Vilis Maldonis 
|
Iesūtīts:
2011.11.03 11:32:28
Ļoti bieži esmu dzirdējis no dažādiem ļaudīm, ka mūsu Baznīca (šeit nerunāju par citām baznīcām un konfesijām) nespēj, nevar, nemāk (negrib?) būt kas vairāk, kā dogmu un cermoniju reproducētāja. Pārsvarā mācītāji ir dzīves negudri un nespēj vadīt (ganīt) ļaudis. Šo nespēju slēpj aiz teorijas zināšanām un ceremonijām un lekcijveida sprediķiem, kas sen jau "nedarbojas". Cilvēki vēlas mūsdienīgus (brīvus no nedzīvas rečitēšanas liturģijas, un nesaprotamu (mūsdienu ausīm, bet pašiem "neaizskarami svētu" tekstu) svētsvinīgumu. Kāpēc nav oficiālu modernu oficiālu dievkalpojumu versijas? Citās luterāņu baznīcās pasaulē (tai pašā ASV Misouri sinodē) ir. Un tie pulcina cilvēkus un sniedz daudziem prieku par viņu ticību... Lūk, tieši prieka trūkums par ticību mums šeit izstrūkst un šķiet, apzināti netiek audzināts un veidots. Viss ir smagnēji... kā arhibīskapa kabinetā... (bija publicēts netā - atvērtajās dienās) Vai nav tā, ka Baznīcas vadība saprot un māk tikai šo smagnējo ceļu? KO IESĀKT? |
|
varbūt cits temats, [80.237.226.73] |
# Iesūtīts: 2011.11.17 00:00:39
bet, lasot Aßpiд komentus man tiešām rodas jautājums par šķīstītavu. Varbūt gan luterāņi, gan katoļi maldās? Varbūt šķīstītava eksistē, bet ir domāta, nevis lai attīrītos no pāripalikušiem grēkiem, bet lai iemācītos uzvesties debesu valstībā? Lasot tos komentus, es nevaru iedomāties, kādu iedvesmu, pacilājumu, apgaismojumu cilvēks var iegūt dievkalpojumā, pavadot 1/3 laiku lūdzot Dievu, un 2/3 Aßpiд sadraudzībā tādā gaisotnē, kāda nāk no viņa komentiem un droši vien no manas reakcijas. Bet viņš ir attaisnots ticībā un tāds kā stāv, ieies debesu valstībā. Un tā mēs visi tādi tur sapulcēsimies, taisnoti ticībā, tādi, kādi esam, piem. šajā forumā. Un tur tādā gaisotnē, kā šajās diskusijās, būs jākavējas mūžīgi. Vai nebūs kā BG dzied: "А если завтра в чистий рай под белы руки взят буду - Апостол Петр, ой, батька Николай, |
varbūt cits temats, [80.237.226.73] |
# Iesūtīts: 2011.11.17 00:02:09
Vai nebūs kā BG dzied: "А если завтра в чистий рай под белы руки взят буду - Апостол Петр, ой, батька Николай, пусти меня от сюда!" |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.11.17 00:43:59
varbūt cits temats, [80.237.226.73]
Vai tikai nebūs tā, ka tu gan labprāt redzētu šķīstītavā Aßpiд, viņš tevi, bet pat ja mīļais Debesu Tēvs speciāli jums abiem tādu šķīstītavu radītu, jēga no tās nebūtu lielāka, kā no šīs pašas Baznīcas?
No LELB reformām nu ir aiziets līdz soterioloģijas reformām, "mūsdienīgu svētsvinīgumu" ir nomainījusi `šķīstītava`.... un tā līdz pasaules galam |
Aßpiд  |
# Iesūtīts: 2011.11.17 01:23:13
liepājnieks: Mani neatstāj sajūta …
-----------------------------------
kad Liepājas diacēzē kalpošanu uzsāka Agris Lēvalds – kāda tad tev bija sajūta? Un viņa upurus – esat ieaicinājuši kādā savā dievkalpojumā?
