Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.08.06 13:44:35
Es iesaistījos kādā visai interesantā diskusijā aizjūras serveros par doto tēmu! http://www.theologyweb.com/campus/showthread.php?t=115744Es tur ap vidu parādos tikai! Ir interesanti redzēt, kā RKB un PB adepti mēģina izlocīties no acīmredzamām nekonsevencēm, protams ir arī labas un palīdzošas atbildes, taču, nekad neko līdzīgu neesmu sastapis šeit, tamdēļ gribējās apmēram konspektīvi izklāstīt abu pušu argumentus un tā! |
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.08.06 13:56:19
Daudzi protestanti īpaši pie Pareizticīgajiem, bet arī pie Romas Katoļiem saskata elkdievību jeb vismaz lielu risku elkdievībai tādās praksēs kā svēto lūgšanas un ikonu lietošana!
Oponentu (PB RKB) argumenti tika sakārtoti apmēram šādi
1. Tā nav pielūgšana, jo pielūgšana ietver sevī upurēšanu, kura, protams, nav novērojama un nekad netiek lietota attiecībā uz Mariju, Svētajiem, Ikonām
Tātad runa bij par atšķirību starp dulia un latreia , kur otrais tiek pamatots ar upurēšanu!
Taču tas tika atspēkots, jo pats Pāvils lieto vārdus kas ietver latreia skaidrā kontextā kur nevar būt runa par jebkādu līdzejošu upurēšanu!
2. Tad oponenti pārgāja otrā fāzē, pasakot, ka elkdievība ir iekšējs sirds stāvoklis, nevis ārēja izpausme. Un ka mēs nevaram zināt vai kāds pielūdz vai tikai adorē, godina.
Taču šis arguments nestāv, jo to var apgriezt otrādi, un argumentēt, ka neviens nevar zināt vai šāds cilvēks lieto latreia vai dulia... tādējādi, Baznīcas uzdevums būtu pasargāt cilvēkus no nepareizas latreia, kas, protams, netiek novērots RKB un PB, kā arī PB pārstāvji bij ļoti diskomfortā, kad viņus spieda atzīt, ka tādējādi šāda prakse VAR izrādīties elkdievība un risks krist elkdievībā pie pieļautas ārējās formas, ir leilāks, nekā ja nepieļauj arī šādu praksi.
Būtībā bij sajūta, ka PB aizstāv savu praksi ar argumentiem - mums nevar būt Elkdievībā, jo tāda nevar būt principā mūsu vidū! Tas ir, dari ko gribi, elkdievībā tu nevari iekrist!
3. Tad tika mēģināts apvienot #2 un #1 argumentus tajā, ka pielūdzot elkus mēs upuirējam savu laiku, sirdsapziņu etc., kas protams, nenotiek pie Ikonām un Svētajiem...
Protams arguments nestāv, jo tieši tāpat pie Ikonām un Svēto pīšķļiem cilvēki upurē savu laiku un pat veselību - stāvot garās rindās lietū, saulē, sniegā lai tikai nobučotu nokrāsotu dēli... Taču tāda pati ažiotāža pie Vakarēdiena nav novērojama, laigan par to ir ZINĀMS ka tur Kristus ir klātesošs objektīvi!
4ais arguments tad sekoja pavisam interesants. Tas bij kulturālais arguemnts. Tas ir, ka daudzās kultūrās - tas ir tuvo austrumu īpaši - tādas emocijas kā godināšana, adorācija, mīlestība tiek izpaustas gan ar paklanīšanos, gan skūpstiem (neatkarīgi no dzimuma) gan citām ārējām darbībām, kuras, protams, nav iedomājamas un pieņemamas Rietumos!
Pret šo argumentu ir iebildes tādas, ka Kristietībai nav jābūt specifiskas Kultūras implementācijai!
