atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Kristietis - veģetārietis
Toms Tr
Iesūtīts: 2010.10.08 14:07:06
Sveiki,
mans vārds ir Toms, studēju LU Teologos un rakstu darbu studiju kursā `Praktiskā teoloģija` par tēmu `Kristietība un veģetārisms`. Es meklēju kādu kristieti, kurš, pateicoties savai garīgajai praksei, ir izlēmis kļūt (un arī reāli kļuvis) par veģetārieti. Ja Tu tāds/tāda esi, lūdzu, piesakies komentārā.
Paldies!
Toms
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>
AutorsZiņas teksts
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.10.20 02:09:28
askets
Btw, izdomā kaut ko gudrāku, citādi konkrēti garlaicīgi paliek te bērnu dārza līmenim pretargumentēt. Pamācies kaut vai no citiem šīs diskusijas dalībniekiem, kas man oponē!

speeciigi teikts. galvenais ka argumenteeti un dzilji akadeemiski. ne takaa beernudaarzaa pienjemts. visu cienju!
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.10.20 02:12:23
askets
Tā, ka bez pamatojuma neko sliktu šīm būtnēm nedaru.

un tas buutu?...
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.10.20 02:16:35
askets
Ja sevi uzskati par muļķi, kas teiks, ka veģetārisms ir kaitīgs, ignorējot to, ka tepat iepriekš ir pierādīts pretējais

pieraadiits kas? un kursh iraid pieraadiijis un kaa?
Man peroniigi ir pieraadiijumi, ka vegjetaarisms ir fiziologjiski kaitiigs. Ljoti konkreeti kaitiigs. Ar lielu interesi redzeetu kaa shie dziivee sastaptie gadiijumi tiek pieraadiiti kaa preteeji!
askets
# Iesūtīts: 2010.10.20 03:55:36
masiks [159.148.73.94]

"ko no taa var attiecinaat uz dziivniekiem un vai vispaar var? un ja tavupraat var - kaadas konsekvences no taa izriet ja jau taisies shiis ineteses ieveerot? "

Pirmais skaidrojums atbilst dzīvniekiem. Konsekvence, kas šai tēmā tiek apspriesta, ir veģetārisms. Citas konsekvences Ctulhu ļoti labi aprakstīja komentārā 2010.10.19 19:13:39 .

"un tas buutu?..."

Izdomā pats! Patiesi negribu domāt, kādas sadistiskas aktivitātes varētu darīt ar cērmēm un lenteņiem. Godīgi sakot, īsti nesaprotu, kāpēc tevi tik ļoti interesē tieši šīs primitīvās būtnes, bet neapspried svarīgāko, ka pārtikas ieguvē tiek masveidā nežēlīgi nogalināti tādi lopi kā, piemēram, govis un cūkas, uz kā fona cērmju intereses ir mazsvarīgs sīkums.

"pieraadiits kas? un kursh iraid pieraadiijis un kaa?"

Pierādīts tā, ka devu atsauces uz datiem un pētījumiem, kas parāda, ka gaļa nesatur nevienu tādu cilvēka organismam nepieciešamu vielu, kas nebūtu veģetārā pārtikā, tāpat ir arī virkne veselības problēmu, kuras veicina gaļas lietošana uzturā. Bet pretī nesaņēmu nevienu argumentu, kas veselības aspektā būtu par labu gaļas ēšanai.

"Man peroniigi ir pieraadiijumi, ka vegjetaarisms ir fiziologjiski kaitiigs. Ljoti konkreeti kaitiigs. Ar lielu interesi redzeetu kaa shie dziivee sastaptie gadiijumi tiek pieraadiiti kaa preteeji!"

