atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Par atslēgu varu
Balss
Iesūtīts: 2008.05.07 10:37:19
Mani nodarbina šis jautājums.
Mat. 16:19 Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs."
Mat. 18:18 Patiesi Es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs.
Kā grēcīgam cilvēkam, pat ja tas ir apustulis Pēteris, var tikt dota tik milzīga vara? Jeb mēs te kaut ko pārprotam?
Lūdzu, tikai kristiešiem!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>
AutorsZiņas teksts
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2008.05.25 18:46:25
Ingars
"pretiniekiem mute jau sen aizbāzta pirms 500 gadiem un viņiem nekad nav bijis ko teikt pretī, tikai palikuši vēl joprojām spītīgi, par lepnu lai atzītu savu kļūdīšanos"

1. Vai par pretiniekiem , ne brāļiem un māsām, Tu sauc kā pareizticīgos, tā katoļus?
2. Vai līdz Luteram visi maldījušies ticības kļūdainās izpratnes tumsā - veselus 16 gadsimtus un tik ar viņu beidzot nāca īstenā apgaismība?

Ja jā, tad baisi kļūst no tādas kristietības izpratnes.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.05.25 22:53:32
Saulespuķe,

2. Vai līdz Luteram visi maldījušies ticības kļūdainās izpratnes tumsā - veselus 16 gadsimtus un tik ar viņu beidzot nāca īstenā apgaismība?

Vai tiešām tu domā, ka Luters ir pirmais visā Baznīcas vēsturē kas par to raksta?

Augustīna vārds tev kaut ko izsaka?

Bet Saulespuķe, te nu mēs redzam to lēno atkāpšanos no Luteriskās mācības un... atgriešanos pie RKB herēzēm... nuja... 500 gadi ir pietiekoši lai to aizmirstu. Nu... neko... gan jau ka vēsture to atkārtos, ja vajag... arī ottreiz un trešo reizi un cik vajag, kāmēr cilvēkiem dabrauks!

Arī Izraēli Dievs pārmācīja daudzkārt kāmēr tas beidzot sekoja Kristum nevis pac saviem Rakstu Mācītājiem un Viltus Praviešiem!

SPuķe, tātad tu uzskati, ka LELB satversmes preambulā minētās LTA ir ārā izmetamas... jo māca tieši to ko es šeit aizstāvēju?

Kā arī, es īsti neesmu redzējis nevienu pašu reālu pamatojumu tam, ko gribi mācīt tu un Teofāns!!! Bībelei ir sveša tāda "priesterīšu" mācība! Un ja Bībelei tā ir sveša tad ir vienalga cik gadsimtus maldi tiek sludināti 16 vai 160 tie par patiesību tamdēļ nekļūst!
Ingars
# Iesūtīts: 2008.05.26 08:40:11
Nu re uz otro jautājumu Mulders jau atbildēja un uz pirmo atbilde ir šāda - par pretiniekiem tika saukti tie konkrētie cilvēki, ar kuru maldiem Luters cīnījās, taču pat tas nenozīmē, ka neuzskata viņus par brāļiem un māsām. vai tad, ja sastrīdies ar miesīgu brāli vai māsu, tad kaut kā pēkšņi vairs neesat radinieki?
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2008.05.26 12:25:31
Nu gan ir sarakstīts, bet es ari grib` kaut ko teikt.

Laimdotas vecmāmiņa Artos

Ka attiecas uz sv. Vakarēdiena pavēli. Ir tāda lieta, kas nodarbojas ar tekstu izpratnes jautājumiem, ja nemaldos, to sauc par hermenētiku. kad lasu Jēzus pavēli par Vakarēdienu, kur Viņš saka: to dariet, kā mēs izprotam šos vārdus - baudiet vai konsekrējiet un dodiet citiem baudīšanai. Es šajā pavēlē saskatu pavēli visai draudzei pulcēties un svinēt vakarēdienu, bet nekādā veidā neredzu tur kādus pārvaldīšanas norādījumus vai mājienus.

Tas pats īstenībā attiecas uz argumentu, ka Jēzus pavēli par grēku atlaišanu un paturēšanu devis saviem 12 mācekļiem, bet ne kalna svētrunā. Šie 12 ir tā laika baznīca, Nupat ienāca prātā, ka šajā kontekstā varam izprast arī par to Svētā Gara dvešanu uz mācekļiem pirms Vasarsvētkiem: Tieši Sv. Gars taču ir Baznīcas veidotājs un vienotājs, bez sv. Gara nav Baznīcas. Tas, ka 12 mācekļiem tika dota Sv. Gara dāvana jau pirms Vasarsvētkiem, varētu nozīmēt to, ka viņi ir Baznīca jau tad. Un tādā gadījumā tas ir vēl viens solis ceļā uz izpratni, kam tad īsti tiek dota atslēgu vara un vara pārvaldīt sakramentus: BAZNĪCAI. Savukārt Baznīca izveido kārtību to pārvaldīšanai.

