Zaurs 
|
Iesūtīts:
2007.10.17 19:23:57
Diskusijā par nicinošajiem apzīmējumiem pavīdēja doma par dažādām disciplīnas metodēm bērnu audzināšanā. |
|
pauliņa [81.198.138.110] |
# Iesūtīts: 2007.10.28 13:13:19
haaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa |
Zaurs |
# Iesūtīts: 2007.10.29 14:59:58
Ctulhu
Zauram redz, jautājumu uzdodot bija tāds funktieris - kāpēc tos, kas nesaprot, par ko, drīkst pērt, bet tos, kas saprot - nē, jo tā pārkāpj cilvēktiesības?
Manuprāt, vajadzētu būt otrādi - kad cilvēks apzinās nodarījumu un gatavs saņemt sodu par to, tad viņu arī ir jēga sodīt. (es jau iedomājos ļaužu vaibstus, šo lasot)
Tas varētu būt tā - pastāv konkrēti noteikumi, kuŗu pārkāpšana beidzas ar konkrētām darbībām. Bez naida un dusmām, bez ļauna prāta turēšanas.
Jo ķermenim ir atmiņa, kas darbojas stiprāk par prātu. |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2007.10.29 15:08:53
Ctulhu
Piekrītu.
Sodam ir jēga, ja tas:
- attur no tālākiem nepareizajiem darbiem
- attur citus no nepareiziem darbiem
- kā samaksa par nodarīto kaitējumu - naudā, atstrādāt, utml.
Ja cilvēks ir sapratis, ka darīja nepareizi, un vairāk no brīva prāta tā nedarīs, tad sodu var atlaist. Salabot izdarīto gan vajag. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.10.29 15:09:53
KarotesNav, būs vēl vismaz viesn iemesls
- Parāda, kurš ir boss! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.10.29 15:10:56
Mulders
Tas ir zem "attur no nepareiziem darbiem". Hierarhijas necienīšana un darbošanās tai pretī ir nepareizs darbs. Protams, ja pati hierarhija ir pareiza. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.10.29 15:13:42
KarotesNav, skaic...
Problēma viena... Tu nevari noteikt, vai cilvēks kaut ko nedara no brīva prāta, vai tamdēļ lai sodu neatrautos. Tb vai nedarīšanas cēlonis ir tiešām izmaiņas cilvēkā, vai bailes no soda!
Tas ir ārējās bauslības un likuma vājā vieta, tas nemaina cilvēka būtību, iemāca gan sadzīvot sistēmā!
Taču, ja sistēma sabrūk (Katrīna) tad tā sabojātā grēka daba izlien atkal laukā, jo tiek noņemti ārējie soda draudi! |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.10.29 15:14:42
Būtībā, paša likuma esamība nozīmē, ka cilvēks ir samaitāts. Jo ja neviens cilvēks nekad nezagtu, tad arī likums par zagšanu nebūtu jāraksta. Tādējādi, likuma kodexa izmērs parāda cilvēka samaitātības izmērus (alegorija, nepiesienieties) |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.10.29 16:58:50
Ctulhu, nū tu atkal blēņas ruā. Likums ta var būt kaut vai perfekts tev iešūts, tak jautājums, vai tu to izpildi un pildi vienmēr?
Man jau ir stipras aizdomas, ka krimināllikums nav balstīts tava dzīvesstāsta analīzē.
Tieši tamdēļ, ka tev kaut cik likums iešūtais funkcionē, tu pat nezini Krimināllikumu un tomēr cietumā nesēdi.
Likums rakstīts grēciniekiem!
Vēl jau ir likuma kompetence.
Krimināllikums neparedz sodu par to, ko nevar konstatēt, piemēram, ja tu domā dziļi sirdī ka žīdi ir jālikvidē, tomēr ārēji to neizrādi, neviens tev nevarēs antisemītismu piesiet.
Taču Dieva likums ir dziļāks un arī tiesa būs dziļāka, pēc sirds dziļumiem. Vai šādu tiesu turēsi? Vai vienmēr mūžā esi rīkojies saskaņā ar labo un nekad apzināti neesi pārkāpis likumu, kaut vai niecīgi? |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.10.29 17:20:32
Mulders
Tu nevari noteikt, vai cilvēks kaut ko nedara no brīva prāta, vai tamdēļ lai sodu neatrautos.
Melu detektori u.c. tamlīdzīgas metodes, ļaus noteikt, vai cilvēks patiesi nožēlo vai arī izliekās.
|
Zaurs |
# Iesūtīts: 2007.10.29 18:00:14
Mulder, Ctulhu
A kā ir ar to ko sauc par ķermeņa atmiņu? Varbūt ultimate miesassoda mērķis ir ierakstīt ķermeņa atmiņā, ka nevajag k.ko konkrētu darīt, jo tad tas beigsies ar ko tādu? |
Sheksna  |
# Iesūtīts: 2007.10.31 09:28:41
Varbūt ultimate miesassoda mērķis ir ierakstīt ķermeņa atmiņā, ka nevajag k.ko konkrētu darīt, jo tad tas beigsies ar ko tādu?