Nu, ja tev ir pierādījumi, tad dod tik šurp. Pietiks pat ar to, ka vienkārši norādīsi, kādas konkrētas vielas nevar uzņemt ar veģetāru pārtiku. Pierādīt ar konkrētiem gadījumiem, ka šo vielu trūkums praksē arī reāli rada problēmas, es pat neprasu. Tas arī būtu nekorekti man no tevis to prasīt, jo to nebūtu principā iespējams pārbaudīt. Tā jau arī kāds kanibālists varētu pierādīt, ka cilvēka gaļas neēšana noved pie lielām veselības problēmām, uzrādot konkrētu cilvēku, kas nav kanibāls, bet kuram radušās veselības problēmas. Pierādījums būtu, ja uzrādītu konkrētu statistiku par veģetāriešiem kopumā, kāda gan patiesi eksistē, tikai tā norāda uz pretējo, ka veģetāriešu mūža ilgums ir lielāks par cilvēkiem, kas regulāri ēd gaļu. Te vari palasīt par šo pētījumu un attiecīgo statistiku http://www.ajcn.org/cgi/content/full/70/3/516S
masiks [217.199.116.136]
# Iesūtīts: 2010.10.20 09:35:42
askets
Pirmais skaidrojums atbilst dzīvniekiem. Konsekvence, kas šai tēmā tiek apspriesta, ir veģetārisms.

un man nav skaidrs - kadā sakarā vienas cilvēku daļas savdabīgi pārtikas izvēles ieradumi tiek pamatoti ar dzīvu būtņu interešu ievērošanu? Cik skaidrs no izvairīgajām atbildēm - zem dzīvu būtņu interesēm tiek paslēpta doma par galveno dzīvo būtņu "interesi" : "interesi" dzīvot. Attiecīgi atsakoties tās nogalināt savai pārtikai, tiek apmierinātas šis pašizvirzītais mērķis (vai pašattaisnojums).
Mans iespringums par cērmēm un lenteņiem, manuprāt, tev ir skaidrs uz caurspīdīgs -arī viņiem ir interese dzīvot. Kā parazītiem tavā organismā. Tad nu es no tevis gaidu konsekvenci savos uzkatos - ja jau nenogalini cūciņu lai to ēstu (ievērojot viņas intereses) tad esi tik laipns un piedāvā savu zarnu traktu cērmītēm kur mitināties (ievērojot arī to intereses).
masiks [217.199.116.136]
# Iesūtīts: 2010.10.20 09:44:08
askets
Pieļauju ka vienā gadījumā tu cepsies par interesēm, otrā būsi diezgan rezervēts. Kā arī tas praksē apstiprinājās. Uz sejas ir aktuāla nekonsekvence tavos uzkatos. Pastāv iespēja graduēt dzīvās būtnes pēc viņu tiesībām uz savām interesēm. Bet tad tev nāksies definēt kritērijus pēc kvalitātes un kvantitātes, kuri nosaka šīs tiesības. Un te pilnīgi noteikti iestāsies auzas, jo cilvēks komā pēc šiem kritērijiem varētu būt ar mazākām tiesībām par cērmi.

Tb- veģetārisms kā kautkādas morālētikas izpausme ir polulistiska demagoģija. Ibo nespēj ievērot pati savas konsekvences.
Ja veģetārisms ir reliģisks - nu, reliģija jau arī tāpēc ir reliģija, ka racionāla pamata tai nevajag, un racionālu argumentu arī nē. Kaut vai jūdu un islama reliģijas prasība apšņikāt krāniņu. Iemesls slēpjas Z.Freida teorijās un īpatnējās seksuālās izdarībās, taču attaisnojumu ar pseidoracionālu pamatojumu vienm
masiks [217.199.116.136]
# Iesūtīts: 2010.10.20 09:53:28
askets
ar pseidoracionālu pamatojumu vienmērvar piemeklēt. Nu tur- nevajag mazgāt, labāk izskatās, labāk var jāties, vai vienkārši īsāks labāk ieguļās maza izmēra apenēs.
Tieši to pašu saskatu veģetārismā. Tiek pieņemts kaut kāda iemesla dēļ, ka veģetārisms ir vajadzīgs, un tad tiek piemeklēti pseidoargumenti, lai to racionāli pamatotu.
Kā likums - "izpētes" organizācijas pašas pārstāv veģetāriešu intereses, tāpēc īpaši viņu veiktajiem pētījumiem lielu uzticību neveltu.
Kaut vai unikālais pētījums caur matemātisko statistiku -katri 25 grami gaļas dienā sievietei palielina krūts vēža iespējamību par 9%.
Tb - ja sieviete apēd dienā 2 kotletes ar kopējo svaru 250gr - viņai ir teju 100% krūts vēzis. Man mājās ir 3 sievietes: aptuveni 80, 60, 40 gados. ēd gaļu un gaļas subproduktus ka šņakst vien. Krūts vēža nav. No tā man secināt, ka pētījums ir vismaz feiks. Iespējams ka tur ir kāds ra
masiks [217.199.116.136]
# Iesūtīts: 2010.10.20 10:01:11
Iespējams ka tur ir kāds racionāls grauds, taču izrauts no konteksta, tas kļūst par dezinformāciju.

