S.R... 
|
Iesūtīts:
2009.01.06 12:27:05
Šķiet, kristieši būs vienisprātis - tas ir tikums, tas ir Sv. Gara auglis u.tt. |
|
vasara  |
# Labojis vasara: 2009.01.06 17:23:26
S.R..., bet ne velti mums ir doti zināmi vārdi - esiet gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži. Visas Dieva dotās gudrības saliekot kopā, kaut kā jau galā var tikt, tai pat laikā paliekot pazemīgiem. Diemžēl tāda pazemība bija tikai Vienam šai pasaulītē...
Mums nav jākļūst par mazohistiem, taču kāda reize, kad pagriežam otru vaigu, var nākt mums pašiem par svētību. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2009.01.07 00:37:56
Olita
Bet varbūt tas ir tas dzelonis miesā, kas ārstē mūsu lepnību? Rūgtas zāles - salda veselība? |
vilks  |
# Iesūtīts: 2009.01.07 10:56:40
Pilnīgi piekrītu Grēciniecei, ka patiesa pazemība un gudrība to atšķirt no vardarbības upura lomas (kuru savukārt min S.R.../Esere un par ko viņai arī ir taisnība), visticamākais, nāk ar ilgiem ticības dzīves gadiem. Tiesa, tiem, kuri nav tendēti būt par vardarbības upuriem, tas, iespējams, ir vieglāk.
Kā man pašlaik izskatās šī atšķirība - pazemība nozīmē, ka es apzinos, cik vērtīga esmu Dieva acis, cik daudz spēka un citas dāvanas Viņš man dod - un tādēļ, ka Viņš ir visstiprākais, arī es esmu stipra. Stiprais var atļauties neatbildēt uz pāridarījumu ar pāridarījumu (gluži kā mēs taču nesitam pretī zīdainim, kurš mums mēģina sist ar dūrīti). Tikai svarīgi ir neieslīgt lepnībā un atcerēties, ka spēks neatbildēt uz pāridarījumiem (un arī viss cits spēks) nāk tikai un vienīgi no Dieva, nevis no manis. Tā ka lepnībai tur nav nekāda pamata. Vēl viena motivācija var būt arī savas necienības apzināšanās - kad man dara pāri, es apzinos, ka ar saviem grēkiem es būtu pelnījusi daudzkārt vairāk, tomēr Dievs man piedod. Tātad, ja Viņš man ir piedevis tik ļoti daudz ko vairāk, arī es varu piedot tiem, kas dara man pāri.
Savukārt upura lomu vardarbības situācijā raksturo vainas apziņa, nedrošības un bezcerības sajūta, bailes.
Ir taču atšķirība, ne?
Viss manis sacītais gan nenozīmē, ka es spēju arī pazemīgi dzīvot.. parasti nemāku un vairumā gadījumu tomēr izvairos no situācijām, kurās man varētu nodarīt pāri, jo baidos, ka nespēšu tās panest.
|
Balss |
# Labojis Balss: 2009.01.07 10:57:14
raksta, ka ticība uzpotēta prātam, cerība - jūtām, bet mīlestība - gribai.
Tas man laikam par augstu... ar gribu var izraisīt mīlestību? Ja, tad to - mātes Terēzes. Ne taureņus vēderā...
Paldies vilkam par labo skaidrojumu! |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.01.07 10:58:28
Vēl es reiz sastapu ko šādu:
PAZEMĪBAS LITĀNIJA
Kungs, apžēlojies,
Kristu, apžēlojies,
Kungs apžēlojies.
Jēzu, klausi mūs!
Jēzu, uzklausi mūs!
Dievs Tēvs no debesīm,
Apžēlojies par mums
Dievs Dēls, pasaules Pestītājs,
Dievs Svētais Gars,
Svētā Trīsvienība, viens vienīgs Dievs,
Jēzu, lēnprātīgs un pazemīgu sirdi,
Veido mūsu sirdis pēc Savas sirds.
