns notiek, tad DIevam ir kas sakāms caur to.
Gadījumi kad Dievs prasīja cilvēka aktivitāti, lai veiktu brīnumu bij cilvēka labā. Atceries, ka Jēzus spēj radīt vīnu, maizi un vispār jebko no nekā - VIņš to spēj, taču viņš gribēja iesaistīt cilvēku, lai īpaši uzsvērtu Savu mīlestību un to ka Viņš grib ar civlēku sadarboties un rēķinās ar mums. Taču tie jau ir dzīvas ticības augļi. Viss notiek ticības stiprināšanai mūsu pestīšanas labad.
Un tagad ko teikšu tev varbūt nepatiks - primārais nav miesas dziedināšana, bet gan pestīšana. Gadījums, kad invalīdu nolaida istabā caur jumtu - Jēzus vispirms piedeva grēkus un tikai tad dziedināja, lai visi redzētu un ticētu, ka VIņš ir Dieva dēls, ka Viņam ir vara piedot grēkus.
Tā labklājības teoloģija tik vairo šaubas un izmisumu, jo saista grēku piedošanu ar dziedināšanu, tāpat arī ticību. Radikālākie pat apgalvos, ka tas slimnieks kurš netiek dziedināts - tam nav dzīvas ticības.
Bāc - cik nav gadījumu, kad cilvēki lūguši ticībā pēc dziedināšanas, bet nav tikuši dziedināti un tad tāds labklājības teologs noved ar savām herēzēm to cilvēku izmisumā, bet Dievam varbūt bij kāds plāns.
--------------------------------------------------------------------------
Ebrejiem 11. nodaļa
1 Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.
2 Jo, tanī stāvēdami, tēvi saņēmuši liecību.
3 Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais.
4 Ticībā Ābels ir nesis Dievam labāku upuri nekā Kains; tās dēļ par viņu ir liecināts, ka viņš ir taisns, kā Dievs par viņa dāvanām ir liecinājis; tās dēļ viņš vēl runā, kaut arī miris.
5 Ticībā Ēnohs tika aizrauts, tā ka viņš neredzēja nāvi, un viņu neatrada, tāpēc ka Dievs viņu bija aizrāvis. Jo pirms aizraušanas par viņu ir nodota liecība, ka viņš Dievam paticis.
6 Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā............
...................................BET
35 Sievas savus mirušos atguvušas ar augšāmcelšanos. Bet citi tika mocīti, nepieņemdami atsvabināšanu, lai iegūtu augšāmcelšanos.
36 Citi izcietuši izsmieklu un pātagu sitienus, pat arī važas un cietumu.
37 Viņi tika akmeņiem nomētāti, pārbaudīti, sazāģēti, mira no zobena, staigāja apkārt aitu ādās, kazu ādās, trūkumu ciezdami, spaidīti, mocīti;
38 viņi, kuru pasaule nebija cienīga, maldījās pa tuksnešiem un kalniem un alām un zemes aizām.
39 Un šie visi, lai gan ticības dēļ viņi ir saņēmuši liecību, nesaņēma apsolīto,
40 tāpēc ka Dievs mums kaut ko labāku bija paredzējis, lai viņi bez mums nesasniegtu pilnību.
Tātad pēc tavām domām šie kuri nesaņēma apsolījumus šajā dzīvē bij mazticīgi un viņi nesaņēma tādēļ, ka sludināja, ka pārbaudījumi nenāk no Dieva?
---------------------------------------
1.Korintiešiem 4. nodaļa
7 Ar ko tu esi pārāks? Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saņēmis? Bet, ja tu esi saņēmis, kāpēc lepojies, it kā nebūtu saņēmis?
8 Jūs jau gan esat tapuši bagāti un sākuši valdīt bez mums. Kaut jūs valdītu, ka arī mēs ar jums kopā varētu valdīt.
9 Man šķiet, ka Dievs nolicis mūs, apustuļus, par pēdējiem, it kā nāvei nolemtus. Jo mēs esam kļuvuši par izsmieklu pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem.
10 Mēs esam ģeķi Kristus dēļ, bet jūs gudri Kristū; mēs nespēcīgi, bet jūs stipri; jūs cienīti, bet mēs nicināti.
11 Līdz šai stundai mēs ciešam badu un slāpes, esam pliki un vajāti, bez pajumtes.
12 Un mēs grūti strādājam savām rokām. Mūs lamā, un mēs svētījam; mūs vajā, un mēs paciešam;
13 mūs zaimo, un mēs iepriecinām. Mēs esam kļuvuši kā par atkritumiem pasaulē, kājām minami visiem līdz šai dienai.