Ja kādam interesē: kas ir sliktākais, ko var izdarīt LELB klēriķis, jeb kādas dziesmas šķīstītavā dzied – pajautājiet Lēvalda aizstāvjiem, viņiem vajadzētu zināt.
|
Varbūt cits temtats [31.31.36.246] |
# Iesūtīts: 2011.11.17 08:16:28
Aivars
"tu gan labprāt redzētu šķīstītavā Aßpiд, viņš tevi, bet pat ja mīļais Debesu Tēvs speciāli jums abiem tādu šķīstītavu radītu, jēga no tās nebūtu lielāka
"
Tieši to jau es saku. Tu veikli atbildēji, bet vai Tu pats sev nepavaicā, kā ticībā uz Kristu taisnotajiem būs iespējams dzīvot kopā debesīs, ja te uz zemes knapi spējam cits citu panest? Nav taču nekur teikts, ka mūsu dvēseles, personības, izturēšanās veids tiks, bazūnēm atskanot, vienā mirklī pārvērsts? Kā un kur notiks tā transformācija, ka ticībā uz Kristu attaisnotie un bez svēttapšanas darbiem pestītie, kas te nebeidz kosties un plēsties savā starpā, tur pēkšņi dzīvos svētlaimīgā saskaņā?
|
Varbūt cits temtats [83.170.92.9] |
# Iesūtīts: 2011.11.17 08:22:01
Māris Subačs stāsta, ka debesu valstība atgādina bišu vasku, kur katrā šūnā, izolēts no visa cita, mitinās kāds atpestītais kopā ar to un tiem, ko spēj panest. Tas ļoti atšķiras no priekšstata par svēto pulkiem ar palmu zariem rokā, kas visi dzied Dievam Himnu vienā lielā harmonijā. Taču tas ļoti atbilst baznīcas realitātei. Varbūt mēs Dievam pat neatstājam citu risinājumu, kā nolikt nepārvaramo bezdibeni ne tikai starp Lācaru un nabaga vīru, bet arī starp atpestīto pašpietiekamajiem pulciņiem? |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2011.11.17 08:37:43
Varbūt cits temtats [83.170.92.9]
Nav taču nekur teikts, ka mūsu dvēseles, personības, izturēšanās veids tiks, bazūnēm atskanot, vienā mirklī pārvērsts?
Par pārvēršanu gan ir teikts.
Varbūt mēs Dievam pat neatstājam citu risinājumu, kā nolikt nepārvaramo bezdibeni ne tikai starp Lācaru un nabaga vīru, bet arī starp atpestīto pašpietiekamajiem pulciņiem?
Interesanti, kas un no kā tavuprāt ir pestīšana, ja reiz zīmē šādas Debesu valstības ainiņas? |
Varbūt cits temtats [87.225.253.174] |
# Iesūtīts: 2011.11.17 09:10:26
Mārtiņš
"kas un no kā tavuprāt ir pestīšana"
Lai arī kas tā pestīšana nebūtu, jautājums vairāk ir par to, vai mēs šobrīd ticam uz Kristu? Un, ja ticam, vai esam jau atpestīti? Ja neesam, tad kas vēl pietrūkst? Ja esam, tad kā varēs notikt, ka debesīs mēs savā starpā dzīvosim svētlaimīgā mierā, nevis tiksim tur cits cita mocīti mūžīgi?
Bet ar taisnošanu no ticības arī jautājums - kas ir ticība? Vai ticēt nozīmē vnk gana stipri paļauties uz neredzamām lietām, vai varbūt tas nozīmē būt Jēzus mācekļiem? Par pēdējo ir Viņa paša norādes, pēc kā mācekļus var pazīt. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.17 09:25:42
Varbūt cits temtats [87.225.253.174]
Varbūt pestīšana sākas ar to, ka beidzam plosīt citus un sevi, cik nu perfekti, vai neperfekti Kristus mācekļi katrs esam, bet noticam Kristus žēlastībai? "Dievam taču laikam visādi cilvēki vajadzīgi," reiz sacīja kāda māsa Kristū, pie kādas ķildas draudzē, kas nu jau sen ir aizmirsta, tā brīža karstasinīgajiem joprojām plecu pie pleca pie Kristus Krusta nākot Sv. Vakarēdienā, kopā lūdzot, kopā Dieva žēlastībā dāvāto dzīvi svinot. Man patīk Brenana Maninga aizrādījums, ka arī apustuļa Pētera Kristus piedošanas pārdzīvojums un iedrošinājums, nenozīmēja, ka viņš tādēļ nekad nebūtu izjutis nedrošību, aizvainojumu, nebūtu dīvainas lietas sastrādājis, ja paskatāmeis uz Pētera un Pāvila attiecībām. Izlasi starp citu "Evaņģēliju Skrandaiņiem", pat latviski, kā atklāju, tas ne tik sen ir iztulkots. Tas eksfranciskāņu priesteris šķiet ir luteriskāks, nekā dažs nominālluterānis mūsu mīļajā LELB. Bet nu Dievam taču laikam visādi cilvēki vajadzīgi, vai ne?  |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2011.11.17 09:42:03
Varbūt cits temtats [87.225.253.174]
Lai arī kas tā pestīšana nebūtu, jautājums vairāk ir par to, vai mēs šobrīd ticam uz Kristu? Un, ja ticam, vai esam jau atpestīti? Ja neesam, tad kas vēl pietrūkst? Ja esam, tad kā varēs notikt, ka debesīs mēs savā starpā dzīvosim svētlaimīgā mierā, nevis tiksim tur cits cita mocīti mūžīgi?
