Mulders 
|
Iesūtīts:
2007.07.13 11:49:42
Noasveidīgā un Chultu ierosinātā tēma! |
|
Ilārs Plūme  |
# Iesūtīts: 2007.07.20 09:09:41
Ctulhu,
Pārdomāju mūsu līdzšinējo diskusiju un nonācu pie šādiem secinājumiem:
Ctulhu apgalvo, ka Dieva nav un nevar būt, bet pierādīt to nespēj. Tas ir un paliek tikai apgalvojums.
Ctulhu apgalvo, ka visums ir mūžīgs. Pierādi! Nosauc man kaut vienu mūžīgu lietu! To Ctulhu nevar, tomēr turpina apgalvot, ka visums ir mūžīgs.
Ctulhu apgalvo, ka pastāv progress. Pateikt kur un kāpēc tas sākās, un ko tam jāsasniedz viņš nespēj. Ctulhu arī nespēj norādīt uz kādu konkrētu mērauklu, ar kuru progress mērams, bet turpina runāt par abstraktām mērauklām, kas tiek pielietotas fizikā. Vai tas pierāda progresu? Noteikti nē!
Ctulhu apgalvo, ka teorētiska matemātiska bezgalība pierāda bezgalības iespēju reālajā pasaulē. Demonstrēt tomēr viņš to nespēj, vien turpina teoretizēt.
Ctulhu apgalvo, ka viņš iemantos mūžību, lai gan nevar nosaukt nevienu mūžīgu būtni vai lietu. Vēl vairāk, Ctulhu apgalvo, ka tikai viss visums var būt mūžīgs. Kā tad tas savienojams ar domu par personisko mūžīgumu? To viņš nepaskaidro. Loģiskas pretrunas Ctulhu neuztrauc, jo viņam ir Gēdeļa teorēma, kuru viņš var pielietot kā vien vēlas un attiecināt uz ko vien vēlas.
Ctulhu apgalvo, ka viņš kļūs visvarens. Šāds apgalvojums, maigi izsakoties, ir savāds. Tomēr tas pieder pie Ctulhu „zinātniskās” teorijas.
Ctulhu apgalvo, ka no nedzīvām lietām ir tapušas dzīvas būtnes. Nodemonstrē! Parādi, ka tas iespējams! To Ctulhu nevar, bet tomēr turpina apgalvot, ka tas tā reiz noticis.
Ctulhu grib izveidot jaunu sabiedrību - scientokrātiju, kura būs balstīta relatīvā ētikā, un tās augstākā vērtība būs grūti definējama un nosakāma būtnes sarežģītība. Absolūtu kritēriju un institūcijas to īstenošanai nav. Tas neglābjami novedīs pie postošas totalitāras sistēmas un dziļas degradācijas. Šādas idejas līdz šim sauca par utopiju.
Visi Ctulhu pamatpostulāti ir nezinātniski apgalvojumi, spekulācijas un pieņēmumi, kurus pat nevar nosaukt par teorijām, jo tie lielākoties nav verificējami un ir loģiski pretrunīgi. Ctulhu piedāvātā ētika ir praktiskajā dzīvē nederīga, bet utopiskā sabiedrības vīzija līdzinās baisai apokalipsei.
Man secinājums ir tāds, ka Ctulhu neapdomīgi ir izrāvis no eksakto zinātņu konteksta vienu otru atziņu un pielietojis to tur, kur tās nav pielietojamas. Tā Ctulhu ir radījis dīvainu metafizikas sistēmu, kuru tas papildina ar jauniem un jauniem faktiem, aizmirstot par šīs sistēmas nedrošajiem pamatiem, loģiskajām pretrunām un nepiemērotajiem celtniecības materiāliem. Piedod, Ctulhu, Tu patiešām šķiet esi gudrs cilvēks, bet gudram gadās gudra nelaime...
|
Ilārs Plūme |
# Labojis Ilārs Plūme: 2007.07.20 15:05:19
Ctulhu,
Zināmā mērā pieņemu Tavu kritiku, bet atceries, ka es runāju par ticību, nevis zinātni. Ceru, ka Tu beidzot atzīsti, ka arī Tavs realitātes modelis ir vairāk vai mazāk ticības jautājums.
