Vilis Maldonis 
|
Iesūtīts:
2011.11.03 11:32:28
Ļoti bieži esmu dzirdējis no dažādiem ļaudīm, ka mūsu Baznīca (šeit nerunāju par citām baznīcām un konfesijām) nespēj, nevar, nemāk (negrib?) būt kas vairāk, kā dogmu un cermoniju reproducētāja. Pārsvarā mācītāji ir dzīves negudri un nespēj vadīt (ganīt) ļaudis. Šo nespēju slēpj aiz teorijas zināšanām un ceremonijām un lekcijveida sprediķiem, kas sen jau "nedarbojas". Cilvēki vēlas mūsdienīgus (brīvus no nedzīvas rečitēšanas liturģijas, un nesaprotamu (mūsdienu ausīm, bet pašiem "neaizskarami svētu" tekstu) svētsvinīgumu. Kāpēc nav oficiālu modernu oficiālu dievkalpojumu versijas? Citās luterāņu baznīcās pasaulē (tai pašā ASV Misouri sinodē) ir. Un tie pulcina cilvēkus un sniedz daudziem prieku par viņu ticību... Lūk, tieši prieka trūkums par ticību mums šeit izstrūkst un šķiet, apzināti netiek audzināts un veidots. Viss ir smagnēji... kā arhibīskapa kabinetā... (bija publicēts netā - atvērtajās dienās) Vai nav tā, ka Baznīcas vadība saprot un māk tikai šo smagnējo ceļu? KO IESĀKT? |
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.11.04 22:11:37
lēnprātīgais
vispār gan, zinot dažu labu izdegušo personīgi, manis teiktais bija vairāk sarkastisks komentārs par diezgan izplatītu empātijas neskartu biezādaiņu `teorētiski pareizajiem` pirmkursnieku tekstiem. Beigu beigās šī arī nav tā vieta, kur baigi izvērst šādu krīžu iztirzājumus.
Ir tikai labi, ja kristieši kādreiz atceras, ka ne tikai viņi ir cilvēki ar savām robežām, bet arī māsas un brāļi Kristū
Man kaut kā līdz šim nav gadījies sastapt nevienu izdegšanas neapdraudētu tīrradni, ja neskaita evaņģēlistu aprakstīto Jēzu, bet arī Viņš mēdza ne tikai nopūsties |
lēnprātīgais  |
# Iesūtīts: 2011.11.04 22:22:29
Aivars
Vēl jau paliek jautājums, ko mēs katrs saprotam ar izdegšanu. Manā uztverē tas tad ir galīgs vraks. Protams, skumjas, nopūtas un nogurumu savā laikā piedzīvo katra cilvēciskā būtne. |
Vilis Maldonis |
# Iesūtīts: 2011.11.04 22:27:45
LELB nav neviena algota misionāra vai misijas nozares vadītāja- patiesībā nav šādas nozares un "stratēģijas", savukārt 20 gadus bija 2-3 liturģijas nozares darbinieki, kuri printèja lapiņas svētku dievkalpojumiem un bīdīja liturģiskās reformas. Apt. 80% no draudžu budžetiem ir veltīti dievnamu remontiem un to uzturēšanai. Apt. 90% no draudžu padomju sapulcēm aizņem saimnieciskie jautājumi. 20 gadus mācītāju konferencēs periodiski diskutē par Apustuļu ticības tulkojumu, kur pamatā ir dažu jēdzienu noformulēšana. Es par prioritātēm, kuras padara šodienas LELB par šodienas LELB, kurai pieder apt. 1,5% Latvijas iedzīvotāju. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.04 22:30:32
lēnprātīgais
Izdegšana nav gluži vraks. Vraks ir tad, kad izdegšana ir jau līdz kaut kādai fatālai neatgriezeniskai depresijai vai alkoholisma pēdējai stadijai aizgājusi. Bet varbūt vienkārši tā ir sagadījies, ka gana daudzi uzticējuši to, ko uz āru nenes. Bet par to nav te jēgas spamot. Tas vairāk ir aizlūgšanu jautājums. Ja mācītājs lūdz par draudzes locekļiem un draudzes locekļi par mācītāju, arī mēģinot ieklausīties viens otrā, tad jau kaut kā nebūt velnam par spīti lielākoties var iztikt  |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.04 22:37:40
