Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.08.06 13:44:35
Es iesaistījos kādā visai interesantā diskusijā aizjūras serveros par doto tēmu! http://www.theologyweb.com/campus/showthread.php?t=115744Es tur ap vidu parādos tikai! Ir interesanti redzēt, kā RKB un PB adepti mēģina izlocīties no acīmredzamām nekonsevencēm, protams ir arī labas un palīdzošas atbildes, taču, nekad neko līdzīgu neesmu sastapis šeit, tamdēļ gribējās apmēram konspektīvi izklāstīt abu pušu argumentus un tā! |
|
Boriss  |
# Iesūtīts: 2008.08.25 17:55:44
Balss Nu ko, vai ortodoksie mani paķēra uz jūtām jeb tas bija mistisks Dieva Gara pieskāriens?
Lūdzu, komentēt tikai kristiešus...Iesūtīts: 2008.08.07 22:06:52
Vai arvien ir vēlme par to apspriesties? Esmu viens no mūsu LELB ļaudīm, tik ar segvārdu un varbūt, ka šai vietā tas pat iederas un palīdz...
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.08.25 17:58:16
Saki, kas sakāms, tad jau redzēs vai ir kāda vēlme! |
Boriss |
# Iesūtīts: 2008.08.26 10:53:14
Vēlējos atbildēt Balsij, jo tas bija viņas jautājums, bet aiz cieņas, ka šī ir Tevis atklāta diskusija, izteikšos arī Tevis pamudināts.
Gribu sacīt balsij, ka tas bija mistisks pieskāriens! Dieva klātbūtne reprezentējas arī neverbāli un var tikt piedzīvota apejot intelektuālo potenciālu, tā vietā lietojot tikai atsevišķas`cilvēka maņas. |
Kundali  |
# Iesūtīts: 2008.08.26 10:57:23
Es godīgi atzīstos, ka pielūdzu vienu Fotogrāfiju. |
Kundali |
# Iesūtīts: 2008.08.26 10:59:45
Ak Jēzus - ko es atradu Internetā !
45 km uz ziemeļiem no Romas stāvā klintī atrodas Kalkata. Šo viduslaiku mazpilsētiņu 1930.g. pasludināja par bīstamu dzīvošanai un vietējie iedzīvotāji to pameta. Taču kopš 1960. gada šeit atsākās rosība un tukšo vēsturisko centru sāka apdzīvot dažādi mākslinieki un dīvaiņi. Turpmāko gadu gaitā te ir izveidojusies plaukstoša komūna, kuras pamatkodols ir visu paaudžu hipiji un dažādu virzienu New Age pārstāvji.
Šodien grūti spriest, vai tieši dzīvojamās platības un klusās vides dēļ šeit savulaik apmetās hipiji. Kalkata ir bijusi slavena svēceļojumu vieta jau kopš XVI gs vidus, jo katoļu baznīca ticīgo grēkus tur oficiāli atlaida uzreiz par desmit gadiem. Kā pielūgsmes objekts un svētceļojuma galamērķis kalpoja viena no savdabīgākajām kristiešu relikvijām - Jēzus priekšādiņa...
http://www.tribine.lv/articles/5721/1/Kalkatas_brinums?PHPS.. ESSID=0506h7n9hnke1924lflr7mtqg4 |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.08.26 11:00:14
Boriss tā viņš ir... kaut vai Kristību sakraments. Mēs ticām un mācām Biblisko mācību, ka Vārds savienots ar ūdeni dara to, ko Kristus apsolīja tas darīs... un mēs ticām, ka tas notiek arī pie maziem bērniem, kuriem vispār "Intelektuālā potenciāla" vēl īsti nav. Tāpat mēs ticam, ka Svētais Vakarēdiens paveic to ko tas paveic arī ja to dod mirējam, kuram jau sen prāts ir kukū! Tā kā tava piebilde ir pareiza... un tai pat laikā, tas ir arī risks, ka cilvēki līdzīgi kā Jūdi ar Vara Čūsku izrīkojas un iedomājas, ka Ikonās pašās par sevi ir kaut kāds spēks... |
Boriss |
# Iesūtīts: 2008.08.26 12:39:10
Mulders Risks jeb negācija šadā gadījumā nav atskaites punkts un fundaments, lai noskaidrotu šo lietas būtību. Jebko labu var samaitāt, pārprast un pārspīlēt, tāpat neievērot un nenovērtēt.