Cik nu man ir iznācis ieskatīties zinātnieku atzinumos par zinātnes teorijām un pētniecības problēmām, viņi neizrāda tādas ambīcijas un neizvirza tādas pretenzijas kā Tu, lai gan runā par daudz pierādāmākām lietām, nekā visuma mūžīgums.
Būtiski ir tas, ka es runāju par to, kam ticu un necenšos apgalvot, ka mana pārliecība ir kas vairāk nekā ticība, bet arī ne mazāk. Tomēr es domāju, ka Tu nenovērtē ticību, jo tajā atklājas visas cilvēces eksistences noslēpums.
Savus uzskatus es neuztiepju nevienam, bet izsaku savu pārliecību, ka Bībele ir patiesa un Kristus ir Patiesība. Es arī negrasos iedibināt teokrātiju, bet Tu savukārt vēlies savus uzskatus uztiept citiem ar scientokrātijas palīdzību.
Ctulhu, apokalipses arvien ir reliģiskas, gribēju tikai Tevi no tā brīdināt. Manuprāt visa cilvēka dzīve ir reliģiska, cits jautājums vai cilvēks to apzinās un atzīst vai neapzinās un neatzīst. Tāpat arī ikvienam cilvēkam ir gars, pat tad ja viņš to noliedz. Tikpat labi es varētu ņemt talkā Hēgeļa loģiku un pierādīt, ka viss ir gars. Es to nedaru. Par garīgām lietām cenšos sacīt tik daudz, cik mācos no Bībeles.
Tu pētī dabas grāmatu, es Bībeli. Es neesmu eksperts eksaktajās zinātnēs, bet esmu pārliecināts, ka dabas grāmata arī liecina par Radītāja esamību. Nav brīnums, ka kāds ievērojams zinātnieks, kas pēc pasaulesuzskata ir agnostiķis paziņo, ka mūsdienu zinātne ar grūtībām uzrāpusies kalna virsotnē, ar lielu izbrīnu ierauga tur jau sēžam bariņu teologu.
Domāju, ka mums nevajadzētu jaukt pētniecības sfēras un izteikt tādus apgalvojumus, kādus attiecīgās pētniecības metodika nepieļauj.
Es necenšos apgalvot, ka dabas pētnieka rokasgrāmatai jābūt Bībelei, jo Bībele nav eksakto ziņātņu traktāts. Bet man arī nepatīk, ja pētījumus, kas veikti matemātikas un fizikas laukā pārnes uz dzīvu būtņu dzīvi vai sabiedrību kopumā.
Nav tādas eksaktas zinātnes, kas nepārkāpjot savas robežas un nekļūstot par metafiziku, varētu apgalvot, ka zina visuma izcelšanās noslēpumu, zina, ka visums ir mūžīgs, pasaulē notiek progress, Dieva nav, un izsacīt savus pieņēmumus par cilvēka dzīves jēgu, ētiku un morāli. Tā vienkārši nav zinātnes kompetence.
|
Ilārs Plūme |
# Labojis Ilārs Plūme: 2007.07.20 16:09:17
Ctulhu,
Vai nu zinātne pētī un apraksta materiju vai arī tā kļūst par filozofiju un sliktākajā gadījumā par reliģiju. Mani interesē tas, ko Tu kā zinātnieks izlasi dabas grāmatā. Es labprāt uzklausu arī Tavas hipotēzes, bet nesaki man, ka eksaktās zinātnes ir ekspertes visuma izcelšanās, dzīves jēgas, ētikas, estētikas, pilitiskās dzīves utt. jomās. Cita starpā atceries, kā eksaktās zinātnes ir radušās, kāda loma to tapšanā bija kristietībai. Eksakto zinātņu metodika ir realitātes pētniecība, nevis tās izcelsmes pētīšanā un jēgas piešķiršanā.
