Vilis Maldonis 
|
Iesūtīts:
2011.11.03 11:32:28
Ļoti bieži esmu dzirdējis no dažādiem ļaudīm, ka mūsu Baznīca (šeit nerunāju par citām baznīcām un konfesijām) nespēj, nevar, nemāk (negrib?) būt kas vairāk, kā dogmu un cermoniju reproducētāja. Pārsvarā mācītāji ir dzīves negudri un nespēj vadīt (ganīt) ļaudis. Šo nespēju slēpj aiz teorijas zināšanām un ceremonijām un lekcijveida sprediķiem, kas sen jau "nedarbojas". Cilvēki vēlas mūsdienīgus (brīvus no nedzīvas rečitēšanas liturģijas, un nesaprotamu (mūsdienu ausīm, bet pašiem "neaizskarami svētu" tekstu) svētsvinīgumu. Kāpēc nav oficiālu modernu oficiālu dievkalpojumu versijas? Citās luterāņu baznīcās pasaulē (tai pašā ASV Misouri sinodē) ir. Un tie pulcina cilvēkus un sniedz daudziem prieku par viņu ticību... Lūk, tieši prieka trūkums par ticību mums šeit izstrūkst un šķiet, apzināti netiek audzināts un veidots. Viss ir smagnēji... kā arhibīskapa kabinetā... (bija publicēts netā - atvērtajās dienās) Vai nav tā, ka Baznīcas vadība saprot un māk tikai šo smagnējo ceļu? KO IESĀKT? |
|
Kleops [212.93.105.2] |
# Iesūtīts: 2011.11.04 17:14:14
Vispiemêrotâkie šodienai ir visvecâkie korâli-precîzi un skaidri, švakâkie bûs pašu latviešu origimâldarbi.
Vilim varêtu teikt-draudzes , kas var atlauties vairâk dievkalpojumu nedêlâ, var atlauties arî kâdâ no tiem paeksperimentêt ar modernâku mûziku, bet diez vai tas ir iespêjams lauku draudzês ar diviem dievkalpojumiem mênesî |
vilks  |
# Labojis vilks: 2011.11.04 17:32:23
Tātad. Jā, man arī šķiet, ka LELB ir jāmainās, bet tas jau ir tāds vispārīgs teksts.Baznīcai vienmēr jāmainās, jāreformējas, kā esot teicis Luters.
Jautājums tikai ir - kā jāmainās? Līdzšinējā diskusija jau ir parādījusi, ka viennozīmīga, skaidra vīzija ir tikai retajam (ja ir vispār) + ne vienmēr citi šai vīzijai piekrīt.
Mana pārliecība ir, ka vienīgais, kas baznīcā patiesi ir nepieciešams, ir attiecības ar Kristu un patiesas, dziļas draugu attiecības cilvēkiem savā starpā. Pārējais - mūzika, tērpi, telpas, liturģija u.tml. ir tikai detaļas, par kurām viegli var vienoties, ja pastāv pirmie divi un izpratne par to, ka tie pirmie divi ir paši svarīgākie. Bet tos pirmos mēs nekādi nevaram uzspiest no malas, mēs varam tikai paši mēģināt dzīvot tā, lai citiem gribētos darīt tāpat. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.11.04 17:38:01
vilks
Vai nav atšķirība starp mainīšanos un atjaunošanos?
Romiešiem 12:2 nāk prātā. Tur tomēr ir drusku cits uzsvars, nekā tas lētais `mūsdienīgums` vai `konservatīvisms. |
Memekija  |
# Iesūtīts: 2011.11.04 17:41:49
Man patīk , kā tas ir šur tur ārzemēs, ka ir vairākas, dažādas dziesmu grāmatas, kuras var pēc izvēles lietot, atbilstoši DK raksturam, publikai, protams, arī ērģelnieka u.c. mūziķu iespējām un , neapšaubāmi- mācītāja gaumei |
vilks |
# Labojis vilks: 2011.11.04 17:42:45
Aivars
Tur tomēr ir drusku cits uzsvars, nekā tas lētais `mūsdienīgums` vai `konservatīvisms.
nedz mūsdienīgums, nedz konservatīvisms tur tiešām nav domāts. man jau šķiet, ka to, ko es saprotu kā "Dieva gribu - labu tīkamu un pilnīgu" ir tuvas attiecības ar kristu un citam ar citu - jeb mīlestību pret Dievu un tuvāko. šai ziņā gan man personīgi, gan baznīcai kopumā vēl ir daudz kur augt.