Šoreiz gan runa nav par abiem Tevis pieminētiem sakramentiem, bet Balss piedzīvojumu un salīdzinājumu.
Par to vai lietās pašās ir kaut kāds spēks... Esmu daudz dzirdējis prātojumus par to, parasti tādus, kas aizstāv kādu uzskatu. Man ir piemērs, praktisks. Vairāk kā divus gadus absolūti svaigs nostāvējis svētīts ūdens un 3 mēn. svaigs ninerālūdens, palicis ceļa somā pēc viena brauciena, ar piesmaku. Augļi, kā teica Pestītājs. Apstāklis, ka lietas var būt svētību savā matērijā nesošas, nav pamats to glorificēšanai un pacelšanai uz pielūgsmes podesta, bet arī to pārspīlējums nav iemesls tā noliegšanai. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.08.26 14:18:07
Boriss, piekrītu!
Dievs ir brīvs darboties kā vien viņš vēlās, un ir maz ticams, ka Dieva Vārda spēks kaut kā mazinās... Taču kā raksta Pāvils - Dievs mums nerekomendē pacelties pāri tam, kas rakstīts. Tad kad mēs sākam iet pa laipiņām, kurām nav pievienots skaidrs Dieva apsolījums vai pavēle, Dievs nav saisīts mūsu expektācijas par laipiņas izturību, arī pārvērst realitātē!
Bieži cilvēki saputro Dieva Vārdu, kas rada realitāti, ar Cilvēka Vārdu, kas rada tikai gaisa molekulu vibrāciju! |
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.08.28 00:47:28
Boriss
Kad agrāk dzirdēju stāstiņus par svētītā ūdens brīnumaino svaigumu un dziedināšanās spēju, manī raisījās skeptisks smīniņš - saistībā ar droši vien - māņticību un placebo efektu. Tagad vairs tik pārgudra neesmu.
Protams, Dieva mīlestības vēsts ir saprotama pat mazam bērnam bez diža intelektuālā potenciāla... Bet kur ir robeža starp māņticībām, iedomām, placebo un Dieva realitāti?... Vai to vispār kāds var novilkt? |
Kristofers  |
# Labojis Kristofers: 2008.08.28 12:55:14
Kas šo lietu grib nopietni izstudēt, lai izlasa sv. Damaskas Jāņa (676-749) De Fide Orthodoxa 4. grāmatas 15. un 16. nodaļu šeit: Chapter XV.—Concerning the honour due to the Saints and their remains un Chapter XVI.—Concerning Images un 7. Ekumēniskā koncila, jeb 2. Nīkajas koncila, materiālus šeit:
The Seventh Ecumenical Council. The Second Council of Nice. a.d. 787. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.08.28 13:15:18
Kristofers...
Tā Damaskas Jāņa texti
Par svētajiem un relikvijām - vairākas teoloģiskas un arī viena otra loģiska kļūda... vēl interesantāk, ka Ortodoxiem Sālaman Gudrīabs grāmata ir Kanonisko grāmatu sarakstā un 14 nodaļa no šīs grāmatas lido feisā Jāņa argumetnācijai par Svēto statusu!
Savukārt attiecībā uz Bildēm, tur šis tas ir OK, bet kad palasa Ortodoxo lūgšanas kas veltītas Marijai tad bez gara teoloģsika traktāta kā "footnote" nekad neuzminēsi, ka šī lūgšana jelkā pagodina Dievu...
