patriots 
|
Iesūtīts:
2007.02.16 17:32:57
Grūti bija atrast atbilstošu sadaļu manis uzstādītajai tēmai. Varbūt redaktors varētu atvērt jaunu sadaļu. To varētu nosaukt: " Latvietība un kristietība", vai arī citādi. Manuprāt šis jautājums varētu interesēt daudzus cilvēkus.
Bet pagaidām piedāvāju padiskutēt par to sadaļā "Par ticību". Tātad, mans uzstādījums ir jau redzams nosaukumā. Kas tad ir latvietis - pagāns, vai kristietis? Un ja nu latvietis ir kristietis, tad ko viņš var no savas tautas kultūras un garīgā mantojuma paturēt, bet ko jāatmet? Vai piederība kādai reliģijai ietekmē arī nacionālo pašapziņu? |
|
vilks  |
# Iesūtīts: 2008.01.14 00:39:53
Nu,tos tautas tērpus,kuri zināmi no 10.gs. no arheoloģiskajiem izrakumiem,praktiski,man domāt nekur nelieto. Tautas tērpi,ko mēs saprotam ikdienā ar šo vārdu,pamatā ir 19.gs. latviešu (pārsvarā lauku apvidos dzīvojošo) goda un svētku tērpi. Tā ka nevar teikt,ka tie būtu diez ko seni. |
filologs [81.198.233.119] |
# Iesūtīts: 2008.01.14 12:24:37
Mjā, Vilkam lielā mērā ir taisnība... Pirmskristīgās ēras tautastērpus valkā, piemēram, ansamblis "Skandinieki", laikam arī folkloras kopa "Vilki" (ja atmiņa mani neviļ, tie bija tie čaļi, kas dzied karavīru dziesmas?..), bet tie cilvēki, ko mēs redzam Dziesmu svētkos, laikam gan tiešām valkā 19. gs. (nu, varbūt tikpat labi 18. vai 17.gs., jo tais laikos apģērbu stils laukos varbūt tik strauji nemainījās) tērpus...
Sheksnam savukārt taisnība par Māru/Mariju - par abiem viedokļiem zinātnieki vēl strīdas. Un tautasdziesmas tiešām ir no dažādiem periodiem - gan pirmskristīgā, gan kristīgā. |
Sheksna  |
# Labojis Sheksna: 2008.01.14 13:04:05
vilks, filologs [81.198.233.119]
Jautājums bija par to, vai tautas tērpi (da kaut 19. gs. goda drānas) ir veidojušies TIEŠĀ kristīgās ticības ietekmē.
A par tiem arheologu tautastērpiem es vēl uzjautāšu vēsturniekiem, blago tādi imeecco pie rokas.
Re kur jau ir pirmie rezultāti, arheoloģiskie tērpi:
http://www.etnostils.lv/lv/galerija/terpi/arhiologterpi.php |
patriots |
# Iesūtīts: 2008.01.15 00:06:50
Sheksna
Tautas tērps vispār ir tāda interesanta lieta. Es saprotu, ka armijā ir uniformas, mācītājiem tērpi. Kas tas ir tautas tērps. Tagad, piemēram, var teikt, ka T krekls ir visu tautu tautastērps. Dažādos laikos, vietās, apstākļos tauta ir tērpusies dažādi. Tas arī atkarīgs no maka biezuma tā laika ģērbšanās tendencēm u.t.t. Nav unificēta tautas tērpa. |
filologs [81.198.233.119] |
# Iesūtīts: 2008.01.15 00:37:52
Mūsu lietotie termini, kas ietver vārdu "tauta", palaikam ir diezgan plaši un dod iespēju visādi filozofēt... "tautas tērps" - jā, tiešām, vai tad tas nav jebkurš kādas tautas valkāts tērps?  "Tautas dziesma" - sena dziesma, kurai nav zināms autors; populāra dziesma? Angļu termini tai ziņā ir precīzāki - "ethnic costume", "folk song" u.c. "Ethnic costume" tātad ir tas tērps, kas norāda etnisko piederību (tā primitīvi skaidrojot). ("Folk song" - nu, tas gan ir diezgan līdzīgs kā mūsu "tautas dziesma", tomēr "folk" ir druksu specifiskāks vārds nekā būtu "national", "popular" vai tml...) |
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.01.15 00:51:10
Tikai kāds mūsu tautas tērpiem sakars ar kristietību? Kristietis var būt gan papuass ar palmu lapu gurnu jostu, gan eskimoss roņādās, gan latviešu bāleliņš. Šajā ziņā tautība ir nebūtiska.