5. Tad sekoja pavisam interesants arguments... ka Ikonu negodināšnaa un svēto pīšļu negodināšana ir aktuāls Kristus inkarnācijas noraidījums, tā ir zīme, ka cilvēks noliedz Dievu, kas darbojies caur Kristu!
Šāds pavērsiens izklausās vairāk pēc emocionāla mēģinājuma glābt neglābjamu argumentu, nekā teoloģiski pamatots pamatojums! Jo skaidrs, ka mēs atzīstam Dieva Inkarnāciju Miesā - un tieši tamdēļ mums ir arī Vakarēdiens un Kristību sakramenti, kur mēs skaidri mācām ka un kā Dievs darbojas caur materiālo pasauli, kura NAV ļauna pati par sevi!
Tādējādi - Ikonu nepielūgšana un svēto pīšļu negodināšana NAV atgriešanās pie Gnosticisma!
Kā arī tuvo austrumu kulturālās attiecību ārējās izpausmes nav uzspiežamas vai pārliekamas uz citām kultūrām, kur tāda rīcība viennozīmīgi tiek tulkota kā pielūgsme!
Tas ir... viens ir, vai tu savā sirdī negrēko, pavisam kas cits ir vai ar savu ārējo rīcību tu nepamudini kādu citu uz kaut ko, ko viņš sirdsapziņā uzskata par grēku! Pāvils to saka par elku upuru gaļas ēšanu! Ja kāds to uzskata par elku upurgaļu, tad TU nedrīxti to ēst. Analoģiski, PB būtu jāatturās no šādas prakses kultūrās, kur šāda prakse tiek traktēta kā elkdievība! |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.08.06 13:58:56
Tālāk, daudzi RKB un PB adepti teic, ka viņi nepielūdz un nepaļaujās uz svētajiem kā uz Dievu, taču viņu lūgšanu grāmatās paredzētās lūgšanas Marijai un svētajiem nevar tikt traktētas nekā savādāk, kā petīcijas Svētajiem, no kuriem tiek sagaidīts DIevišķs rezultāts...
Vērotājs no malas šajās lūgšanās neredzēs Dieva pielūgsmi, bet tieši konkrēta Svētā Vārda piesaukšanu pār kaut kādām savām likstām vai prasībām!
Neviena Lūgšana netiek pavadīta ar līdzejošu teoloģisku traktātu, ka šajā lūgšanā mēs neceram uz Jāzepu vai Mariju, bet ceram, ka to darīs Dievs, taču texts to neparāda... texts saka ko citu!
Kā vērotājs no malas lai neapgrēkojas šādu textu lasot!
Hail, You Star of Ocean
Hail, you Star of Ocean!
Portal of the sky,
Ever Virgin Mother,
Of the Lord most high.
O! by Gabriel`s Ave,
Uttered long ago,
Eva`s name reversing,
Establish peace below.
Break the captive`s fetters;
Light on blindness pour;
All our ills expelling,
Ev`ry bliss implore.
Show yourself a mother;
Offer him our sighs,
Who for us Incarnate
Did not you despise.
Virgin of all virgins!
To your shelter take us;
Gentlest of the gentle!
Chaste and gentle make us.
Still as on we journey,
Help our weak endeavor,
Till with you and Jesus
We rejoice forever.
Through the highest heaven,
To the Almighty Three,
Father, Son, and Spirit,
One same glory be.
Kā jums šķiet, vērotājs no malas, ko viņš redzēs... no kā šajā lūgšanā tiek sagaidītas tādas lietas kā "Establish peace below.Break the captive`s fetters;Light on blindness pour;" Kas ir tas, no kā tiek lūgts šīs lietas? Kur ir kāds teoloģisks pamatojums ka lūgšanas objekts ir pozīcijā ko tādu darīt? |
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.08.06 14:04:11
Mjā, tas ir tieši tas, ko es jautāju... kas man šajās lielajās Baznīcās šķiet grūti sagremojams, lai neteiktu stiprāk.