NB. Nja, te nu laikam es ieslīgstu vēl dziļākā kongregacionālismā, vai ne?
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2008.05.26 12:37:23
Saulespuķe

Redz, par tiem gadsimtu maldiem. Parakājies vien, kad tad īsti ir formulēta mācība par Pētera, lasi: pāvesta primātu un kad īsti ir formulēta mācība par apustulisko sukcesiju RKB traktējumā. Mulders noteikti varēs pateikt precīzu laiku, bet man tādas aizdomas, ka tas visai labi sapas ar to periodu, kad Baznīca, vēl tiešāk Romas bīskapa - pāvesta vadīta tās daļa kļuva par valsts baznīcu un tika izveidota tā saucamā svētā Romas impērija. Tad jau nav grūti saprast, kāpēc vajadzēja tādu Rakstu tulkojumu - lai paturētu savās rokās varu. Šī herēze pastāvēja ļoti stipra līdz šīs "svētās Romas" impērijas sabrukumam. Bet arī līdz Luteram taču pastāvēja dažādas kustības, kuras tā vai citādi centās tuvoties Rakstu patiesībai un tālab visādiņ tika vajātas. Luteram laimējās, jo viņu aizstāvēja zemes valdītāji, kuriem bija apnicis dot meslus Romai, es personiski visai šaubos, vai patiesā ticība bija viņiem galvenais iemesls Lutera glābšanai. Bet tas nu tā.

Bet kālab šodine joprojām tik daudziem ir mīļa tā mācība par priesteriem kā Dieva vietniekiem uz zemes, es tiešām nesaprotu. Es personiski galīgi nejūtos kā tāds Apzinos vien doto gana aicinājumu un tam vajadzīgās sludināšanas dāvanu, ko Raksti gan laikam nosauc par praviešu dāvanu.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.05.26 12:46:39
JKalniņš, vēsturiski dažādu Bīskapu ietekme bij ciešā korelācijā ar attiecīgās pilsētas ietekmi. Kas interesanti sākotnēji Bīskapus vēsturiski izvēlēja draudze, tauta (Ambrozija gadījumu visi acerās - tur bērna balss viņu iecēla)... Līdzīgi kā Tauta ieceļ tiesnešus un vietvalžus. Tas ir Bibliski, jo Baznīca ir visu ticīgo kopiena, tā arī ir vienīgā, kam ir aclēgu vara un tiesība ordinēt Bīskapus!
Vēsturiski Bīskapa atšķirība no Presbitera izveidojās cilvēku kārtīabs labad - Bīskapi bij tie, kas ordinē... nekā citādi Presbiteri neatšķīrās. Pēteris un Jānis sevi sauc par presbiteriem Rakstos!

Romas Primāts manuprāt sāka veidoties kā JKalniņš pareizi saka, drīz pēc Teodosija pavēles Kristietību padarīt par oficālu Romas reliģiju. Taču ļoti ilgu laiku Konstantinopole bij vadošais centrs Kristietībā! Pāvesta Primāts bij tikai tik daudz, cik tas bij Romas kā lielākās un ietekmīgākās pilsētas Bīskapa amats.
Pēteri sāka lietot manuprāt kaut kādā 5 gadsimta sākumā un sākotnēji tam pretojās pat Rietumos, nerunājot jau par Austrumiem! RKB hierarhija tika veidota līdzīgi kā Romas Impērijas pārvaldes sistēma... un tamdēļ tā aizgāja... Drīz pēc tam tika arī actrādāta (Leons? vai kurš tur) arī Pētera krēsla ideja RKB kā tā pastāv vēl šodien. Tātad... visi tie kristieši kas dzīvoja līdz 5 gadsimtam, nomira, nezinot ka Pāvets ir Kristus Vietnieks Zemes virsū Vai viņi aizgāja ellē... acīmredzot nē... Tātad arī šodien neatzīstot šo patiesību, mūsu pestīšana nav apdraudēta!

Romas Ietekme protams palielinājās pēc Halcedonas koncila, kur faktiski Roma bij tā, kas atrsiināja šo konfliktu un Leona "Tomes" bij būtisks faktors un īstenībā tāds pirmais vērā ņemamais Rietumu ieguldījums teoloģijā!

Rakstu Kanons tika apstiprnāts Kartāgas un vēl vienā (Āfrikas) koncilos, kur Roma nemaz klāt nebija - šis kanons tika aizsūtīts Romai kā vienkārši lielākajam Kristietības centram, un tas tika akceptēts! Tā kā Romas zajavas, ak viņi mums Rakstus devuši vienkārši ir bez satura!

