Svilpaste 
|
Iesūtīts:
2009.11.17 22:51:34
"Ar 39 mācītāju balsīm par, 32 pret un 11 mācītājiem, kas atturējās, mācītāju konference nolēma precizēt Satversmes regulējumu par garīdznieku ordināciju, iekļaujot tajā kā vienu no pazīmēm arī ordinējamās personas dzimumu..." Ja rakstā nav skaitliskas kļūdas, tad par Satversmes precizējumu nobalsoja mazākums, jo "atturas" balsis skaita pie "pret" balsīm. |
|
engelits [95.68.20.242] |
# Iesūtīts: 2009.11.24 10:31:33
Palasiet atklasmes gramatu tur tak rakstits par pedejo laiku zimem, tad ko brinamies tas tacu visapkart notiek, antikrists tacu celsies no musu(kristiesu ) vidus. Tapat ka Satans bija engelis. |
engelits [95.68.20.242] |
# Iesūtīts: 2009.11.24 10:32:42
Mums jabut gudriem Gara, lai atskirtu, kas ir tas ko mes gribam dzirdet un kas ir tas ko Dievs velas. |
indriķis  |
# Labojis indriķis: 2009.11.27 15:18:47
Voldemārs , Sieviešu ordinācijas pamatojums gan ir oftopiks, bet bez tā jau laikam nevar. [mani tik liek smaidīt Merlina teksts: "Tādēļ, ja Rakstos ir noraidīta sieviešu kalpošana bīskapa vai prezbitera amatā", it kā Raksti atļautu sieviešu kārtas t.s. "evaņģēlistu" kalpošanu.
Neviens baznīcas kanonu princips jau nav aizliedzis ieviest tādas kalpošanas kā kapelānes, diakonises vai evaņģēlistes, paturot prātā, ka no to kalpošanas apraksta a priori izslēdzama kalpošana dievkalpojumā - altārī un kancelē.
Bet visur citur kalpojot ar lūgšanu un liecību, slimos apmeklējot, svētdienas skolā, diakonijā u.c. kāpēc lai nebūtu zināma baznīcas sertifikācija šādai svētīgai un noderīgai māsu kalpošanai.
No otras puse, šāda nosaukuma - evaņģēlistes lietošanu jau var baznīcā izbeigt situācijā, kad tiek uzskatīts, ka pēc šādas sertifikācijas vairs nav nepieciešamība vai ka šāds amata nosaukums rada pārpratumus un sajukumu. |
Aivars Lapšāns  |
# Iesūtīts: 2009.11.28 02:34:21
indriķis
Kas ir kancele? - vieta , kur uzlikt lasāmo materiālu.
Kas ir altāris ? - augšistaba, kur sanāk dievmīļi. Ja sieva nedrīkst izmantot galdu , kur uzlikt grāmatu , tad , varbūt , kā jau latviešu sievietei piederas, lai tur Bībeli rokās , kamēr runā svētrunu.
Un altāris ( Jaunajā derībā nav altāris upurēšanas vieta) , bet vieta , kur pasniedz svēto vakarēdienu, kur sapulcējas draudze ir pieejams visiem. Kā sievai , tā vīram.
Tava dogmatika ir formulējama kā vecās derības rituālu pārtransformēšana Jaunajā derībā.
Labi zinām , ka pēdējais upuris bija Jēzus. Tāpēc vakarēdienu var arī nest pie katra pa baznīcu. Nekas traks nenotiks. |
Voldemārs  |
# Iesūtīts: 2009.11.28 10:12:57
indriķi!
Vajag nošķirt, vai mēs runājam par tradīciju, vai par Rakstiem. Kurā pusē Tu esi? Tas nav jautājums Tev, bet katram un ikvienam pašam.
Raksti runā par publisku kalpošanas amatu.
Vai mums jau ir pa rokai gatava atbilde 21.gs.?