Protams, kosmoloģija tiek saukta par zinātni, bet tas vēl ir diskutējams jautājums, jo tā neko nevar pierādīt eksperimentāli.
Arī visuma mūžīguma jautājums ir ļoti, ļoti diskutējams. No kurienes zinātnei tāds jēdziens kā mūžība, ja jau dabā tā nav novērojama, kā dabas objektu atribūts? Vai ne no reliģijas? Lielais sprādziens un līdzīgas idejas ir tikai teorijas, un šeit Tu vienu nezināmo pierādi ar otru. Hipotētiski viss var saskanēt, bet tas nenozīmē, ka realitātē tā patiešām bijis. Nedz deduktīvā, nedz induktīvā metode nav pilnīga. Daba ir daudz sarežģītāka par vienkāršotiem mēģinājumiem iespiest to cilvēcisko teoriju rāmjos. Tādēļ mums atkal un atkal no jauna savas teorijas jāpārvērtē un jāmaina.
Manuprāt, dabā viss liecina par Radītāja esamību. Tur viss ir tik brīnumains, skaists, mērķtiecīgs.. Kā gan tas viss varēja rasties pats no sevis nejaušības rezultātā? Man pieredze māca, ka nekas nerodas pats no sevis. Un arī Tu saki, ka serežģītās radības formas īpaši jāsargā, jo tās ir tikpat trauslas, cik vērtīgas. Kad es domāju par savām acīm, ausīm un pārējo organismu man jābūt trakam, lai iedomātos, kas tas tapis no nedzīvas dabas, nejaušības ceļā.
Ctulhu, zinātnes kompetencē ir pētīt realitāti un aprakstīt, nevis noteikt tās izcelsmi, vērtību, eksistences jēgu un tamlīdzīgas lietas. Te nu Tu ļoti rupji kļūdies. Varbūt, ka matērija ir slima? Varbūt tā veido kroplīgas formas? Varbūt cilvēks ir evolūcijas kļūda? Kā gan eksaktā zinātne varētu sniegt atbildi uz šādiem un neskaitāmiem citiem jautājumiem. Pasaki man no eksaktās zinātnes viedokļa: kādēļ zagt ir slikti? Kādēļ mīlestība ir labāka par naidu? kādēļ nedrīkst pārkāpt laulību, melot, krāpt, iekārot?
Ctulhu, vai Tu zini, kas par zvēru ir - šarlatāns? |
Balss  |
# Iesūtīts: 2007.07.20 16:26:34
Ctulhu Nu, izlasi vienreiz tā rūpīgi, ko raksta Ilārs: # Labojis Ilārs Plūme: 2007.07.20 16:09:17 - un padomā tā mierīgi, pirms sāc runāt... |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2007.07.20 16:37:20
Balss,
Vai Tu nevarētu te likt lietā savas teroristes spējas? Man no runāšanas ar Ctulhu jau sāp galva. Es domāju, ka viņš kā ateists ir atradis īpašu veidu kā vajāt vienu nabaga ticīgu cilvēku, kurš isti nezina pat, kas ir elektrība. |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.07.20 16:38:27
Ctulhu Bet tu paklusē un padomā... un nerunā kādu brīdi... varbūt reiz sadzirdēsi, ko Dievs tev grib teikt?... Tikai tu nedzirdi, jo, ausis aizbāzis, visu laiku runā... |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.07.20 16:40:12
Ilārs Plūme Kas tad man par terorostes spējām? Ā, tas par tiem vecajiem laikiem?... 
Mjā, nez vai cilvēks var ko padarīt tur, kur ir Svētā Gara darba lauks?... |
Balss |
# Labojis Balss: 2007.07.20 16:48:15
Ctulhu Es to uzrakstīju pati no sevis, pirms izlasīju Ilāra palīgā saucienu... Tu jau mums te esi tas neta terorists
Bet kāpēc lai es Ilāram liktu pārdomāt Tavas argumentu nebeidzamās virtenes? Jo es domāju līdzīgi Ilāram, viņš tik labi noformulēja, ka vari uzskatīt, ka arī es zem tā parakstos!