Pierādīts tā, ka devu atsauces uz datiem un pētījumiem, kas parāda, ka gaļa nesatur nevienu tādu cilvēka organismam nepieciešamu vielu, kas nebūtu veģetārā pārtikā, tāpat ir arī virkne veselības problēmu, kuras veicina gaļas lietošana uzturā. Bet pretī nesaņēmu nevienu argumentu, kas veselības aspektā būtu par labu gaļas ēšanai

arī tabakā un vīnā nav organismam nepieciešamu vielu, tieši otrādi - tie ir kaitīgi organismam, taču šos veģetāros produktus neviens tāpēc neatsakās lietot.
attiecīgi - ne tikai vajadzība pēc vielām un vielu kaitīgums nosaka kāda produkta lietošanu. tas, tā - starp citu.

man konkrēti ir piemērs no mana bērna skolas - viņa klasē sāka mācīties viens puisītis, kura vecāki bija (kaut kāda iemesla dēļ) pārliecināti vegāni. Vecāki it kā veselīgi, puisītis - ar attīs
masiks [217.199.116.136]
# Iesūtīts: 2010.10.20 10:10:29
Vecāki it kā veselīgi, puisītis - ar attīstības traucējumiem. Pie kam šie traucējumi tiešā veidā izrietēja no bērna veģetārisma. Viņš bija vārgs. Nu, tjipa bez "liekajiem taukiem". Ar lēnu uztveri un reakcijas spējām. Nemitīgi nonāca konfliktā ar vienaudžiem savas tūļības un pārtikas kaprīžu dēļ. kopumā dzīvoja kautkādos dīvainos kompleksos, kas puisītim pa tiešo traucēja mācībās. Rezultāts - viņš bija pabijis ļoti daudzās skolās, nekur nebija iejuties normāli kā normāls sabiedrības loceklis, tikai vai nu izmests sekmju, uzvedības dēļ, vai lielākoties "pats aizgājis" uz citu skolu....
ņemot vērā vēl padomju laiku pediatru ieteikumus bērnu pārtikai (nekādi nenoslogotus ar ticību, lieku pseidomoralizēšanu - vērstus tikai uz lētu un pieejamu efektivitāti) - man šāds bērna stāvoklis nekādu pārsteigumu neradīja. Man pofig kā tie vecāki savu bērnu kropļo, ibo evolūcijas strupceļš arī
masiks [217.199.116.136]
# Iesūtīts: 2010.10.20 10:16:34
Man pofig kā tie vecāki savu bērnu kropļo, ibo evolūcijas strupceļš arī ir evolūcijas strupceļš. Vienkārši es saviem bērniem neko tādu nenovēlu.
man pat pofig kādas vielas ir gaļā. cilvēks ir visēdājs, un attiecīgi visa pārtika (kas nav indīga) cilvēkam ir vajadzīga lielākā vai mazākā daudzumā. Tikai no gaļas nevar pārtitk, gluži tāpat kā tikai no graudiem vai dajebkā cita.