No vēlēšanās, ka mani novērtē,
Atpestī mani, Jēzu
No vēlēšanās, ka mani mīl,
No vēlēšanās, ka mani slavē,
No vēlēšanās, ka mani godā,
No vēlēšanās, ka mani uzslavē,
No vēlēšanās, ka man dod priekšroku,
No vēlēšanās, ka man prasa padomu,
No vēlēšanās, ka mani min citiem par piemēru,
No vēlēšanās, ka mani ievēro,
No bailēm, ka mani pazemos,
Atpestī mani,Jēzu
No bailēm, ka mani nicinās,
No bailēm, ka man pārmetīs,
No bailēm, ka mani apmelos,
No bailēm, ka mani aizmirsīs,
No bailēm, ka man darīs pāri,
No bailēm, ka mani izsmies,
No bailēm, ka mani turēs aizdomās,
Lai citus mīlētu vairāk par mani,
Jēzu, dod man žēlastību tā vēlēties.
Lai citus vērtētu augstāk par mani,
Lai pasaules acīs citi pieaugtu,
bet es ietu mazumā,
Lai cits tiek izraudzīts,
bet es atstāts novārtā,
Lai citi tiek slavēti,
bet es atstāts neievērots,
Lai citiem tiek dota priekšroka visā,
Lai citi kļūst svētāki par mani,
bet es kļūstu tik svēts, cik man pienākas,
Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus,
saudzi mūs, Kungs!
Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus,
Uzklausi mūs, Kungs!
Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus,
apžēlojies par mums! |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.01.07 11:06:31
Tāpēc es izbrīnijos par to tekstu - Ar gribasspēku kļut pazemīgi mēs laikam nevaram.
Bet redzi, tu dari lietas, ko daudzi kristieši nedara un nevar sevi piespiest... Arī spēja gribēt un pārvarēt negribēšanu nāk no Dieva, viņš dāvā šo labo gribu, un protams, viņš to DĀVINA, tāpēc arī NAV nepareizi teikt, ka ES gribu... Taču tu to vari gribēt tikai tāpēc, ka pirms tevis to ir gribējis Dievs un tevi darījis spējīgu kalpot Jaunajai Derībai, jo ja tu spēj ko labu domāt, tad arī tas ir no Dieva dāvāts, bet viņš savā neizmērojamā žēlastībā savējo dara par mūsējo, un tieši kristietis manuprāt ir tas, kas leģitīmi var teikt ES gribu labu un pat nekļūdīties, jo Dievs ir devis... Bet nekad nedrīxt aizmirst, ka gan tava spēja darīt labu, gan augļi faktiski ir Dieva dāvana, ko Dievs mums ļauj lietot un uzdāvina mums kā saviem mīļajiem bērniem...
Svēttapšana arī ir Dieva Darbs!
Man patika mana mācītāja teiktais - Tagad, kad esam darīti brīvi no grēka, mums ir iespēja ar to cīnīties un uzvarēt... un tāpēc, ja kāds cilvēks līdz mūža beigām vismaz vienu bausli iemācīsies izpildīt, tāds būs sasniedzis daudz! Jo mums nu ir dots un uzdāvināts Kristus, ka varam no šīs kaujas ar grēku iziet kā uzvarētāji! |
S.R... |
# Iesūtīts: 2009.01.07 12:26:02
vilks
skaisti. lūdzos un pievienojos.
|
vilks |
# Iesūtīts: 2009.01.07 12:32:55
Dona Eriksone
Jā, es nevaru sacīt, ka spētu to visu patiesi lūgt.. bet man šķita, ka tā iederas diskusijā.
Bet vispār es domāju, ka ir iespējams lūgt šo litāniju arī no sirds, ja ir stipra apziņa par Dieva mīlestību un Dieva mīlestība un attiecības ar Dievu pilnīgi ir dzīves centrā. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.01.07 12:36:44
Olita, šī patiesā pazemība viegli pārbaudāma... konfrontējot tādu "pazemīgo" ar Kristu! |
Grēciniece  |
# Labojis Grēciniece: 2009.01.07 12:45:35
Pazemības litānijas saturs (manā rīcībā ir ar nelielām, nebūtiskām atšķirībām) ir patiess izaicinājums kļūt par ģeķi ne tikai pasaules, bet arī kristiešu vidē, vismaz es tajā vienmēr esmu redzējusi lielu izaicinājumu sev un savai ticībai. Nu, tā ir iešana līdz galam Kristus dēļ!  Cik tālu esmu gatavs iet? Cik tālu ir manu godkāri un lepnību ierobežojošās robežas? Lai kur tās nebūtu nospraustas, varam būt droši, ka mūsu "Es" agri vai vēlu sāks pret tām sisties un protestēt pret liktajiem rāmjiem.