Kad tu apklusīsi un padomāsi, varbūt kādā klusuma brīdī arī tu sadzirdēsi, ko Dievs TEV saka? |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.07.20 16:52:17
Ctulhu Ir rakstīts: muļķis visu mūžu mācās, bet nekad neiemācās... Neņem to personīgi, bet informācijas daudzums vēl negarantē kvalitāti. Reiz bija tāda bērnu raidluga, kurā runcis lielījās, ka esot izgājis visu skolu! (Tikai vienā klasē neesot ticis, jo vēdlodziņš bijis ciet...) |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.07.20 16:55:50
Ctulhu Dievs nevienam neuzbāžas un ar varu neielaužas, bet arī secēt neļaujas un uz pasūtījuma trikus netaisa... Viņš saka: es stāvu pie durvīm un klaudzinu...kas durvis atvērs, pie tā es ieiešu...
Kad pateiksi, cik tev gadu, pateikšu par savām teoristes spējām! |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2007.07.20 16:56:22
Ctulhu,
Tātad realitāte rada saprātu, un saprāts tai piešķir jēgu. Vareni!
Es zinu arī kāda ir jēga Dievam - Dievam jēga ir mīlēt tādas būtnes kā Tevi un mani un vēl daudzus citus.
Cik reizes, lai es Tev saku, ka teorētiskas matemātikas lietas nevar attiecināt uz reālo dzīvi. Pierādi man, ka eksistē bezalīgi daudz lietu un es Tev pierādīšu, ka var eksistēt vēl vairāk. Tādēļ Tu slēpies matemātikas paēnā.
Reliģija ir dzīva tāpēc, ka nemainīgajā grāmatā uz tās adeptiem runā dzīvais Dievs. Tādēļ šī grāmata ir vismaz tikpat nezismeļama, kā dabas grāmata.
Piekritīsi man, ka attīstība, kas balstās uz nejaušību ir visai riskanta attīstība. neviens cilvēks savu dzīvi nebalsta uz nejaušības. Daba arī to nedara. Kādēļ vienkārši neatzīt, ka mēs esam slimi un aprijam cits citu gan dabas, gan cilvēkum pasaulē?
Zagšana - viena sistēma tiek apzagta, bet otra kķlūst vēl komplicētāka ar lielākām attīstības iespējām.
Naids bieži vien spēj panākt pat vairāk nekā mīlestība. Naids un noziegums arī vieno cilvēkus un stabilizēs sistēmas. Mīlestība drīzāk arvien zaudē, upurējot sevi cita labā.
Kādēļ nodot draugu slikti? Nodevība ļaus nodevējam turpināt dzīvi, radīt sarežģītākas struktūras utt.
Protams, ka krāpšana sagrauj vienu, bet it kā stiprina otru sistēmu.
Kādēļ emocijas ir sliktākas par prātu? Vasi tad tās arī nav dabas produkts? Vai, piemēram, intuīcija nespēj apsteigt prātu. Vai ābols, kas uzkrīt uz galvas zinātniekam, neļauj tam atklāt ko jaunu drīzāk kā ilgstoša domāšana?
Ctulhu, apgalvojums ētika ir kibernētikas nozare ir ļoti neētisks apgalvojums. Padomā kāpēc. Tas lai ir Tavs jaunais zinātnes un pētniecības uzdevums šim vakaram. Un lūdzu padomā arī vēl par vārdu šarlatāns. |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.07.20 16:58:46
Ctulhu Nē, nē, es uz tava tepiķa un ar taviem ieročiem necīnīšos!
Vai esi lasījis Saint-Ekziperī "Mazo Princi"? Ja nē, ļoti iesaku - maza, bet gudra grāmatiņa... Liekas, Lapsa tur saka: "Vislabāk mēs redzam ar sirdi..." |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2007.07.20 17:57:54
Ctulhu,
Škiet, ka esam apmēram izklāstījuši savus uzskatus. Sākumā bija interesanti, bet nu jau paliek drusku garlaicīgi. Paldies par sarunu.
