deprofundis 
|
Iesūtīts:
2007.11.12 20:20:43
Es zinu, kas ir teikts luteriskās dogmatikas grāmatā, bet mani ļoti interesē, ko jūs atbildētu, neieskatoties grāmatā to, kāds ir pareizais viedoklis. |
|
deprofundis |
# Labojis deprofundis: 2007.11.13 15:05:00
Kārlis_sj - ko Jūs tieši domājat ar "kopējo labumu"?
pestīšanu?  |
Saulespuķe  |
# Iesūtīts: 2007.11.17 14:30:17
Artos
Domāju līdzīgi. Pārfrāzējot pazīstamo gruzīnu filmas moto par ceļu, kas ir labs tikai tad, ja ved uz baznīcu, - tikai tā teoloģija ir ko vērta, ja ved tuvāk Dievam. Ja tā paliek prāta disputu līmenī par dažādām ticības patiesībām, bet neiedod svētas ilgas ar visu savu dzīvi vairāk tiekties pretī Kungam, tad tādas pelavas (kaut ietērptas gudros un it kā pareizos vārdos) vien sanāk.
Manuprāt labs teologs ir tas, kurš gan zina , kam tic, gan izdzīvo to praktiski. Ja abas puses tiek nodalītas, nez vai var pretendēt uz kādu patiesību vienā vai otrā jomā. |
Saulespuķe |
# Iesūtīts: 2007.11.17 15:49:24
Ctulhu
Aizstāj manis teiktajā vārdu Dievs ar Kristus, jo es, kad lietoju "Dievs", domāju tikai un vienīgi Svēto Trīsvienīgo Dievu. Kas neved pie Jēzus, tam nav jēgas. Un, ja runājam par teoloģiju, tad es domāju tikai un vienīgi Kristīgo teoloģiju. Vai citiem arī ir teoloģijas? Var jau būt, tikai tas, ap ko tā rotē, nav Trīsvienīgais Dievs, līdz ar to manā skatījumā tam nav mūžības svara un vērtības. |
Kārlis sj  |
# Labojis Kārlis sj: 2007.11.18 12:19:54
deprofundis, esmu parliecinats, ka teologijai ir jeega tikmer, kameer taa nes jaunas zinaashanas un var bagaatinaat ticiibu un paliidzeet tai augt un nobriest. Tas tad arii buutu darbs kopeejam labumam, `kalposana ticiibai`. Teologija ir tikai tad, kad taa ir praatiiga. Stulba teologija vairs nav teologija. Taapat, manupraat, teologija vairs nav teologija, kad taa ir tikai instruments, lai attaisnotu savu personiigo ticiibu. Ticibai ir vienmer jaabuut atveertai uz izaugsmi, izmainjaam, nevis nosleegtai un taadai, kurai nepiecieshama attaisnoshana. |
Sheksna  |
# Iesūtīts: 2007.11.19 12:35:08
Teoloģijas mērķis un uzdevums ir Kristus.
A davai runāsim čista latviski? ©
Tātad, teoloģijas uzdevums ir:
1) Kristus vēsturiskās personas un darbības izpēte?
2) Mācība par to, kā Kristu pareizi/pareizāk sludināt? 
Musulmaņi, jūdi un kristieši tic vienam Dievam(Allah, Elohim, Eli), kas radījis debesis un zemi. Vienīgi pirmie divi, nav atpazinušo To, ko tik ļoti ir gaidījuši - Mesiju.
Vai tad musulmaņi maz gaidīja mesiju? Šamējo jau gaidīja tikai un vienīgi e-breji™...
Teologija ir tikai tad, kad taa ir praatiiga. Stulba teologija vairs nav teologija. Taapat, manupraat, teologija vairs nav teologija, kad taa ir tikai instruments, lai attaisnotu savu personiigo ticiibu. Ticibai ir vienmer jaabuut atveertai uz izaugsmi, izmainjaam, nevis nosleegtai un taadai, kurai nepiecieshama attaisnoshana.
