atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par kristīgu dzīvi Gaviļu laiks
vilks
Iesūtīts: 2010.04.12 12:11:33
Kristus Augšāmcelšanos Baznīca svin vēl 40 dienas pēc Lieldienām, tāpēc šo laiku liturģiskajā gadā sauc par Gaviļu laiku.
Kā šis prieks izpaužas jūsu dzīvē? Kā šo laiku būtu vislabāk pavadīt?

Kas vispār ir kristīgs prieks un kristīgas gaviles?

Diskusija tikai kristiešiem.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2010.04.12 16:51:09
vilks
Vispār šai sakarā man tīri labi patīk šī vīra domas - http://jarrodrichey.com/2010/04/wrighteaster/
vilks
# Iesūtīts: 2010.04.12 16:56:37
Aivars
Ideja par šampanieti pirms vai pēc rīta lūgšanām man izklausās ļoti interesanta

jā, šis raksts (cik aši uzmetot acis var redzēt), runā tieši par to, kas arī man rada jautājumu.

+vēl sanāk tā, ka Klusās nedēļas un Lieldienu nakts un dienas gavēšanas notikumi un dievkalpošanas ir tik ļoti nogurdinoši, ka pēc tam gribas vienīgi gulēt, nevis vēl kaut ko svinēt..vai nav dīvaini?
Aivars
# Iesūtīts: 2010.04.12 17:10:24
vilks
Tā gan, parasti kaut kā sanāk, ka visi sagatavošanas darbi kopā ar nepieciešamām liturģiskām aktivitātēm spēj nokausēt, ka jau 2. Lieldienas sabatiskā nomidzī top vadītas. Bet varbūt , tieši tādēļ vajag to šampanieša glāzi pirms lūgšanas un daudz vieglāku svinēšanas un sadraudzības formu?
rainars
# Iesūtīts: 2010.04.12 19:54:15
daudz vieglāku svinēšanas un sadraudzības formu?

Tas jau izklausās pēc iziešanas no likuma .
Skaisti ka gribās ko garīgāku dvēselikāku pieejamāku ,nu vienkāŗsi skaisti. Noilgojušies pēc Svētā Gara mundruma. Prieks, tikai nav prieks ka vajag meklēt Dievkalpojumā šampanieti.
Svētā Gara tuvums aistāj daudzus šampaniešus jo pats ir prieka avots.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.04.12 20:49:15
rainars
Kas ir garīgāks, dvēseliskāks un pieejamāks? Bet vai Tev šķiet, ka Sv. Gars būtu greizsirdīgs uz šampanieti? Vai tas kāds konkurents vai kā?
Šerpais Ancis
# Labojis Šerpais Ancis: 2010.04.13 07:44:26
Aivars
"Un ja reiz `dogma` un `dogmatisks` netiek smādēts, kāpēc lai smādētu teātra vārdu, runājot par iestudētām roku kustībām, pietupieniem, zvaniem un zvaniņiem un vīraku specefektiem, kas pēc būtības jau nav nekas cits kā iestudējums. Principā mācītājs varētu arī nenoformēties kā pingvīns vai kanāriņš, melnā, baltā vai sarkanā `kleitā`, un Dieva Vārdu tik un tā pasludinātu. Bet lai interesantāk un svinīgāk, ir pieņemts savs liturģisks teātris."

Svēto Liturģiju var svinēt kaut vai katakombās un pilnīgā askēzē! Protams, ka ne augstā liturīģija, ne tērpi nav izšķiroši pestīšanai, ja to gribi dzirdēt, bet man ir daži jautājumi un replikas.

- Kas ir domāts ar "iestudētām roku kustībām, pietupieniem" , paskaidro, lūdzu, man nesaprašam? Vismaz savā baznīcā neko tādu neatrodu.
- Zvani - arī nesaprotu, kamdēļ ironija. Var jau būt, ka vairumam te svēto draudzes, bet man, piemēram, prātiņš nereti mēdz izkaisīties un, kā Renāriņš dzied, "domas kā aitas jāmācās tās vēl ganīt". Nu gadās, ka aizklīst vissvarīgākos brīžos un tad ir labi, ka zvani iezvana vissvētākā mirklī, kad mācītājs paceļ konsekrēto Kristus Miesu un Asinis un tai brīdī drīkstu (un tas ir arī jādara) arī savas necienīgās acis pacelt uz lielāko svētumu. Kur tur teātris?
Un vīraks specefekti - ak, nabaga cilvēks, ko citu Tev varu sacīt, vai nu Tavs mācītājs galīgs dunduks vai slinks, ka nav vīžojis papētīt, kāda ir vīraka dziļākā būtība. Pasaki šamējam, lai kaut vai uzsit elektroniskajā Bībeles versijā vārdu "vīraks" un palasa kontekstu, un padomā, ja neko citu negrib meklēt! Vīraks DK nav nejaušība vai vizuāls specefekts, tā ir totāla nesapratne (ja ne pat zaimošana), ja var sacīt ko tādu!