Jauku Tev vasaru! Ilārs
|
Ilārs Plūme |
# Labojis Ilārs Plūme: 2007.07.20 20:51:49
Ctulhu,
Tavas atbildes balstās vairākās dogmās, piemēram, Dieva nav, visums ir mūžīgs utt. Bez šīm dogmām Tavas atbildes zaudē gandrīz jelkādu jēgu. Nemitīgi noraidīt vienus un tos pašus aizspriedumus kļūst garlaicīgi. Piemēram, E. Siliņš raksta: "Lielā Sprādziena kosmoloģija ir zinātnē apstiprināts fakts, ka Visumam ir sākums laikā un telpā." Turpretī Tu turpini stūrgalvīgi apgalvot, ka visums ir mūžīgs.
Jau Volfgangs Pauli ir norādījis, ka zinātne un reliģija ir komplementāras. Paliekot tikai pie zinātnes Tu, Ctulhu, nokļūsti vienas patiesības gūstā un izveido slēgtu dogmatisku sistēmu, kas arī pēc zinātnes atzinumiem lemta iznīcībai.
Patiesi izcilais zinātnieks E. Siliņš pamatoti jautā: "Vai ticība ateistiskai pasaules kārtībai neliecina par gara aprobežotību vai kūtrumu, nespēju vai negribēšanu dziļāk ieskatīties apkārtējās makropasaules un mikropasaules brīnišķīgajā uzbūvē, par iztēles vai dziļākas izpratnes trūkumu, par iedzimtu vai dzīvē iegūtu gara trulumu?"
Padomā Ctulhu. Padomā arī par to, ka Dievs mīl arī Tevi un grib dāvināt Tev mūžību savā tuvumā, nevis noraudzīties kā Tu ciet mūžīgas mokas ellē. Tomēr viņš respektē Tevi kā personu un ļauj pašam pārliecināties par Viņa mīlestību un gādību par savu radību. |
Ilārs Plūme |
# Labojis Ilārs Plūme: 2007.07.23 13:59:43
Ctulhu,
Tur jau tā lieta, ka `mums katram ir sava dogma, nevis kā Tu līdz šim apgalvoji - man dogma, bet Tev zinātnes patiesība. Ja tiktāl esam, tad varam runāt par mūsu dogmatiskajām sistēmām.
Nevaru Tev piekrist, ka manai sistēmai nav jēgas. Tieši otrādi! Kā to jau labi sen norādīja Paskāls, ja Dievs tiešām nav, tad es neko nezaudēju. Turpretī, ja Dievs ir, Tu zaudē visu. Man gan šāda loģika nepatīk, jo es domāju, ka jāvadās nevis pēc šāda aprēķina, bet jātiecas pēc patiesības.
Kāda gan jēga Visumam vēl pievienot Multiversu? Tas būtu apmēram tas pats, kas teikt, ka dzīvību atnesa citplanētieši. Kas savukārt rada jautājumu, no kurienes citplanētieši radās?
Ja Multiverss ir kaut kas mūžīgs un transcendents, tad jau zinātnieki būs beidzot atraduši to, par ko teologi runā jau labi sen.
Kādreiz ap 1990 gadu, kad Baldonē vēl darbojās observatorija, tur viņiem bija tādas filozofijas stundas reizi mēnēsi. Reiz viņi uzaicināja arī mani un norunājām visu pēcpusdienu līdz vēlam vakaram. Tur bija daudz īstu zinātnieku, līdzīgi E. Siliņam, un viņi bija krietni elastīgāki savā domāšanā par Tevi.
Nu varam ņemt kaut vai fiziķi profesoru Gunāru Raņķi. Viņš, tāpat kā zinātnes vēsturnieks Eriks Ņūts daudz, daudz kritiskāk vērtē zinātnes iespējas pretendēt uz galējo atbildi jautājumos, kas saistīti ar esamības nolsēpumu. G. Raņķis pamatoti norāda, ka bez kristīgās ticības sniegtās esamības izpratnes, nebūtu arī mūsdienu zinātnes. Tieši kristietība noveda pie atziņas par nemanīgiem dabas likumiem. Bet pēc tam diemžēl ola sāka mācīt vistu un ticības vietā Dievam stājās ticība nemainīgiem dabas likumiem.