3 Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību,
4 izturība - pastāvību, pastāvība - cerību,
5 bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots.
24 Tad nu es esmu līksms savās ciešanās, kuras nesu jūsu labā, piepildīdams to, kas vēl trūkst no Kristus ciešanām, savā miesā par labu draudzei, kas ir Viņa miesa.
3 Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās,
4 ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva esam saņēmuši.
5 Jo, kā Kristus ciešanas spēcīgi nāk pār mums, tāpat spēcīgi darbojas mūsu ieprieca caur Kristu.
6 Kad mums ir bēdas, tad tās jums par iepriecināšanu un pestīšanu; kad mums ir ieprieca, tad tā jums par iepriecināšanu, kas parādās spēcīga to pašu ciešanu panešanā, ko arī mēs nesam.
7 Un mūsu cerība par jums ir stipra, jo mēs zinām, ka jums ir dalība kā ciešanās, tā arī iepriecā.
8 Mēs negribam jūs, brāļi, atstāt bez ziņām par mūsu bēdām, kas mums bija Āzijā; tās bija pārāk smagas un gāja pāri mūsu spēkiem, tā ka jau gandrīz vairs necerējām palikt dzīvi.
9 Pēc mūsu pašu domām, bijām jau nāvei lemti, tā ka vairs nepaļāvāmies paši uz sevi, bet uz Dievu, kas uzmodina mirušos.
10 No tādām nāves briesmām Viņš mūs ir izglābis un arī turpmāk izglābs. Uz Viņu mēs liekam savu cerību, ka Viņš mūs joprojām glābs.
12 ja mēs pastāvam ciešanās, tad mēs arī līdzi valdīsim; ja mēs aizliegsim, tad arī Viņš aizliegs mūs;
4 Bet visās lietās mēs parādāmies kā Dieva kalpi, lielā pacietībā, bēdās, darba grūtībās, bailēs,
5 sitienos, cietumā, uztraukumā, grūtā darbā, bezmiega naktīs, badā,
6 šķīstībā, atziņā, lēnprātībā, laipnībā, Svētajā Garā, neviltotā mīlestībā,
7 patiesības vārdā, Dieva spēkā; ar taisnības ieročiem pa labi un kreisi,
8 ar godu un negodu, ar slavu un neslavu;
9 kā viltnieki un tomēr patiesīgi; kā nepazīstami un tomēr pazīstami; kā mirēji, un redzi, mēs dzīvojam; kā pārmācīti un tomēr nenonāvēti;
10 kā noskumuši, bet vienmēr priecīgi; kā nabagi, bet kas dara daudzus bagātus; kā tādi, kam nav nenieka un kam tomēr ir visas lietas.
35 Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai ciešanas, izbailes, vajāšanas, bads, plikums, briesmas vai zobens?
36 Gluži, kā ir rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu, mēs tiekam turēti līdzīgi kaujamām avīm.
37 Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis.
38 Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki,
39 ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!
|
kasitis [62.85.13.185] |
# Iesūtīts: 2008.06.06 09:28:50
Čau, Ingar.
