Svilpaste 
|
Iesūtīts:
2007.04.26 10:03:16
Kur var iegūt informāciju par plānoto reformu LELB nekustamo īpašumu pārvaldīšanā? |
|
indriķis  |
# Labojis indriķis: 2007.08.24 13:27:55
Bet uz konsultācijām iet un dokumentus paraksta. Kāpēc?
Tāpēc ka visi, izņemot Kalniņu Janku, baidās. Ne jau tikai baidās, bet ievēlētiem gadījuma rakstura vienas dienas saimniekiem nav raksturīgi iestāties par kopus mantas saglabāšanu. Vienaldzība...
Balss , i nteresanti, interesanti - kopš kura laika brīvu balsojumu sauc par totalitārismu . Bet vai tu neatceries vecos padomju laikus, kad visus lēmumus pieņema balsojot par! - gan Politbirojā, gan AP. Formāli varēja balsot pretī un Brežņeva laikos nevienu par to nenoslaktētu. Bet autoritāros apstākļos pastāv atbilstoša mentalitāte , kas mudina balsot, kā priekšniecība saka un LELB šai ziņā maz atšķiras. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2007.08.24 13:40:23
indriķis
Ja tu nespēj pamanīt to mazo atšķirību starp brīvprātīgu iestādījumu - Baznīcu un totalitāru valsti ar represīviem orgāniem, tad ar tavu loģiku ir švaki... Vai tu Brežņeva laikos vēl zem galda neskraidīji, ja tev rodas šādi salīdzinājumi?
Vai Bībelē nav rakstīts - cienīt savus vadītājus? Un uzticēties tiem? Tā kā šī nav tava priekšniecība, tad, protams, vari atturēties un nebāzt savu degunu svešas mājas ķēķī. |
indriķis |
# Iesūtīts: 2007.08.24 13:54:13
Balss , vari atturēties un nebāzt savu degunu svešas mājas ķēķī. Man tu to pasaki tā, lelbietim to pašu pateiksi citādi , jo arī tev raksturīga manis pieminētā mentalitāte. Bet neaizmirsti, ka LELB īpašumus nav sakrājusi patreizējā virsvalde, kura labprāt tagad grib piedalīties to ap-un-iz-saimniekošanā. |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.08.24 15:58:59
indriķis
Kā jau agrāk rakstīju - katrs spriež pats pēc sevis.
Tu sagaidi, ka iz-saimniekos, es sagaidu (esmu pārliecināta), ka ap -saimniekos visai Baznīcai par svētību. |
Jānis Kalniņš  |
# Iesūtīts: 2007.08.24 17:52:42
Balss
mācītājs var strādāt par 1) skolotāju - arī izmirstošajos laukos ir vēl skolas un tur vajadzīgi skolotāji; 2) sociālo darbinieku; 3) galu galā var nodarboties arī ar privāto biznesu, ko daudzi arī dara;
Un ja nu tie lauki ir tik dziļi un izmirstoši, tad ko gan mācītājs tur darīs? Un par tiem 50 tantukiem - nu tā statistika tāda ir, ka vidēji 5% no iedzīvotāju skaita ir luterāņu draudzei piederīgi. Grozies kā gribi - pakaļa kā pakaļā tā pakaļā! Un to dažu tantuku aprūpei nav vajadzīgs pilna laika mācītājs. Tā tas nav nekur pasaulē un tomēr visi kristieši tiek aprūpēti.
Un tad vēl kas - kas tad īsti tiek saprasts ar ticīgo aprūpi? tā vien liekas, ka daži to iztēlojas apmēram tā kā zelta zivtiņu kopšanu akvārijā vai ģerānijas uz palodzes. Nu nav jau tā, ka katram kristietim ir nepieciešams mācītājs 6 stundas mēnesī individuāli! |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.08.24 18:01:20
Jānis Kalniņš
1) Nevar vis, ja nav pedagoga diploma. Nav vairs vecie laiki! Tātad vēl otru izglītību 5 gadus? Lai ģimene pagaida un bērni lai pagaida tēti vēlreiz? Līdz kamēr būs jau izauguši, savu aizņemto un studējošo tēti tā arī neiepazinuši...
2) Skat. Nr.1
3) Privātais bizness (ja tā nav tik specifiska lieta kā tev), mācītājam ir visai slidena lieta... Vai nu būsi spiests rīkoties negodīgs vai tevi apsūdzēs negodīgumā vai bankrotēsi. Vai varbūt nav talanta uz biznesu? Ko tad tukšos laukos īsti var iesākt?...
Labi, var slaukt govi un vasarā lasīt ogas... kā bomzis...