Manuprāt Volfganga Pauli atziņa, ka zinātne un ticība Dievam ir komlementāras lietas, ir pareiza. Bez tām mēs patiešām varam nokļūt puspatiesības slazdos, uztverot to par vienu patiesību.
Man nepatīk Stīvens Hovkings. Bez viņa ir vēl daudz citu autoru. Turklāt diezin vai kosmoloģiju varētu piedēvēt eksaktām zinātnēm. Sauksim labāk to par metafiziku vai filozofijas novirzienu.
Tā, kā novēlu arī Tev nebūt tik vienpusīgam, ņemt vērā E. Siliņa un citu zinātnieku brīdinājumus un skatīties uz realitāti drusku plašāk, nevis tikai no šaurām aeistiska materiālisma pozīcijām. |
Ilārs Plūme |
# Labojis Ilārs Plūme: 2007.07.23 14:53:28
Ctulhu, Tu raksti: Tava sisteemaa jeega ir tikai dievam un tu so jeegu nezini un nevari uzzinaat. Tev jeegas nav.
Tā tas nav. Tieši otrādi! Manas esamības jēgu zina mans Radītājs. Vienīgi Viņš to var zināt. Tas ir loģiski. Ja Radītāja nav, tad jēgu nevar notiekt arī saprāts. Tad jēgas vispār nav. Tomēr Dievs mūs nav atstājis neziņā, bet atklājis esamības jēgu. Tā meklējama
personiskās attiecībās ar Viņu.
Materija ir bezpersoniska, tā nedz ir mūs radījusi, nedz var noteikt augsti attīstītas personas jēgu. Ja saprāts ir tikai ķīsmiska reakcija, tad ko gan tas var pateikt par mūsu esamību? Katrā ziņā ļoti maz. Mēs esam pamesti neziņas un minējumu jomā.
Vari padomāt arī par ļaunuma problēmu. M. Bulgakovs to ir nosaucis par septīto Dieva pierādījumu. Kāpēc pasaulē ir ļaunums? Kas ir noticis ar matēriju, ka pēc Taviem vārdiem, zemāk organizētās formas aprij sarežģītākās? No kurienes tas tā? Kur radās ļaunums, kuru Tu šķiet sauc par kļūdu? Kā Tu zini, ka tā ir kļūda? Varbūt "zaļie" veltīgi cīnās pret dabas piesārņošanu utt.? Varbūt tā ir evolūcijai nepieciešama lieta? Kurš gan var pateikt, uz kurieni virzās evolūcijas process. Tāpat arī visi minējumi par progresu paliek tikai un vienīgi minējumi, jo mērauklas nav.
Lai nu kā būtu ar Multiversu, tas nekliedē šaubas par matērijas mūžīgumu, bet tikai uz brīdi atvirza jautājumu. Otra iespēja tas ieved mūs sfērā, kas pārsniedz matēriju. Te labākajā gadījumā paveras jaunas perspektīvas Hēgeļa murgainajai filozofijai par Gara evolūciju.
Viena nianse, Dievs nekontrolē, bet valda un arī laipni sadarbojas ar savu radību. Kontrole ir grieķu ideja. Visbrīvākais, vislielākais dievs ir tas, kas kontrolē visvairāk lietu. Kristietībā - visbrīvākais ir tas, kas klausās uz savu Radītāju un dzīvo saskaņā ar Viņu, tas ir, paklausa labajam Radītājam, kurš ļoti mīl savu radību. Savas radības dēļ, Dievs pta ierobežo sevi. Viņš pat kļūst par cilvēku, lai glābtu savu radību. Viņa mīlestība ir daudzkārt brīnišķīgāka par bezpersoniskās matērijas vienaldzību.