Kārlim začots! |
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2007.11.19 18:33:07
Pirmās universitātes Eiropā dibināja katoļu Baznīca. Tāpēc fakultāte #1 bija teoloģijas fakultāte, kuras uzdevums bija sagatavot Baznīcai atbilstoši izglītotus priesterus. Nākamā bija juridiskā fakultāte ar mērķi sagatavot Baznīcai kanonisko tiesību speciālistus un valstij - romiešu tiesību un citu likumu zinātājus valsts pārvaldes vajadzībām. Pēc tam - medicīnas fakultāte, ar mērķi sagatavot ārstus.
Tātad - teoloģiju varam definēt kā visu to teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu kopumu, kas ir nepieciešama personai, lai tā varētu kalpot Baznīcā kā garīdznieks. |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2007.11.19 18:37:02
Analoģiski mēs medicīnu varam definēt kā visu to teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu kopumu, kas ir nepieciešama personai, lai tā varētu strādāt ārstniecības iestādē kā ārsts. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.11.20 10:29:57
Kristofers, tas būtu viduslaikos, šodien es uzskatu, ka teoloģijai ir plašāks loks... tas ir ieskaitot to ko tu teici + sagatavot arī pienācīgā līmenī lajus, lai Velns tos neapčakarētu.
Līdzībā... Ja teologs ir bankas speciālists, kam jāpazīst jebkura nauda ka tā ir īstā (lai viltu atšķirtu), tad lajiem ir vismaz piecīši, desmitnieki, divdesmitnieki un piecdesmitnieki jāpazīst uz tausti vien un pārējos jābūt redzējušam... citādi kurš katrs garām skrienošs Cālīc var pavedināt naivos cilvēcīņus ar "Monopola" papīra naudiņām! |
Kārlis sj |
# Iesūtīts: 2007.11.20 11:21:05
Mulders, vismaz vareeji ari buut pashkritisks un teikt: `... katrs garaam skrienoss Mulderis vai Calics ...` |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.11.20 11:22:02
Kārlis sj, pareizi...
Tak, tas laikam būs kompliments, ja tauta mani sāks uzklausīt teoloģiskos jautājumos kā autoritāti! |
Kārlis sj |
# Iesūtīts: 2007.11.20 13:04:29
Mulders, hmm, tad tev ietekme ir svariiga? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.11.20 13:17:39
Kārlis sj, protams... mans ultimate mērķis ir valdīt pār pasauli, tak es reālists! Ij tamdēļ pazemīgi sevi neierakstīju reliģisko autoritāšu sarakstā! Nāks laix, nāx padoms... |
deprofundis |
# Labojis deprofundis: 2007.11.20 15:13:32
Kārlis sj,
Taapat, manupraat, teologija vairs nav teologija, kad taa ir tikai instruments, lai attaisnotu savu personiigo ticiibu. Ticibai ir vienmer jaabuut atveertai uz izaugsmi, izmainjaam, nevis nosleegtai un taadai, kurai nepiecieshama attaisnoshana
manupraat, ticiibai ir jaabuut pirmkaart nosleegtai un speejiigai sevi attaisnot. teologija, manupraat, pirmkaart attiecas tieshi uz ticiibas noshkjirshanos, ne atveershanos. lai taa buutu atveerta, tai ir nepiecieshams saturs.
un, otrkaart, kas ir tas, kam ticiibai jaabuut atveertai? aktuaalais sabiedriibas diskurss? jaunaas cilveeka prasiibas? tipa, unitaarisms kaa atbilde uz aktuaalajaam Rietumu cilveektiesiibu veesmaam? |
klusētājs  |
# Iesūtīts: 2007.11.21 00:15:58
deprofundis lūdzu paskaidrojiet izvērstāk:
ticiibai ir jaabuut pirmkaart nosleegtai un speejiigai sevi attaisnot
- no kā noslēgtai
- no kā sevi jāattaisno?
lai taa buutu atveerta, tai ir nepiecieshams saturs
- ? tad, Jūsuprāt ticībai nav satura, ka tai jānorobežojas? jeb es ne tā Jūs sapratu?