4) Protams, ka lauku mācītāji brauca un braukās pa mazajām draudzītēm pie tantukiem. Un lielās draudzes to nevar sponsorēt?! |
vilks  |
# Iesūtīts: 2007.08.24 19:11:24
Man gan šķiet,ka diskusija pašlaik iet pa riņķi, ne Balss, ne Jānis Kalniņš viens otru nepārliecinās un argumentu atkārtošanu varētu arī izbeigt. Man drīzāk interesētu šāds jautājums-ja Jānis K. saka, ka mācītājam mazā draudzē nav daudz ko darīt,un Balss saka,ka ir, kādi būtu kritēriji,pēc kuriem jūs ieteiktu vērtēt mācītāja darbu un to,vai viņš neslinko, saņemdams pilnas slodzes algu un strādādams,teiksim, pāris draudzēs ar kopā 250 `dvēselēm`. |
Andis Atvars [84.237.179.170] |
# Iesūtīts: 2007.08.24 21:57:25
es sagaidu (esmu pārliecināta), ka ap -saimniekos visai Baznīcai par svētību
Balss
Ticība vienmēr ir svarīga, bet tā arī vienkārši tā nekarājās gaisā, bez pamatojuma.
No laicīgā viedokļa raugoties projekts ir nepareizi veidots, jo aprēķinos un termiņos nav ievērota piesardzība. Pat pie vislabākiem nosacījumiem gada laikā nav iespējams sakarīgi to visu pārdot (nu par sviestmaizi ne tikai 30 % var pārdot, bet tad jau aprēķinos būs kļudas).
No garīgā skatpunkta raugoties es neredzu neko, kādēļ Dievam būtu jāsvēta šis projekts. Ja redzi, tad padalies, lai arī pārējiem rastos ticība. |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.08.24 23:28:02
Andis Atvars
1)Jā, tev taisnība - gada laikā atrast labāko pielietojumu šiem NĪ, lai tie jau saāktu nest augļus, nav iespējams. Tādēļ tiek domāts par risinājumiem pārejas periodam, līdz kamēr ienāksies augļi pilnā apjomā, kurus tad varēs pilnā mēra lietot. Ir jau izveidota finansu ekspertu grupa (mūsu Baznīcas draudžu locekļi), kas izdomās tehniskos variantus, kā to veikt.
2) No garīgā viedokļa - brīnos, ka tu neredzi pamatojumu. Vai Jēzus mums mācīja krāt mantu virs zemes? Jeb lietot mamonu, lai iegūtu draugus, arī mūžībā? Vienkārši runājot - kāda nozīme laicīgai mantai, kas piederētu Baznīcai, ja tā netiktu lietota cilvēku dvēseļu glābšanai? |
Jānis Kalniņš |
# Iesūtīts: 2007.08.25 10:35:31
vilks
Man ir vienkāršs priekšlikums: Katra draudze pati vērtē sava mācītāja darbu un maksā viņam algu. Algas lielums ir tieši priporcionāls draudzes lielumam. Viena no shēmām (vienkāršota): Cik dvēselīšu draudzē, tik latiņu maciņā. Nu taču ikviens var ziedot vismaz 2 latus mēnesī - vienu mācītāja algai, otru pārējām vajadzībām. Tā mēs nonākam līdz minimālā ziedojuma lielumam 1 - 1,5% no ienākumiem. Tas ir tas lielums, kurš tiek praktizēts lielākajā daļā rietumvalstu un vienkārši aprēķini parāda, ka tas varētu darboties arī pie mums. Tādā kārtā mācītājs būs ieinteresēts pakustināt savas smadzenes un kājas un nebūs vajadzīgs nekādz kontroles mehānisms un kritēriji. Tas tā, vienkāršoti. Esmu to jau vairākkārt rakstījis arī pirms sinodes, bet finansu komisija diemžēl pat nav atbildējusi uz manu ierosinājumu. |
indriķis |
# Iesūtīts: 2007.08.25 12:17:50
Jānis Kalniņš - tavs priekšlikums ir utopija. Draudzes mācītājs ir cilvēks ar ģimeni , viņam ir nepieciešama alga noteiktā vidējā (es neteikšu iztikas minimuma līmenī, jo mācītājs nav draudzes ubags) līmenī, kas nevar būt atkarīga no draudzes locekļu skaita. Mācītājam ir pilnīgi vienalga, kas viņam maksā - draudze, prāvesta iecirknis vai konsistorija. |
vilks |
# Iesūtīts: 2007.08.25 16:43:04
Neesmu finansiste,bet arī man Jāņa Kalniņa priekšlikums šķiet kaut nedaudz nepilnīgs. Teorētiski tas pat varētu būt ok (bet līdzīga teorija parādās arī Sinodes apstiprinātā plāna pamatā), bet domāju,ka šai idejai varētu būt apgrūtināta praktiskā realizācija. Pie tam būtisks ir arī iebildums par mācītāja ģimeni. Un praktiski rēķinot,ja draudzē ir 300 cilvēki,tad mācītājs pēc nodokļu atvilkumiem varētu saņemt ne vairāk kā 200 latus,tas nozīmē,ka šai draudzei mācītājs var veltīt apmēram 1/3 sava darba laika. Draudzei ar 20 cilvēkiem- pāris stundas mēnesī. Nezinu,vai ir ok. Man drīzāk liekas,ka ne. |
Jānis Kalniņš |
# Iesūtīts: 2007.08.25 18:55:14
Protams, mans priekšlikums ir vien ideja, kas jāizstrādā un jāpilnveido.
