danar 
|
Iesūtīts:
2009.10.05 12:04:12
Ir teikts,ka pie Vakarēdiena nepielaiž tos,kuri dzīvo atklātā grēkā un to nenožēlo.
Kas tie ir par grēkiem,kuru dēļ cilvēku nepielaiž pie Vakarēdiena? |
|
Aivars  |
# Labojis Aivars: 2009.10.09 11:23:13
pērles... cūkas.... svētums.. suņi... un druskas, no kunga galda...
Kurā brīdī citi par cūkām pārvēršas, un kurā brīdī jau mēs paši kļūstam tādi? Jānis pieveda piemēru, kam līdzīgus zinu no daža cita mācītāja prakses, kurš gan šad tad ir neadekvāti dievnamā uzvedošos `bureniekus` (ko atpazīt laikam gan ir visvieglāk) izraidījis no dievkalpojuma, ja tie ir traucējuši, bet vienlaikus var izstāstīt stāstu, par kādu pusmūža pāri, kas ar zināmu zīmogu sejā un elpā pēkšņi ieradās dievkalpojumā. Sprediķī mācītājs dabūja iepauzēt un skatu piekalt kungam, kurš diezgan dzirdami kaut ko sacīja dāmai, un tas ar rūdītam alkoholiķim raksturīgu žestu, rādīja, ka ir sapratis un trobeli netaisīs un būs kluss kā pelīte. (Izrādās, kā tuvāk sēdošie pēc tam sacīja, kungs bija dāmai licis ieklausīties kādā lietā, ko mācītājs `pareizi sacījis`) Neilgi pirms dievkalpojuma beigām `atklātā grēkā esošie` aizgāja, tā ka pat atkrita visādas pedagoģiskas pārrunas. Nedēļas vidū to vīru notrieca mašīna.. Draudze, kam pagājušo svētdien vēl reibušā čigāna klātbūtne bija zināmu diskomfortu radījusi, nu atcerējās, ka vismaz pirms nāves cilvēks tomēr ir atnācis uz dievkalpojumu.
Protams, te nav runas par Dievgalda sniegšanu (jo cilvēkam nenākot pie altāra, netika noskaidrots, vai viņš ir iesvētīts utt), bet par `atklāto grēku`, kā te daži to laikam saprot, ka tas ir `visiem redzams un neizskatās nožēlots`. Un ir jau tā, ka, ja uz pieņemšanu pie prezidenta neejam pieļurbājušies, tad arī Dievu lūdzot, vajadzētu tomēr etiķeti ievērot. Bet ko darīt mācītājam, ja lūgšanu svētbrīdī iesperās vīrs, kas sadzēries aiz kreņķiem paceltā balsī stāsta, ka viena govs pirms pāris dienām nosprāgusi, un otra nu arī izskatās uz sprāgšanu? Vai ko darīt, ja `smaržīgs un drebošs` atnāk cilvēks, un raud, ka pirms pāris dienām sieva pametusi, vai bērns miris? (Tie visi ir reāli stāsti) Un ir fakts, ka daudzi letiņi ir tādos kompleksos iestiguši, ka bez `reliģiskajām promilēm` par ticību runāt `raustās`.
Marka evaņģēlija sākumā ir stāsts par apsēstu cilvēku sinagogā. Jēzus izdzen nešķīsto, bet ne cilvēku. Pēc tam Viņš dodas ārpuss sinagogas pie tiem, kas dievkalpojumā nebija un Pētera namā sabats turpinās, kur daudzi top šķīstīti...
Varbūt , ka pērles varētu būt arī cilvēki, kas nav pametami visādām dēmonu cūkām, un svētums - viss tas, kas no Dieva, kas nav arī mūsu suniskajai dabai upurējams, kožoties un rejoties? |
-Jona-  |
# Labojis -Jona-: 2009.10.09 11:28:42
ja pie Dievgalda nāk atklāts grēcinieks (saprotu,ka to nav viegli noteikt, bet ja nu tas patiesi mācītājam būtu kļuvis skaidrs) un mācītājam nav pārliecības, ka grēks ir nozēlots (vismaz viņš neko par to nav dzirdējis un reālā dzīve rāda,ka viss turpinās kā parasti), vai tādam Sv. Vakarēdiens tiktu pasniegts?
bet var jau vēl noprecizēt:
Baznīcā tātad ienākusi visā pagastā zināmā magdalēna (vēl iepriekšējā vakarā viņai bijusi saruna ar mācītājum, kas beigusies ar neko), bet nu viņa ir baznīcā un mācītājam jāizšķiras...