Lūgt šo litāniju ar patiesu sirds ilgošanos, lai tā kļūtu par sirds būtību, manuprāt, ir liela uzdrīkstēšanās un sava veida "risks", lēciens sev praksē nepiedzīvotajā un nezināmajā, kaut tai pat laikā teorētiski tik labi zināmajā - Kristus pazemības piemērā. Vismaz sev to godīgi atzīstu. Хочетсья, да колетсья! |
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2009.01.07 15:14:33
Ctulhu
Te domāts, lai necenstos izcelties citu vidū, necenstos ar tiem konkurēt, sacensties, utml.
Turklāt, te ir "pasaules acīs ietu mazumā", tas ir - pasaulīgajās lietās, ne tik svarīgajās.
Savukārt, garīgajās lietās parasti tie, kas ko lielāku sasnieguši, nemēdz sevi izcelt uz citu fona, jo apzinās, cik viņi paši vēl nepilnīgi. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.01.07 15:24:41
Ctulhu
normaaliem intelektuaali neatkariigiem cilvjiem parasti ir po... , ko citi par vinjiem domaa
It kā jau ir po. Taču - to pašu citu cilvēku dēļ, tas intelektuāli neatkarīgais var uzvesties tā vai savādāk. Citu cilvēku bezmaz audzināšanas un attīstības dēļ.
|
izlog. Esere [95.68.38.34] |
# Iesūtīts: 2009.01.07 15:29:18
Ctulhu
tad jau drošvien RKB būtu jāierosina to pārdēvēt. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.01.07 15:35:08
Ctulhu
Nu re, kā atkal nesaprašanās terminoloģijā, par pazemībām un lepnībām! :-) |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.01.07 15:44:27
Ctulhu
Diez, kādi tad ir iespējamie tulkojumi no ebreju valodas?
Ka nesanāk kā tai anekdotē, kur kāds rakņājas pa seniem mūku arhīviem, un pēkšņi iesaucas: "Ak, Dievs! Te tak bij rakstīts .. celebrate !" |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.01.07 16:27:56
Nav saprotams, kaadeelj lei es veeleetos neattiistiities, bet iet mazumaa? Kaads citiem no taa labums, ja es eju mazumaa?
Vai neesi dzirdējis gudro vīru teicienu... Jo vairāk mēs uzzinām par Visumu jo mazāk mēs par to zinām...
Tas ir "iet mazumā" attiecībā pret savu ego un apjēgt īstenību, cik tomēr mēs maz zinām un saprotam salīdzinot ar izzināmo un izprotamo vispār! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.01.07 16:31:55
``esi kaa dievs`
Starp citu tā ir Kristus prasība saviem mācekļiem - Esiet pilnīgi, kā jūsu Tēvs ir pilnīgs!
Bet saproti... lai tu aizstūrētu uz kādu skaistu pilsētu, tev vispirms ir jāsaprot KUR objektīvi tu atrodies uz kartes, nevis iedomāties, ka tu esi vot šeit, jo smuks nosaukums kartē un reku pat krustojums tāds pats kā man deguna galā!
Nē pazemība pirmkārt pieprasa, lai tu saprastu savu objektīvo stāvokli vispasaules informatīvajā lietā!
Un zini... manuprāt vesels mūžs ir par mazu, lai saprastu to, cik ļoti maz mēs saprotam un cik tomēr neko nejēdzam no dzīves...
Paradoxāli, bet gudrs ir tas, kurš savu gudrību izmanto lai saprastu cik tad dumš viņš īsti ir. Tāpat kā īsts zinātnieks nevis cenšās savu teoriju apstiprināt, bet ar experimentiem mēģina to apgāzt... Un ja neizdodas, tikai tad saka kolēģim - zin man liekas, ka teorija stāv!
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.01.07 16:39:11
Ctulhu, patiesi lai pa riktīgam "izgaršotu" Rakstus, tie būtu jālasa oriģinālā, pietam ar labu izpratni par kontextu arī vēsturisko!