Es gan piederu pie tiem, kas apšauba evaņģēlista kalpošanu kā privātu. Tātad, ordinējot sievieti šajā amatā LELB manuprāt, rīkojas diezgan liekulīgi, jo it kā jau sieviešu ordinācija mācītāja (publiskās kalpošanas?) amatā tiek noraidīta. Tai pašā laikā sievietes tiek ordinētas publiskās kalpošanas (evaņģēlista) amatā... |
indriķis |
# Iesūtīts: 2009.11.28 13:54:42
Voldemār , ja ar šo amatu - evaņģēliste saprot publiskas kalpošanas amatu - kalpošanu ar Vārdu un Altāra Sakramenta izdalīšanu, tad esmu viennozīmīgi pret, kā neatbilstošu Sv.R. un LTA.
Tāpēc , varbūt Sinode var precizēt, kas ar to domāts. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2009.11.28 14:06:52
indriķi!
sieviešu kalpošana publiskā amatā ir jautājums par Rakstu izpratni, vienalga, vai to definē vienā, vai citā terminā. Protams, ja vien tā ir luteriska baznīca, kuras mācības un prakses pamats IR Raksti 
Sinode nevar precizēt neko vairāk kā Rakstu mācība. Tiesa, tā var, vai nu uzstāt uz palikšanas pie Rakstiem, vai arī novirzīties no tiem. Ja Sinode pieņems lēmumu par sieviešu kalpošanas neatbalstīšanu, bet evaņģēlistes turpinās kalpot publiskā kalpošanas amatā, tad tā būs diezgan īpatna situācija. Protams, ja Rakstu mācība tiek ņemta par pamatu. |
Raimonds  |
# Labojis Raimonds: 2009.11.28 15:26:32
indriķisVoldemārs
Skolotājas amats līdzīgi kā evaņģēlistes amats, vai tad nav publiskas kalpošanas amats? Jau sākot ar Svētdienas skolu, sākumskolas mazajām klasītēm... utt, tas nav publiskas kalpošanas amats? Kristīgas skolas direktore nav publisks kalpošanas amats? Jā, varbūt viņas to dara uz savu galvu kā kristietes un tam nav nekāds sakars ar Evaņģēliju, jo skolas nepieder Baznīcai. Bet, ja Baznīca savām Lutera Akadēmijā sagatavotām skolotājām izsniedz sertifikātu tad tas jūsuprāt nav saskaņā ar Sv.R un LTA? Labi tas nav Baznīcā un kancelē, bet ka tas notiek publiski. Un kas tad ir publiski? Līdzīgi, ko tad nozīmē uzsaukt saderinātos, - publiski izziņot visai tautai. Tātad pēc jūsu loģikas sanāk, ka sieviete var mācīt var vadīt, ja tik tas nenotiek Baznīcā. Vai tad viss, ko sievietes dara Baznīcā ir tik nenopietni, kā jūs mēģinat pasniegt? 
Varbūt tas viss ir daudz plašāk skatāms, t.sk.domājot par lielāku savstarpēju uzticēšanos.
|
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2009.11.28 20:20:42
Raimond!
Tu sāc pietuvoties jautājuma komplicitātei Tās visas ir lietas, kas būtu jāliek Dieva priekšā lūgšanā un jālasa Raksti, ko Dievs par to mums grib sacīt
Protams, daudz vieglāk ir pieķerties kādai tradīcijai, vai arī meklēt pēc mūsdienu cilvēkam patīkšanas  |
indriķis |
# Iesūtīts: 2009.11.28 22:21:21
Voldemār - tādā gadījumā paskaidro - ko tu saproti ar publisko kalpošanas amatu?
Es no Rakstiem un LTA to redzu kā bīskapa, prezbitera, mācītāja svēto kalpošanas amatu draudzē ar Vārdu un Sakramentiem un kā tādu uzticamu vīriem.