Vilis Maldonis
Paga, paga.. vai tad algots misionārs ir Baznīcas dzīvības pazīme? Principā katrs kristietis ir vienlaikus māceklis un liecinieks. Kas attiecas par dievnamu remontiem, nu tie prasa tik cik prasa. Ja vari iedot tik daudz naudas, ka remontam pietiek ar 20 procentiem, daudzas lietas varēs draudze izdarīt. Bet tavs cipars ir stipri neprecīzs. Kas attiecas uz draudžu padomju kopā sanākšanu un mācītāju konferencēm, tēmas jau mēdz būt dažādas, bet varbūt saki, kas ir tās, ko Tavuprāt vajadzētu īpaši apspriest. Vai nebūtu vēl savdabīgāk, ja draudzes padome strīdētos par Apustuļu TA, bet mācītāju konference par to, vai iznomāt vai neiznomāt tos 5 hektārus Bērziņam, vai tomēr Kalniņam. |
rainars  |
# Iesūtīts: 2011.11.05 01:02:43
Domat ka jaameklee kristietiiba ne LELB. un taa ir taada maacekliiba kurai Jesus ir par piemeeru. Izdegshana ir iespeejama ja provee pats degt, ja deg ar Kristu tad pasham tik jaamaina savs raksturs un redzes arii izmainjas savaa un tad citu dziivee.
Peec diskusiju rituma var jau redzeet kaa saapinam citus un pashi tiek saapinaati. Jaunajaa deriibaa vestules tiek minets kas ir elku kalpiiba. Domaat centiisimies nu katrs tikt galaa ar saviem miesas darbiem un tad gribeesies mazak taas vilkt no braaljiem laukaa , jo ieraudziis savas nepilniibas un nebuus ar ko lieliities.
Ziniet ar to ka kaads pieder pie vipareizaakaas teologjiskaas konfesijas nenoziimee ka pats ir vispareizakais kristietis. Nu jaa maaca jau ne no darbiem pestiiti , bet no zhelastibas un taa ir patiesiiba. Bet , jaa ir bet-i. Jekabs runaa par ticiibu no darbiem, atklasmes gramata ir runaats par baltam dreebeem ,kas ir sveeto taisniibas darbi, Peeteris par paarbaudiito ticiibu. Jeesus uzmundrinot maacekljus teica ka lai sargaamies no farizeja rauga. citiem nastas smagas liekot uz muguraam , pashiem nepieskaroties.
Braalji pieveersisimies gara kaloshanai uz ko esam aicinaati.
Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus , kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu, jo ir rakstīts: redzi, Es lieku Ciānā izredzētu dārgu stūra akmeni, un, kas tic uz Viņu, nepaliks kaunā.
Kaut kad takshu ir mums jaasaak neaizvainojoshi pateikt. Maaciisimies izteikties ar liidzjuutiibu , pacietiibu un lenpraatiibu.
Piedomaasim par braalju Ziemelju dziedaati dziesmu "uzsniga sniedzinjsh balts", kur dzied: labajaa nospruust naids kaa buulta ozola ziilee.
Braalji cieniisim, miileesim sevi , tad arii otru varees cieniit un miileet, centiisimies nedariit otram paari un atcereesimies ka citam ar Jesus ir par glabeju un atdevis dziivi lai tiktu glabts, arii cits ir Dieva Sveetais un izredzeetais un Dievam nepatiik ka kaads aiztiek vinja sveetos. Tie ir arii citu konfesiju braalji, kaa arii veel neticiigie kurus Dievs tas kungs uzaicinaas.
