vilks 
|
Iesūtīts:
2010.04.12 12:11:33
Kristus Augšāmcelšanos Baznīca svin vēl 40 dienas pēc Lieldienām, tāpēc šo laiku liturģiskajā gadā sauc par Gaviļu laiku.
Kā šis prieks izpaužas jūsu dzīvē? Kā šo laiku būtu vislabāk pavadīt?
Kas vispār ir kristīgs prieks un kristīgas gaviles?
Diskusija tikai kristiešiem. |
|
vilks |
# Iesūtīts: 2010.04.12 12:12:23
Šis mani vienmēr ir drusku mulsinājis.
Pie tam bieži ir diskutēts par gavēņiem u.c. askēzes veidiem, bet kas ir kristīga priecāšanās? |
Sniegpulkstenītes balss  |
# Iesūtīts: 2010.04.12 12:15:55
Mjā, kā tieši gavilēt?
Domāju, ka dzīvot ar šo apziņu, sev to aktualizēt, apzināties, ka par spīti visām bēdām, raizēm, neveiksmēm, krīzēm - Kristus augšāmcelšanās nopelns ir arī mūsu!  |
Svētais  |
# Labojis Svētais : 2010.04.12 12:21:56
Prieks ir gara auglis. Kad mēs pieaugam šajā auglī, tad mēs esam spējīgi ikdienas aizvien vairāk iepriecināties par Kungu, glābšanu, piedošanu un došanos uz mūsu debess mājām. Kristīgas gaviles ir līdzīgi, kad mēs priecājamies par mūsu Dievu, ar skaļām balsīm slavējot Dievu, pateicoties Viņam, godinot un pielūdzot Viņu. Daži uzskata, ka cilvēka dzīves augļi ir vienīgais augļu veids. Taču Bībele saka, ka var pieaugt tajā auglī kas ir prieks, miers, laipnība, mīlestība, pacietība, atturība, lēnprātība. Šis auglis ietekmē visvairāk tevi pašu, jo tā ir Dieva valstība tevī iekšā, un protmas, ka dod labumu arī visiem apkārtējiem, jo tā ir Kristus daba tevī-viņa Svētā Gara auglis mūsos. Tā nenāk ārēji redzamā veidā, un nav atkarīga no ārējiem apstākļiem, tas ir mūsos iekšā, prieks, miers, taisnība Svētajā garā.
P.S. Man gaviļu laiks nav ne pēc kādiem kalendāriem. Es gavilēju un priecājos ikdienas savā Kungā  . |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2010.04.12 12:34:38
Vienkaarshi priecaaties!
Nu Bazniicaa es iipashi izbaudu "balto" liturgjiju Ij pukjes mums uz altaara cmuki smarzho! Veel cilvji taadi prieciigi un beerninji bljaustaas un priecaajas... riktiigs gavilju laix!
Es laikam shito laiku izbaudu caur savu beerninju... shams tik pozitiivs tik pozitiivs... 7os no riita prieciigs iebljaujaas - "Celjaas augshaa"... |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.04.12 12:36:24
Svētais
Ak tur tā sāls, ka tie Gara augļi ir neredzami!? Tas daudz ko izskaidro.
Savādāk izskatās, ka kristiešiem reizēm ir problēmas priecāties. Izrādās var priecāties nemanāmi un neredzami mīlēt.
Ok. Bišķi apceļos.