Saskaņā ar šo Nīkajas otro koncilu mēs Luterāņi esam nolādēti 
Pofig, ka ticam Jēzum Kristum, pofig, ka ticam Evanģēlijam, pofig, ka esam kristīti un ticam, pofig ka Kristu atzīstam par Dieva Dēlu, pofig, ka parakstamies zem Nīkajas Halcedonas ticības apleicībām... tas VISS ir pupu mizas, jo ja jūs negodināt miroņus, līķus un bildītes, jūs esat nolādēti... ņemot vērā, ka Ortodoxā Baznīca iedomājas sevi runājam Dieva Vārdā... tad pēc viņu teoloģijas un šī koncila secinājumiem sanāk, ka Dievs nolād mūs... un Kristus runājot "Kas man tic, tas dzīvos arī ja tas mirs" un Kristību vārdi... ir MELI  Dievs ir padarīts par Meli ar šo Koncila paziņojumu |
Boriss |
# Labojis Boriss: 2008.08.28 21:13:02
Balss Robežu starp ticību un māņticību grūti novilkt, ja tā jāvelk cilvēkos. Kas vienam pamudinājums un impulss uz dzīvu ticību, citam viss ticības saturs un galamērķis, piem., svētbilde, kas "asaro". Vienam svētīts ūdenss un svētīta eļļa līdzeklis, citam neko vairāk par to nevajag. Man jājūtas nēerti, kad atsevišķi luterāņi dikti sunī ikonas, svētītu ūdeni, relikvijas u.tt. Ja šo lietu māņticīgās uztveres dēļ, no tām labāk izolēties, tad godīgi būtu, piem., liegt kristību kā tādu, jo pastāv ne vien risks, bet pat konstatējams fakts, kā sakraments mūsu nācijā izsenis ir kļuvis par māņticīgu svētdarbību. Minoritāte ir starp kristītajiem tie, kas to uztver šīs svētdarbības patiesās būtības kontekstā. Domāju, ka draudzēs dievbijību praktizējošo un vispār "luterāņos" kristīto proporcija to vairāk nekā apstiprina. Protams, ka aplami tā domāt un neprātīgi būtu ievērot šādu konsekvenci, jo kā tad ar tiem, kas caur kristību pestīšanas dāvanu nes neaptumšotu? Līdzīgi daudz svētību iegūst tie, kas svētītu ūdeni lieto. Tas neaizstāj altārsakramentu u.tml., bet ticības ikdienā tam ir sava vieta!
Domāju ir tik viens veids kā robežu novilkt - zināšanas un pareizi akcenti! |
Boriss |
# Iesūtīts: 2008.08.28 21:27:28
Mulders Varētu smaidīt, ja tas nebūtu tik traģiski. Svarīgi ir iepazīt Damaskas Jāņa dzīvi, garīgo pieredzi un rakstīto darbu laika un situācijas kontekstu, lai varētu kaut cik objektīvi izlabot šī svētā "kļūdas". Dievs piedod nezināšanu un panes tos, kas augstāk par Viņa paaugstinātajiem paši ceļas. |
Janis Diekonts  |
# Labojis Janis Diekonts: 2008.08.28 22:05:02
BorissJa šo lietu māņticīgās uztveres dēļ, no tām labāk izolēties, tad godīgi būtu, piem., liegt kristību kā tādu, jo pastāv ne vien risks, bet pat konstatējams fakts, kā sakraments mūsu nācijā izsenis ir kļuvis par māņticīgu svētdarbību.
Nebūtu godīgi, jo Kristība ir Dieva pavēlēta un ar to nāk apsolījums. Vai par svētīta ūdens lietošanu, ikonu godināšanu un svēto pielūgšanu ir pavēle un apsolījums Dieva Vārdā? |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.08.29 09:34:12
Boriss, un vai tavuprāt ikviena Svēta Vīra teoloģiskie spriedumi ir pasludināmi par dogmatiskiem?
Kā arī ko tu saki par šī 7ā koncila lāstiem? Izrādās ka, ja es nepielūdzu ikonas un negodinu svētos un viņu mirstīgās atliekas, tad Baznīca mani nolād, tā kā Baznīca pārstāv (vismaz kā viņi paši sevi pozicionē) pašu Kristu, tad sanāk, ka Kristus mani nolād, ja es nedaru to, kas nav nedz pavēlēts nedz ar apsolījumiem apstiprināts!