Tomēr Dievs ir cilvēci sadalījis tautās, kurām zināmu laika periodu likts dzīvot zināmā telpā. Domāju, ka tauta ir it kā paplašināta ģimene, kurā Kristus vēsts var vieglāk un šai tautai saprotamākā veidā izplatīties. Ģimene, kurā viens otru labāk saprot, viens par otru rūpējas. Jo mēs cilvēki, nespējam ne iepazīt, ne sastapt, ne iemīlēt visus pasaules cilvēkus. Laikam tāpēc vajadzīgas tautas, kurās var nākt un iesakņoties Kristus misijas ziņa par to, ka glābšanas kuģis ir pienācis un gatavs uzņemt visus pasažierus no grimstošā kuģa, kas vien to vēlas... |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.15 08:51:36
Balss
Tomēr Dievs ir cilvēci sadalījis tautās, kurām zināmu laika periodu likts dzīvot zināmā telpā.
Nu redz, bet 21. gs. dievs ir savas domas mainījis un tagad liek tām dzīvot kopējā, t.s. globalizācijas katlā... |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.01.15 09:37:08
a_masiks
lai ebreji nevarētu uzcelt afigenno augstu torni.
Vai nebija tā, ka ar toreizējiem būvmateriāliem un celtniecības iemaņām nemaz tādu torni uzbūvēt nevarēja? Nu, tur apakšējie ķieģeļi būtu sadrupuši zem celtnes svara?
Otrkārt - nu, ja pat uzceltu celtu tādu torni, nu un? Kādā veidā tas viņiem "sagādātu vārdu un pasargātu no izkaisīšanas pa zemes virsu"? |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.15 09:58:15
KarotesNav
Vai nebija tā, ka ar toreizējiem būvmateriāliem un celtniecības iemaņām nemaz tādu torni uzbūvēt nevarēja? Nu, tur apakšējie ķieģeļi būtu sadrupuši zem celtnes svara?
Jebiptieši piramības uzbūvēja, odnako.
Otrkārt - nu, ja pat uzceltu celtu tādu torni, nu un? Kādā veidā tas viņiem "sagādātu vārdu un pasargātu no izkaisīšanas pa zemes virsu"?
Identātes jautājums, nu, `mēs, no tās pilsētas ar Milzu Torni`. |
KarotesNav |
# Labojis KarotesNav: 2008.01.15 10:03:00
Sheksna
Jebiptieši piramības uzbūvēja, odnako
Tās nesniedzās debesīs, un šie viņas būvēja no akmens blokiem.
Bābeles torni - no apdedzinātiem ķieģeļiem.
Identātes jautājums, nu, `mēs, no tās pilsētas ar Milzu Torni`
Nez. Ēģiptieši taču neplātījās - mēs no tās pilsētas ar milzu piramīdām...
tiesa, viņi arī necēla tās piramīdas, lai iegūtu vārdu... |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.15 10:19:23
KarotesNav
Tās nesniedzās debesīs, un šie viņas būvēja no akmens blokiem.
Vēl ir jautājums, cik augsts jāuzceļ tornis, lai tas `sniegtos debesīs`? Droši vien atkarīgs no reģiona un klimata (mākoņainības). Reģionā, kur dominē apmācies klimats, pietiek ar drusku par 50m augstāku torni, lai tas `sniegtos debesīs` (t.i. mākoņos). A 50m ir tikai drusku virs Brīvības pieminekļa kurš, ja nemaldos, ir ap 45m. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.15 10:23:04
Sheksna
Zemās debesis, aiz kurām var karoti aizspraust? :-)
Bet tad tas tornis nav nekas īpašs, lai ar tādu lepotos.
- "Mēs tur no tās Lielā Torņa pilsētas!"
- "A tur tā 50m ķieģeļu kaudze? Skatieties uz mūsu piramīdām labāk!" |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.15 10:29:56
KarotesNav
Zemās debesis, aiz kurām var karoti aizspraust? :-)
Kā variants
Bet tad tas tornis nav nekas īpašs, lai ar tādu lepotos.
- "Mēs tur no tās Lielā Torņa pilsētas!"
- "A tur tā 50m ķieģeļu kaudze? Skatieties uz mūsu piramīdām labāk!"
