vilks 
|
Iesūtīts:
2010.04.12 12:11:33
Kristus Augšāmcelšanos Baznīca svin vēl 40 dienas pēc Lieldienām, tāpēc šo laiku liturģiskajā gadā sauc par Gaviļu laiku.
Kā šis prieks izpaužas jūsu dzīvē? Kā šo laiku būtu vislabāk pavadīt?
Kas vispār ir kristīgs prieks un kristīgas gaviles?
Diskusija tikai kristiešiem. |
|
Šerpais Ancis  |
# Labojis Šerpais Ancis: 2010.04.16 13:42:16
sica . [78.84.151.69]
"man misēs traucē tikai operdziedātājas nea pa nopietnam - ja korī ir kāda būtne ar fantastiski skaistu un augstu balsi, kas protams tiek uzsvērta, tad mise pa galam...... nevar nodziedāt ne ticības apliecinājumu nekā.... visi žāvājās un gaida, kad uzstāšanās beigsies (šādi gadījumi gan ir retums. bet vienmēr saskaros ar to Rēzeknes katedrālē...)
Pret šo - godkāri - ir tikai vienas zāles- pazemība. Un lokālākas - mācītāja vai priestera aizrādījums par vēlmi "pazīmēties", tas palīdz, citam pietiek ar vienu reizi, lai saprastu, ka kopdziedāšanas brīnišķīgums ir tieši kopībā, ne indiviudālo (Dieva doto vispirms jau!) talantu demonstrācijā. Viens labs treniņš ir psalmu dziedājumi, kur iemācās (IR jāiemācās) saklausīt tos, kas ir apkārt, un vienoties ar tiem vienā plūdumā.
|
sica. [78.84.151.69] |
# Iesūtīts: 2010.04.16 13:44:23
Šerpais Ancis
protams protams, bet...... kāds ir uzstādījums Bīskapam Bulim koris ir svētā govs un viņi tikkkk smukiņi dzied, pateiksim visi paļdīs par viņu pūlītēm un aplaudēsim
ja ir normāls diriģents protams cenšas kori turēt tuvu tautai, ja ja svarīgi ir tikkkkkkk smuki dziedāt, tad tauta žāvājas |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.04.16 13:59:19
Šerpais Ancis
Tad tavuprāt mācītājs piromaniaks ir visa atrisinājums, bet draudze ir kā pankūka, kas pati nesildās?
Bet ja nopietni, tad man jau ar šķiet, ka gan liturģija nav `atstrādājama`, gan Sv. Rakstu lasījumi nav nebalsī velkami. Un vēl ir labi, ja pie dziesmām tēma ātri top uzdota un draudze var sākt Dievam gavilēt, nevis pirms katras dziesmas spiesti iesaistīties `ugadaj meloģiju` atrakcijā, kad ērģelnieks cītīgi vispirms mēģina nospēlēt visas iespējamās notiks, ko komponists nav praties korālī ierakstīt.
Vispaŗ liekas, jo mazāk cilvēks nomokās ar priecāšanos, jo dabiskaķa tā priecāšanās viņam sanāk. |
zobenbracka(Deus Vult!)  |
# Labojis vilks: 2010.04.16 14:32:28
Jānis Ginterspar Poliju liekas neesi maldināts-esmu tur pietiekami redzējis gan modernās gan Brālības draudzes(un netikai Polijā) un tiešam izskatās kā jūs rakstāt
bet man liekas pietiekami labi jau izskatās Igaunijā(ņemot vērā cik katoļu tur vispār )-Tallinā esot tomēr savi 50 nācēji uz Misi |
zobenbracka(Deus Vult!) |
# Iesūtīts: 2010.04.16 15:01:06
p.s:Brālības Misi |
Jānis Ginters  |
# Iesūtīts: 2010.04.16 22:56:50
Aivars Tā padomājot par tiem stūrgalvīgajiem tridentīņiem un sengrieķiem, kam tās liturģijas ir tik svētas un neaizskaramas,
Ja tā būtu vienkārši stūrgalvība, tad šīs liturģiskās formas būtu izmirušas dabiskā nāvē tiklīdz praktiski parādītos kāda alternatīva. Mans piemērs plus zobenbracka(Deus Vult!) novērojumi varētu arī likt padomāt par citiem iespējamiem cēloņiem bez stūrgalvības...