Savukārt, mācīt bērnus kristīgā mācībā svētdienas un parastajās skolās kā skolotājai, rūpēties par slimniekiem kā kapelānei vai par grūtdieņiem kā diakonisei, manuprāt, saskaņā ar Rakstiem ir OK.
|
mācis [213.226.141.77] |
# Iesūtīts: 2009.11.28 22:25:28
ordinācijas komisijā, kur lemj par mācītāju amata kandidātiem, viennozīmīgi jābūt tikai vīriešiem, jo ne sievietei draudzēs atvēlēts lemt par vīriešiem pēc Rakstiem
|
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2009.11.28 23:22:42
indriķis
Savukārt, mācīt bērnus kristīgā mācībā svētdienas un parastajās skolās kā skolotājai, rūpēties par slimniekiem kā kapelānei vai par grūtdieņiem kā diakonisei, manuprāt, saskaņā ar Rakstiem ir OK.
Amats ta viens, bet viss jau atkarīgs, cik savstarpēji uzticamies un uzticam! Neba viens mācītājs visu Baznīcu uzkraus saviem pleciem un nesīs! Tā vietā varbūt tik daudz neuzsverot, kā tad šim svētajam amatam būtu jāpārstāv pats Kristus (Repraesentatio Christi), bet uzsvaru liekot uz kalpošanu tuvākajam un dāvanām Baznīcai. Kā tur bija ar tiem jūdu korban (Mk.7:11) pašizdomātiem paraug-likumiem, tā vietā, lai vecākiem (tuvākajiem) palīdzētu un kalpotu, to velta it kā par upuri Dievam? Starp citu ar šo Repraesentatio Christi paši katoļi tagad atzīst, ka kaut kur pārspīlējuši. (Te iet runa par Īriju). Paši ar to sevi iedzina stūrī. |
Balsstiesības  |
# Iesūtīts: 2009.11.29 07:45:36
Voldemārs
Es gan piederu pie tiem, kas apšauba evaņģēlista kalpošanu kā privātu. Tātad, ordinējot sievieti šajā amatā
P.S. Evaņģēlistes savam uzdevumam netiek ordinētas. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2009.11.29 09:30:01
Balsstiesības!
"Evaņģēlistes savam uzdevumam netiek ordinētas"
Protams, var jau ar terminu dažādošanu radīt iespaidu, ka viss ir atbilstoši nepieciešamajam. Piemēram, izglītoti pāvestiesi nekad neatzīs, ka celibāts būtu dogma Romas baznīcā.
Ja evaņģēlistes aicina un ieved kalpošanai draudzē ar vārdu, kas cits tas ir, ja ne apstiprināšana publiskam amatam (ordinācija)? |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2009.11.29 14:12:49
indriķi!
Domāju, Rakstu izpratne ir diezgan skaidra, draudzē aicina un ieved dievbijīgus un atbilstošus vīrus, publiskai kalpošanai draudzē.
Protams, kā ķēnišķie/vispārējie priesteri, visi kristieši ir atbildīgi par Evaņģēlija nešanu sev pašiem, savā ģimenē un, pēc nepieciešamības, arī tālāk. Tomēr, vispārējā priesterība automātiski nenozīmē - kalpošanu publiskajā amatā.
Atšķirība, tātad, aicināts un apstiprināts. |
indriķis |
# Labojis indriķis: 2009.11.30 09:23:25
Voldemār , Domāju, Rakstu izpratne ir diezgan skaidra, draudzē aicina un ieved dievbijīgus un atbilstošus vīrus, publiskai kalpošanai draudzē.
bet kur tad mums būtu atšķirība izpratnē šai jautājumā?
Tomēr, manuprāt, jāatceras, ka "publisks amats, publiska kalpošana" tomēr ir jēdzieni, kas pieņemti nosacīti.
Tāpēc arī ir svarīgi precizēt, kas ir un kas nav kalpošana šādā izpratnē.
Piem, evaņģēliste, kas kalpo svētdienas skolā -tā ir viena svētīga kalpošana, bet evaņģēliste, kas kalpo dievkalpojumā kā mācītāja, tas viennozīmīgi ir Rakstu pārkāpums.
No otras puses, iespējams, šo institūtu- evaņģēlistes, vajadzētu pakāpeniski pārtraukt, ja tas vieš sajukumu un neskaidrību.