Kā nu ne. Tā laika cilvēka izpratnē MĀKOŅI jau varēja reprezentēt debesis. Kalnos (kuri defaultā `stiepjās debesīs), droši vien reti kurš bija bijis. Piramīdas redzējis - tāpat. Diez vai vidējam statistiskajam e-breju™ zemniekam bija tik viegli aizbraukt uz Jebipti paskatīties piramīdas (un vēl jautājums, vai kuru katru tik viegli laistu faraonu kapeņu tuvumā). |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.01.15 15:59:51
Hmm, tēma tā kā būtu latvietība + kristietība, nevis Bābeles torņa celtniecība.
patriots
Atgriežoties pie sākotnējā jautājuma, domāju, ka jebkuras tautas loceklis var paturēt visu to sava tautiskā mantojuma daļu, kas nav pretrunā ar kristietības pamatnostādnēm.
Domāju, ka arī lēkšana Jāņos pāri ugunskuram, pat ja tas agrāk būtu bijis ar kāda maģiska rituāla nozīmi, mūsdienās vairs ir tikai jautrs tautas paradums bez kāda dziļāka garīga seguma. Es, piemēram, nevarētu pieņemt buramvārdus un pagānisko dievību piesaukšanu un sumināšanu. Vai arī nerātnās dainas, jo tās, lai gan pieder pie tautas mantojuma, nebūtu obligāti jātur augstā cieņā un jāmāca skolās.  |
Jānis Kalniņš  |
# Iesūtīts: 2008.01.15 16:35:54
a_masiks
Atļaušos mazliet koriģēt - Bābeles torņa celtniecības laikā ebreju vēl nemaz nebija! Tie radās no Jēkaba 12 dēliem krietni vien vēlāk pēc Dieva apsolījuma.
Bet par tām tautām - vai jums neliekas pārdomu vērts fakts, ka ebreji kopš tempļa izpostīšanas ir izmētāti pa visu pasauli un tikai 1948(?) gadā ieguva ne vien savu valsti, bet principā atkal iespēju dzīvot savā tēvu zemē? To es te pieminu tādā sakarībā, ka ebreji Bībelē ir sevišķa tauta citu tautu vidū un visā mums zināmajā vēsturē mēs redzam , ka viņiem tā dzīve ir bijusi visādos veidos atšķirīga no citu tautu dzīves. Pret tādiem latviešiem tikai kaimiņu tautām varbūt ir viedoklis kā pret tautību, bet pret ebrejiem laikam gan visām tautām ir kaut kāds viedoklis.
Tālab man neliekas, ka latviešu stāvoklis iepretim Trīsvienīgajam Dievam ir kaut kādi citāds kā krieviem, ķīniešiem vai ņam-ņam ciltij. Tie Bībelē iegūst apzīmējumu "visas tautas". Bet ebreji gan vienmēr ir atsevišķi atdalīti.
Tādēļ es ļoti priecājos, ka Dieva apsolītais Mesija - Kristus ir nācis pie VISĀM TAUTĀM, tātad arī pie latviešiem un te nav ko laust par to šķēpus. Latvietība ar kristietību ir savienojami tikpat lielā mērā kā vācietība (tie par kristiešiem kļuva vien kādus dažus gadsimtus iepriekš) vai jebkura cita tautība. Skaidrs, ka kristietība izmaina ikvienas tautas mentalitāti. Nu ņemsim tādu brutālu piemēru: Kādas Āfrikas cilts kultūras neatņemama sastāvdaļa ir kanibālisms. Līdz ar kristietības pieņemšanu daudzas Āfrikas iezemiešu ciltis atmet kanibālismu, līdz ar to mainās viņu kultūras paradigma. Kāds etnogrāfs var sākt brēkt: Vai, vai, izzūd kultūras mantojums!
tieši tāpat notiek arī ar daudzām citām lietām, vai tas būtu tautas tērps vai mmājas iekārtojums, darba ritms, sadzīves tradīcijas un apiešanās ar ienaidniekiem. Islama šariata likumi ir visai briesmīgi attiecībā uz dažādiem noziedzniekiem, bet tie ir arī neatņemama kultūras sastāvdaļa. ja nu pēkšņi Irāna kļūtu kristīga, tad skaidrs, ka šie likumi tiktu atcelti un to vietā stātos tādi, kas radušies kristīgās ticības ietekmē, resp. daudz humānāki. Blakus tam mainīsies arī daudzi citi dzīves ieradumi, kādi paliks. Ko, atkal brēksim, ka izzūd kultūras mantojums? |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.15 19:52:47
Balss
Es, piemēram, nevarētu pieņemt buramvārdus un pagānisko dievību piesaukšanu un sumināšanu.