Bet tiešām, ir vērts par to padomāt, kāpēc tik dabiski sanāk visādas minorīgas padarīšanas, bet priecāties letiņiem (t.sk. letiņu kristiešiem) mēdz būt problēmas. Dzirdēju vienu cilvēku atgriezušos no it kā priecīga liela Baznīcas notikuma ar pietiekami iespaidīgu liturģisko teātri, kas tika vērtēts kā `gaudens`. Nu nav laikam rasts pie `prieka liturģijas`. Viduslaiku liturgi sacītu, ka `prieks sāksies debesīs` un te arī visas gaviles var būt tikai tādas minorīgas. Bet nez vai Jēzus kāzās Kānā arī tā domāja. |
Svētais |
# Labojis Svētais : 2010.04.12 12:38:45
Aivars
Viņi nav neredzami, bet viņi ir izjūtami/piedzīvojami, caur ticību sataverami tev pašam pirmkārt. Nav redzami tai kontekstā, ka nenāk ārēji redzamā veidā. Tad, kad tu tajso pieaudz ( jo viņi tevi atrodas), tad tas iespaido tevi pašu un apkārtējos, un tad viņi top tādā veidā "redzami" |
Šerpais Ancis  |
# Labojis Šerpais Ancis: 2010.04.12 13:21:14
Kopš mans Mācītājs - ar pamatīgu skaidrošanu no viņa puses - ir pieradinājis dzīvot tiešām liturģiskajā Baznīcas laikā, izdzīvojot un piepildot, piemēram, gavēņu laiku, arī Lielie Baznīcas svētki atnāk ar pāri plūstošām gavilēm. Tas ir kas daudz vairāk un dziļāk par ikdienas priekpilnajām emocijām no vienkārši jaukiem notikumiem, cilvēkiem, sarunām, veiksmītēm utt. Mācoties izdzīvot visus Baznīcas gada notikumus ar dziļu izpratni - un normāli, ja ar katru gadu tā spirāle iet aizvien dziļāk, kaut pats fakts jau atkārtojas (gluži kā atkārtojas dzimšanas diena) - arī prieks kļūst aizvien saturīgāks. Tas nav tāds, ko vari kā mākslīgi pats iemantot, tā ir dāvana no Augšienes. To jau nevar izstāstīt, tas jāpiedzīvo. Vienu gan varu sacīt -tas ir kas tik ārkārtīgi skaists, ko var novēlēt ikvienam. Tā ir ticības izdzīvošana ar "garšu"- pa īstam. I gavēt, i priecāties uz visu. Pasaulē saka - "kā sagaidīsi, tā pavadīsi" un no tā pat var paņemt zināmu jēgu arī mums - kā svētkus sagaidīsi, tā arī pavadīsi, t.i, būsi dzīvojis tai noskaņā - lūdzis, lasījis par gaidāmo, gavējis, ja tas iederas, tad arī svētki atnāks ar Debesu ieskaņu.
Man gan jaātzīst, ka nācies, piem., Otrajās Lieldienās būt baznīcā, kur dievkalpojums atgādina drīzāk kādu sēru pasākumu, ne gaviles  , taču biežāk Lielajos svētkos esmu tādā baznīcā, kur tiešām visu dara pa īstam un nevar vien beigt gavilēt Dievā.
Domāju, ka šī tēma par prieku ir tiešām aktuāla! Daudzi kristieši dzīvo bez īsta prieka, vismaz man tā šķiet. |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.04.12 13:24:49
nācies, piem., Otrajās Lieldienās būt baznīcā, kur dievkalpojums atgādina drīzāk kādu sēru pasākumu, ne gaviles
Dzirdēju vienu cilvēku atgriezušos no it kā priecīga liela Baznīcas notikuma ar pietiekami iespaidīgu liturģisko teātri, kas tika vērtēts kā `gaudens`
kā liturģijā var izpausties prieks?
|
Atis Grīnbergs |
# Iesūtīts: 2010.04.12 13:40:18
Še ku re ku skaists citāts no pāvesta Pāvila VI:
"Mūsdienu tehnoloģiskā sabiedrība gūst milzu panākumus baudas vairošanā, bet nespēj radīt prieku."
|
Šerpais Ancis |
# Iesūtīts: 2010.04.12 13:43:13
vilks
Ja cilvēks ir priecīgs par Kristus Augšāmcelšanos, tad, pirmkārt, tas IR redzams viņa acīs, sejā un dzirdams viņa runā! Vai tad ne? Pie tam kā vēl redzams!!! Bet, ja mācītājs runā kā uz bērēm...
Un kur nu vēl priekpilnais "Kristus ir augšāmcēlies!", ko nemaz ne tika pašsaprotami lieto.
