vilks 
|
Iesūtīts:
2010.04.12 12:11:33
Kristus Augšāmcelšanos Baznīca svin vēl 40 dienas pēc Lieldienām, tāpēc šo laiku liturģiskajā gadā sauc par Gaviļu laiku.
Kā šis prieks izpaužas jūsu dzīvē? Kā šo laiku būtu vislabāk pavadīt?
Kas vispār ir kristīgs prieks un kristīgas gaviles?
Diskusija tikai kristiešiem. |
|
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2010.04.14 11:18:33
Pie tik plašas liturģiskās dažādības kāda šobrīd ir Latvijā, nav peļamin izskaidrot, ko un kas nozīmē. Laikam jau nebūs pietiekoši pateikt, ka šī vai tā liturģiskā darbība ir vienīgā pareizā vai ar vislielāko spēku . Tas gan nav reti, ka liturģiskās formas (īpaši augstbaznīciskās) var pārvērsties par labo darbu reliģiju, atstājot novārtā Dieva žēlastību un ticību. Līdzīgi, kā ap. Pavils rakstīja, ko tas dod ja es runāju tūkstošus vārdus garā, bet mans brālis to nesaprot un neceļ viņam ticību. Kā teologi aprāda, augstbaznīciskas liturģijas vairāk ir raksturīgas valstīm ar imperisālistiskām un monarhistiskām tradīcijām. Un tas prasa pēc monarha/ valdnieka cienīgas liturģijas, kur nekas nav lēts, viss ir atslīpēts līdz smalkām detaļām. Piemēram, tas nav nejauši, kāpēc RKB pēc II Vatikāna koncila izšķīrās iet saprotamības un vienkāršības virzienā.
Cita veida nav, kā skaidrot un paskaidrot, lai savu āmen var sacīt ar gavilēm.  |
Jānis Ginters  |
# Labojis Jānis Ginters: 2010.04.15 15:30:38
Raimonds Tas gan nav reti, ka liturģiskās formas (īpaši augstbaznīciskās) var pārvērsties par labo darbu reliģiju, atstājot novārtā Dieva žēlastību un ticību.
Droši vien šis video varētu ieteikt labu liturģisku formu, kura nekādā ziņā nepārvērtīsies par labo darbu reliģiju! |
Atis Grīnbergs |
# Iesūtīts: 2010.04.15 16:37:46
Raimonds
Tas gan nav reti, ka liturģiskās formas (īpaši augstbaznīciskās) var pārvērsties par labo darbu reliģiju, atstājot novārtā Dieva žēlastību un ticību.
?!?!?!?!?!?!?
|
Ingars  |
# Iesūtīts: 2010.04.15 16:42:36
Tomēr būtu vērts padomāt, vai šodien liturģija tādā formā, kā tā ir, patiešām aizsniedz cilvēkus? Es neko nesaku par pašu saturu, par tiem vārdiem, kas ietverti lūgšanās, dziedājumos, runājumos utt., bet kā tas aizsniedz cilvēku, ka mācītājs ar bezemociju sejas izteiksmi automātiski vienkārši atkārto liturģisko tekstu un draudze tāpat. Tāpat arī - vai mācītājs drīkst patvarīgi izmainīt liturģisko kārtību, ja Svētais Gars viņu tā vada? |
Saulespuķe  |
# Iesūtīts: 2010.04.15 18:08:38
Ingars
"vai mācītājs drīkst patvarīgi izmainīt liturģisko kārtību, ja Svētais Gars viņu tā vada?" - nu nez vai tas ir Svētais Gars, kas vada caur nepaklausību Baznīcas kārtībai (nav runa par izņēmuma gadījumiem, kad jau pati Baznīca brauc auzās, piem., ar sieviešu ordināc. vai tmldz.)? Šogad, uzmanīgi klausoties Zaļās Ceturtdienas rīta dievkalpojumā mācītāju ordināc. solījumu, taisni ievēroju, ka mācītāji solās patvarīgi šādas lietas nedarīt! Ko tur diskutēt - ar nepaklausību sākās pirmā grēkā krišana! |
Jānis Ginters |
# Iesūtīts: 2010.04.15 18:36:58
Ingars liturģija tādā formā, kā tā ir, patiešām aizsniedz cilvēkus?
Raimonds tas nav nejauši, kāpēc RKB pēc II Vatikāna koncila izšķīrās iet saprotamības un vienkāršības virzienā.