Par pētījumiem. Nesen bija publicētī arheoloģiski pētījumi par cilvēka mūža ilgumu. Esot tāds fakts, ka cilvēka mūža ilgums nomainot klejotāja/mednieka nomada dzīves veidu uz lauksaimnieka dzīvi, cilvēka mūža ilgums strauji samazinājās par trešdaļu. It kā nepilnvērtīgas pārikas dēļ....
a_masiks
# Labojis a_masiks: 2010.10.20 10:38:20
Daži dietologi, kas pētījuši uztura vēsturi atzīmē, ka cilvēku uzturs, kas pārtikuši pārsvarā no savvaļas augiem, bijis daudzveidīgāks un daudz labāk sabalansēts, nekā tiem, kuru pamata barība bijuši lauksaimniecības produkti. P.J.Anstrats kā piemēru min Dienvidāfrikas bušmeņus. Bušmeņi savā pārtikā izmanto aptuveni 223 dažādus dzīvniekus un 85 ēdamu augu sugas. Tie satur daudz vitamīnu un minerālvielas, tādēļ bušmeņu mūža ilgums ir relatīvi garš. Turklāt pieaudzis bušmenis, gādājot pārtiku, dienā pavada apmēram divas stundas. Citiem vārdiem, viņam ir jāstrādā daudz mazāk nekā zemkopim. Tā kā bušmeņi vienmēr atrodas kustībā, viņi ir arī pasargāti no mazāk higiēniskās dzīves ciematos. Tādēļ zemkopji, dzīvojot vairāk saspiesti, ierobežotā teritorijā, neražas gados bija daudz vairāk pakļauti bada draudiem, kā arī dažādām slimībām, nekā klaiņojoši augu savācēji vai mednieki.

Arheoloģiskajos izrakumos atrasto pirmo zemkopju skeletu pētījumi rāda, ka to starpā plaši bijusi izplatīta anēmija (mazasinība), to ķermeņa attīstība bijusi aizkavēta, kas parasti ir nepietiekama vai vienveidīga uztura rezultāts. Dažos gadījumos konstatēts, ka agrīnajās lauksaimniecības sabiedrībās samazinājies vidējais dzīves ilgums salīdzinājumā ar šinī pašā reģionā dzīvojošiem priekštečiem, kuri vēl nepiekopa zemkopību, vai arī tā vēl nebija galvenais pārtikas iegūšanas veids.


http://lv.wikipedia.org/wiki/Neol%C4%ABta_revol%C5%ABcija
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.10.20 10:45:48
Nav saistoša pat tad, ja tā ir pamatota un pareiza? Tad jāsecina, ka kristieši (ar ko Mulders droši vien apzīmē vienīgi sevi, jo ne visi tādi ir) nav diez ko gudri.

Kristieshu moraales pamats ir Dieva Vaards... Taakaa, ja sanaak, ka neticiigie arii sho moraali ieveero, tad viss chikeniekaa. Savukaart, ja neticiigie saak pumpeet kaut kaadu savu kristietiibai sveshu moraaleetiku, tad kristieshiem taa var arii nebuut saistosha... protams, ja tiek pienjemts valsts liimenja likumi, nu tad tie arii ir saistoshi kristieshiem.

Jautājums ir konkrēti par ciešanām, kas tiek radītas dzīvniekiem, kurus cilvēki apēd? Tas kristietībā ir ļauni un amorāli vai nav? Ja nav, tad kāds ir attaisnojums šādai rīcībai, no kuras šiem dzīvniekiem ir tikai sliktums?

Nee Kristietiibaa shaadas cieshanas nav ljaunums. Attaisnojums nav jaadod. Tev buutu jaadod attaisnojums, kaapeec shaadas cieshanas kristietiibaa buutu kas amoraals?
Kristietiibas centraa ir cilveeks nevis dziivnieks, taadeejaadi, cilveeka labklaajiiba ir augstaakaa veertee par dziivnieku labklaajiibu.
Veelreiz - Kristietiibaa cilveeks un dziivnieks nav viena liimenja buutnes, un projiceet uz dziivniekiem taas pashas cieshanas, kaadas ir cilveekiem ir tas pats kas projiceet uz rotalju laaciiti patiesu miilestiibu un ruupes ekvivalentas ar ruupeem pret cilveekiem.