Kādā veidā (un pa kuru laiku) lēnprātīgais tagad noteiks, vai
- nožēlots nav vēl vakarnakt pēc sarunas;
- vai nožēlots nav šodien, nupat, ejot šos soļus līdz baznīcai un altārim;
- vai varbūt nāk iekšā tāda pati kā vienmēr, bet top (vai - taps!) izšķirīgi no Kunga uzrunāta dk gaitā/minūti pirms dievgalda?
|
Svētais  |
# Iesūtīts: 2009.10.09 11:30:46
Njā, raksti gan skaidri pasaka, ka cilvēkam pašam ir tas jāizvērtē, nevis mācītājam. Tas nav mācītāja uzdevums dot, nedot vai izvērtēt.
1. Kor. 11:28 Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera.
|
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.10.09 11:42:30
Aivars, jaaa taa vareetu buut... es jau nesaku, ka tajaa rakstu vietaa vakareediens domaats... Tieshi taapeec jautaaju, kaa juus - maaciitie viiri - to saprotat un praksee pielietojat? Ko Kristus maaca tajaa vietaa? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.10.09 11:44:09
-Jona- kaareiz Aivars imho kaut kur ieprieksh tieshi shaadu scenaariju apluukoja... Izlasi!
|
nekonezinis [80.232.251.58] |
# Iesūtīts: 2009.10.09 12:08:50
1.kor.5
7Izmēziet veco raugu, lai esat jauna mīkla! Jūs taču esat neraudzēti; jo arī mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts - Kristus.
8 Tad svinēsim svētkus ne ar veco raugu, ne ar ļaunuma un netikumības raugu, bet ar skaidrības un patiesības neraudzētajām maizēm.
9 Es jums rakstīju savā vēstulē, lai nebiedrojaties ar netikļiem.
10 Es nedomāju - vispār ar šīs pasaules netiklajiem vai mantraušiem, vai laupītājiem, vai elku kalpiem; tad jau jums vajadzētu aiziet no šīs pasaules.
11 Bet es rakstīju jums nebiedroties ar tādu brāli, kas gan saucas par brāli, bet patiesībā ir netikls vai mantrausis, vai elku pielūdzējs, vai zaimotājs, vai dzērājs, vai laupītājs; ar tādu jums nebūs kopā pat ne ēst.
12 Kāda man daļa tos tiesāt, kas ārā? Vai jums nav jātiesā tie, kas iekšā?
13 Tos, kas ārā, Dievs sodīs. Izmetiet ārā ļauno no sava vidus!
|
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.10.09 12:15:26
nekonezinis [80.232.251.58] Ja tu atklāti biedrojies ar tādu brāli, tad tu ņem dalību viņa darbos. Bet, ja tu vēlies iztiesāt dot vai nedot vakarēdienu, tad to drīkst un var izdarīt cilvēks tikai un vieņigi pats, nevis citi! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.10.09 12:17:08
Aivars, nu redzi... raksti attiecina šo izmešanu uz konkrētas "kvalitātes" cilvēkiem!
Kā ir ar 1 Kor 5:
1 Stāsta par netiklību jūsu starpā un vēl par tādu, kāda nav sastopama pat pagānu starpā. Tur kāds dzīvo ar sava tēva sievu.
2 Un jūs vēl esat uzpūtušies, kur vajadzēja būt noskumušiem, lai tas, kas to darījis, tiktu izmests no jūsu vidus.
Vai šodien mēs drīxtam šādi rīkoties? Tas ir - izmest atklātus netikļus no draudzes?
Manuprāt viena daļa mūsu mācītāju aizmirst, ka viņu pienākums ir sludināt ne tikai Evanģēliju bet arī Bauslību... Mīlestība pret tiem, kas nožēlo un atgriežas, Nosodījums un taisna tiesa pret tiem, kas grēko un neatgriežas!
|
Mulders |
# Labojis Mulders: 2009.10.09 12:17:35
Svētais, bet kā var iedot vakarēdienu cilvēkam, kas ir izmests no draudzes? Vakarēdiens ir Kristus dāvana saviem mācekļiem! Savukārt Pāvils šajā rakstu vietā velk demarkācijas līniju starp "Ir Māceklis" un "Saucās Māceklis"  Vakarēdiens pienākas tiem, kas IR mācekļi! |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.10.09 12:22:58
Mulders Svētais, bet kā var iedot vakarēdienu cilvēkam, kas ir izmests no draudzes? Vakarēdiens ir Kristus dāvana saviem mācekļiem! Savukārt Pāvils šajā rakstu vietā velk demarkācijas līniju starp "Ir Māceklis" un "Saucās Māceklis" Vakarēdiens pienākas tiem, kas IR mācekļi! Šajā kontekstā , ko tu pasniedz es tev pilnībā piekrītu! |
Alucard  |
# Iesūtīts: 2009.10.09 12:30:30
Mulders (vai Pāvils)
Tur kāds dzīvo ar sava tēva sievu.