Tikpat labi tas var izstrādāt refleksu, ka šāda prakse ir ok un tā ir jāpārņem arī turpmākajā dzīvē. Respektīvi, ar miesassodiem intensīvi audzināts subjekts izaudzis pats vairāk lietos pātagu nekā prjaņiku attiecībā uz saviem padotajiem/audzināmajiem. |
Zaurs |
# Iesūtīts: 2007.10.31 11:25:56
Sheksna, man te Universitātē strādājot, ne rezi vien doma par pātagas ieviešanu ir ienākusi prātā, vērojot kā studentes tā vietā, lai pildītu mājasdarbus, lako nagus un pūderē degunus. Žēl, ka pastāv ētika un humānisms. (tā bija ironija) |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.10.31 11:29:15
>Melu detektori u.c. tamlīdzīgas metodes, ļaus noteikt, vai cilvēks patiesi
>nožēlo vai arī izliekās.
Naivā vientiesība! 
|
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.10.31 11:29:43
Zaurs, tas ir tas pac pavlova suņu efekts. To pašu var panākt nesitot!
Šeit anekdote!
- Man tas kaķis jau pieriebies. Viņš uz paklāja dirš, un es viņu par to situ. Bet man šķiet, ka viņš domā, ka es viņu situ par to, ka viņš par maz dirš. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2007.10.31 11:41:20
ar miesassodiem intensīvi audzināts subjekts izaudzis pats vairāk lietos pātagu nekā prjaņiku
Šeksnam, diemžēl taisnība. Šī ķēde bieži turpinās. Bet turpinās arī saprātīga izņēmuma gadījuma miesas soda pielietošanas prakse. Un turpinās arī superliberālisma audzināšanas prakse, kad bērns vecākiem taisa uz galvas un nesaprot, kur viņa dzīvē ir vaina, kurp iet, kā uzvesties, jo viss ir vienā biezpiutrā bez rāmjiem un robežām. |
Zaurs |
# Iesūtīts: 2007.11.13 19:15:14
/me second Balss
robežām jābūt - un darbu sekām arī. +vēl miesassods zināmā mērā dzēš vainas apziņu. Un lai īsteni kristīgie nebrēc par to, ka to dara tikai Kristus. Cilvēks ir viens vesels - prāts, dvēsele, ķermenis. Kas notiek ar vienu, tiek notikts ar pārējo.
Bet miesassodam nevajadzētu notikt bes iepriekšējas vienošanās un zināšanas par to, kas būs un kā būs. Kamēr cilvēks naizaug līdz mīlestības atziņai, viņu vada bailes. |
Balss |
# Iesūtīts: 2007.11.13 20:47:33
Nesen ar maniem nu jau pieaugušajiem bērniem nejauši pie galda iznāca saruna par miesassodiem. Tas dēls, kurš atceras, ka saņēmis tikai vienu pērienu, teica, ka viņam laikam būtu derējis dabūt pērienu drusku biežāk... Kā jums tas patīk?
Viņa klases biedri kāda radio raidījuma sakarā uz manu (absolūti neitrāli izteikto jautājumu, jo gribēju dzirdēt viņu domas), vai viņi bērnībā ir dabūjuši pērienus un ko par to domā, smejoties atbildēja, ka esot tos dabūjuši pilnīgi pelnīti. |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2007.11.13 23:26:25
Nesen ar maniem nu jau pieaugušajiem bērniem nejauši pie galda iznāca saruna par miesassodiem. Tas dēls, kurš atceras, ka saņēmis tikai vienu pērienu, teica, ka viņam laikam būtu derējis dabūt pērienu drusku biežāk... Kā jums tas patīk?
Pirmajā tuvinājumā, jeb paviršā acu uzmetienā, cilvēks patiešām varētu tā domāt. Bet te atkal ir jautājums par to, vai pēriens nebūtu bijis vis cīņa ar sekām? Respektīvi - kad VECĀKI (jo šajā gadījumā tiešām viņi) nav spējuši izvest profilaksi ar vārdiem vien, viņi ir ķērušies pie nebūt ne optimāla risinājuma.
Īsāk sakot - ja nākas pērt bērnu, kurš jau ir gana apzinīgā vecumā, vai tas gadienā nenorāda uz šādiem tādiem robiem/ļapiem audzināšanā? |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.11.14 09:36:09
Balss
...kad bērns vecākiem taisa uz galvas un nesaprot, kur viņa dzīvē ir vaina, kurp iet, kā uzvesties, ...
bet tāpēc jau nav jāsit. Var sodīt visādi citādi - atņemt tv, datoru, nelaist pie draugiem, likt vairāk strādāt, utt. Likt salabot, ko salauzis, vai vismaz palīdzēt vecākiem labošanā. Galu galā, pat ilgas, apnicīgas morāles lasīšana ir nepatīkama.
Ideālā, protams, ir pārrunas, pēc kurām bērns apzinās, ka ir darījis nepareizi. |
Zaurs |
# Iesūtīts: 2007.11.14 10:02:58
KarotesNav,
zaurs domā, ka šādā veidā tie drīzāk veicināts resentment (īgnuma pilns naids) nekā apziņa, ka kāds sodīts pelnīti. Un ļaunums tikai vairojas. |
:: Pievienot komentāru
|