Reiz Liepājas katoļu katedrālē redzēju rakstītu kādu godinājuma lūgšanu Marijai - Tu, visu eņģēļu un debesu pulku māte - apmēram tā, u.t.t.
Man bija tā savādi ap sirdi, šo lasot... |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.08.06 14:17:56
Artos, jā... bet tad ir jautājums... vai šāda ĀRĒJĀ prakse veicina vai neveicina gan šīs sirds krisānu? Gan arī, ko DOMĀS un ko REDZĒS no malas vērojošs cilvēks un kā INTERPRETĒS šādu rīcību?
Ko domā Austrumos no malas vērotājs ja divi vīrieši viens otru skūpsta?
Ko domā Rietumos tādā pašā situācijā?
Tamdēļ es ieliku vienu no RKB lūgšanām... Ko no malas vērotājs saprot izlasot šo lūgšanu? Vai viņš no tā var izsecināt, ka tiek lūgts kāds svētais iestāties par viņu Dieva preikšā un ka noteikti netiek gaidīts, ka šis svētais būs to brīnumu avots, kas tiek lūgti šajā lūgšanā? Jeb tomēr jebkurš lasītājs sapratīs, ka tiek konkrēta Radība lūgta nokārtot konkrētas lietas, kuras tradicionāli tiek piedēvētas tikai Dievam - miers virs zemes, pasargājums ceļā, pasargājumi no slimībām etc. kura Radība to var? |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.08.06 14:28:02
Manuprāt, no ikonām un svētajiem, u.c. ir tāds labums, ka Dievs paliek tāds "tuvāks", "taustāmāks". Daudziem taču nav viegli uztvert Dievu kā abstraktu Būtni. Šeit nāk palīgā visi tie minētie priekšmeti.
Tiesa, patiesam, attīstītam kristietim tie nav vajadzīgi. Bet, no otras puses, patiess un attīstits kristietis var pastāvēt visādās vidēs, un visur viņš visu pieņems pareizi, pat indulgences. :-) Tā, kā teorijā paredzēts.
Luterāņiem šai sakarā Dievs paliek tāds attālināts, abstrakts. Ikonas u.c. būtu kā atgādinājums par to, ka Dievs ir reāls.
Tā ka var ielidot gan vienā, gan otrā grāvī, bet rūdītam kristietim patiesībā vienalga, ir tur ikonas vai nav.
Interesanti, vai kāds nebīdīja teorijas par to, ka ikona arī IR Dievs, Dieva klātbūtne. Nevis elks vai koka figūra, bet Dievs.
Ja jau Dievs var būt Patiesība, tad kāpēc ne Ikona? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.08.06 14:54:58
KarotesNav, no iekšpuses tā lieta tiešām var nebūt tik bēdīga. Fīča ir no malas vērotājam!
Nu lūk tu, redzi cilvēku uz ceļiem iepretīm ikonai, to bučojam. Nu kā tev, neiesvētītajam, neinformētajam, var ienākt prātā, ka te cilvēks godina Dievu izrādot godu kaut kam, caur ko Dievs darbojies ir!
Tā ir vesela teoloģija kas ietver sevī Inkarnācijas koncepciju lai vispār sāktu saprast un pieņemt Ikonoloģisko teoloģiju... a no malas vērotājam līdz Inkarnācijas izpratnei ir kā zaporožecam līdz saulei, kur nu vēl apjēgt ar ko dulia no latreia atšķiras (pac tik nesen šo dalījumu uzzināju)
Bet tev piekrītu, kādam iespējams tas viss palīdz!
Reku Trilobīte teica, ka viņai vajag attēlus, bildītes lai varētu labāk identificēties ar to visu! Nu acīmredzot vajag... bet vai šīs baznīcas brīdina par riskiem un pielūko...