Bet tomēr pacenties atbildēt, kas tad ir tā pestīšana, par ko pats saki " ja ticam, vai esam jau atpestīti?"
Šķiet, vajag šajos vārdos ietvert jēgu, ne tikai reliģiozu saukli, tad arī virnke problēmu izgaisīs.
Ja esam, tad kā varēs notikt, ka debesīs mēs savā starpā dzīvosim svētlaimīgā mierā, nevis tiksim tur cits cita mocīti mūžīgi?
Kā? - vienīgā atbilde ir, ka Dievs visu var. Kā - tas ir Viņa ziņā. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.17 10:00:39
Mārtiņš
Starp citu, ienāca prātā, ka tas pēdējais jautājums ir klasiskais saduķeju arguments par melno atraitni, kuras dzīve ir tādā grīstē aizgājusi, ka doma par augšāmcelšanos un mūžīgu dzīvību šķiet smieklīga un absurda, un reālāk ir cerēt, ka cik nu šajā saulē paši iemanīsimies sadarīt, tik arī mūsu vārdam pieder nākotnes cerība. |
Varbūt cits temats [80.237.226.74] |
# Iesūtīts: 2011.11.17 10:26:20
Aivars
Es jau tikai par to, ka jau šeit iekšēji jāmainās un ka Gal. 5 pa īstam ir uz mums pieķemmēta. Bet ja tas, ko domāju, ir tikai grūsnas medūzas murgi, lai tā paliek. Dzīvosim tikai uz priekšu un gan jau Dievs mūs pārvērtīs, lai mums pūles aiztaupītu. |
Fokuss [91.200.64.58] |
# Iesūtīts: 2011.11.17 10:48:43
Pater Henricus
Baptistu dievkalpojuma kārtība ir lutera pirmdraudžu liturģiskā kārtība.
Bet tagadējā LELB pārsvarā ir pietuvinājusies katoliskajam rituālam. Tajās draudzēs , kur nav lūgšanu grupas, Bībeles studijas, būtībā notiek katoliskās baznīcas atdarināšana.
|
Fokuss [91.200.64.58] |
# Iesūtīts: 2011.11.17 10:53:15
Pater Henricus
Bet nav tika traki. Ir draudzes , kur notiek gara vadīti Dievkalpojumi. Tas priecē.
Mācītāja nerēķināšanās ar draudzi ir traģēdija. Dotajā laikā kāds mācītājs bez draudzes atļaujas vienkārši aizbrauc uz dažiem mēnešiem pakalpot citā valstī. Ko tas nozīmē? - pāvestības iedibinātā kārtība ienākusi LELB. Kā to var dabūt gatavu? - Lutera akadēmija vairs nemāca Luteru. |
Pater Henricus  |
# Labojis Pater Henricus : 2011.11.17 10:57:15
varbūt cits temats, [80.237.226.73]
Un tur tādā gaisotnē, kā šajās diskusijās, būs jākavējas mūžīgi. Būs mums tur jautro un atjautīgo klubs - KVN un apmainīsimies asprātībām, neba uz arfām trinkšķināsim.
Un par cik grēks mūsos būs iznīcināts, asprātības būs draudzīgas un labvēlīgas, vai ne.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.17 10:58:56
Varbūt cits temats [80.237.226.74]
Kāpēc grūsnas medūzas murgi? Gan jau Kungs Sv. Gars arī Tevi mudina uz kādu svēttapšanu, tāpat kā katru no mums. Jautājums tikai, vai visus uniformēti. Bet kas tad liek cilvēkam mainīties? Vai nu galējs izmisums, vai arī pacilājums. Tikai ne knābāšana un noniecināšana.