Pirmkārt, Dievs neuzsūta slimības. Ījaba gadījumā Dievs tās pieļāva. Un vispār, tā pārdomām, ir iespējams, ka tas kas notika ar Ījabu daļēji notika viņa vainas dēļ, jo Ījabs teica "tas no kā baidījos, ar mani notika", Kam Tu tici, tas ar tevi notiek. "Vairāk par visu sargi savu sirdi". Bailes ir ticība, tikai nevis Dieva patiesībai bet sātana meliem. Bet tas tikai pārdomas, es neesmu pārliecināts, kā ir tā kā saku. Starp citu, mūsu galvenais ticības pamats ir Jēzus, lūdzu parādi, kur Jēzus kādam uzsūtīja slimību, vai pateica:"paslimo lūdzu profilaksei". Ja tev būtu taisnība, tad evaņģēlijos noteikti šādi piemēri būtu. Ingar, lūdzu pats pastudē rakstus un saskaiti visas tās vietas, kurās rakstīts, ka Jēzus dziedināja VISUS!. Ingar, tas ir nepārprotams likums. Jā, mēs varam pieņemt, ka ir iespējami izņēmumi, bet mums ir jāvadās pēc likuma. Pāvils ar savu sātana dzelksni(s |
Donachka  |
# Iesūtīts: 2008.06.06 09:30:11
kasitis [62.85.13.185]
Ar ko atshkjiras - Dievs pieljauj no Dievs uzsuuta profilaksei? |
kasitis [62.85.13.185] |
# Iesūtīts: 2008.06.06 09:33:51
sātana dzelksni(starp citu, nav teikts, ka tā bija slimība), Timotejs ar savu neveselību ir ir izņēmumi. Pie tam Pāvilam Dievs PATEICA, ka tas ir izņēmums. Mums ir jāvadās pēc likuma, a par izņēmumiem Dievs mums īpaši pateiks. Mācība par to, ka slimības ir svētība ir antikrista mācība, jo tā atņem Dieva bērniem pamatu lūgt un saņemt no Dieva dziedināšanu, par kuru Jēzus mokošā nāvē mira pie krusta. Iedomājies, kā tas sāpina Tēvu un Jēzu, ka Viņi vēlas dziedināt savus bērnus, bet dēļ maldu mācības Viņa bērni pirmkārt nesaņem un mokās, otrkārt Dievu nostāda kā mocītāju. |
kasitis [62.85.13.185] |
# Iesūtīts: 2008.06.06 09:36:05
Slimība ir mūsu grēku un maldīšanās sekas, kurā nonākot mēs tiešām piesaucam Dieva, bet tā nav Dieva griba, mēs vienkārši paši izejam no Viņa apsardzības. |
Donachka |
# Iesūtīts: 2008.06.06 09:38:22
kasitis [62.85.13.185]
Es pazinu puisi, kursh slimoja ar veezi un liidz peedeejais dienai bija ticiibas pilns un vinjaa nebiaj ne kripatas ruugtuma uz Dievu par savu slimiibu, arii nekaadus baisos greeka darbus vinsh nedariija. Un vinsh nomira, Dievs vinju nedziedinaaja. Starp citu, vinsh bija no draudzes PV. |
Rausītis |
# Labojis Rausītis: 2008.06.06 09:38:22
kasitis [62.85.13.185]
Ījabu daļēji notika viņa vainas dēļ, jo
izlasi Ījaba grāmatas sākumu
tieši šadus vārdus "viņa vainas dēļ" teica visi 3 Ījaba "draugi", bet Dievs viņus pēcāk norāja un pateica, ka ījabam bija taisnība ... padomā kāpēc; tas nemaz nav tik vienkāršs jautājums, un tas, kas notika ar Ījabu, nav vienkārša situācija |
Donachka |
# Iesūtīts: 2008.06.06 09:39:41
Rausītis
Tieshi taa, cilveekam vienmeer gribas meklet baigaas jeegas visur, kur taadas nemaz nav jaameklee, jo kaa jau Biibele saka - Dieva domas nav cilveeka domas. |
kasitis [62.85.13.185] |
# Iesūtīts: 2008.06.06 09:42:38
Ingars Dievam nav vajadzīga cilvēka rīcība lai darītu brīnumus, pat ne arī cilvēka ticība - par to ir daudzas liecības bībelē. Nu piemēram divas lielākās ir RADĪŠANA un PESTĪŠANA. Abi šie brīnumi notika bez jebkādas cilvēka līdzdalības.
Protams, ka nav vajadzīga. Dievs vienkārši savā vārdā ir uzstādījis spēles noteikumus un mums ir vienkārši pēc tiem jāvadās un nevis jāapvaino Dievs, ka Viņš ir slimības uzsūtītājs. Protams, pestīšana, Jēzus otrā atnākšana tāpat kā saules uzlekšana notiks bez mūsu līdzdalības, savukārt par dziedināšana ir nepāprotami teikts, ka tā ir atkarīga no mūsu vai no citu cilvēku(kā tam paralizētajam, kuru nolaida caur jumtu) TICĪBAS, kas kā jau teicu, sastāv no Dieva dotās pārliecības par neredzamām lietām un mūsu līdzdarbības, jo ticība bez darbiem ir nedzīva. |
:: Pievienot komentāru
|