Tad lūk kā radies termins m...f... |
nekonezinis [80.232.251.58] |
# Iesūtīts: 2009.10.09 12:32:38
CA
5] Bet mūsu teologu pārliecība ir šāda: Atslēgu vara jeb bīskapu vara saskaņā ar Evaņģēliju ir vara jeb Dieva pavēle – sludināt Evaņģēliju, piedot un paturēt grēkus un pārvaldīt sakramentus. 6] Jo ar šo pavēli Kristus ir izsūtījis apustuļus: "Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu.. Ņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks. " Jņ. 20:21–23) 7] Un: "Ejiet pa visu pasauli un pasludiniet Evaņģēliju visai radībai utt." (Mk. 16:15) |
-Jona- |
# Iesūtīts: 2009.10.09 12:33:43
nekonezinis [80.232.251.58]
es piem. arī nesaucu tūlīt par mīļo brāli katru nelieti, kurš tikai pēc papīriem kristietis.. Bet te runa par citu ko - nedot SV.V = liegt Jēzu cilvēkam, kurš tieši tāpēc atnācis (un atnācis varbūt, labās gribas pilns!).
Mums nav tādas olektes, nu nav.
|
danar |
# Labojis danar: 2009.10.09 12:35:48
Tad sanak ka tadam cilvekam tiek "aizslegtas durvis" pavisam
Viss atkarigs no macitaja žēlastības? |
nekonezinis [80.232.251.58] |
# Iesūtīts: 2009.10.09 12:36:30
ATA
Tādējādi bīskapam ir garīdznieku kārtas vara, tas ir, kalpošana ar Dieva vārdu un sakramentiem; viņam ir arī tiesības spriest garīgu tiesu, tas ir, vara ekskomunicēt tos, kas ir vainīgi publiski zināmos noziegumos un atkal tiem piedot grēkus, ja viņi ir atgriezti un meklē Absolūciju. 14] Taču šī vara nedrīkst būt tirāniska, tas ir, bez noteikta likuma; nedz arī patvaldnieciska, tas ir, augstāka par likumu, bet tai ir noteikta pavēle un noteikts Dieva vārds, saskaņā ar kuru ir jāmāca un jāspriež tiesa. |
-Jona- |
# Labojis -Jona-: 2009.10.09 12:38:26
nekonezinis [80.232.251.58]
Ņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks. "
Hā!
Precīzi atpazīt gan var tas, kas jau pats pilnībā Svēts un ar Jēzu pilnībā Viens , tātad absolūtais mazākums visu garīdznieku.....
tas ir tieši tāpat kā atpazīt Jēzu hostijā - ir vai nav konkrētā maizīte konsekrēta? Māsa Emanuēla bēdājās, ka pat būdama mūķene. t.i., Jēzus laulātā draudzene, to nespēj, kurpretī jau gatava Baznīcas Svētā Marta Robēna atpazina momentā.
Kad priesteris viņas ciešanu gultā pienesa kļūdas pēc tukšu kustodiju (bij aimirsis hostiju tur ielikt), viņa, jau tam durvīs esot, sauca, ka nav Jēzus Klātbūtnes!
Ja jau tu pārcel kalnus un kokus jūrā pārstādi, tad jau Jēzus tev uzrāda arī visu grēcinieku kā rentgenā.. tad nu paturi arī tos grēkus, tad tu esi tiesīgs ...  |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2009.10.09 12:39:15
nekonezinu u.c.
Man ienāca doma prātā!
Jānis un Aivars šeit aizbildinās, ka aclēgu varas to daļu, kas patur grēkus mācītājam nevajadzētu lietot, jo viņš jau pats būdams grēcīgs nevar taisnu tiesu iztiesāt un neuzņemtos tādu grūtību paturēt grēkus un faktiski cilvēku nolādēt!
Tē ir interesants aspekts...