Kā dzīve un Vārdi ir svarīgāki Jēzus Kristus un Apustuļu vai Damaskas Jāņa? Iļi visi viņi pār vienu kārti metami? |
Boriss |
# Labojis Boriss: 2008.08.29 11:59:09
Janis Diekonts Es runāju par loģiku kādā lietas tiek izvērtētas, neapšaubot kristības privilēģiju un pamatotību Kristus pavēlē. Domāju, ka problēma ir iztrūkumā lietas uzlūkot diferencēti un pareizi akcentēti jeb pareizā secībā (pakārtotībā). Svētīta ūdens lietošana izriet no kristības, sevis apzīmēšana vai garīdznieka slacīts svētīts ūdens ir atgādinājums kristībai. Otrkārt, ūdens tiek svētīts kā matērija, lai nestu sevī Dieva žēlastību. Iespējams, ka kādam tas nav nepieciešams un tāds to nelietos, vai ne tā? Iespējams, ka kādam to malkojot katru dienu veselība ātrāk atgriežas, kāpēc to liegt? Neviens ar to neaizstāj kristību, nevienam kristītam nav jāuzspiež lietot svētītu ūdeni.
Ir jāsaprot svēto Rakstu gars un būtība. Ja dari tikai to, ko Raksti pavēl, tad cik reizes nedēļā jālasa Bībele? Katru, divreiz, svētdienā... Nav teikts, tik tas ka jālasa. Tāpēc labi un pareizi dara tie, kas to dara ikdienas un tie, kas svētajā dienā. Grūti uzskatīt par cītīgu kristieti to, kurš svētdienā Dieva vārdu atstāj novārtā, bet nevar par neuzcītīgu uzskatīt to, kurš pa nadēļu ikdienas lūdz Dievu un pamatīgi strādā, bet svētdienā ziedo savus darba augļus un klausa Dieva vārdu. Līdzīgi mēs neiztiekam bez ūdens kristībā, bet varam iztikt citur. Līdzīgi ir cilvēki, kas būdami kristīti par svētību lieto arī svētītu ūdeni. Ir lietas, kas pavēlētas un no kurām nevar atkāpties, bet ir lietas kuras nav liegtas pat ja īpaši nav pavēlētas. |
Boriss |
# Labojis Boriss: 2008.08.29 12:28:24
Mulders Ikonoklastu nostāja ir interesanta, no vienas puses viņi iestājas par tiem pašiem kristīgiem terminiem par ko Baznīca, tikai iebilst pret Dieva, dogmu, evaņģēlija notikumu un svēto attēlošanu. Pie tam iebilst, tos graujot!!! Zīmīgi, ka nevienā svētvietā ar visbrīnumdarošākajām svētbildēm un svēto pīsļiem, Trīsvienību un Kristus divas dabas atzīstošam kristīgajam, netiek liegts pieturēties pie savas pārliecības glabāšanas prātā un sirdī, nekad nelietojot nekādus attēlus, un neviens netiek spiests tos godāt pie tiem klanoties vai kaut vai obligāti tos uzlūkojot. Ir ticība un šī pārliecība tiek "vizualizēta un materializēta". Var iztikt bez piecām maņām satverama ticības atspoguļojuma, bet nevar iztik bez tā satura. Ir cilvēki, kas pieņem ticību un to kas no tā izriet pielūgsmē. Var būt ļaudis, kas pieņem ticību, bet iztiek bez tās redzamas un materializētas attēlošanas. BET, ir ļaudis, kuri nevis iztiek bez pēdējā, bet to grauj vai kareivīgi apstrīd. Ja pēc būtības ir tik krasa attieksme pret otršķirīgām lietām, kuras izriet no pirmšķirīgajām, tad ir skaidrs, ka tā ir ne tikai cita attieksme, bet arī būtība no kādas cilvēki sevi pozicionā šādā attieksmē. Tas nozīmē un tieši tas to nozīmē, ka kristīgu terminu lietošana un pārliecības deklarēšana ir piesegs citam sirdsstāvoklim un garīgumam. Tie ir vilki aitu ādās! Anatēma ir pār viltus kristīgumu. No tā neizriet, ka patiesam kristietim vienmēr būs svētbilde, bet tas, ka patiess kristietis to nekad negraus un pret to neuzstāsies! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.08.29 12:44:26
Boriss,
Neviens neiebilst (vismaz šeit) Dieva Vārda pasniegšanu jebkurā uztveramā formā, tai skaitā zīmējumos. Īstenībā ļoti labi un pareizi tas būtu, un noteikti saprotami (par to arī Damaskas Jānis teic) ka tā to pasniedz cilvēkiem, kas neprot lasīt! Tas ir OK!