Romas ietekme faktiski reāli parādās vairs tikai Viduslaikos, kad Austrumi bij daudz cietuši no Islāma...
Rausītis
# Labojis Rausītis: 2008.05.26 13:00:14
Grazie, Mulder! Tu tik turpini lasīt un mūs izglītot
Taisni vien jābrīnās cik daudz "nepareizību" un maldu varētu "izķert", ja tauta zinātu vēsturi un ja kristīgā tauta zinātu baznīcas vēsturi, un kaut drusku to apdomātu.
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.05.26 13:09:58
Rausītis, cilvēkiem ir tendence negribēt zināt to, kas var apdraudēt to, kam viņi tic kā patiesam! Kurš tad grib paziņot, ka viņš 30 gadus ir ticējis blēņām... Daudz vieglāk ir pievērt acis un ausis un tos kas bļauj pie loga, ar samazgām apliet - lai aizvrās - tāpat tu netaisies 30 gadus no savas dzīves izmest!

Kā tur bij - kas savu dzīvību centīsies pasargāt - tas to pazaudēs, bet kas to zaudē Kristus un Evanģēlija dēļ, tas to iemantos!
Ingars
# Iesūtīts: 2008.05.26 13:58:20
Mulders
Nu tak apustulis Pāvils taču bij spiests visus tos daudzos gadus atzīt par maldīšanos, kad viņš vēl bija farizejs Sauls. Tāpat arī Mārtiņam Luteram pietika dūšas atzīt ka visa viņa kalpošana, viņa rakstudarbi pirms reformācijas ir galīgi garām. Tā ka Nav jau nu nemaz tik traģiski tā lieta
Mulders
# Iesūtīts: 2008.05.26 14:16:14
Ingars, nu skaties cik tas maxāja Saulam, cik Luteram... nebij jau nekāda saldā dzīve viņiem... tomēr!

Vai daudzi no mums ir gatavi to cenu maxāt... un teikt... visu kas man bijis līdz šim, esmu atzinis par mēsliem!
Ingars
# Iesūtīts: 2008.05.26 14:44:46
Mulders
nuja, turklāt mūsdienu situācijā ir īpaši grūti, jo ja izslēdzam pseidokristīgos, kā piemēram mūns un visarions, tad starp krsitīgajām konfesijām, sektām un kustībām bieži izrādās, ka katrā ir kas no pareizā un kas no nepareizā. Tad nu cilvēkam ir grūti izšķirties - kuri tad ir tie pareizie. Man piemēram, kas esmu konservatrīvs luterānis, tomēr ir šādas tādas lietas, kas šķiet nepareizas, ir lietas, kuras pietrūkst
Mulders
# Iesūtīts: 2008.05.26 15:11:20
Ingars, tajā dienā, kad tu sajutīsies, ka tev nekas netrūxt, viss ir kārtībā, bet tu vēl nebūsi Paradīzē, tad zini - kaut kas ar tevi nav kārtībā

Tas ir normāli, ka mēs jūtam diskomfortu nebūdami savās Mājās
Ingars
# Iesūtīts: 2008.05.26 15:45:26
bet ir taču tomēr kādas pamatlietas, pie kurām jāpieturās
Laimdota
# Iesūtīts: 2008.05.27 13:26:02
Mulders
Tieši tas konteksts, ka apustuļi ir izraudzīti un sevišķi sagatavoti visas Kristus klausītāju tautas starpā, ir arguments un pārliecība, ka viņi ir sevišķi un konkrēti pilnvaroti. Šis konteksts ir vērojams no pašu apustuļu aicināšanas sākuma visa evaņģēlija garumā. Herētiska aksioma, ka tas kas viņiem dots, ir dots visiem, liek atrast (izrakt) Lūkas evaņģēlija paralēlē divus vārdiņus.
Laimdotas vecāmate Alma
# Iesūtīts: 2008.05.27 13:29:13
Mulders
Tu piemini Amroziju. Tas ir leģendārs stāsts. Runa ir par viņa ievēlēšanu un izraudzīšanu, bet vai zini, cilvēk, ka svētu amatu viņam piešķira ne draudzes ļaužu rokas, bet augstu ganu roku uzlikšana un pilnvarojums, kā tas vienmēr Kunga draudzē bija ierasts un samantots.
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.05.27 13:45:16
Laimdota, kā jau teicu - ar pretenzijām lūdzu pie LELB vadības, Lutera un Luterisko Ticības Apliecību Autoriem... pie reizes arī pie Augustīna un Rakstu autoriem! Ja uzskati, ka viņi bij dumjāki par tevi un taviem priesterīšiem... tavas tiesības! Es būdams Luterānis pakļaujos Sola Scriptura principam...