Gan jau katram mums ir bijuši brīži, kad uz pirkstgaliem esam skrējuši pretī Debesu Tēvam uz brīdi atplaukstot priekā par Viņa sastapšanu. Tad noteikti arī esam bijuši vispanesamākie tiem, kas līdzās.
Tad varbūt labāk, steidzam skatīties, ko Tas Kungs mums LELBā devis, un plēšam vaļā tās dāvanas, lai cik mazos iepakojumos, ij neaizmirstam padalīties, nevis kā tādi īgni piepes sūkstāmies par visu to, kas mums it kā trūkst, un kas mums varētu nebūt. Šitā zūdīšanās visos līmeņos, kā to tas pats Aßpiд apdziedāja gadījumā ar pallu, bursumu un korporeli (ok, ākstos), kuru trūkums kā bluķis pierē nezkādēļ nokauj sajūsmu par svinamo Kristus brīnumu, nu tā taču pašiem ir piegriezusies līdz riebumam! Šī pati diskusija ir zināmas žultainības saindēta, un lai cik interesanti nebūt lielmeistaru zemtekstu spēlēm sekot, protams, ka daudz sirsnīgāk šķistu, ja veči kā normāli veči te nemocītos, bet kauču viens otru uz zoba šad tad pavelkot, arī par plecu viens otram nākamajā uzsistu, nevis klīrīgas debesu valstības blondīnes tēlotu, vai tikai lūpene nebūs izsmērējusies, vai tikai zeķe nebūs uzrauta, vai tikai skropstu tuša neizplūdīs, kad līgavainis nāks, un kamēr citi priecājas, urbina no rasola sīpolus laukā un šausminās, cik grūti ir slaido līniju ieturēt.
Kāda jēga ir gaidīt uz Debesu Valstību godībā, ja nav prieka par tās nākšanu šodien? |
Fokuss [91.200.64.58] |
# Iesūtīts: 2011.11.17 11:00:51
Vilis Maldonis
Kad latviju okupēja. baznīcu jaunie ideologi nosprauda mērķi - nomainīt LELB vadību un dievkalpojumus pataisīt līdzīgus pravoslāviem , kur neko nevarētu ienākošs cilvēks saprast. Draudzēm aizliedza iesaistīt bērnus, jauniešus . LELB padomju laikos turējās godam. Diemžēl atjaunotās |Latvijas 20 gados čekistu izstrādātā sistēma komiskā veidā ir realizēta. Smejies vai raudi. var jau arī ticēt , ka čeka rullē arvien. |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2011.11.17 13:03:59
Fokuss, tev kaut kaads probleems ar veesturi vai kas?
Ij taa teikt par to saprashanu - Jeekabs par to runaa kur to dabuut
Mulderam netraucee ne konservatiivi pieticiigs Dievkalpojums taa arii kraashnjs un aareeji bagaats Dievkalpojums netraucee...
Ij taa teikt, ja nesaproti ko bilde raada, varbuut ir jeega iemaaciities valodu. |
Aßpiд |
# Labojis Aßpiд: 2011.11.17 16:04:10
Varbūt cits temtats (ar nenoturīgu IP)
Skatīt mani Ābrahāma klēpī - tas gan priekš tevis būtu varens aplauziens, vai ne?
Kā domā: vai man tai brīdī būs jāskata tavu izbrīna un riebuma pārvērsto seju – pēc Dāvidam dotā apsolījuma „Es klāšu tev galdu, taviem ienaidniekiem redzot”?
Bet nomierinies, Pastarās tiesas piedzīvojums – savu grēku skatīšana Tā Kunga žēlastības gaismā, būs tika žilbinoši apgaismojošs piedzīvojums katram pašam, ka visu pārējo nodarījumi izliksies kā klusa putna dziesma …
|
cits temats [87.225.253.173] |
# Iesūtīts: 2011.11.17 17:58:13
Aßpiд
No sirds vēlu Tev būt Kristus klēpī, bet no šāda rakstura komunikācijas lai mūžībā Dievs mūs žēlīgi atpestī. To žilbinoši apgaismojošo savu grēku piedzīvojumu mums labāk neatlikt līdz pastarai tiesai. Tad ir lielākas izredzes nodzīvot mūžu ar saviem līdzcilvēkiem, citam citu iepriecinot. Tu pareizi teici - [kaut kam] ir jānomirst, lai pēc 3 dienām, 30 dienām vai 30 gadiem kaut kas celtos augšā atjaunotai dzīvei. Dzīvo laimīgi Dieva gādībā! Lai Viņš Tevi uztur pie labas veselības. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