Problēmas un bīstamās lietas sākās, kad cilvēki krāsotam dēlim pašam par sevi sāk piešķirt brīnumainas īpašības. Kad cilvēki veltot lūgšanas svētajiem (Marijai) tajā ietver lūgšanas nevis par aizbildniecību vai starpniecību bet gan tieši no šīs personas lūdz lietas, kuras sniedz Dievs....
Tad tāda lūgšana pati savos vārdos velk uz elkdievību, un faktiski sanāk, ka tad kad kāds prasa, vai tiešām jūs domājat to ko jūs te lūgšanā sakāt, tad seko garš "footnote" penteris par to, ka īstenībā jau mēs to visu no Dieva lūdzam, tik te tā valoda tāda aizplīvurota etc. etc. etc. un beigās tā atbilde uz jautājumu "Vai jūsu prakse neveicina elkdievību un citu starpnieku veidošanu" ir visai primitīva "Pie mums Elkdievības nav, jo tās nevar būt principā"
Un tad rodas jautājums a ko tad Dievs VD tā cepās par elkdievību un elkiem, kāpēc viņš 1ajā bauslī tik cītīgi pret to iestājās un ortodoxiem un RKB saistošā Sālamana Gudrības grāmatas šķiet 14 nodaļa SPECIFISKI par svētbildēm runā gan no viedokļa, ka Dievam tas nav tīkami, gan par to, kā sākotnēja bildīte top par dievekli vēlāk, par tiem riskiem!
A tagad mūsu dārgiem brāļi paziņo - riska nav, jo nav! Viss iepūt! |
Janis Diekonts |
# Labojis Janis Diekonts: 2008.08.29 20:16:59
Boriss ir lietas kuras nav liegtas pat ja īpaši nav pavēlētas.
Par svētītu ūdeni ok. Lai lieto, kas lieto un lai nepaaugstinās pār tiem, kas nelieto. Un otrādi. Tomēr lietas, kuras nav pavēlētas var nelietot un pat atmest neapgrēcinoties. Un nav nekāda iemesla pārmest tiem, kas to nedara.
Tie ir vilki aitu ādās! Anatēma ir pār viltus kristīgumu.
Šodien nepazīstu nevienu Luterāni, kurš mestos postīt ikonas. Tomer Jūs šajā pašā grupā ielikāt arī "apstrīd". Tad nu rodas jautājums: Ja ir Marijas ikona, pie kuras cilvēki iet un pielūdz Mariju. Tad uzstāšanās un šīs lietas apstrīdēšana ir birka, ka "vilks aitas ādā" un "viltus kristietis"?