Turiet visus godā, mīliet brāļu saimi, bīstaities Dievu, godājiet valdnieku.
veersiisim uz sevi to kas tiek rakstiits loadekijas draudzei Atklasmes gramataa par kauseeta zelta pirkshanu bez maksas un acu zaales, acis svaidiit lai kljuutu redziigi.
Kaads te kadus gadus atpakalj diskusijas piemineeja ka ja kads no augstakstaavoshiem teikshot apklust tad apklusiis. Zini , neviens neteiksskaidraak par pasha sirdsapzinju pie kuras jau Jesus ir klauvvejis vairaakas reizes. Briivaa griba ir dota , tik uz kuru pusi to izmantojam?...... .
Ar cienju pret katru diskusantu un veerotaaju braalis rAinars. |
dafne  |
# Iesūtīts: 2011.11.05 09:46:08
rainars
Iesaku palasit gramatinu..."Pāvila vēstules Galatiešiem skaidrojums"(M.Luters) nu tad top nedaudz skaidraks par labajiem darbiem,ticību,taisnosanu u.c. svarigam lietam.
|
skolniekss [85.254.216.77] |
# Iesūtīts: 2011.11.05 10:35:11
Nju vai Vili nograuzāt? |
Jānis no Rīgas [95.68.97.161] |
# Iesūtīts: 2011.11.05 23:05:16
Manuprāt, Maldonis te ir pacēlis svarīgu tēmu - vai šodienas Baznīca ar savu kultūrvēsturisko slāni pilda Kristus iecerēto, vai arī spēlējas savā smilškastē. Lomas sadalītas, paši izklaidēti un apmierināti, bet Kristus turpina ciest. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.11.06 00:43:17
Jānis no Rīgas [95.68.97.161]
Tēma jau ir svarīga, bet ...
nu teiksim, Tu pats, ko vēl šai sakarā vari pateikt bez vienkāršotas dzīves neapmierinātā žēlabām, cik viss ir garām?
Vai nav naivi iedomāties, ka šajā grēcīgā pasaulē Baznīca būs ideāla, un tad koncentrēties uz tādu ķeskāšanos, kādi gan nepilnīgi suņa bērni Baznīcā ko nepilnīgi dara, kamēr pats Kungs un Pestītājs, pie izdevības regulāri iedrošināja un uzslavēja līdzcilvēkus, ne tikai savus tuvākos mācekļus tur par zemes sāli un pasaules gaismu saucot, un priecājoties par visādu palīdzības meklētāju ticību, bet pat tādu Pilātu uzslavējot, ka šis pareizi sacījis, ka Jēzus ir ĶĒNIŅŠ. Vai tiešām Tev Baznīca šodien saistās tikai ar kaķu piečurātu smilšukasti? |
Aßpiд  |
# Labojis Aßpiд: 2011.11.06 04:17:22
Aivars : Vai ... Baznīca šodien saistās tikai ar kaķu piečurātu smilšukasti?
----------
It depends.
Palasot daža Poēta Laureāta tekstus šai forumā, neglābjami rodas asociācijas arī ar demagogu pie*irstu aizkrāsni. |
Jānis Kalniņš  |
# Labojis Jānis Kalniņš: 2011.11.06 09:03:53
Vilis Maldonis
Es te saņēmu tādu neuzkrītošu kritiku un par to paldies, tiešām reizēm jāpadomā, ko runāju un rakstu.
Bet par to dievnamu kā muzeju un restaurāciju utt, ko te raksti, klēra un laju attiecību problēmas...
Zini, Tev tiešām laikam nav paveicies ar draudzi vai arī drusku negribi padomāt par LELB uzdevumu. Ir ļoti laba grāmata, kuru sarakstījis Edgars Rumba, tas pat laikam ir kāds no viņa diploma vai disertācijas darbiem - par Zviedru bīskapu Nātanu Sēderblūmu un viņa teoloģiju. Šī grāmatiņa man ļoti lielā mērā palīdzēja sapras gan savu, gan arī LELB vietu Latvijas draudžu vainagā. Es to lietu redzu tā, ka cilvēks savā prātā ir tik ierobežots, ka nespēj iekš vienas personas vai pat iekš personu grupas tb draudzes vai pat kādas konfesijas veselas valsts vai pat pasaules mērogos satvert un aptvert visu Svētā Gara bagātību. Tādēļ jau mums katram ir dots pa drusciņai, katram kaut kas savs, un tas pats arī runājot par draudzēm un konfesijām. Bet visiem kristiešiem, visai Baznīcai kopumā ir dots pilns Svētā Gara dāvanu komplekts, ja tā drīkst izteikties. Un visā tajā ir vieta arī LELB.