vilks
Par nogurumu. Gavēni, cik Dievs dod žēlastību, cenšos piepildīt, tāpat Kluso nedēļu ar visiem tās DK, kā arī ar gavilēm izdzīvot Lieldienu nakts vigīliju. Vai nenogurst? - fiziski mazliet jau jā, bet starp daudzajiem DK elpu jau var atvilkt, lai ar prieku izdzīvotu atkal nākamo DK un priecīgu kopābūšanu ar ļaudīm, kam ticība ir dzīves pamats. Man ārkārtīgi patīk Lieldienu laiks! Un es tiešām mīlu DK savā baznīcā, man patīk kaut vai vienkārši būt savā baznīcā un elpot tās gaisu, kas piesātināts no regulārajām lūgšanām un DK. Diemžēl apstākļi man neļauj tur būt pārāk bieži, tamdēļ nākas iet uz tuvāko baznīcu, kur bieži nākas vilties, taču mācos pazemību un arī garīgās slāpes remdēt caur tievu salmiņu, ja reiz nevar dzer pilniem malkiem.

Un man tā patīk, ka ar ļaudīm, ar ko kopā svinu DK savā baznīcā, varu ar lielu prieku gan piknikot, gan smieties, gan raudāt!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.04.13 09:38:40
Sherpais Ancis,

Sheit es esmu pilniigi ar tevi!

Ir apbriinojami, ka cilveeki, kas tik ljoti daudz runaa par Sv. Gara daavanaam un manifestaacijaam, tik ljoti niciigi izturaas pret Sv. Gara daavanaam un manifestaacijaam... Iipatneeji, ka daudzi kristieshi Kristietiibu padara par melniem burtinjiem uz balta papiira... bet liidzko klaat pieliek kraasu, smarzhu, skanju... taa tas ir teaatris

Kas interesanti Liturgjijas jeegu man iemaaciija faktiski Kristietis, kas bij, ja taa var teikt, mans maaceklis Taatad... ne no muus skrieshanas vai rosiishanaas, bet viss no Dieva Zheelastiiabs, kuraa vinjsh ljaava man izprast sho, daudzu nicinaato "teaatri"
Aivars
# Iesūtīts: 2010.04.13 10:14:54
Šerpais Ancis
Saprotu, ka Tev patīk savas draudzes liturģija, bet vai tādēļ tā ir jādievišķo, un jāievieš jauni `zaimošanas` kritēriji? Protams, visi, kas nedomā, ka Rainis ir ģeniāls, arī kāda prāt var zaimot viņa svēto piemiņu.
Taču ideju par liturģiju kā teātri dzirdēju no kāda starptautiski prēmēta literāta, gana konservatīva katoļa, ko tolaik vēl Ēlertes avīze "Diena" saukāja vienīgi par `bēdīgi slaveno`` eiropolitiķi, dēļ kādiem `fundamentālistu` uzskatiem. Diemžēl savas atmiņas īpatnību dēļ momentā viņa vārdu precīzi nenosaukšu. Pirmajā brīdī varbūt ir dīvaini attiecināt vārdu teātris uz liturģiju, bet iestudējumu struktūra tajā ir. Interesanti, ka Tu arī pārmeties uz katakombām, nevis Rimi rindām, kur arī cilvēki mēdz reizēm nodarboties ar teoloģiska rakstura jautājumiem, taču kur pierastā "svētā"(lai ko tas nozīmētu) liturģija šķistu ērmota. Tā teikt no `lielās zāles` pārej uz `mazo zāli`, kas nepieciešama iestudējuma turpināšanai, un kur labi iederētos arī visi specefekti.. Jo kas gan tas vīraks ir cits, nekā specefekts? Dezodorants, lai sliktās smakas nomāktu? Principā tas nav būtiskāks dievkalpojuma elements kā āžraga taures, cītaras, un augstā priestera efods. Pāvils un Sīla Filipu cietumā neko nekvēpina un nezvana. Viņi tajā siekstā ieslēgti nez vai pat ceļos metās un cēlās kājās, un ar rokām meta krustus vai tās izpleta kā spārnus pretī viens otram. Bet draudzēs šie liturģisko kustību elementi un visi specefekti rada to atmosfēru, pie kā esam pieraduši, un gaidām atkārtojamies arī nākamajā iestudējumā. Tas protams, nav slikti, jo ievieš zināmu stabilitāti un pēkšņas pārmaiņas nevienam nepatīk un tās pat mēdz mulsināt. Re, Tu gaidi, kad iezvanīsies zvaniņi pie konsekrācijas, es savukārt pirmo reizi tos dzirdot tiku izsists no koncentrēšanās ar to žvadzoņu, satrūkstoties vai tiešām konsekrants ar izpalīgiem nav traukus no rokām izmetis. Tev vīraks liekas piederam pie `svētā glītuma`, bet kāds astmatiķis ir sūdzējies, ka grūti elpot, līdz ar to traucē Dieva slavēšanai. Tā kā Tu pagaidām vienkārši izvēlies redzēt tikai vienu pusi, kas Tev liekas tā vispareizākā. Galīgi neesmu antiliturģists, un uzskatu ka tam interaktīvajam iestudējumam, ko saucam par liturģiju, ir sava svarīga vieta dievkalpojumā, tikai galīgi neredzu neko zaimojošu tajā, ka izšķiram teatralizācijas elementus. Beigu beigās, ja mēs nebaidāmies, ka vārds `katolisks` varētu asociēties ar inkvizīcijas sārtiem, tad kāpēc `teātris` uzreiz ar `balagānu` jāsaista?