Savā ziņā varētu runāt par Kristus ikonām. Galu galā, ar lielu paskaidrojumu un saprotot, ka tas ir "Dieva Vārds krāsās", kas liecina par Kristu, tās varētu lietot. Par to vai ikona ir īpašs kanāls, lai "piezvanītu" personai, kas tur attēlota, vēl varam padiskutēt. Bet kā ir ar ikonām kur attēlota radība? Kad Jums jājūtas nēerti, kad atsevišķi luterāņi dikti sunī ikonas, svētītu ūdeni, relikvijas? Tad, kad tiek protestēts pret Marijas ikonu, pie kuras lūdz Mariju? Savā ziņā turos pie tā, ka vārdi nozīmē to, ko nozīmē. Gari paskaidrojot, ka lūgšana svētajam patiesībā ir lūgšana Dievam, nevar notušēt tos vārdus, kas teikti lūgšanā un adresēti tieši konkrētajam svētajam. Piemēram:
Valdniece, slavēju Tavu žēlastību un Tevi lūdzu : apskaidro manu prātu , māci mani staigāt taisni pa Kristus baušļu ceļu. Spēcini, lai nomodā dziedot, grūtsirdības miegu aizdzenu. Savām lūgšanām atraisi mani , Dieva Līgava, grēku saitēm sasietu. Sargi mani naktī un dienā, glābdama mani no ienaidniekiem, kas karo pret mani. Dzīvībasdevēja Dieva Māte, atdzīvini mani , kaislību nonāvētu. Nerietošo Gaismu dzemdējusī, apgaismo manu aptumšoto dvēseli . Brīnišķīgā Valdnieka Pils, padari mani par Dievišķā Gara namu . Dziedinātāju dzemdējusī, izdziedini manu dvēseli no ilgām grēku kaislībām. Dzīves vētrās mētātu, vadi mani uz nožēlas ostu. Izglāb mani no mūžīgās uguns, ļaunā tārpa un pekles . Neļauj man, daudz grēkojušam, palikt par iepriecu ļaunajiem gariem. Vistiklā, atjauno mani , bez mēra grēkos kritušo. Atsvabini mani no visām mokām un izlūdz visu Valdnieka žēlastību. Dari mani cienīgu iemantot ar visiem svētajiem debesu līksmību . Vissvētā Jaunava, uzklausi Sava necienīgā kalpa balsi. Ak, Šķīstā, raisi man asaras, kas aizskalo manas dvēseles sārņus. No sirds dziļuma uz Tevi nemitīgi vaidu, nepagurdama gādā, Valdniece, pieņem manu lūgšanas kalpošanu un aiznes to sirdsžēlīgam Dievam. Par Eņģeļiem Augstākā, pacel mani augstāk par pasaulīgo miesīgo dzīvi. Gaišā debesu Telts, liec manī spīdēt Gara žēlastībai. Vistiklā, grēku sārņiem aptraipīts, paceļu rokas un atdaru lūpas slavinājumam. Izglāb mani no dvēseli pazudinošiem grēkiem, uzcītīgi lūgdama Kristu, Kam pieder gods un pielūgšana tagad un nemitīgi, un mūžu mūžos. Āmen
Vieglākajā gadījumā rodas iespaids, ka ir vairāku starpnieku sistēma. Pie Kristus bail iet, kaut gan Viņš saka, nāciet pie Manis visi. Tad nu starpnieks starp cilvēku un Jēzu, kurš ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
Par relikvijām jautājums: Kā relikvijas tās ir un vai tās ir autentiskas. Citādi liekas mazliet savādi jūsmošana par pagrabā guloša mūžībā aizgājuša kristieša līķi, priecājoties, kā saglabājies un bučojot. |
ērkšķis pakaļā [194.143.152.1] |
# Iesūtīts: 2009.07.29 18:48:00
jautājums Mulderim! Kā Tu izskaidro 10. tiesas maksāšanu baznīcai! Tā arī ir upurēšana. Cik atceros pirms 1000 gadiem upurēšana notika atbildes iegūšanai. Arī kristieši baznīcā iet atbildes meklēt un upurē 10. tiesu. Nav taisnīgi salīdzināt šodienas baznīcu ar pagānismu, kas piekopts pirms 1000. gadiem! Te derētu papētīt kristīgo kulturu analoģiskā laika posmā. Ticu , ka atradīsies arhaiskas metodes.`Vai inkvizīciju viduslaikus arī nevar uzkatīt kā upuri Dievam? |
:: Pievienot komentāru
|