Beigu beigās arvien atklāts paliek jautājums par nāvi. Manuprāt tas ir dzīves lielais jautājums. Kādēļ man jāmirst? Kas notiks ar mani pēc tam? Tu esi par to iesācis domāt. Tas ir labi. Patiesību sakot, mēs nemaz par to nevaram nedomāt, ja jau mums tomēr ir prāts. |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2007.07.23 15:07:20
Ctulhu,
Par kosmoloģiju. Es neticu tādiem mērinstrumentiem un viņu precizitātei, par kuriem runā Tu. Kā ar mērinstrumentiem var notiekt Visuma rašanos? Tā ir un paliek tikai hipotēze, kas balstīta pieņēmumos.
Ctulhu, es ticu, ka visumu ir radījis Dievs sešās dienās pirms apmēram 10 000 gadiem. Tev ir sava ticība un Tu domā, ka es esmu traks. Lai tā būtu. Pēc vēlākais 70 - 80 gadiem mēs uzzināsim, kuram taisnība. |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2007.07.23 15:16:42
Ctulhu, Tu raksti:
Sita te visa pozitivaa piedeeveesana kristietiibai man atgaadina PSRS izplatiitos propagandas miitus, ka visu pasaulee izgudrojusi krievi un Krievijaa - Lidmasiinu Mozaisikis nevis Raiti, tvaikmasiinu Polzunovs nevis Vats utt. Tu dari tiesii taapat kaa padomju šovinisti. Kaapeec?
Es vienkārši norādu uz to, ko par šo jautājumu saka zinātnes vēsturnieki. Cita starpā jūdi Ēģiptē bija ilgu laiku, vairākus gadsimtus, tā kā ēģiptieši no viņiem varēja šo to uzzināt. Viens no viņiem Jāzeps ilgu laiku bija valdnieks ēģiptē. Vēl viens jūds vārdā Daniēls bija galvenais zinātnieks Babilonijā. Arī viņš viņiem šo to iemācīja. Ctulhu, man patiesi ir ar ko lepoties, jo tie vīri ir mani brāļi.
Viens no PSRS izcilākajiem mītiem bija arī ateisms un ateistiska valsts. Vēsture to visu ir aizsviedusi mēslainē. Fakts, ar kuru Tu šķiet negribi samierināties. |
Ilārs Plūme |
# Labojis Ilārs Plūme: 2007.07.24 10:18:43
Labrīt Ctulhu!
Veids, kādā Tu skaidro vēsturi, ļoti atgādina to, kā Tu traktē zinātnes atziņas, proti, selektīvi izvēloties tās, kuras atbalsta Tavu ateistisko teoriju. Tā, baidos, ir ideoloģija nevis zinātne.
Pirmkārt, nav zināms vai ēģiptieši stingri pieturējās pie atziņas par nemainģajiem dabas likumiem. Es domāju, ka nē, ja nu vienīgi viņi negrozāmi pieturējās pie domas, ka saule ir dieva Ra acs. Otrkārt, nav zināms kad, ja vispār, viņi nonāca pie atziņas par nemainīgajiem dabas likumiem, proti, pirms vai pēc Jāzepa valdīšanas laika Ēģiptē. Treškārt, ja arī ēģiptiešiem šādi uzskati bija, nav nekādu vēstrisku liecību, ka tie ietekmēja zinātniskās pētniecības rašanos Rietumu pasaulē. Vēsture liecina, ka tā bija kristietība, kas ar savu uzskatu sistēmu pavēra ceļu zinātniskajai izpētei. Skurpulozā analītiskā domāšana arī ir blakusprodukts, kas veidojās kristiešiem risinot problēmas, kas saistījās ar Trīsvienības mācību un kristoloģiju.
Bez šaubām atesims nebija padomju izdomājums. Tas tika patapināts no primitīvajiem senās Grieķijas domātājiem. Tomēr tie bija padomju ideologi, kas atesimu pacēla valstiskā līmenī un sāka veidot uz tā balstītu sabiedrību, kas noveda pie pilnīga morāla kraha un arī zinātnisko domu ieveda strupceļā.