Nepiekrītu Indriķim, ka alga nevar būt atkarīga no draudzes locekļu skaita. Tas ir diskutējams jautājums. Diemžēl arī mācītājs ir cilvēks un mums vēl nav komunisms, tālab algai ir jābūt proporcionālai darba apjomam.
Vilks.
Tātad pēc nodokļu atvilkuma mācītājam, Tavuprāt būtu jāsaņem 600 ls, strādājot pilnu slodzi. Tad atbildi man uz vienu jautājumu: Vai skolotāja darbs ir mazāk atbildīgs par mācītāja darbu? Kurš skolotājs saņem tādu algu? Skaidrs, ka skolotāju algas ir dauz par zemu, te nav ko strīdēties. Bet vai mēs esam spējīgi nodrošināt tādas algas mācītājiem? Īpašumu pārdošana tas ir tik īslaicīgs risinājums. Kas būs pēc tam? Jo ir skaidri teikts, ka draudzēm katru gadu ir jāpalielina savas iemaksas algu fondā vismaz par 5% gadā, jau 5 gadu laikā sasniedzot līmeni, kad 50% no algas sedz draudzes. Lūk tas ir tas, kas manī izraisa vislielākās šaubas - kāda garantija ir tam ,ka draudzes to būs spējīgas izdarīt, jo sevišķi mazās draudzes, kuras mums ir apmēram 2/3, un kurām nav tuvākajā nākotnē prognozējams skaitliskais pieaugums dēļ tāda objektīva apstākļa kā iedzīvotāju skaits attiecīgajā vietā?
Vēl viena lieta - jau agrāk rakstīju, ka nosacījums un obligāta prasība mācītājam būs dzīvot savu draudžu teritorijā. 1) cik no mācītājiem būs gatavi pārcelties uz laukiem pat pie pietiekama atalgojuma un 2) kur tad laukos ir tie labiekārtotie mācītāju dzīvokļi? tur atkal būs vajadzīgi resursi, lai tādus iekārtotu un kam tas ir jāfinansē? Draudzēm, no kurām jau 1/3 resursu būs paņemti? |
vilks |
# Iesūtīts: 2007.08.25 20:06:13
nu, es rēķināju ar uzviju, lai ierēķinātu visu laiku augošo inflāciju.. bet mazāk par 300 LVL uz rokas par pilnu slodzi nevar būt.
Skolotājiem, protams, nav vairāk, bet tāpēc jau mācītāji nemaz tā neraujas uz skolotāja darbu kā otro darbu, bet vairākums izvēlas biznesu, kur maksā vairāk.
attiecībā uz tām problēmām - es nezinu. Domāju, ka manai draudzei būtu jābūt spējīgai šādu algu maksāt. Bet manējā jau arī neskaitās maza. |
Juris Saivars  |
# Iesūtīts: 2007.08.25 20:25:08
Jānis Kalniņš : .. nosacījums un obligāta prasība mācītājam būs dzīvot savu draudžu teritorijā.
---------------
Hmm ... cik zināms, tad Rīgā dzīvo puse no Latvijas iedzīvotājiem.
Uz šo dvēseļu aprūpi ir tēmēti Rīgas iecirkņa draudzēs kalpojošie mācītāji ... ja nekļūdos, apm. 30 garīdznieki.
Pārējie 90+, tātad, tiek tēmēti ārpus Rīgas dzīvojošo Latvijas iedzīvotāju garīgajai aprūpei.