vai Jūs par kristietību runājāt, jeb par ticību vispār? |
Kārlis sj |
# Labojis Kārlis sj: 2007.11.21 10:42:39
deprofundis, man personiigi nosleegtas ticiibas izsauc bazhas. Apgalvoshu, ka nosleegta ticiiba nepiecieshama tikai tiem, kas nav droshi par savu ticiibu. Piemeeram, visas radikaalaas poziicijas un retorika naak tieshi no taa, ka nav par kaut ko skaidriibas. Kad nav skaidriibas, tad cilveeks censhas to sev radiit caur skaidraam, nepaarprotamaam un nosleegtaam liinijaam. Viss, kas ir izpluudis, rada nedrosiibas un shaubu sajuutas. Es pienjemu, ka peec straujas atgriesanaas, piemeeram, ir ljoti maz skaidribas, taapeec arii poziicijas ir fundamentaalistiskaakas un radikaalaakas. Ja nenotiek personiigo attieciibu ar Dievu izaugsme, tad taada beernishkjiibas stadija var ievilkties. Bet Dievs, kaa reize, ir tieshi tas, ko nevar ierobezhot, un vinja bilde vareetu likties ljoti miglaina - pat tik, ka taa ir absoluuta tumsa, kad valoda vispaar paarstaaj funkcioneet. Sabiedriibas diskursi ticiibu, protams, tikai nosleegtu, bet varbuut kaadreiz arii nosleegushos ticiibu vareetu atveert. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.11.21 10:46:32
Kārlis sj, izsauc vai neizsauc bažas, tak ticības noslēgtība ir objektīvs pasākums... tu jau pats saki, valoda... viena no robežām! Kā arī elementāri mēs esam ierobežotas būtnes un jautājumos par Dievu vai vispār tiem jautājumiem kas ir ārpus mūsu objektīvajām spējām vienmēr būs šī nedrošība, tamdēļ cilvēks apzināti vai neapzināti novelk šo robežu un nevar viņam to pārmest. Dievs jau pats ļoti labi saprot mūsu ierobežotību, tamdēļ risinājums ir tikai viens, Dievs pats sevi ierobežo priekš mums, lai mēs par un ar viņu varētu domāt runāt veidot attiecības.
|
Kārlis sj |
# Iesūtīts: 2007.11.21 10:50:06
Man naak arii praataa islama radikaalisms. Vinjiem arii jaapastaav iepretii rietumu spiedienam un visam tam, kas no turienes naak un rada arvien vairaak neskaidriibas. Nosleegta ticiiba tad ir glaabinjsh, kas rada skaidriibu, izredzeetibas sajutas utt. |
Kārlis sj |
# Labojis Kārlis sj: 2007.11.21 10:52:09
Mulders, jaa, bet par Dievu arii var runaat taa, ka tas atver tevi pashu (un arii citus!), nevis nosleedz. Taalaak katrs arii var kluseet un iet taalaak. Piemeeram, ir liela starpiba valodai par Dievu, kad saka: 1) "Pirmkaart, Dievs ir nosleepums" vai 2) atver Biibeli un iebaksta kaadus pantinjus. Jautaajums, kura valoda vairaak pasaka par Dievu? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.11.21 11:04:05
Kārlis sj, sapratu! Tavs piemērs... tas ir tas pats kas ar vilni un daļiņu, atkarībā kā tu uz to skaties, tas arī dažādi parādās. Tas es nesaku, ka Dievs tāds ir, es tikai norādu ka jau pat šajā materiālajā visumā ir lietas, kuru daba ir atkarīga no tā kā mēs tās novērojam!
Savukārt jebkura saruna PAR Dievu bez paša Dieva līdzdalības ir nu tā... viedokļu apmaiņa! |
Kārlis sj |
# Iesūtīts: 2007.11.21 11:15:13
Mulders, protams, valodas var buut dazaadas un bez skaita. Taapeec arii domaaju, ka labai teologijai ir jaarada shaadas un arvien jaunas iespeejas. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