Tu joprojām neesi pierādījusi, ka Aclēgu vara tika dota TIKAI Apustuļiem. Kā arī tur notiek Dvešana nevis roku uzlikšana. Roku uzlikšanai VISPĀR nav nekāda sakara ar doto jautājumu dotajā kontextā!

Un kā zināms... Dievam arī divi vārdiņi ir divi vārdiņi! Tu izvēlies Dieva divus vārdiņus ignorēt, bet Dievs ar diviem vārdiņiem "Lai Top" realitāti rada.
Rezultātā sausais atlikums ir tas, ka tu labprātāk tici pati savām iedomām, nekā Dieva diviem vārdiņiem!

Mana sirdsapziņa neļauj man atteikties no tā, ko Dievs ir pateicis savos Rakstos tikai tamdēļ ka kāds grib uzurpēt sev Dieva Valstību

Neko jau jūsējie nevar padarīt Kristiešiem... mums Kristus šo dāvanu ir devis un tā mums ir un nekas to vairs nespēj atņemt... nekāda retorika nespēj atcelt Dieva Vārdu... tai skaitā arī Dieva Vārda divus vārdiņus, kas visu tavu teoriju nolaiž podā!

Lūk ja tu mestu savu lepnību pie malas un pazemīgi pakļautu sevi paša Dieva Vārdam, ko viņš tev saka, tu ieraudzītu cik brīnišķīgas dāvanas Dievs tev devis. Bet tu pati iekšā neej un citus nelaid! Par laimi ne tu ne Pāvests ne visi pasaules Bīskapi kopā nespēj kristiešiem atņemt to ko Kristus viņiem ir dāvājis
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2008.05.27 18:12:37
Ingars
Ko esi rakstījis, to esi rakstījis - par "pretiniekiem" nosaukdams visus, kas domā savādāk kā Luters un luterisms. Dīvains izteiksmes veids - brāļus un māsas "strīdu" gadījumā tādos vārdos dēvēt. Un grūti gan tajā būs "ielasīt" kaut ko no tā, kāds ir "brāļu un māsu" vārdu patiesais segums. Tātad - ja nedomā kā mēs, tad uzreiz pretinieki? Jo, kā katoļi, tā ortodoksi joprojām nedomā kā Tu.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2008.05.27 18:19:40
Mulders
Par RKB uzskatu, ka bīskaps ir Dievs vietnieks zemes virsū vismazāk še domāju, tā ka vismaz manis dēļ tēmu varēja arī neizvērst. Bet to, ka laji nav vienlīdzīgi savās pilnvarās ar mācītājiem, to gan. Vai jau esi piedāvājis, piem., savam mācītājam bikti pieņemt un Absolūciju pasludināt - lai nav viņam tālu jāmeklē, lai darbos nekavējas, Tu tak pie rokas! Bet varbūt sāc uzreiz ar bīskapiem un arhibīskapiem, Tev vēriens plašs, kā redzu, ne bijības, ne pietātes pret tiem, kas garīgā hierarhijā augstāk par Tevi (kā to lasu Tavā novēlējumā +Jānim dzimšanas dienā).

Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2008.05.27 20:46:02
Saulespuķe

Nejauc Dieva dāvanu ar olu kulteni!

Vai tiešām ir gŗūti atšķirt kārtību no būtības? Un ja kas, tad man nav problēmu izsūdzēt grēkus kādam laja brālim vai māsai, ja tie ir gatavi to pieņemt. Kādreiz pie arhibīskapa bija jāpierakstās vismaz 2 nedēļas iepriekš un vispār viš ir visai tālu, Liepāja arī no manis tā patālu... A ja sirds pilna, ko vai jāgaida, kamēr būs kāds piemērots biktstēvs? A janu nu kaulainā klāt un virsgans nepaspēj ierasties?
Ingars
# Iesūtīts: 2008.05.27 20:59:25
Jūs katoļi jaucat lietas - ar roku uzlikšanu tika nodotas Svētā Gara dāvanas, nevis sakramentu pārvaldīšana. UN pat tās ne vienmēr tika nodotas ar roku uzlikšanu (piemēram tie pagāni, pār kuriem nāca Svētais Gars Pēterim runājot). Arī Jēzus kad runāja par absolūciju nevienam rokas nelika, bet runāja uz visiem klātesošajiem ticīgajiem, ne tikai uz Pēteri.

Kā jau Mulders iepriekš sacīja - ordinācija ir amata nodošana, nevis sakramentu pārvaldīšanas tiesību nodošana. Tas pieder baznīcai, kura pēc Dieva prāta deleģē kalpus, kas atbilst Dieva prasībām - kādam jābūt mācītājam. Mācītāja amats ir iedibināts kārtības labad, lai sakraamenti tiktu lietoti cienīgi, ar pareizu attieksmi un izpratni
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 1 , pavisam kopa bijuši: 23035