Šīs lietas nebūt nav tik viennozīmīgas. Piemēram, esmu dzirdējis par Poliju, vietās, kur notiek Pija X brālības dievkalpojumi ar Tridentas Missi, latīņu valodā ir ļaužu pārpildīti, kamēr blakus esošie ar Missa Nova, nebūt nav. RKB vidū ar vien vairāk sāk lietot Tridentas ritu. Ja ieteiksim Krievu ortodoksajiem vienkāršot un nelietot senslāvu, bet krievu valodu, diez vai šādu ieteikumu viņi uzskatīs par gudru. Un tam ir pamatojums. |
Atis Grīnbergs |
# Iesūtīts: 2010.04.15 19:57:15
Esmu vairākkārt piedalījies - nē, kāds tur piedalījies - drīzāk, bijis klāt tridentas latīņu misē. Es vairāk vai mazāk pārzinu rietumu misi, bet man kļuva pilnīgi skaidrs, kāpēc Luters to reformēja un kādēļ to izdarīja arī II Vatikāns - tur pat Dievs nekā nesaprot, kas notiek un ko tas priesteris tur dara - hokus pokus  |
indriķis  |
# Iesūtīts: 2010.04.15 20:33:00
Latīņu valoda dievkalpojumā - tas ir jauki.
Misterium tramendum. |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.04.15 20:45:01
Man patīk ideja par Dievu, kas nesaprot latīņu valodu
bet vispār tas ir būtisks jautājums - vai mūsu baznīcas liturģija(s) un mūzika palīdz vai traucē gavilēt?
Piemēram, bērnībā,kad sāku iet uz dievkalpojumiem, man ļoti patika korāļi- baznīcā dziedātās dziesmas. Pēdējā laikā, kad mana balss ir kļuvusi krietni zemāka, man draudzes dziesmas vairāk rada mokas kā prieku. Es nevaru tik augstu nodziedāt, bet rūkt oktāvu zemāk arī kaut kā nav labi. Citreiz vienu rindiņu varu nodziedāt, otru ne. Tad nu dziesmas dievkalpojumā man sagādā vairāk prieka, ja tās nedziedu, bet klusi domāju līdzi vārdiem.
Vai arī dziedu tās mājās pati sev piemērotā augstumā.
Ar dažiem liturģijas dziedājumiem ir līdzīgi - ja nevaru nodziedāt, grūti koncentrēties uz gavilēšanu. |
sica . [78.84.151.69] |
# Iesūtīts: 2010.04.15 20:55:38
man misēs traucē tikai operdziedātājas nea pa nopietnam - ja korī ir kāda būtne ar fantastiski skaistu un augstu balsi, kas protams tiek uzsvērta, tad mise pa galam......  nevar nodziedāt ne ticības apliecinājumu nekā.... visi žāvājās un gaida, kad uzstāšanās beigsies (šādi gadījumi gan ir retums. bet vienmēr saskaros ar to Rēzeknes katedrālē...) |
Jānis Ginters |
# Labojis Jānis Ginters: 2010.04.16 07:06:25
Te vēl pavisam svaiga ziņa . Arī Grieķijā jautājums par valodu, kurā turēt dievkalpojumu ir aktuāls. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.04.16 08:06:09
Tā padomājot par tiem stūrgalvīgajiem tridentīņiem un sengrieķiem, kam tās liturģijas ir tik svētas un neaizskaramas,un Baznīcas vienību garantējošas, ienāca prātā, ka ja šie tomēr savā starpā sabīdītu kaut ko ekumenisku, tad no visas lituŗģijas pāri paliktu tikai āmeni un allelūji, kā dažā `slavēšanas` dziesmā. Un tad jau pat ar jūsmīgiem jūdaistiem viena liturģija varētu sanākt.
Bet vīri taču nopietni iespringuši. Jautri. |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2010.04.16 08:13:57
vilks
Ērģeles vajag zemāk noskaņot, tad atkal būs viegli dziedāt! Bet ja nopietni, dzirdēts atzinums, ka vismaz patreizējā dziesmugrāmata ir visdemokrātiskākā diapazonā, kāds iespējams. Savulaik gan Vītolu Jāzeps mēdzis izvēlēties tonālas virsotnes, lai gadiem rūdītas vecākās paaudzes brēcējas-jodelētājas izslēgtu no izrēķināšanās ar korāļiem.
Saulespuķe
Bet kā ir tad, ja kā Ingars stāsta, mācītājs bezkaislīgi izloca notis `Gods Dievam augstībā` un draudzes loceklis nevainojamā tehniskā apātijā nodudina `Lai slava Dievam ir un gods...", bet tur nav ne aizdomu ēnas no priecīga palēciena `Yess! Yess! Man ir paveicies! Bingo! Dievs ir labais! Dievs reāli rullē"
Vai tā arī nebūs nepaklausība liturģijai un liels grēks? |
indriķis |
# Iesūtīts: 2010.04.16 08:58:46
Varbūt tiešām pamēģināt reizi gadā noturēt latīņu dievkalpojumu pēc Lutera mises formulas... Dominus vobiscum! |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.04.16 09:04:28
indriķis
Izgriez lieko starpposmu! Noturi uzreiz aramiski! http://www.v-a.com/bible/prayer.html |
vilks |
# Iesūtīts: 2010.04.16 09:43:17
Aivars
dzirdēts atzinums, ka vismaz patreizējā dziesmugrāmata ir visdemokrātiskākā diapazonā, kāds iespējams.
cilvēki man to ir sacījuši, bet domāju, ka tas vairs neattiecas uz mūsdienu cilvēkiem, kas nedzied koros un citādi ikdienā savas balsis nevingrina. Vismaz savā padsmit gadu dalības laikā draudzē neesmu novērojusi, ka vairums ļaužu dziesmas varētu labi dziedāt līdzi.