Starp citu, arī luterismā kādus pirmos pāris simtus gadus paralēli tautas valodai tika lietota latīņu dievkalpojuma valoda. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.04.16 23:32:04
Jānis Ginters
Nē, nu arī ja Bītlu "Yesterday" pārtaisa par `Vakar vēl`, tas parasti nav konkurents un oriģinālo versiju neizstumj. (Mobilo telefonu paaudzē gan gadās visādi). Bet vai nu pustūkstošgadīgas tradīcijas sentiments liecina par kaut ko dziļi teoloģisku nesteigtos secināt. (Pat par spīti personīgai nosliecei uz konservatorismu, kas liek būt rezervētam pret visādiem jauniem TA tulkojumiem)
Bet Tevis uzrādītā informācija par grieķu kaislībām tiešām lika aizdomāties, cik tālu ir vērts ko konservēt. Un vai akla pagātnes kārtības pielūgšana nav tikpat sekla kā pilnīga tās ignorēšana. |
Raimonds  |
# Labojis Raimonds: 2010.04.17 00:31:25
Klipi neslikti!
Vai tas, kurš iepērkas Maximā , ir spējīgs saprast visas augstabaznīcas liturģiskās nianses? šaubos. Tāpat kā lielākai daļai letiņu vairāk patīk Radio 2 nekā Klasika .
Var jau teikt, ka tas ir mērķis, uz kuru mēģināt tiekties. Bet vai tiešām tas ir mērķis? Tāpat kā visas meitenes nekad nebūs 90 60 90 un nebūt viņas ir nesmukākas. |
zobenbracka(Deus Vult!) |
# Iesūtīts: 2010.04.17 12:12:48
Jānis Ginterstik LV tik iedīglī,bet vismaz labi ka ir kaut reizi m;ēnesī Brālības Mise-lai arī sanākam labi ja `10 cilvēki(Lieldienās bijām 12 ),kad nav Rīgā braucu uz Šauļiem tur ik svētdienas-un pietiekami tuvu.Igaunijā cik saprotu arī Valgā tur gan vietējais draudzes priesteris ir Tridentas mises.ā un tepat Ogrē draudzes prāvests reizi ned.bet tur cik esmu bijs ir vēl mazāk kā Rīgā nācēju |
rainars  |
# Iesūtīts: 2010.04.17 16:25:04
Gaviļu laiks
gavilējiet līksmi ,ka virs zemes mītat........... |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.04.17 22:16:44
rainars
Tas tāds mājiens uz tiem pīšļiem, vai kā? |
rainars |
# Iesūtīts: 2010.04.18 00:55:05
Mājiens uz sērīgu gavilēšanu ,kā jau dzied korālī. Pīšļi ar bij jā. |
Jānis Ginters |
# Iesūtīts: 2010.04.18 14:10:44
Raimonds Vai tas, kurš iepērkas Maximā , ir spējīgs saprast visas augstabaznīcas liturģiskās nianses?
Ja, piemēram, baptists, kura baznīcu sienu rotā vienīgi uzraksts "Dievs ir mīlestība", ienāktu pareizticīgā dievkalpojumā, tad loģiski rakstos līdzīgs jautājums kā Raimondam. Vai ierindas pareiztīgais nespēja piedalīties un dzīvot savam dievkalpojumam līdz? Protams, spēj. Krievs spēj labi dzīvot ar dievkalpojumu senslāvu valodā, grieķis ar dievkalpojumu liturģiskajā grieķu valodā. Jēzus laikā aramiski runājošā tauta Toru klausījās ebrejiski. Nedomāju, ka, piemēram, pareizticīgais bez speciālas izglītības no sava dievkalpojuma senajā valodā gūst mazāk, nekā baptists ar saprotamo dievkalpojumu.
Ja gaviļu laikā mēs dziedam ebrejiski "Aleluja" un nevēlamies to tulkot, tad var arī dziedāt grieķiski Kyrie..., un latīniski Gloria. Un varbūt nebūs tik sarežģīti arī nodziedāt Sanctus? Un ja vēl nedaudz, tad Maximas pircēji var būt gatavi pilnvērtīgi piedalīties arī latīņu misā... |
zobenbracka(Deus Vult!) |
# Iesūtīts: 2010.04.18 14:12:37
Jānis Ginters |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2010.04.18 14:42:15
Jānis Ginters
Vispār jau taisnības labad jāpiebilst, ka tiešām gan tora, gan lūgšanas bija ebrejiski, bet visus tos lasījumus tulkoja sinagogā aramiski. (Kur nu vēl Ēģiptes helenizēto ebreju Septuaginta!)