Tava sofistika ir ekvivokcijas sofistika.

Shoreiz pieraadiijums gulstaas uz teviim, tev buutu jaapieraada kaapeec attiexmei pret dziivniekiem un cilveekiem jaabuut vienaadai.

a_masiks
# Iesūtīts: 2010.10.20 10:53:58
Pie kam, atgriežoties pie morālētikas jautājumie un to ka cūciņai ir intereses un ka vispār dzīvu radību nav labi slaktēt nost.

Dabā ir novērota tāda lieta kā simbioze. T.i. - divu dažādu organismu kopā sadzīvošana, gūstot savstarpēju labumu. Parasti tas aizsākas kā viena organisma parazītisms un otra organisma pielāgošanās. Cilvēki un mājlopi nav izņēmums. Piemēram savvaļas tauri ir izmiruši. Izņemot tos, kuri transformējās par lielopiem - tiem sanāk upurēt sevi cilvēku pārtikai, pretī saņemot iespēju izdzīvot. Man grūti spriest, vai šī izdzīvošanas maksa ir adekvāta, taču šobrīd šī dzīnieku suga tikai tādā veidā ir palikusi dzīva. Tikko lielopus vairs neizmantos pārtikai - tie kļūs par cilvēka konkurentiem uz to pašu pārtika bāzi, un savvaļas dzīvei nepiemērotiem radījumiem. Viņu liktenis būs izlemts...
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.10.20 10:55:01
Personisks uzbrukums nav labs diskusijas tonis.

Paga... Dators ir ok, bet to pashu devaisu saukt par Kompjuuteru ir personisks uzbrukums?

Jeb tomeer peekshnji izraadaas, ka devonas reksis TOMEER neuzskata sevi ekvivalentu ar cuuku...

Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.10.20 10:58:36
Ar būtnēm domāju visus organismus, kuriem ir intereses.

Kuriem IR intereses (un vinji taas pauzh un aizstaav) jeb par kuriem askeets DOMAA ka ir intereses?
Vai kaut kaa nesanaak personiigo uzskatu nepamatota projekcija uz dajebko?

Tavs pamatojums rezultaataa ir subjektiiva iedoma...
a_masiks
# Iesūtīts: 2010.10.20 11:00:52
Jošs Mulders

Shoreiz pieraadiijums gulstaas uz teviim, tev buutu jaapieraada kaapeec attiexmei pret dziivniekiem un cilveekiem jaabuut vienaadai.

es neteiktu, ka pret dzīvniekiem nav jābūt labai attieksmei un ka cilvēks premanenti vienmēr stāv visam pāri... taču par tām diferentajām atiecībām īsti skaidrība laikam nav nevienam. Nu, tur - ar ko būtu jāatšķiras attieksmei pret gotiņu un cērmi? Abi nav cilvēki, abi ir dzīvnieki... aber par gotiņas labsajūtu cepjas kā traki, savukārt pret cērmēm lieto nāvējošus medikamentus....
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.10.20 11:05:25
Izdomā pats! Patiesi negribu domāt, kādas sadistiskas aktivitātes varētu darīt ar cērmēm un lenteņiem. Godīgi sakot, īsti nesaprotu, kāpēc tevi tik ļoti interesē tieši šīs primitīvās būtnes

Ak tad primitiivas buutnes driixt nogalinaat...?
Kur tu velc sho robezhu? Primitiivs/neiazskarams?

, bet neapspried svarīgāko, ka pārtikas ieguvē tiek masveidā nežēlīgi nogalināti tādi lopi kā, piemēram, govis un cūkas, uz kā fona cērmju intereses ir mazsvarīgs sīkums.

Jeedzienu "nezheeliigi" pieliki tu. Nogalinaats tiek maximaali efektiivi labas paartikas ieguvei! Tu ATKAL projicee pats savus uzskatus... Kudii nezheeliigaak buutu atstaaat cilveekus un pat verselas tautas bada naavee teritorijaas, kur augu valsts ir paaraak vaaja lai uztureetu shiis tautas gan paartikas gan apgjeerba gan dziivesvietas zinjaa...