Droši vien tas "demokrātiskais diapazons" ņem vērā arī visas pārējās balsis (altus/tenorus/basus), un šo pārējo balsu dēļ dziesmas nevar pārlikt zemāk.
Tomēr kāpēc automātiski tiek pieņemts, ka parasts draudzes cilvēks var brīvi no notīm dziedāt kādu zemāku balsi, ja vadošā soprāna partija neatbilst viņa balsij, to gan es nezinu.
Bet vispār tā atkāpe robežojas ar novirzīšanos no tēmas.
Tikai padalījos ar to, kas man, piemēram, drusku traucē gavilēt līdzi draudzes dievkalpojumā. Arī Lieldienu laikā.
man arī vairāk interesē šis:
Bet kā ir tad, ja kā Ingars stāsta, mācītājs bezkaislīgi izloca notis `Gods Dievam augstībā` un draudzes loceklis nevainojamā tehniskā apātijā nodudina `Lai slava Dievam ir un gods...", bet tur nav ne aizdomu ēnas no priecīga palēciena `Yess! Yess! Man ir paveicies! Bingo! Dievs ir labais! Dievs reāli rullē"
un ko lai dara, lai būtu citādi? |
bitukas  |
# Iesūtīts: 2010.04.16 10:12:48
Kad es aizgāju šad tad sievai līdzi uz luterāņu baznīcu, skaidri zināju, ka korāļu laikā sieva lūgs: "lūdzu, nedziedi", jo viņai nāca smiekli par manu dziedāšanu
Bet runājot par liturģiju un valodu, vai tad apmeklētība būtu rādītājs. Tad mums jāsāk nest tualetes podi draudzes priekšā un apmācīt ar tiem rīkoties(Ļeģajeva "liturģija"
Man šķiet dievkalpojums piepilda ar dažādu emociju gammu, bet nebūt ne vienotu, jo vajadzības ir dažādas - dažs atnācis svinēt, dažš nožēlot, ir kāds jautājums, ziņkāre utt...
Es domāju patiesu prieku draudze rod savstarpējās attiecībās, prieks. ka esmu Kristus Miesai piederīgs un vienlīdz svarīgs. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.04.16 10:46:50
vilks
un ko lai dara, lai būtu citādi?
Varbūt ciešāk jāpiedomā pie tiem tekstiem? |
Šerpais Ancis  |
# Labojis Šerpais Ancis: 2010.04.16 12:15:20
Aivars
Par šo - "Bet kā ir tad, ja kā Ingars stāsta, mācītājs bezkaislīgi izloca notis `Gods Dievam augstībā` un draudzes loceklis nevainojamā tehniskā apātijā nodudina `Lai slava Dievam ir un gods...", bet tur nav ne aizdomu ēnas no priecīga palēciena `Yess! Yess! Man ir paveicies! Bingo! Dievs ir labais! Dievs reāli rullē"
Vai tā arī nebūs nepaklausība liturģijai un liels grēks? "
Mans privātais viedoklis, adresēts mācītājiem - nu tad, mīļie mācītāji, kalpojiet tā, lai caur jums draudzes aizdegas (jā, jā, var jau būt arī cits scenārijs, bet tas drīzāk izņēmums), lai cilvēki primāri jau no un caur jums iemīl savu Dievu un arī savu Baznīcu ar visu tajā notiekošo, to skaitā liturģiju, kuru nevis "atstrādā", bet izdzīvo. Dabiski, ka daudzviet kādus "nepiespiedīsiet mīlēt Raini", bet tomēr mācītājs primāri ir tas, kas ar savu dzīvi un kalpošanu demonstrē ticības dzīves piemēru, ļaujot iegaršot ko no Debesīm jau tūlīt un tagad. Ja pats gans priekšā ir augsts, auksts vai remdens, tad nav jābrīnās, ka draudze formāli izdara, kas jāizdara, bez sajēgas un sirds, un uzskata, ka pakāpuši vienu pakāpienu tuvāk Debesīm.
Man IR prieks dziedāt savam Dievam un man IR prieks būs savā baznīcā, jo apkārt ir ļaudis - ar Mācītāju priekšgalā, kas Dievu mīl no visas sirds, cik nu spēj. |
Sniegpulkstenītes balss  |
# Iesūtīts: 2010.04.16 12:19:09
Šerpais Ancis ĀMEN! |
:: Pievienot komentāru
|