Par mērinstrumentiem man jāsaka, ka tiešām tie nu ir tādi, kādi mums šajā pasaulē ir. Ņemot vērā viņu ierobežotību, nevajadzētu no šiem mērījumiem izdarīt visaptverošus secinājumus un izlemt cilvēka eksistenci galējā veidā. Ja visuma vecums tiek noteikts pluss mīnus vairāki miljardi gadu, tad šāda precizitāte, manuprāt, vismaz neļauj kļūt iedomīgam un pretendēt uz pēdējo vārdu.
Par saprātu. Heizenbergs un Pauli ir diezgan skaidri norādījuši uz saprāta ierobežoto dabu. Gēdelis ir parādījis dedukcijas un Hjūms indukcijas robežas. Kavantu mehānikas interpretācijas iespējas ir spilgts piemērs racionālisma ierobežotībai. Savu roku saprāta kulta ierobežošanai ir pielikuš gan psihoanalītiķi, gan mūsdienu valodas pētnieki. Man nepatīk postmodernā saprāta kritika. Manuprāt, tā ir stipri pārspīlēta, bet kaut kādā mērā ar to jārēķinās.
Ja ļaunums ir, kā Tu saki, defekti sistēmā, tad šķiet, ka sistēma sastāv no vieniem vienīgiem defektiem. Neredzu nekādu saprātīgu ceļu, kas nebūtu absolūti naivs, kā varētu šos defektus novērst un iemācīt tīģeriem ēst zāli. Tas notiks tikai tad, kad Dievs ļaunumu pilnīgi šķirs no cilvēku dzīves, bet līdz tam par šādiem mēģinājumiem visi saprātīgi cilvēki pasmaidīs kā par utopijām.
Cita starpā, Tu ne reizi neesi paskaidrojis kā un kādēļ šie defekti rodas. Piemēram, kādēļ cilvēkam ir jāmirst? Ja nu tas ir nepieciešams priekšnosacījums evolūcijai un progresam, tad arī Tavai utopijai ir vajadzīgas kardinālas izmaiņas.
Vēlu Tev izdevušos dienu! Nelielām pārdomām gribu piedāvāt šādu novērojumu: gudrība lepojas ar uzkrātajām zināšanām, dižodamās, ka tā zina tik daudz, bet viedums kaunās par to, ka tik daudz ir tāda, ko tas vēl nezina. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.07.24 10:38:23
Crulhu,
[Offline]
# Iesūtīts: 2007.07.23 18:56:12
Ilārs Plūme
``Ja Radītāja nav, tad jēgu nevar noteikt arī saprāts``.
Kaapeec ne? Kas traucee? Pamato so izteikumu.
Indivīda "jēga" vienmēr būs par kārtu zemāka un subjektīva attiecībā pret Radītāja jēgu. Automašīna, ja tai piemistu saprāts, varētu iedomāties, ka viņas jēga ir būt kastei priekš kokakolas pudelēm (galu galā uz sāniem uzraksts CocaCola) taču tikai auto Radītājam ir tiesības objektīvi definēt radītās lietas jēgu.
Tu vari ar mikroskopu dauzīt naglas un uzskatīt, ka tā ir mikroskopa jēga, taču by-design jēga mikroskopam ir cita!
Tamdēļ, tavs subjektīvais viedoklis par savu jēgu neatceļ jēgu, ko Radītājs ir ielicis by-design. Un tā kā viņš ir Radītājs, viņam ir tiesības uzstāt uz šo jēgu.
Savukārt subjektīvā jēga ir tika un vienīgi - subjektīva! Tb, tev nav nekādas tiesības šo savu jēgu projicēt uz kādu citu indivīdu! Jo ja jēga ir individuālā līmenī, tad tava jēga celt ZTP ir tieši tik pat tiesīga uz existenci kā Ilāra jēga proponēt Teoloģiju un tavus uzskatus atspēkot.
Citiem vārdiem sakot, ja nav common-ground vispār nedz filosofiska nedz epsitimoloģiska, tad tu esi viens pats savā sētā bez iespējas vispār dajebkādus spriedumus izteikt par dajebko kas ir ārpus tavas sētas! |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