Un manuprāt šādas lūgšanas, kā es liku priekšā jau manuprāt šauj pāri visām strīpām! |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.08.07 22:06:52
Pavisam nesen man bija neparasts piedzīvojums. Atrodoties skaistā mazpilsētiņā un gaidot luteriskā dievkalpojuma sākumu, pastaigājoties uzgāju kādu nelielu, smuki izkrāsotu - kā jau parasts - ortodokso baznīciņu, kurā tieši sākās dievkalpojums.
Ārpusē un iekšā stāvēja ļaudis ar maziem bērneļiem, bet iekšā jau noritēja dievkalpojums - visu laiku skaisti dziedāja psalmus sieviešu trio, dega sveces pie ikonām, viegli smaržoja vīrāks, ik pa reizei iznāca priesteris un teica kādu lūgsnu senslāvu valodā, cilvēki krustījās, klanījās...
Tāda skaista, svētsvinīga atmosfēra, ko sajutu arī es, skeptiķe.
Tad devos uz mūsu luterisko dievkalpojumu un kontrasts bija ... kā lai pasaka ... viss bija kārtībā - sprediķis, liturģija, dziesmas, mūzika, bet lielā milzu telpa ar 5 m attālumā sēdošiem baznīcēniem, attālinātība no visa uzvēdīja tādu kā vēsumu, sterilitāti, pieklājīgu sanāksmi...
Nu ko, vai ortodoksie mani paķēra uz jūtām jeb tas bija mistisks Dieva Gara pieskāriens?
Lūdzu, komentēt tikai kristiešus...
|
Mekletajs  |
# Iesūtīts: 2008.08.07 22:19:01
Balss, tas ir kā kurā vietā! Reiz biju ortodoksu baznīcā uz dievkalpojumu un savbām acīm redzēju kā cienīgtētiņš vairākus cilvēkus patrieca gan no grēksūdzes, gan arī no baznīcas! Bet kad (pagājšmēnes) biju kaimiņu pilsētiņā uz dievkalpojumu luterāņu baznīcā, ejot pa durvīm iekšā baznīcā, zvana skaņām un kora "Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils" pavadīts, sirds, patiešām , cēlās gaisā ! |
Janis Diekonts  |
# Labojis Janis Diekonts: 2008.08.07 22:45:34
Daži Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra izteikumi: "Vēl pirms redzamās pasaules radīšanas Vissvētā Jaunava tika izraudzīta cilvēces pestīšanai. Vecā Derība ir Jaunavas – Augstākā Dieva Mātes - pirmtēlu piepildīta. Tā patriarhs Jēkabs Viņu redzēja kā kāpnes, kuras savieno debesis un zemi. Pravietis Mozus Dievmātes pirmtēlu saskatīja ērkšķu krūmā, kurš degdams nesadega – jo Viņa dzemdē Gaismu un paliek Nenīcīga."
"Visšķīstā Dievadzemdētāja pēc slavas pilnās Aizmigšanas parādījās
apustuļiem un teica: “Esmu ar jums un neviens pret jums.” Šis Vissvētās Dievmātes apsolījums palicis nemainīgs līdz pat šai dienai."
Kā pieskāriens tas varētu būt? Līdzšim lasot Rakstus bija skairdrs, ka tas attiecas uz Kristu. Vai viss būtu mainījies un tagad VD ir pilna ar Viņa mātes pirmtēliem?