Bet es īsti neredzu jēgu skaldīt matus par dažādām mūzikām u.tml. detaļām. Pirmkārt, tā kā pie mums pašlaik notiek, to tāpat izvēlas mācītājs + ērģelnieks (un ja gribas ko mainīt, tad ir jāiet pie mācītāja pašiem, nevis jācer, ka arhibīskaps vai kāds cits no augšas to izmainīs). Otrkārt, draudzēs gaumes ir ļoti dažādas, tāpēc tas, kas der vienai draudzei, nederēs citai. |
Vilis Maldonis |
# Iesūtīts: 2011.11.04 17:47:21
vilk, šķiet vairumam LELB klēra tieši šīs problēmas- attiecības ar Kristu un cilvēkiem.. Kā lai savādāk izskaidro bieži tik garlaicīgus, ar dzīvi nesaistītus sprediķus un moralizēšanu atbalsta vietā. Un aiz formālas liturģijas un talāra un theol. diploma var labi paslēpties un prasīt no GASNa algu. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.04 17:55:04
vilks
Pieņemu, ka reizēm jautājums ir vispirms par paša attieksmes maiņu, jo ja tiešām ir tik ļoti jāiespringst uz to, ka nu visai Baznīcai ir jādanco pēc mana meldiņa, var gadīties, ka cilvēkam pašam vispirms sevī kaut kādas problēmas ir jāparisina, ko ļoti negribās
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.04 17:56:39
Vilis Maldonis
Cik bieži tu sprediķus klausies? Vai esi mēģinājis lūgt par mācītāju un viņa sludināšanu?
Kāds atbalsts Tev konkrēti ir nepieciešams? |
Kleops [212.93.105.2] |
# Iesūtīts: 2011.11.04 17:59:42
vili, nav ar dzîvi nesaistîti sprediki, ir klausîtâji kam ausis niez. Un es, neklausîtos par daudz ar dzîvi sasaistîtu t.i. politiski sabiedrisku komentâru no kanceles, kâdi esot sprediki liberâlbaznîcâs.
|
vilks |
# Labojis vilks: 2011.11.04 18:07:25
Vilis Maldonis
šķiet vairumam LELB klēra tieši šīs problēmas- attiecības ar Kristu un cilvēkiem.. Kā lai savādāk izskaidro bieži tik garlaicīgus, ar dzīvi nesaistītus sprediķus un moralizēšanu atbalsta vietā. Un aiz formālas liturģijas un talāra un theol. diploma var labi paslēpties un prasīt no GASNa algu.
Hmm, cik daudzus no LELB mācītājiem tu pazīsti un regulāri klausies viņu sprediķus, lai varētu tā spriest? Es pazīstu salīdzinoši daudzus (labi, ne vairumu), bet par tiem, ko pazīstu personīgi, noteikti nevar tā sacīt.
Cita lieta, ka no malas visādi izskatās, īpaši, ja ir lietas, kas sāp, bet mācītājs par tām neliekas ne zinis. Man arī tādas lietas laika gaitā ir bijis ļoti daudz, un arī pašlaik tādas noteikti var atrast. Bet rūgtums, ko mēs sevī krājam pret mācītājiem un brāļiem un māsām Kristū, Baznīcu tikai maina uz slikto pusi. Nevis labo.
Pastāsti, kas ir tava īstā problēma, varbūt kādas risinājuma iespējas varam ieraudzīt? |
vilks |
# Iesūtīts: 2011.11.04 18:08:53
Aivars
ja tiešām ir tik ļoti jāiespringst uz to, ka nu visai Baznīcai ir jādanco pēc mana meldiņa, var gadīties, ka cilvēkam pašam vispirms sevī kaut kādas problēmas ir jāparisina, ko ļoti negribās
nu vispār jau man arī šķiet, ka es vislabāk zinu, ko un kā baznīcai vajadzētu darīt. tik nedara neviens. ek. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.04 18:11:38
vilks
Bet vispār, ja Tev ir kādas labas pārdomas, atsūti uz pastu. Beigu beigās te viena pasēdēšana par šīm tēmām arī laikam priekšā stāv |
Vilis Maldonis |
# Labojis Vilis Maldonis: 2011.11.04 20:42:45
Vilk, tas nav rūgtums pret brāļiem, māsām un klēru. Tās ir privātas pārdomas par esošo situācijas kopsakaru.