Starp citu, dzirdēju tādu baumu, ka dažs pareizticīgo mācītājs tepat Latvijā māca, ka Dievu nemaz latviski tā īsti nevar lūgt. ... Izklausās pēc tiem `gribubūttadžiks` letiņiem, kas pat maina vārdus uz ahmediem un ibrahimiem.
Jā, nu nezinu, kas te par aizspriedumiem pret maksimas pircējiem, bet redzot, cik maz vidējais latviešu korists saprot no paša dziedātā svešvalodās, ir skaidrs, ka šādos variantos nekas vairāk par `fīlingu` pāri nepaliek. Pasludinājumam tur ir nulles vērtība, un tikpat labi tad var `mēlēs` dziedāt arī patreizējo liturģiju uz `trallalla``, vai `tirvirvirvirtidvirbums džimlairūdi rasassā`. Pieņemu, ka arī tādai liturģijai būs savs fanu loks.
vilks
Kaut kā tā liturģija to Tavu tēmu neatstāj. Bet varbūt arī tajā kāds prieciņš ronams.
Šodien draudzes namā bija mazas dzīres sarīkotas, un atkal sirsnīgi tika padziedāti tie paši Lieldienu un citi korāļi. Tīri lustīgi bija. Un kāds cilvēks, kas Lieldienas bija spiests slimnīcā pavadīt, pavisam pārlaimigs izskatījās. |
indriķis  |
# Labojis indriķis: 2010.04.18 17:26:54
Interesanta diskusija, manuprāt, jāpiebilst - pareizticībai dedzīgi nodevies ticīgais spēj piedalīties dievkalpojumā senslāvu valodā, ne ierindas pareizticīgais.
Dziedāt Gospaģi pomiluj, gospaģi pomiluj ir viens, bet eiharistija ir kas vairāk.
Aivar, varbūt letiņi ir tanī grāvī, kurā ir, jo Dievs viņu lūgšanas vnk nesaprot. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.04.18 19:04:50
indriķis
Iespējams. Bet gan jau ne valodas barjeras dēļ. Taču ja letiņi arī paši savas lūgšanas nesapratīs....
Nupat atgriezos no viena ļoti skaista latviešu garīgās mūzikas koncerta, ko sniedza "Laudetur`. Sirsnīgi, mīļi un gaiši. Un galvenais, ka nav tās provinces piesmakas, kas bieži parādās, kad cilvēks lauzīdamies svešā valodā mēģina `firmu` vīlēt. |
p.l.dassy  |
# Labojis p.l.dassy: 2010.04.18 23:48:55
man personīgi šis laiks nav priecīgs.. un nav arī pavisam bēdīgs.. vienkārši laiks...
Lieldienu notikumi varbūt pārdomāti virspusējāk kā citus gadus...varbūt vairāk piedzīvoju personīgās dzīves līkločus...
ir labi, ka ir prieks, kad var priecāties...
bet mākslīgi radīt prieku ir nevisai labs...
bet vienmēr var atrast lietas par ko priecāties un kuras iepriecina... |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.04.19 12:05:00
bet vienmēr var atrast lietas par ko priecāties un kuras iepriecina..
Vo vo!
Un vienmēr var atrast iemeslus, lai par tām lietām nepriecātos, lai tikai saglabātu `kūlās` personas tēlu, kuru vairs nekas dzīvē nespēj pārsteigt.
Filipiešiem 4:4 Priecājieties iekš Tā Kunga vienumēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties!
|
Jānis Ginters |
# Iesūtīts: 2010.04.21 07:23:32
Aivars dažs pareizticīgo mācītājs tepat Latvijā māca, ka Dievu nemaz latviski tā īsti nevar lūgt.
Nepiekrītot tādam apgalvojumam, tomēr savu pamatojumu te varētu ieraudzīt. Ja cilvēks ir mācījies lūgt senajā valodā, tad liturģiskās lūgšanas tulkotas nu tik labi nevedās. Un ar jaunajiem tulkojumiem kopējām lūgšanām vienmēr it bijušas problēmas. Kaut vai, kad, uzaicinot dažādus ticītos kopīgi lūgt, vieni saka "mūsu Tēvs" un citi "Tēvs mūsu", vai, kad pat luterāņi vieni apliecina "nokāpis ellē", citi "mirušo valstībā" utt.
cik maz vidējais latviešu korists saprot no paša dziedātā svešvalodās,
Gadus 20 atpakaļ, kad pats dziedāju koros un diriģēju korus, toreiz tāds iespaids vismaz uz latīņu tekstiem man neradās.
Tikko parādījās vēl viens pareizticīgo raksts par lituģiju grieķiski . |
:: Pievienot komentāru
|