danar
# Iesūtīts: 2010.04.13 13:40:05
Mans prieks izpauzas,ka priecajos..par sauli par pirmajiem ziediem,kuri izspraukusies no zemes..par putnu skalo civinasanu..par augsamcelsanos daba,cilvekaa..utt.
So laiku vislabak butu pavadit..laujoties tam
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.04.13 13:48:09
Aivars
Labi, ka izvērsi un paskaidroji domu par `teātri`, citādi jau sāka likties, ka tava ironija nekad un nekur nebeidzas
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.04.13 14:07:00
vilks
Augšāmcelšanās prieku it kā īpaši neizjūtu, drīzāk man pa laikam ir tāda kā apmierinājuma sajūta, kad konstatēju, ka dažādas idejas, novērojumi, fakti, pieredze utt. - ļoti kompleksa pasaules aina - saslēdzas, bet tā kā tas notiek Kristū (t.i., Dieva atklāsme Kristū ir loģisks atrisinājums eksistenciālisma problēmātikai) - tad šis apmierinājums tieši saistās ar Kristu. Bet tas notiek neatkarīgi no liturģiskā kalendāra norisēm.
Tomēr tagad - pēcLieldienu periodā - man visu laiku ir labs garastāvoklis. Var vilkt paralēles ar daudz ko - Lieldienu notikumi, pavasaris, bērni utt., lai gan arī ir citas lietas dzīvē, par kurām negribas priecāties.
bitukas
# Iesūtīts: 2010.04.13 15:29:49
Pēc dievkalpojuma manā draudzē sanāk tā, ka saulīte spīd tieši uz ieeju, bērni baznīcas pagalmā sāk dzenāt bumbu un šūpoties. Draudzeī pēcsapulce baznīcas kafejnīcā. Ko vēl vajag? Prieks no visām pusēm!!!
rainars
# Iesūtīts: 2010.04.13 17:35:48
Aivars konkurents jā.
Tas jau ir evanģēlijs bez Jesus Kristu. Un nevajag sākt stāstīt ka Jesus pirmais brīnums bij ūdens pārvēršana vīnā.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.04.13 18:02:16
rainars
Kāpēc tas Jēzus pirmais brīnums būtu jāaizmirst? Vai tāpēc, ka mums kristiešiem patīk izgudrot savus noteikumus un gribās kontrolēt visu?
Es gan nezinu, kā šampanieša glāze varētu kļūt par evaņgēliju bez Kristus. Man tā šķiet tikai šampanieša glāze. Gandrīz jājautā, ar ko Tev saistās Evaņģēlijs?
rainars
# Iesūtīts: 2010.04.13 19:53:50
Neteicu ka nav jāaizmirst. Tā domāt traucē paša iekāre.
Nu ko man darīt ka man ir atklājies ka tur kur Jesus Svētais Gars tur ir arī prieks un līksmība. To prieku nevar aizstāt , ja tāds ir piedzīvots protams ne tikkai teorētiski.
Ko darīt ka Svētais Gars pieskarās un parāda ka nekas pārāks nav par šo .Pat šampanieša glāze. Vēl nesen biju piekritējs ka var jau šad tad glāzi vīna un pirms tam vēl 4-us gadus iepriekšpudeli Bacardi0.7.vienam. Tagad rāda ka to nevajag , kaut ne arī degustēšanas pēc.
Aivars
# Labojis Aivars: 2010.04.13 20:13:32
rainars
Nu re, man jau arī liekas, ka tā problēma vairāk ir, ka reizēm dažādas ne tik labas pieredzes ar dažām baudām, mums pēc tam šķiet kā traucēklis priekam. Un tad viens klūp pār šampanieša glāzi, otrs pār danci, trešais pār makšķerēšanu, un beigās visi skābiem ģīmjiem viens otru pieskatām. (Ja godīgi, pat īsti nezinu kas tas Bacardi tāds ir, bet nojaušu, ka ne Dienvideiropas komponists)