Dionīsijs Aeropagīts, atbraucis no Atēnām uz Jeruzālemi, lai ieraudzītu Vissvēto Jaunavu, rakstīja apustulim Pāvilam: “Dieva vārdā apliecinu, ka bez Paša Dieva Visumā nav nekā tik lielā mērā Dieva spēka un svētības piepildīta. Neviens cilvēks ar prātu nespēj apjēgt to, ko redzēju. Dieva priekšā apliecinu: kad citu apustuļu vidū mirdzošais Jānis mani atveda Vissvētās Jaunavas vaiga priekšā, pārdzīvoju neizsakāmas jūtas. Man pretī iezaigojās Dievišķīgs starojums. Tas apspīdēja manu garu. Izjutu neaprakstāmu aromātu saldo smaržu un mani pildīja tāda sajūsma, ka ne mans nevarīgais ķermenis, nedz arī gars nevarēja panest šīs mūžīgās svētlaimes un debesu slavas zīmes un pirmsākumus. No Viņas svētības pagura mana sirds, pagura mans gars. Ja manā atmiņā nebūtu saglabājušās tavas pamācības, es Viņu noturētu par patiesu Dievu.” (J. Poseļaņins. “Dievmāte”, 1. lpp.).
Ja atmiņā nebūtu Pāvila pamācības...būtu noticis kas briesmīgs. |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.08.07 23:04:30
Artos
`šovs` ir ņēmis virsroku pār ticību
Domāju, ka te nu tu izdari pārsteidzīgus secinājumus par manu ticību...
Janis Diekonts
Nu, par šiem izteikumiem arī es esmu visai skeptiska - to jau agrāk rakstīju.
Bet kas ir tas Poseļaņins? |
Janis Diekonts |
# Labojis Janis Diekonts: 2008.08.08 22:03:24
Balss Bet kas ir tas Poseļaņins?
Jevgeņijs Nikolajevičs Pogoževs- kāds 19.gs. krievu garīgais rakstnieks ar tādu pseidonīmu. Bet nav pamatojuma Svētajos Rakstos, ka patiešam kas tāds būtu no Marijas nācis un izstarojis. No Bībeles tekstiem šķiet, ka bija vienkārša sieviete. Arī pēc Jēzus piedzimšanas. Īpaša viņa bija ar to, ka Dievs pie viņas lielas lietas darīja. Bet arī viņai bija vajadzīgs Pestītājs un žēlastība.
šovs` ir ņēmis virsroku pār ticību
Šāds secinājums var rasties, jo
A)visu laiku skaisti dziedāja psalmus sieviešu trio, dega sveces pie ikonām, viegli smaržoja vīrāks, ik pa reizei iznāca priesteris un teica kādu lūgsnu senslāvu valodā, cilvēki krustījās, klanījās...
....
B)lielā milzu telpa ar 5 m attālumā sēdošiem baznīcēniem, attālinātība no visa uzvēdīja tādu kā vēsumu, sterilitāti, pieklājīgu sanāksmi...
Ievēroju, ka mini tikai ārējas lietas. Bet ko sludināja, ko lūdza, ko apliecināja un kam ticēja paliek tā kā fonā. Tāpēc rodas iespaids, ka "uzķēries" uz šovu. Bet nu no viena komentāra var daudz pārprast.
Bet par agrāko laiku kristiešu pielūgšanu un piesaukšanu... Vai ir Bībelē kāds apsolījums, ka viņi mūs dzird un panāk, ka Dievs paklausa labāk, nekā kad lūdzam Kristus vārdā? Luters ir devis tādu pārsteidzoši vienkāršu testu: "Dievs ir tas no kā sagaidām visu labo un pie kā meklējam patverumu visās grūtībās. Kam tava sirds pieķeras un uz ko tā paļaujas, tas ir tavs Dievs."
Sis tests palīdz tādās grūtās situācijās, kad ir kārdinājums meklēt palīdzību kāda svētā apgādībā un lūgt to palīgā. Nelaupīsim Dievam Viņa vietu mūsu dzīvē. Viņš vēlas būt mūsu iepriecinātājs visās bēdās un rūpēs. Un ko Viņš patiesi vēlas ir, lai mūsu sirds Viņam vien pieķeras. Un pat ja tā būtu Jēzus māte...kārdinajumam nedrīkst ļauties. Sirdij jāpieķeras Kungam. |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.08.09 17:44:50
Janis Diekonts
Pilnīgi piekrītu tev par piesaukšanu un pielūgšanas objektu. Ka tas ir vienīgi un tikai Dievs.
