atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par mūsu attiecībām ar tautiešiem ārzemēs islāms tautiešu vidū, gan ārzemēs, gan Latvijā
Voldemārs
Iesūtīts: 2008.03.14 21:35:30
Šo varētu par pārdomu diskusiju nodēvēt.
Domāju, lielākai daļai nav nekāds noslēpums, ka islāms strauji pieņemas spēkā un izplatībā.
Ko darīt kristiešiem/luterāņiem? [Nedomāju, vai šeit esošie neticīgie komentētāji kaut ko nopientu varēs līdzdalīt atbildē par to, lai gan pieļauju, ka atkal tiks krietni sa-oftopikots ] Ceru, kristiešiem gan būs kas sakāms.
Īstenībā, manuprāt, ja mums [kristiešiem/luterāņiem] vēl nav nekas sakāms, tad ir žēl, jo atbildes jau tagad ir nepieciešamas tiem, kas veic aktīvu islāma propogandu un gūst panākumus šajā "misijā".
Tātad, vēlētos ierosināt padomāt, ko katrs kristietis varētu atbildēt cilvēkam, kurš uzdod jautājumu par izvēli - kristietība vai islāms?
<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . 36 . 37 ... 38 . >>
AutorsZiņas teksts
incognito
# Labojis incognito: 2009.07.22 15:52:49
Merlins
Vai tad Birmā ir kristieši?
Apskatījos internetā - jā ir, tagad - 5%. Tomēr ziņas par slaktiņu neatradu. 40.- gados Birma vēl bija Anglijas kolonija, varbūt tāpēc.
Merlins
# Iesūtīts: 2009.07.22 16:02:37
incognito

Kristieši ir pat Afganistānā. Pagoglē, piemēram "Church in Myanma".
incognito
# Labojis incognito: 2009.07.22 16:54:38
Merlins
Jā, kur tikai to kristiešu nav, vai ne?
Merlins
# Iesūtīts: 2009.07.22 18:19:14
incognito

Jā, Mjanmas iestādes to visādi cenšas notušēt tāpat kā Turcija armēņu genocīdu.
Merlins
# Iesūtīts: 2009.07.22 18:22:09
Ctulhu

Nē, to par kristiešu apkaušanu. Bet man to stāstīja tie, kas tos notikumus vēl paši piedzīvoja.
incognito
# Labojis incognito: 2009.07.22 19:04:55
Ctulhu
Kaapeec tad vinjus apkaava?

Cik es sapratu no interneta, tad Mjanmā budisms ir nacionālās identitātes sastāvdaļa, līdzīgi kā latviešiem dziesmusvētki. Šī zeme vairāk kā 60 gadus bija Anglijas kolonija nu un angļi protams izturējās pret vietējiem visai nicīgi, piemēram, apmeklējot budistu tempļus atteicās novilkt kurpes. Cīņa par neatkarību sākās ar to, ka budistu mūki izdzina šādus angļus no vienas pagodas.
Šādā veidā budisms saauga ar patriotismu. Iespējams, ka laikā, kad Birma ieguva neatkarību - 1948.g - kādi kristieši arī gāja bojā, bet nedomāju ka to var saukt par reliģiski motivētu nogalināšanu.
Merlins
# Iesūtīts: 2009.07.22 19:08:23
incognito

Nope. Upuri bija nevis angļi, bet vietējie iedzīvotāji, birmieši un nogalināja viņus tieši tādēļ, ka viņi bija kristieši.
incognito
# Labojis incognito: 2009.07.22 19:22:58
Merlins
Droši vien vietējo izpratnē kļūšana par kristieti bija kolaboracionisma forma. Līdzīgi franči pēc 2.pasaules kara beigām pazemoja vai pat nogalināja jaunas sievietes, kas bija ielaidušās sakaros ar vācu kareivjiem. Bet būtu kļūdaini no tā secināt, ka franči uzstājās pret mīlestību.
Merlins
# Labojis Merlins: 2009.07.22 21:17:43
incognito

Mjā, tiešām ļoti mierīgi budisti. Starp citu, nesen šai pašā forumā atradu linku, kur bija aprakstīts, ka budisti sit kristiešus un dedzina baznīcas arī mūsdienās, tikai neatcerēšos kurā zemē. Mierīgie budisti ir tāds pats cītīgi izplatīts mīts kā miermīlīgā, lēnprātīgā un pakļāvīgā islama reliģija. Starpība tikai tā, ka mītu par islamu izplata aiz politkorektuma un reālpolitiskas piesardzības, bet mītu par budismu aiz orientāliskas romantikas un sentimenta.
incognito
# Labojis incognito: 2009.07.22 21:49:35
Merlins
Viss ir relatīvs un iepazīstams, salīdzinot to ar ko citu. Ne jau visi kristieši ir tuvākā mīlestības paraugi (ievēro, es izvēlējos vienu no glaimīgākajiem stereotipiem, he). Bet mēs varam teikt, ka kristietība vedina savus adeptus uz to.
Līdzīgi ir ar budismu. Ne jau visi budisti ir mierīgi, bet budisms vedina cilvēkus uz mieru un paškontroli.
Un kaut kādi rezultāti jau tam ir. Salīdzini situāciju Palestīnā, kur katru dienu sprāgst bumbas un Tibetā.
Merlins
# Iesūtīts: 2009.07.23 00:03:05
Tur varu Tev piekrist. Nupat Palestīniešu luterāņu bīskaps no Jeruzalemes teica, ka viņš labāk gribētu par kaimiņiem musulmaņus nekā dažus labus kristiešus. Tomēr, ņemot vidējo aritmētisko temperatūru slimnīcā jeb caurmēra informāciju pasaulē, sliecos domāt, ka patlaban miermīligākā reliģija pasaulē ir kristietība.
incognito
# Labojis incognito: 2009.07.23 08:34:33
Merlins, liekas, ir mācītājs; līdz ar to domāt rožaini par kristietību ir viņa garīgais pienākums.
Man, domājot par miermīlīgo kristietību, iešāvās prātā tādi interesanti kristiešu darbi kā ASV uzbrukums Irākai un Afganistānai, serbu akcijas pret musulmaņiem Dienvidslāvijas sabrukšanas laikā un tamlīdzīgi.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.07.23 09:43:17
incognito, Tad tomēr tu pastāvi uz to viedokli, ka plānus uzbrukt Irānai un Afganistānai pārsvarā izstrādāja Amerikas Baznīcas?
Merlins
# Iesūtīts: 2009.07.23 09:48:34
Mulders