Man mazliet no malas izskatās, ka Tev ir kāds baznīcas ideāls un tu nu tagad to prasi, pamatā nomācītājiem, tātad arī no manis. Te vēl bija pārmetumi, ka mācītājs ar ērģelnieku nu visu nospriež un pārējiem te vispār nav nekādas teikšanas. Nezinu, kādā mucā esi audzis, bet tā nudien nav! Vienā grāmatiņa es reiz lasīju tādu teikumu: " Ja tev šķiet, ka savā draudzē tu esi vienīgais patiesasi kristietis, neuztraucies - tu tur būsi pirmais!" Tas labi raksturo katra kristieša uzdevumu - ej un darbojies, maini situāciju!
Jā, es daudz kritizēju, jo man arī gribas daudz ko mainīt. Tieši tādēļ esmu mācītājs un savas telpas ietvaros cenšos darīt to, ko iesaku arī citiem! Tā kā laipni lūgtum - nāc un dari! Ja tevi no kādas draudzes izmet ārā šo iemeslu dēļ, gan jau atradīsies kaut kur tāda, kas atbalstīs tavas reformistiskās ieceres un galu galā mēs visi no tā būsim ieguvēji! |
Kleops [212.93.105.39] |
# Iesūtīts: 2011.11.06 17:42:18
Negribét apstâties pie sasniegtâ ir veselîgi, bet pármérígi satraukties par to, kas no paša nav atkarígs-ne.
Lai mîlais Dievs dod ticîbu cilvêkiem kad un kur Viñam labpatík, jo tâ galu galâ ir Vina darba dala un ne no mûsu skriešanas.
Jo Dieva vârds draudzés tiek pasludinâts diezgan rúpígi.
Luterâñu baznîcas situáciju mûsu zemê ir vérts tvert salîdzinájumá. |
vilks  |
# Labojis vilks: 2011.11.07 11:55:38
Ai, es ar šodien sabēdājos, uzzinot par kārtējo gadījumu, kur draudzē nopietnas problēmas dēļ aplamas vadības. Bet neko jau tur nevar mainīt. Var vienīgi censties darīt labi to darbu, kas katram pašam uzticēts. Tas, kas nav no Dieva, pats iznīks, bet to, kas ir no Dieva, gan jau arī nesaprātīgi vadītāji neiznīdēs. |
To arī [91.90.232.230] |
# Iesūtīts: 2011.11.07 12:42:03
Vilis Maldonis
To arī Mārtriņš Luters ir mācījis , ka draudzēm ir jārīkojas pēc Evaņģēlija pamācības - ,, ja jums ir kas sakāms , pravietojams, svētruna....,, Tad dariet to savā draudzē, jo jūs visi esiet priesteri. Visiem ir tiesības runāt draudzes priekšā. Tā ir Luteriski protestantiskā sapratne par Dievkalpojumiem. Tas kas tagad notiek ir neefektīvs katoliskas konfesijas standarts. Ja draudzē saslimst mācītājs , tad uz Dievkalpojumu brauc kāds cits. Bieži vien draudze nemaz nezin , ka sarunāts draudzei aiz muguras cits mācītājs. Tā nav Luteriskā mācība. Draudzei jāsagatavo pēc iespējas vairāk vīri un sievas . kuri varētu sludināt Dievkalpojuma laikā. Tas nav aizliegts, bet tā ir viena mācītāju daļas katoliskas konfesijas nekorekta ievirze. Pretluteriska. |
To arī [91.90.232.230] |
# Iesūtīts: 2011.11.07 12:50:56
vilks
Bet laiks iet, gadi...un sātans savāc pie sevis tūkstošus. Nemierini sevi. Luters ir mācījis - ja kāds draudzi jauc ārā, no tāda ir jāatbrīvojas. lai viņš taisa pats savu draudzi. Tas attiecas arī uz mācītājiem.