Mēs nelietojam grēku paturēšanas tiesības, jo paši sevi atzīstam par grēciniekiem. Taču tad jābūt konsekventiem, tad arī grēku piedošanas tiesības mēs nevaram lietot, jo arī esam grēcinieki. Taču, esmu pārliecināts, uz to Jānis un AIvars atbildēs, ka piedošana tak notiek Kristus Taisnības dēļ, mēs to viņiem iedodam... Tad esam konsekventi, arī grēku paturēšanas tiesības nav mūsu bet Kristus Vārdā viņa deliģētā.
Bet... es zinu, ka Luterāņu biktē mācītājs saka "ES tev piedodu... piekam pirms tam pajautaa vai tu tici, ka mana piedoshana ir Kristus piedoshana " tātad nāk no paša mācītāja autoritātes, jo to Kristus viņam uzticējis. Tātad šis "mans grēcīgums" ir tikai atmazka... Piekam... aceramies... mēs esam Jauns Radījums, tad kāpēc šī piedošana un grēku paturēšana nevarētu izrietēt no Jaunā Cilvēkaautoritātes, taču kura ir tā īstā Kristus Vārda nesēja... ne jau grēka cilvēks ir no paša Kristus deliģēts un autorizēts turēt aclēgu varu, bet šis jaunais cilvēks... Jo vecais ir melis un liekulis, tas iet bojā un tam nevar uzticēt arī ielu slaucīt...
Tādas lūk manas pārdomas... Un... ja tā skurpulozi paskatās, tad ciema magdalēnu pielaišana pie Vakarēdiena IR savā ziņā šo aclēgu varas nelietīga valkāšana! Kristus uzticējis ir ne tikai žēlot, bet arī nosodīt un grēkus paturēt... Abus darbus veikt.. ja mācītājs izgudro veselu depešu kāpēc viņš to nedarīs... varbūt viņš nav pareizā vietā ielikts? Nezinu! |
Aivars |
# Iesūtīts: 2009.10.09 12:41:35
Mulders
Kā jau minēju, satversmē ir kaut kas teikts par izslēgšanu jeb izmešanu, bet tas ir nopietns pasākums.
Par Pāvila vārdiem runājot, domāju, tos nevar skatīt izolēti kaut vai no Jēzus atrašanās pie viena galda ar `muitniekiem un grēciniekiem`. Būtu vērts papētīt smalkāk, ko Pāvila vārdi konkrēti nozīmē Korintas kultūras ietvaros, ar tās ostu un tempļu ietekmēto dzīvi. Bet jebkurā gadījumā, te vairāk ir runa par vispārēju `socializēšanu` nevis par mācītāja iniciētu nepielaišanu pie Sv. Vakarēdiena. Pārfrāzējot varētu teikt: "Mulder, neliekuļo `čomodamies` ar it kā `bračku`, izliekoties neredzam un ne pušplēsta vārda nebilsdams par viņa amorālo `biznesu` vai dīvainajiem izgājieniem.`
Protams, ka Bauslība ir jāsludina, bet šīs sludināšanas uzdevumam ir jābūt grēka atmaskošanai, nevis cilvēka pazemošanai. Diemžēl daudz ir nācies dzirdēt, kā Bauslības (kas dota, lai cilvēku sargātu) un Evaņģēlija sludināšanas vietā skan diezgan apšaubāma satura moralizēšana, kur `sausais atlikums` sanāk `īsti kristieši tā nedara`, bet cerība un piedošana, ko sniedz Kristus, paliek `citai reizei`. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2009.10.09 12:41:50
danar durvis, kas var tikt aizslēgtas pavisam ir tikai un vienīgi vienā gadījumā, kad cilvēks ir sasniedzis briedumu Jēzū, un pēc tam apzināti Viņu noraida. Tāds, kas ir saņēmis Svēto garu, ar kuru Gars ir komunicējis, un kuru cilvēks ir noraidījis. Šādam cilvēkam pēc tam nav problēmu arī atklāti dzīvot grēkā, jo viņam nav vairs piedošanas un atgriešanās iespējas. Vienīgais grēks, ko nepiedod cilvēkam ir grēks pret Svēto garu. Cilvēks, kurš nav viņu saņēmis un piedzīvojis, tam ir atgriešanās iespēja. |
nekonezinis [80.232.251.58] |
# Iesūtīts: 2009.10.09 12:43:14
-Jona- Aizej pie sava mācītāja lai viņš tev paskaidro. Paņem MK un pārlasi. ņem Bībeli un meklē atbildes. Diemžēl man nav laika gari un plaši visu izklāsīt un tevi sākt pārliecināt, kas nemaz nav mans pienākums. Es runāju, ko Dievs ir runājis. Gribi tici, gribi nē. Tas uz tavu sirdsapziņu. |
:: Pievienot komentāru
|