N.T.Raits, manuprāt, ar tiem cigāriem un šampanieša glāzi drīzāk mazliet provocējot atgādina kristiešiem neaizmirst vairāk priecāties. (Tā kā visu grāmatu esmu savulaik lasījis, tad viegli atceros sajūtu, cik briljants šis citāts likās kontekstā) Bet principā doma, nedaudz adaptējot, ir tāda, ka ja letiņi māk aurot `olē olē olē olē" hokeja spēlēs arēnas jumtu ceļot, tad `alē alē alē lūjā" Lieldienu rītā no katra baznīcēna auto logiem, autotāurēm pavadīts skanētu visnotaļ pašsaprotami.
rainars
# Iesūtīts: 2010.04.13 21:28:25
Aivars es par to lai alelujā laistu visu cauru gadu ,ne tikkai uz lildienām.Pāvils saka ka katra diena ir pestīšanas diena , ka šodien mūsu pestīšana ir tuvāk, kā tad ,kad ieticējām.Šodien ir vislabvēlīgākais laiks.
Aivars man prieks ka tev nav bijis problēmu ne ar kādām baudām.
Svētīgs esat. Kā saka vesels.
Bakardi ir alhohlisks dzēriens -rums.
Es ar biju tādās domās ka bez alkahola nav prieks .Tadad domāju ka tas ir viltots prieks un bauda , jo ir nācies baudīt cik tas ,Mūsu Pestīšanas Kungs ir labs.
Runā kādi teologi ka tiem kuriem nav paveicies dzīvē , atgriežoties pie Dzīvā Dieva dabūjot kompensāciju par verdzībā pavadītiem gadiem. Pats ar esmu lasījis ka tāds ir Dieva plāns caur kristu atrast un izglābt pazudšo .
Šerpais Ancis
# Iesūtīts: 2010.04.14 07:53:12
Aivars
..."Bet draudzēs šie liturģisko kustību elementi un visi specefekti rada to atmosfēru, pie kā esam pieraduši, un gaidām atkārtojamies arī nākamajā iestudējumā." ...
"Galīgi neesmu antiliturģists, un uzskatu ka tam interaktīvajam iestudējumam, ko saucam par liturģiju, ir sava svarīga vieta dievkalpojumā, tikai galīgi neredzu neko zaimojošu tajā, ka izšķiram teatralizācijas elementus. "

Šķērni metas ap dūšu, lasot šādus tekstus! Tas gan mans privāts viedoklis, kas nevēršas pret Tevi kā personu, jo Tevi pat nepazīstu, bet pret izteikto. Laikam jau vēl neesi Baznīcā pārāk dziļi iekšā, ka tā domā (ja reiz tā raksti) - ka vari tik vēsi salikt vienā plauktiņā sakrālās un laicīgās lietas un sākt analizēt Banzīcas norises pēc pasaules principiem.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.04.14 08:26:59
Šerpais Ancis
Reizēm jau pa spundi paskatos uz balto pasaulīti. Tad jau laikam nebūšu tik dziļi iekšā.
Bet ja nu Tevi tas tā apgrēcina, tad lūdzu atvainot un teikto vienkārši uztvert kā alternatīvu cilvēcisku viedokli, ar ko sevi nav jāapgrūtina.
Kristus ir augšāmcēlies!
Šerpais Ancis
# Iesūtīts: 2010.04.14 10:47:00
Aivars
Patiesi augšāmcēlies!!!
Paldies!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 34 , pavisam kopa bijuši: 5058