Ja tev kristietība kļūs pieņemamāka šo "kungs" "vergs" "kalps" aizstājot ar "draugs" "biedrs` "sadarbības partneris" "skolotājs" "informācijas provaideris" tad dari to un būtiski nekļūdīsies... Ja tevi baida Dievs tāpēc, ka viņš sevi par Kungu zīmē un kristieši viņu kā tādu pieņem, tad esi drošs... Kristus nāk kā draugs, kā padoma devējs, kā skolotājs un viņš vienmēr ieklausīsies tevī... un godīgi mēģinās tev parādīt tavu argumentu kļūdas, ja tādas būs un par to nesitīs... un otrādi, izdalīs pīrādziņus, ja tu ar saviem vārdiem kaut vai, bet pateiksi un sapratīsi ko būtisku un labu!
Ctulhu "Kungs" nav šķērslis lai Kristu pieņemtu... Pats Kristus īstenībā nāk kā tāds, kas palīdz un kalpo! Kalps jau nav sliktā nozīmē - kalps var izrādīties kaut kas labāks par tevi!
Teixim... daudziem imperatoriem bij viņu draugi, kalpi - teixim uzticamais kalps, ģenerālis Vasja Pupkins... Viņš it kā ir kalps, bet faktiski ir daudz meistarīgāks karotājs par savu Kungu!
Var arī palīdzēt savādāk... Kalps un Kungs ir kā hierarhiskas sistēmas termini, lai radītu tādu efektīvu sistēmu, kur notiek efektīva "chain of command" organizācija, kad tiek organizētas sistēmas!
Taču neiebildīsi, ka Datorā ir viens komandējošs procesors, kas visus vada... Taču BŪTĪBĀ šis procesors ir gan kā kalps, jo viņa veselība nodrošina visas sistēmas darbību un no tā atkarīgas, gan kungs, jo procesors saka kas kuram ir jādara, lai KOPĒJĀ lieta bīdītos uz priekšu!
Tu tač pats atzīsti Scientismu, lai mēs aizlidotu uz Marsu un to kolonizētu, vajag gan tos kas dara, gan tos kas plāno, gan tos kas lasa plānu un strādniekiem saka kur kas jādara... Šeit taču lietot terminus, "Kungs" "Kalps" ir funkcionāla daba!
Ja visi būs "draugi" tad uzrakstīt Kosmosa Kolonizācijas plānu būs grūti! Pietam viens otru neizslēdz... kalps var būt draugs un draugs var būt kalps un kungs! |
Nepazemīgā [213.175.80.116] |
# Iesūtīts: 2009.01.07 17:05:56
Bija disputs par pazemību.
Un tad atnāca Ctulhu un Mulders... |
incognito  |
# Labojis incognito: 2010.02.07 22:03:29
Gandrīz uzsāku jaunu diskusiju, bet par laimi atradu, ka šī tēma jau skarta.
Viena no lietām, kas nekristiešiem kristietībā parasti īsti nav izprotama, ir pazemības kults. "Pazemojies Dieva priekšā, draugs, tad pacels tevi Viņš,"- savulaik dziedāja kristīgā grupa Maranata (citēts pēc atmiņas). Ir sacīts, ka Dievam patīk satriekta sirds.
Nekristiešiem bieži liekas, ka tā ir kaut kāda austrumu despotijas forma, kaut kas līdzīgs kā cilvēki pazemojās pie Staļina, cerēdami viņam izpatikt.
Rodas iespaids, ka kristiešuprāt Dievs vēlas, lai cilvēki izjūt sevi par pilnīgiem mēsliem, sevišķi tāds uzskats liekas raksturīgs luteriskajai tradīcijai, kas mīl citēt Pāvila vārdus " ...jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības". Turklāt vēl cilvēki kristiešuprāt ir pilnīgi ļauni, bez kaut vismazākā labuma, garīgi miroņi.
Man tāds uzskats liekas neadekvāts. Vai tad patiesībā nav tā, ka cilvēkā ir gan labais, gan ļaunais?
Salīdzinājumam latviešu teika par cilvēka radīšanu, kas vēsta, ka Dieviņš radīja pusi cilvēka, vienu aci, vienu roku un tā tālāk un tad likās atpūsties un pa to laiku piesteidzās Velns un pielika otru pusi - man šķiet ir pareizāks realitātes atveidojums. |
:: Pievienot komentāru
|