Redzi te jau ir tas prikols, ka tu govi un cilveeku ekvivalee u nveel vairaak, govi pacel PAARI cilveekam. Kas noziimee, ka pats sevi noliec VISMAZ govs liimenii, kas savukaart implicee, ka tavs viedoklis un shejienes plosiishanaas ir ekvivalenta ar govs mauroshanu pljavaa un kad peedeejo reizi paarbaudiiju, tad govju veelmes neshaubiigi respektee tikai un vieniigi INdijaa... bet Latvijaa, cik aceros, peedeejaas veleeeshanaas nedz govis tika pie urnaam laistas nedz tika ieveeleetas... kas implicee elementaaru faktu - shajaa pasaules daljaa govis un cilveeki PAMATOTI ir dazhaados liimenjos...
Un taadeejaadi... visa tava plosiishanaas ir kaja laasti debesiis... Interesants teiciens, kas arii implicee kakju un cilveeku atshkjiriigo vietu!

Varbuut saac aizstaaveet arii rotalju laaciishu intereses, jo arii vinji ir taadi miilji un jauki un uz vinjiem var noprojiceet savas emocijas.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.10.20 11:07:16
a_masiks, nee nu attiexmei jaabuut...

Vismaz kristietiibaa ir shis klasiskais "Nevaari kazleenu vinja maates pienaa", ko Kristietiiba vienmeer ir sapratusi kaa to, ko mees shodien saprotam ar aizliegumu par nezheeliigu attiexmi pret dziivniekiem.

Tas ir viens ir spaardiit un dariit paari gotinjai taadeejaadi paraadot pashaa cilveekaa miitosho ljaunumu, un pavisam kas cits ir elementaara galjas u.c. produktu ieguve.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.10.20 11:16:38
Pierādīts tā, ka devu atsauces uz datiem un pētījumiem, kas parāda, ka gaļa nesatur nevienu tādu cilvēka organismam nepieciešamu vielu, kas nebūtu veģetārā pārtikā, tāpat ir arī virkne veselības problēmu, kuras veicina gaļas lietošana uzturā. Bet pretī nesaņēmu nevienu argumentu, kas veselības aspektā būtu par labu gaļas ēšanai.

Redzi, tikai peetiijums noklusee to, CIK liels apjoms buutu jaapeed shii vegjetaaraa paartika, lai sanjemtu ekvivalentu vielas daudzumu tam, ko ieguust apeedot galju!

Shitaa sofistika ir sen zinaama lieta.

Un shis arguments ir simetrisks, ja jau galjaa ir taas pashas vielas, kas augos, tad kaapeec lietot augus?

B12 vitamiins NAV augos!

Lai dabuutu B12 vajadziigajaa apjomaa no augiem, tev buutu kaada siena guba jaapeed.

Un nevajag putrot "izlgiitoshanu" ar "smadzenju kompostreeshanu". Tieshi tik pat labi var teikt, ka daudzi vejgetaarieshi atsakaas no galjas jo nav paaraak izgliitoti!


Piekam, ja gribi eest tikai augus - dari taa... Bet kaapeec tu spied visiem pakljauties tavai dieetai!
a_masiks
# Iesūtīts: 2010.10.20 11:17:57
Jošs Mulders
mhm... ir jau ir attieksmei jābūt... to kazlēna vārīšanu tieši tā es arī izpratu - nevis kā kulinārijas recepti, bet gan kā tjipa - tev nebūs zīdaini pakārt viņa paša nabas saitē. Nu, tur - īpaši izsmalcinātas cietsirdības izpausmes. Taču...vesturiski šāda parāk tēlaina runa noveda nevis pie atturēšanās no cietsirdības, bet gan pie dīvainiem kulinārijas likumiem...
Lai gan japiekrīt, ka kristietībā tādi īpaši norādīju attieksmē pret dzīvo radību neir, attiecīgi katrs darās pēc savas patikas un morāles šai sakarā....
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 27 , pavisam kopa bijuši: 15669