Nu tās pašas Līgodziesmas ir visai neviennozīmīgas šajā jautājumā. Neesmu drošs, ka pa vidu nav kāda, kas nevēršas pie Pērkona/Laimas/Māras vai kā tamlīdzīga.
Vai arī nerātnās dainas, jo tās, lai gan pieder pie tautas mantojuma, nebūtu obligāti jātur augstā cieņā un jāmāca skolās.
Skolās nebūtu jāmāca, tas nu ir fakts. Bet tas nenozīmē, ka papīri, uz kuriem šamējās glabājas nacionālajā bibliotēkā, būtu jāsadedzina. |
Jānis Kalniņš |
# Iesūtīts: 2008.01.15 21:07:20
Ctulhu
Tu atkal izrauj kādu šajā kontekstā nebūtisku detaļu un pārvērt to par atsevišķu diskusiju! Es šeit nerunāju par kādu atsevišķu likumu, bet gan par vispārējo tendenci un dažādu tautu attiecībām ar kristietību un centos norādīt uz to, kā vēstures gaitā mainās kultūras paradigma. Lūdzu, paliksim pie būtiskā - vai latvietis var būt kristietis un vai kristietis paliek latvietis! |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.01.16 01:19:02
Sheksna
Protams, ka Līgo dziesmas ir dažādas - nu, nav jau visas jādzied! Lai gan ar mīļo Māru var domāt gan vienu, gan otru - par to vēl zinātnieki strīdas.
Bet tas nenozīmē, ka papīri, uz kuriem šamējās glabājas nacionālajā bibliotēkā, būtu jāsadedzina.
Vai tad es uz ko tādu būtu aicinājusi?! |
Jānis Kalniņš |
# Labojis Jānis Kalniņš: 2008.01.16 10:07:11
a_masiks
Nebrauc auzās! Kolumba, Vasko de Gamas un citu tiem līdzīgo mērķis bija zelts un nevis kristīgā misija! Viņiem ne prātā nenāca kristianizēt Amerikas tautas. Tavs klupšanas akmens ir visai parasts - Tu jauc subjektu un objektu. manuprāt, tās tomēr ir atdalāmas lietas. Nu ir nauda laba vai slikta? ja par to pērku pārtiku, tad laba, bet ja ar to uzpērku algotu slepkavu...
Par šo tēmu ir ļoti laba Andra Rubeņa grāmata, tikai tās nosaukumu gan precīzi nepateikšu. Iesaku palasīt.
Bet par ebrejiem - nu tas nu gan ir būtiski, kad mēs runājam par tautu izcelšanos. Te būtu vietā parunāt par latviešu izcelšanos. Cik man zināms, tad latvieši ir visai nesens veidojums, ap 13. gs. vai pat vēl vēlāk, saplūstot kuršiem, zemgaļiem, sēļiem ar zināmu letgaļu piejaukumu. Tur vēl lībieši maisās pa vidu un mēs visu laiku jaucam lībīešu folkloru, to skaitā viņu slavenāko dzērāja dziesmu Pūt, vējiņi nezin kāpēc uzdodam par latviešu dziesmu! Kas tad tie letiņi īsti ir un kur tad mums jāmeklē latviešu reliģijas saknes - lībiešu, kuršu, sēļu, zemgaļu vai latgaliešu dainās! latvieši tāds kristīgās invāzijas, ja tev tā labpatīkās teikt, produkts vien ir! |
Sheksna |
# Iesūtīts: 2008.01.16 11:37:51
Jānis Kalniņš
Cik man zināms, tad latvieši ir visai nesens veidojums, ap 13. gs. vai pat vēl vēlāk, saplūstot kuršiem, zemgaļiem, sēļiem ar zināmu letgaļu piejaukumu. Tur vēl lībieši maisās pa vidu un mēs visu laiku jaucam lībīešu folkloru, to skaitā viņu slavenāko dzērāja dziesmu Pūt, vējiņi nezin kāpēc uzdodam par latviešu dziesmu! Kas tad tie letiņi īsti ir un kur tad mums jāmeklē latviešu reliģijas saknes - lībiešu, kuršu, sēļu, zemgaļu vai latgaliešu dainās!
Būsim precīzi - cik necik galīgi latviešu tauta izveidojās tikai 19. gs, līdz tam varam runāt par atsevišķu baltu un somugru cilšu pēctečiem.
latvieši tāds kristīgās invāzijas, ja tev tā labpatīkās teikt, produkts vien ir!
Teiksim tā, latvieši ir kristīgās izvāzijas produkts, kas sakausēts iz šeit līdz tam mītošajām baltu un somugru ciltīm. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