Bet kāda mana ļoti nopietni ticīga draudzene, kurai patīk ikonas un ortodoksās baznīcas prakse, maniem iebildumiem atbildēja tā:
mēs taču arī viens par otru šajā zemes dzīvē aizlūdzam. Tad kāpēc kāds visai ticīgs (svēts) cilvēks nevarētu aizlūgt par mani, jau atrodoties Dieva priekšā? Mēs taču mēdzm lūgt savus draugus, lai viņi aizlūdz par mums kādos vajadzību laikos, vai ne?
Ievēroju, ka mini tikai ārējas lietas. Bet ko sludināja, ko lūdza, ko apliecināja un kam ticēja paliek tā kā fonā. Tāpēc rodas iespaids, ka "uzķēries" uz šovu .
Vai tad dziedāts Dieva vārds - psalmi - ir tikai šovs? Vai sveču liesmas mums nepalīdz virzīt mūsu domas, koncentrēties?
Protams, ka senslāvu valodā teiktās lūgsnas man nebija visai labi saprotamas, tomēr zinot, ka arī ortodoksā Baznīca tic un piesauc Trīsvienīgo Dievu, nedomāju, ka tur notika kādas ķecerības.
Gribu teikt, ka pirmo reizi apjautu, KAS arī labi teoloģiski izglītotus cilvēkus (ne tikai tradicionālos tautas ticīgos) var piesaistīt šai baznīcai.
|
Janis Diekonts |
# Labojis Janis Diekonts: 2008.08.09 21:15:55
Balss mēs taču arī viens par otru šajā zemes dzīvē aizlūdzam.
Tikai pie tiem, kas atrodas pie Dieva mums nav apsolījuma, ka viņi mūs dzird. Nav Dieva Vārds uz ko paļauties. Par šajā dzīvē blakus esošajiem brāļiem un māsām mēs varam būt visai droši, ka viņi mūs dzird un var aizlūgt par mums, ja pie viņiem vēršamies. Un viņiem ir tas pats apsolījums, kas mums, ka Dievs paklausa, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta. Turklāt, es ļoti šaubos vai kāda radība spētu uzklausīt tik daudz lūgšanu no visas pasaules, cik tiek pienestas kaut vai Marijai vien. Tas ir pa spēkam Dievam, jo Viņš ir visuvarošs. Romas baznīca gan saka, ka Dievs var visu, tāpēc Viņš noteikti ir darījis tā, lai svētie mūs dzirdētu un par mums aizlūgtu. Dievam nekas nav neiespējams, bet vai tāpēc Viņš būtu izvēlējies Savā visspēcībā, lai "viņa aizlūdz par mums un aizstāv mūs pie Dieva"?. Roma saka, ka Dievam tikai vajag gribēt un viņi dzirdēs mūsu lūgšanas. Bet Dievs jau ir gribējis un šī griba ir atklāta Bībelē, kur rakstīts, ka jāvēršas pie Kristus, kurš saka "Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. ". Tā vietā tiek teikts, ka Sv. Bonaventūra saka:
"Visās savās vajadzībās, visās savās rūpēs, briesmās un bēdās griezies pie Marijas, kas mums ir dota kā drošākā paglābšanās vieta. Lūdz viņas aizsardzību, izraugi viņu par savu aizbildinātāju; pilnīgā uzticībā liec savas rūpes viņas rokās; jo viņa ir žēlsirdības Māte. Pūlies katru dienu ar kādu sveicienu viņu pagodināt." vai, piemēram, Sv. Bernards, Baznīcas mācītājs, apstiprina, ka Dievmātes piesaucēji tiks pasargāti arī no mūžīgās uguns.