50=50 / 30≠90
Vai nu LELB ir mācītāju pārprodukcija, vai arī resursu sadale klibo uz visām četrām ...
|
jānis |
# Labojis jānis: 2007.08.25 23:21:02
Hmm... Ja pārprodukcija - tad samazināšana, vai situācijas pasliktināšana līdz līmenim, ka aiziet paši. Ja resursu sadale klibo - tad nepieciešama resursu optimizācija.
Ko var novērot patreiz? |
Andis Atvars [84.237.179.170] |
# Iesūtīts: 2007.08.26 00:20:54
Man jau patīk cipari, tādēļ pie esošiem pievienošu vēl kādus, lai tā bilde top skaidrāka, bet varbūt vēl neskaidrāka. Latvijā ir 2,281 milj. iedzīvotāji, no tiem 24 % ir luterāņi, Rīgā ir 25 draudzes un tajās kalpo 27 mācītāji, draudžu locekļu skaits kuri ne tikai pa augstiem svētkiem ir baznīcā 12 000. |
Juris Saivars |
# Labojis Juris Saivars: 2007.08.26 01:46:04
jānis : .. Ko var novērot patreiz?
---------------------
Labs jautājums.
Cik var spriest no Jūsu vārdabrāļa Kalniņa teiktā – tad vēl aizvien ir dzīva vecā ideja par ¾ mācītāju nometināšu uz dzīvi aiz 31. kilometra.
Evolucionisks risinājums: lai izdzīvo stiprākais ...
Latviešu tautas kolektīvās apziņas krātuvē (folklorā) ir uzglabāta liecība par līdzīgi eksperimentu - kā čigāns zirgu no ēšanas mēģināja atradināt ... mēģinājums būtu izdevies, ja vien tas lops nebūtu nosprādzis ... mācītāji nesprāgst, mācītāji sadeg – lēnāk un ne tik uzkrītoši.
=============
Andis Atvars [84.237.179.170] : .. draudžu locekļu skaits kuri ne tikai pa augstiem svētkiem ir baznīcā 12 000.
---------------------
Tie 12 tūkstoši būtu pa visu Latviju? Humppp ... lai vai kā – 24% no 2,281 miljoniem būtu 547+ tūkstoši. Kur lai tos trūkstošos 535 tūkstošus atrod – droši teikt neņemos ... bet meklēt viņus būtu prātīgāk Purvciemā un Pļavniekos ...
Aizpagājušā gadsimta beigās Latvijas luterāņu baznīca jau nogulēja procesu, ko vēlāk apzīmēja kā „urbanizāciju”. Un bija pat nepatīkami pārsteigta, kad lauku draudzēs iesvētītie jaunieši, pārceļoties uz Rīgu un tur pienācīgu garīgu aprūpi neratrodot, pamazām pārvērtās kvēlos sociālrevolucionāros, kuri pēc tam atgriezās savās dzimtajās baznīcās lai tās grautu un dedzinātu ...
Varbūt būtu vērts mācīties no simts gadus vecām kļūdām?
|
Andis Atvars [84.237.179.170] |
# Iesūtīts: 2007.08.26 11:12:46
Juris Saivars
Nē tie 12000 ir Rīgā un kā jau rakstīju, ciparus var vērtēt ļoti plaši, ja tos aplūko virspusēji. Rīga neatrodas 1/2 visi Latvijas luterāņi. Tas 24 % jau laikam arī ir rēķināts pēc Ziemsvētku dievkalpojumu apmeklējušo skaita, bet tāds cipars figurē uzziņās par Latviju. 5 % jau būtu ļoti labs rezultāts. Lielais jautājums kādēļ tās proporcijas dažādos apgabalos ir tik dažādas? |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2007.08.26 12:29:50
Jānis Kalniņš , draudzes mācītāja kalpošana nav gabaldarbs, kur lunkans ceremonijmeistars visos iespējamos veidos papildina klubiņa biedru skaitu un biedru naudu summu. Ir vispārzināms, ka to nav grūti izdarīt, ja mācītājs krista, iesvēta un laulā visus interesentus (un pieraksta draudzē) ,bez cerībām viņus jebkad atkal ieraudzīt. Un ja nauda ir, kāpēc to nevirzīt kalpotāju algām, jo visādiem niekiem to parasti atvēl ar dāsnu roku.. Gudrāks mācītājs savā draudzē īpašumus var sakārtot, lai tie nestu peļņu draudzei un arī viņa algai, negaidot, kad to izdarīs centralizēti.
Mums nav arī sociālisms, kad katram maksā pēc padarītā darba.  Citādi būs jāievieš visādi koeficienti dažādiem reģioniem vai draudzēm ar dažādu izcelšanos un vēsturi, kas bieži tieši un netieši ietekmē draudzes locekļu skaitu. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