Proti, lai diakonises, kapelānes, svētdienas skolotājas u.c. māsas darītu katra savu svētīgo darbu vispārējā priesterībā bez īpašas pus-ordinācijas.
Bet tu taču nesauksi viņu kvalifikācijas atzīšanu un aizlūgumu par viņām par ordināciju, proti, vai tas automātiski nozīmē aicinājumu un apstiprināšanu tādā pat izpratnē kā māc. amatā?
|
rainars  |
# Iesūtīts: 2009.11.30 12:05:36
Lūk.2:36 Un tur bija praviete Anna, Fanuēla meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca un pēc savām meitas dienām viņa bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru.37 Un tā bija atraitne ap astoņdesmit četriem gadiem; tā nešķīrās no Tempļa, bet kalpoja Dievam dienām un naktīm ar gavēšanu un lūgšanu.38 Tā arī tai pašā stundā piegāja un slavēja To Kungu, par To runādama uz visiem, kas Jeruzālemē gaidīja uz pestīšanu. |
Voldemārs |
# Iesūtīts: 2009.11.30 13:07:53
indriķi!
Nevaru iebilst pret katra kristieša [kā vīrieša, tā sievietes] pienākumu pildīt savu aicinājumu nest Evaņģēliju taja vietā, kurā Dievs viņu liek. Tieši tāpēc tikai priecājos par tiem brāļiem un māsām, kuri nes mierinājuma vēsti.
Nevaru piekrist, ka tas būtu Rakstos pamatots attaisnojums sieviešu ordinācijai kalpošanai publiskā amatā. Es neatļaujos sevi nostādīt augstāk par apustuli Pāvilu, kurš, raugoties uz vīrieša un sievietes vietu draudzē, atgriežas pie radīšanas stāsta (I Kor. 11).
Protams, draudzei ir jābūt aizlūgšanā par brāli vai māsu, kura kalpo tiem, kam vajag pasludinājumu. Un ir tādas māsas, kuras patiešām nepārkāpj šo kalpošanas vajadzības un atrašanās publiskā kalpošanas amatā robežu. Vai LELB evaņģēlistes, kuras aicinātas un ievestas (ordinētas) mācītāju aizvietošanai ir iepriekš aprakstītais gadījums? |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2009.12.01 11:25:22
Raimonds
Jā, tas ir labs jautājums par to `nopietnību` un `nenopietnību." |
indriķis |
# Iesūtīts: 2009.12.01 13:25:14
Voldemār , Un ir tādas māsas, kuras patiešām nepārkāpj šo kalpošanas vajadzības un atrašanās publiskā kalpošanas amatā robežu.
Kā redzi, es esmu uzskaitījis šīs māsas, proti, lai diakonises, kapelānes, svētdienas skolotājas u.c. māsas darītu katra savu svētīgo darbu vispārējā priesterībā .
Neviena no šīm kalpošanām nav saistīta ar sieviešu ordināciju kalpošanai publiskā amatā.
Acīmredzot, LELB evaņģēlistes ( neatceros gan , kādas bija viņu konkrētās pilnvaras un amatā ievešanas formulējumi, jo ar tiem evanģēlistiem ik pa brīdi izdomāja ko jaunu ) atrodas visai divdomīgā situācijā un būtu laiks šo situāciju normalizēt un noskaidrot Svēto Rakstu gaismā, proti, baznīcā neiederas nedz mācītājas, nedz pus-mācītājas,
tāpat arī daudzus gadus pagaidām (loģiski nesavienojami jēdzieni ) kalpojošie vīri - evaņģēlisti, kas izpilda māc. vietu un amata pienākumus, atrodas visai divdomīgā situācijā,
paturot prātā kā piemēru, proti, nevienā citā konfesijā nav tādu pagaidām esošu publiskas kalpošanas amatu - vai tie būtu diakoni vai citi, visas šīs kalpošanas ir integrētas baznīcas dzīves normalitātē.
Līdz ar to ne tikai sieviešu ordinācijas jautājums prasās pēc sakārtošanas...
|
:: Pievienot komentāru
|