incognito vnk. drusku ir oportūnists. Kad runa ir par kristiešu apkaušanu Birmā, viņam ir grūti saskatīt reliģisku motivāciju. Toties ASV uzbrukums Irākai noteikti ir reliģisks karš. Kā kurā brīdī vajag.
incognito
# Labojis incognito: 2009.07.23 10:05:16
MuldersMerlins

Man liekas, ka kristiešu apkaušana Burmā ir tikpat reliģiski motivēta kā ASV iebrukums Irākā.
Acīmredzot taisnība ir tanī, ka tīri reliģiski kašķi jau nav tik bieži. Tādi būtu, piemēram, sunnītu - šiītu konflikti, vai reformācijas laika ticības kari Eiropā. Mūsdienu konfliktos reliģija ir viens aspekts; tajā pašā ASV karā ar Irāku ekonomiskie faktori droši vien bija nozīmīgāki, nekā reliģiskie. Līdzīgi kā Burmas kristiešu traģēdijās nacionālās atbrīvošanas faktors, domāju, bija stiprāks nekā reliģiskais naids. Bet- reliģija tur arī stāvēja klāt.

Bet kas attiecas uz Ameriku un tās baznīcām - reliģija tur ir daudz nozīmīgāks sabiedriskās dzīves faktors, nekā vecajā sekulārajā Eiropā. Eiropā ticības jautājums lielā mērā ir politiķa privātā darīšana, Amerikā - visas nācijas lieta. ASV prezidenti ir kristieši un Dž.W.Bušs lietoja izteikti reliģisku retoriku, pamatojot nepieciešamību karot.
Mulders
# Iesūtīts: 2009.07.23 11:34:36
inco, par Birmu nezinu! Vienkārši tas ir ērti kabināt birkas dažādu notikumu motīviem... Bet realitātē to noteikt ir visai grūti!

Šeit pāris linki, kur Kristiešus vajā tieši reliģisku motīvu dēļ!

http://www.washingtontimes.com/news/2009/jul/15/malaysia-arrests-9-christians-conversion-claim/

http://www.jpost.com/servlet/Satellite?cid=1246443843203&.. pagename=JPost%2FJPArticle%2FShowFull

http://www.humanevents.com/article.php?id=32701
incognito
# Iesūtīts: 2009.07.23 12:02:57
a_masiks
http://www.metro.co.uk/weird/article.html?in_article_id=46064&in_page_id=2
Mulders
# Iesūtīts: 2009.07.23 12:04:27
Nez vai tik budisms nebuus miermiiliigaaks?

A kaa izmeeriisiet? Tobish peec vardarbiibas aktiem konkreetu religjiju paarstaavoshaas valstiis? Tad buus muslimu kljuuda, identificeet valsti ar taas religjiju... tas PAT Islaama gadiijumaa imo 100% nedarbojas!

Kaa vispaar noteikt attieciigaas religjijas miermiiliigumu...

Ja taa bez mikroskopa paskataas, tad tas pats Dalailama un Romas Pops abi divi no tribiineem sludina gana miermiiliigus textus! Bet ja riiciiba... tad es pat nezinu kaa izmeeriit... jo kaa jau teicu, noteikt motiivus konkreetam konfliktam - nebuus tik viegli!
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.07.23 12:07:24
Nu, vispirms var paskatiities uz pasaam religiskajaam maaciibaam.

Nu tad imo gan budisms gan Kristietiiba ir gana miermiiliigas... Pietam, saukt budismu par religjiju var tikai ar atsevishkjaam atrunaam!

Tas iisteniibaa ir savdabiigs "gariigais ateisms", kas gan atziist garu pasauli, bet neatziist personiigu Dievu... Taadeejaadi, hmm... atkariibaa no taa ko saprot ar jeedzienu - religjija - var izraadiities, ka budisms nemaz iisti nav religjija, bet taads savdabiigs metafizisks skatiijums uz lietaam!
Aivars
# Iesūtīts: 2009.07.23 12:09:42

Nepareizi, budofīļi!


http://www.youtube.com/watch?v=h8FMNtTw24o

blakus ir vēl rullīši pārdomām.

Atcerēsimies, ka japāņu samuraji bija dzenbudisti. Palasīsim atmiņu stāstus no vīra, par ko tie septiņi gadi tibetā bija uzņemti. ...
<< 1 ... 27 . 28 . 29 . 30 . 31 . 32 . 33 . 34 . 35 . 36 . 37 ... 38 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 105 , pavisam kopa bijuši: 7297