Visa nelaime LELBā ir tā , ka Dievs nesvēta tās draudzes un mācītājus , kuri neievēro Evaņģēlija gaismu, kur visi ir priesteri. Nez no kurienes ir izķerts , ka tagad ir tikai viens priesteris(mācītājs) . Dievs inspirēja Luterisko kustību , lai draudzes atgrieztos pie evaņģēlija kārtības. Jocīgi , bet daudzas konfesijas to ievēro , bet lielākie atkritēji esam tieši mēs Lelbieši. |
To arī [91.90.232.230] |
# Iesūtīts: 2011.11.07 12:57:50
Vilis Maldonis
ZELTA VāRDI
LELB nav neviena algota misionāra vai misijas nozares vadītāja- patiesībā nav šādas nozares un "stratēģijas", savukārt 20 gadus bija 2-3 liturģijas nozares darbinieki, kuri printèja lapiņas svētku dievkalpojumiem un bīdīja liturģiskās reformas. Apt. 80% no draudžu budžetiem ir veltīti dievnamu remontiem un to uzturēšanai. Apt. 90% no draudžu padomju sapulcēm aizņem saimnieciskie jautājumi. 20 gadus mācītāju konferencēs periodiski diskutē par Apustuļu ticības tulkojumu, kur pamatā ir dažu jēdzienu noformulēšana. Es par prioritātēm, kuras padara šodienas LELB par šodienas LELB, kurai pieder apt. 1,5% Latvijas iedzīvotāju. |
Pirtniece  |
# Iesūtīts: 2011.11.07 13:01:49
nekas nav jauns zem saules.... Lapšāns arī... dibini tak pats savu draudzi, ko cepies ja tev LELB nav pa prātam? nu nepārtaisīsi tu Baznīcu pēc sava ģīmja un līdzības! |
vilks |
# Labojis vilks: 2011.11.07 13:03:16
To arī [91.90.232.230]
Zini, cik man gadījies redzēt, tad ticības karos vēl vairāk cilvēku aiziet. Ticības kari nav risinājums.
Pirtniece
Lapšānam ir tik daudz taisnības, ka šur tur luteriskās draudzes tiešām kļūst par tādu kā Romas katoļu baznīcas sliktu kopiju. Kalpošanā aicinām tikai vīriešus, laji par Bībeli runāt nevar u.tml. Bet es viņam absolūti nepiekrītu par metodēm, kā to risināt. |
To arī [91.90.232.230] |
# Iesūtīts: 2011.11.07 13:08:07
Jānis Kalniņš
Nav jau tik traki. LELBā pa Latviju daudzi mācītāji Dievkalpojumos reizēm pielieto, teiksim, ģitāru spēku , sintezatorus, modernas kristieši dziesmas. parasti draudzes ir priecīgas par tādiem Dievkalpojumiem. Bet traģēdija ir tā , ka tas viss pa kaut kādiem ceļiem nonāk līdz vadībai. Vecā komunistu laiku stukačija.Un konflitsituācijās tad Rīgas bīskapiņi draudzēm atļaujas pārmest kā novirzi , kā kaut ko nešpetnu. Kas ir pret Luterisko mācību par Dievkalpjumu brīvību. Vienā der tas , otr;a tas. Priecāsimies. Skumst tikai sātans un provocē skumt tos , kuri līdz galam neizprot priesterības mācību pēc Evaņģēlija gaismas. Mēs taču esam protestanti , ne katoļi. Pietiek aibraukt uz Purvciema lielo Dievnamu un pamācīties kādam ir jābūt modernam LELB. Tur ir gan ērģeles , gan gan.. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