Vai tas nav aicinājums paļauties uz radību, nevis uz dzīvo Dievu? Manuprat nepārprotams. Turklāt tas aizēno Kristu, jo Dievs Viņu vēlas redzēt mums par aizstāvi Savā priekšā. (1. Jāņa 2:1)
Savādi liekas tas, ka ar tādām lūgšanām, kā veršaas pie svētajiem, nevēršas pie ticības brāļiem un māsām, kas ir blakus dievnamā. To jau mazliet ieskicē Muldera ievietotā lūgšana. Pie brāļiem un māsām Kristū mēs nevēršamies, viņus piesaukdami, lai tie mūs pasarga no mūžīgas uguns. Tāpēc šis arguments nebūs īsti derīgs, jo prasa, lai šie lūgumi būtu līdzīgi. |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.08.09 21:26:04
Janis Diekonts
Es tev pilnīgi piekrītu. Lai gan tu oponē maniem vārdiem par to, kā šī meitene skaidro savu lūgšanu svētajiem...
Arī man Katoļu Baznīcas dogma par Marijas ne tikai pagodināšanu kā Kristus māti, bet arī kā lūgšanu uzklausītāju liekas aplama.
Es stāstīju, ka minētajā dievkalpojumā mazliet sajutu, ka Dieva godināšana un pielūgsme var notikt ne tikai racionāli formulētos teikumos, bet arī, ja tā varētu teikt, garā, sirdī, emocijās. |
Janis Diekonts |
# Labojis Janis Diekonts: 2008.08.09 21:34:42
Balss Es stāstīju, ka minētajā dievkalpojumā mazliet sajutu, ka Dieva godināšana un pielūgsme var notikt ne tikai racionāli formulētos teikumos, bet arī, ja tā varētu teikt, garā, sirdī, emocijās.
Piekrītu. Tā reizem ļoti trūkst. Bet vai tādēļ iet uz draudzi, kas pielūdz un piesauc Mariju un svētos? Labāk tad vientulību panest kādu brīdi un ticu, ka Dievs dos brāļus un māsas ar ko kopā būt. Luterāņiem neviens netraucē dziedāt psalmus, dedzināt sveces, lietot vīraku, klausīties Dieva Vārdu un lūgties arī šādā atmosfērā, kamēr mēs godinām un pielūdzam Dievu. |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.08.09 21:39:49
Janis Diekonts
Tu mani pārprati... es neeju un neaicinu doties uz citām Baznīcām. Izstāstīju savu pieredzēto nejauša apmeklējuma laikā un dalījos savā piedzīvotajā, kas man mazliet pavēra to (man līdz tam neizprotamo) aspektu, kas normāli teoloģiski izglītotus cilvēkus var piesaistīt šīm Baznīcām. |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.08.09 21:43:16
Janis Diekonts
Luterāņiem neviens netraucē dziedāt psalmus, dedzināt sveces, lietot vīraku,
Jāatzīstas, ka tad, kad tas notiek lielajās luterāņu baznīcās (šāda veida t.s. augstbaznīciskie) dievkalojumi, tie man tomēr liekas ļoti svešādi.
Laikam mazas baznīciņas intimitāte, nepārtrauktā skaistā dziedāšana, viss tas komplekts laikam radīja to atmosfēru. Nevis kad draudze organizēti pēc lapiņas dzied psalmus vai citādus dziedājumus... |
Janis Diekonts |
# Iesūtīts: 2008.08.09 21:47:32
Balss Ir jau arī mazas luterāņu baznīcas Mūsu draudze kā reiz tādā pulcējas uz dievkalpojumiem. |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.08.09 21:50:01
Janis Diekonts
Esmu bijusi arī mazās... nu un kā pie jums? Klanāties, krustāties, dedzinat sveces, dziedat bez pārtraukuma?  |
Janis Diekonts |
# Iesūtīts: 2008.08.09 22:04:01
Bez pārtraukuma nē...mums ir arī lasījumi no Bībeles, lūgšanas un sprediķis |
:: Pievienot komentāru
|