Mans jautājums, kuru pārdomāju ir - vai daudzas, LELB un citu līdzīgu grupu, problēmas nav balstītas tajā, ka velkam kautko nepavelkamu un nedaram to, ko Dievs gribētu no saviem sekotājiem un lieciniekiem. Vai nav tā, ka tradīcijas un formas nenes to vēsti un brīvību, kuru Kristus mums ir nopelnījis. Savukārt mēs tieši domājam, ka vēsts un brīvība ir tieši šajā formā un tradīcijās. Gribēju patestēt noskaņojumu šeit. Savu panācu un šo to sadzirdēju. Paldies. |
Roze  |
# Iesūtīts: 2011.11.04 20:47:45
Vilis Maldonis
Ko tad tu tādu sadzirdēji - LELBu runājam? LELBā ir daudz un dažādi viedokļi, dažādas draudzes, liturģijas un slavēšanas. LELBā ir liela bagātība un nav nekāda uniformisma pēc principa Ādamam bij` septiņ` dēli, visi dara tā. |
Pater Henricus  |
# Labojis Pater Henricus : 2011.11.04 20:48:16
Šajā jautājumā ir vēl kāds būtisks aspekts - mācītāji, īpaši ilgi kalpojošie un sākotnēji ļoti ideālistiski motivētie nogurst garīgi, pārdeg, zaudē motivāciju, saskaras ar finansu problēmām, viņiem iznāk sastapties ar cilvēku dabas tumšajām pusēm, intrigām etc., etc.
Šādas sajūtas noteikti nav svešas pat ārēji smaidīgajiem un labvēlīgajiem garīdzniekiem.
Līdz ar to var priecāties, ja mācītājs vnk notur labu dievkalpojumu un vajadzības gadījumā ir pieejams sarunai.
Sagaidīt nezin kādu kalnu gāšanu un Vislatvijas evaņģēlizēšanu laikam būtu par daudz prasīts, nerunājot nemaz par visu teoretizētāju gaumju apmierināšanu attiecībā uz baznīcas mūziku un sprediķa saturu. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.04 20:52:32
Pater Henricus
Tu ko? Ja nevar celt, tad pats vainīgs. Acīmredzot, nebija gana ticīgs, pazemīgs un dzīvesgudrs. Vajag jau arī prasties krustu nest. |
lēnprātīgais  |
# Iesūtīts: 2011.11.04 21:23:32
Vilis Maldonis Vai nav tā, ka tradīcijas un formas nenes to vēsti un brīvību, kuru Kristus mums ir nopelnījis. Savukārt mēs tieši domājam, ka vēsts un brīvība ir tieši šajā formā un tradīcijās.
Saki, Vili, kurā draudzē Tu esi? To nu gan gribētu reiz redzēt, kurā mūsu luteriskajā draudzē tiek mācītas tādas lietas! Esmu šajā baznīcā daudzus gadus, sastapis daudzus mācītājus, bet kaut ko tādu vēl nebiju dzirdējis. Kas ir tie MĒS, kas tā domā, ka "vēsts un brīvība ir tieši šajā formā un tradīcijās". Vai varbūt Tu vienkārši atkal tikai tāpat testē noskaņojumu šajā forumā? |
Pater Henricus |
# Labojis Pater Henricus : 2011.11.04 21:38:23
Aivars, gana ticība, krusta nešana, pazemība un dzīvesgudrība iet kopā ar visu manis pieminēto tentatio .
Neesmu sastapis sterilus pazemības un krusta nešanas tīrradņus. Iedomu tēli. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.04 21:43:01
Pater Henricus
Tiešām? Tu labāk paklausies ko tauta runā, un dažkārt arī Baznīcas amatvīri. Ja esi izdedzis, tad taču ar sirdspilnību kaut kas ne tā bijis, vai ne tā? Trušiem nav jāspēlē hokejs un jātop par mācītājiem. |
lēnprātīgais |
# Iesūtīts: 2011.11.04 21:54:38
Pater Henricus Neesmu sastapis sterilus pazemības un krusta nešanas tīrradņus .
Es gan esmu. Tie gan varbūt nav bijuši sterili, bet tomēr tīrradņi līdz mūža galam. Un es joprojām ticu, ka viņu smaidi nav bijuši iestudēti amerikāņu supermārketa pārdevēju smaidi, aiz kuriem nav nekādu pozitīvu emociju. Gribu pievienoties Aivara vērtējumam. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