Un liturģiju svētkos arī var padarīt vēl svinīgāku un krāšņāku!
ar pietiekami iespaidīgu liturģisko teātri"" - šo nesapratu, vai var komentēt sīkāk vārdu "teātri"? |
Atis Grīnbergs |
# Labojis Atis Grīnbergs: 2010.04.12 13:48:35
Romiešos ir par Dieva valstību, kas nav ēšana vai dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā. Man šķiet, ka tās trīs lietas viena otru papildina vai pat aizstāj. Ja esmu saņēmis un pieņēmis Kristus nopelnīto taisnību, tas man atņem bailes un dod mieru. Šis miers ir prieks un nevis tāds emocībnelis ar roku viciņāšanu, bet tāds ... mierveidīgais. Un tad es eju, (ja neslimoju bez gala un malas ) un lietoju liturģijā dotās iespējas, lai šo mierprieku izgavilētu.
Ja pietrūkst miera, pietrūkst arī prieka un tad ir jāvicina rokas |
Atis Grīnbergs |
# Iesūtīts: 2010.04.12 13:55:35
Šerpais Ancis
liturģisko bagātību par teātri un citos vārdos saukā kāds, kas neizprot to un nepieļauj, ka krāšņai formai var būt arī krāšņs saturs.
Man nepatīk sarkana kleita - sarkana kleita ir tukša māžošanās un teātris, kas nevar apģērbt cilvēku. Tikai melns lietusmētelis to var |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.04.12 13:58:27
khe,khe...
a te kādam kas ir pret teātri? Tas tā kā lamuvārds skaitās, vai kā?
|
Atis Grīnbergs |
# Iesūtīts: 2010.04.12 13:58:44
Šerpais Anci,
par kuras draudzes svinībām tu stāstīji?
|
Atis Grīnbergs |
# Iesūtīts: 2010.04.12 14:01:10
Aivars
Tiek lietots kā tāds, īdzīgi kā dogma un citi |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.04.12 14:12:14
Atis Grīnbergs
Man gan likās, ka ne viens vien mācītājs ar teātri ir `uz tu`, un ar aktiermeistarību pieprot iznesties
Un ja reiz `dogma` un `dogmatisks` netiek smādēts, kāpēc lai smādētu teātra vārdu, runājot par iestudētām roku kustībām, pietupieniem, zvaniem un zvaniņiem un vīraku specefektiem, kas pēc būtības jau nav nekas cits kā iestudējums. Principā mācītājs varētu arī nenoformēties kā pingvīns vai kanāriņš, melnā, baltā vai sarkanā `kleitā`, un Dieva Vārdu tik un tā pasludinātu. Bet lai interesantāk un svinīgāk, ir pieņemts savs liturģisks teātris. |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.04.12 14:35:53
Hmm, varbūt par liturģiju kā teātri var runāt tēmā par kristīgo dramaturģiju, kas tam ir tomēr druksu tuvāk?
Šī tēma kā nekā par prieku. 
Bet tas vispār ir interesanti, ka dažiem cilvēkiem dod prieku un palīdz to izpaust krāšņa liturģija ar tērpiem un dažādām aktivitātēm, savukārt citiem tieši šāda liturģija traucē paust prieku.
Varbūt cilvēki ir dažādi.
Kas ir skaisti, ka Gaviļu laiks ir arī kalendārajā gadā tieši tai laikā, kad Ziemeļu puslodē pilnīgi viss mudina arī priecāties un gavilēt, jo visa daba svin atmošanos un dzīvības atkalatnākšanu. |
Atis Grīnbergs |
# Iesūtīts: 2010.04.12 14:39:44
Aivars
nu re! |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.04.12 14:45:04
vilks
Skatoties nākamās svētdienas perikopi tā prātā nāk, ka varbūt derētu `iesālīt` visus tos kapusvētkus, bet pēclieldienu laikā gan īsstais brīdis būtu dievkalpojumiem ar bārbekjū un laivām pie ūdeņiem. Tad arī augstās liturģijas nogurdinatie varētu priecāties, ko? |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.04.12 16:45:39
Aivars
jā, mums ir ideja kkad taisīt Alfas noslēguma šašliku cepšanu ar visu, kas vēlas, iesaistīšanos
ūdeņu gan manā draudzē tādu romantisku nav, bet draudzes nama pagalms arī tīri labs |
:: Pievienot komentāru
|
