Jānis Kalniņš 
|
Iesūtīts:
2009.07.28 22:01:34
Draugs atsūtīja tekstu. Pilnīgi sirds aptecējās. |
|
Jānis Kalniņš |
# Labojis Jānis Kalniņš: 2009.07.28 22:06:34
TEMATS.. . Vai atceries?
Kaut kas ļoti ļoti sirsnīgs.. izlasīšanai, kad ir laiks
Viena cilvēka pārdomas
Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80-os gados,
esam nodzīvojuši līdz šai dienai. Bērnībā mēs taču braucām
mašīnās, kurām nebija drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu. Nebija slepeno vāciņu zāļu pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad netaisījās ciet. Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē. Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem un gultņiem no izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna, atcerējāmies, ka aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās ievelties dzelošos krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu. Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu, atgriežoties mājās tad, kad iedegās ielas aternas, tur, kur tās vispār bija. Veselu dienu neviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu! Grūti iedomāties.
Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus,un neviens nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai un vienīgi mēs paši. Atceraties?
Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens nepalika resns, jo mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies. No vienas pudeles dzēra vairāki cilvēki, un neviens no tā nav nomiris. Mums nebija spēļu konsoļu, CD, 165 TV kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju skatīties multeni, jo arī video mums nebija!
Toties mums bija draugi. Mēs gājām ārā no mājas un viņus sameklējām. Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem strautiņiem, sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un pļāpājām, par ko vien gribējām. Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie durvīm vai vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši! Vieni paši cietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs vispār izdzīvojām?
Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām ābolus no kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem. Katrs kaut reizi ir pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika pieņemti komandā. Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos. Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens puisis pasaulē nezin šīs spēles noteikumus! Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā ar problēmām un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis. Mums bija izvēles brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos, atbildība, un mēs kaut kā vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties.
Ja esi viens no šīs paaudzes, tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās līdz tam laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja brīvību pret skrituļslidām, mobilajiem, zvaigžņu fabriku...
Un kā ir tagad?
- kļūdas pēc Tu spied savas sistēmas piekļuves kodu uz savas mikroviļņu krāsns;
- Tev ir 15 numuru saraksts, lai sazvanītu savu ģimeni, kurā ir 3 cilvēki;
- Tu sūti e-pastu savam kolēģim, kurš sēž Tev blakus;
- Tu esi zaudējis kontaktu ar saviem draugiem vai ģimeni tāpēc, ka viņiem nav e-pasta adreses;
- Pēc darba dienas Tu atgriezies mājās, un atbildi uz telefona zvaniem tā, it kā joprojām atrastos darbā;
- Tu krīti panikā, ja izej no mājas bez sava mobilā telefona, un ej atpakaļ, lai to paņemtu;
- Tu no rīta pamosties, un pirmais, ko izdari - pieslēdzies internetam;
- Tagad lasi šo tekstu, piekrīti tam un smaidi tāpat kā es |
bitukas  |
# Labojis bitukas: 2009.07.28 22:09:50
No TAGAD uz mani attiecas tikai pēdējais |
Доначка  |
# Iesūtīts: 2009.07.28 22:11:20
maniem draugiem visiem ir internets, taa ka akontakts veel joprojama dziivs
Ja,a bet leekaashana gumijaas - taas bija labaas, man patika. |
pizza boy [87.110.84.116] |
# Iesūtīts: 2009.07.28 22:14:23
"Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens nepalika resns"
no picam ari nepaliek resni |
Ivo Pavlovičs  |
# Iesūtīts: 2009.07.28 22:14:31
Skaisti.
|
sicilia  |
# Iesūtīts: 2009.07.28 22:30:08
šits ir 100 gadus vecs tb pa netu jau gandrīz gadu klīst... tāpēc man pirmā sajūsma pārgājusi... njā nezinu kā es joprojām dzīva... |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.07.29 10:43:58
A huļi draugi bez i-neta? Ko ar tādiem var iesākt?
Bet esmu no tās paaudzes... vaah... bij labi |
Balss  |
# Iesūtīts: 2009.07.29 13:46:54
Jānis Kalniņš
Tā viš i... agrāk zēle bij zaļāka un cukurs saldāks... ko nu? |
Rausītis  |
# Iesūtīts: 2009.07.29 13:57:24
Nejautā, kā tas nāk, ka senie laiki ir bijuši labāki nekā tagadējie; tas nebūtu gudrs jautājums. / Sal. māc. 7:10/
... bet man ar liekas, ka bija forši ... ezerā ūdens bija tīrāks un apkārt nemētājās PET un piekakāti autiņi ... eh
|
Jānis Kalniņš |
# Labojis Jānis Kalniņš: 2009.07.29 22:23:54
Šodien satikos ar vienu savu draugu. Viņam dēls 16 gados samīlējās ar vienu meiteni, trīs gadus briesmīgi draudzējās, viens bez otra dzīvot nevar, sekss utt. Šopavasar pēkšņi pašķīrās. Tēvs dikti uztraucās, vai tik nu nebūs liepi puņķi un asaras, kādi pārdzīvojumi - bet nekā! To izbrīnu rada fakts - tāda liela mīlestība, bet pašķiršanās praktiski bez pārdzīvojumiem. jautājums nav par faktu kā tādu bet gan: vai tomēr šī laika paaudze nav sdavādāka kā mūsējā? Droši vien kaut kas līdzīgs notika ikvienā laikmetā, kad strauji kaut kas mainījās - vilcieni, auto, tvaikoņi utt.
Kas mani visā šajā satrauc - man ir tāds iespaids, ka ar katru lēcienu zinātnē un tehnikā emocionālā ziņā cilvēks paliek arvien trulāks. Par mūziku tagad sauc no pekles izrautu ķēmu kakofoniju; literatūra ir bulvāru preses ziņas un slavenību dzīuves skandālu apraksti; gleznas ir kaut kādi nesaprotami ķēpājumi un interesantākās ziņas ir tās, kur kāds ir beigts vai vēl labāk - kāds liels bars. Vai tomēr nav kaut kas mainījies? |
sicilia |
# Iesūtīts: 2009.07.29 22:26:59
Jānis Kalniņš
es gan nedomāju, ka trulumu rada lēciens zinātnē.... bet vienu nakti nošausminājos (ak vai laikam jau tas vecums), kad benzīntankā mūsu mašīnai blakus ieripoja party busiņš un no tā izvēlās bars nepilngadīgo smagā reibuma stadija, kas nesaprata kur atrodas... vo tad bija trulums sejās.... ekkk gribējās spiest gāzi grīdā un tīties prom pēc iespējas ātrāk |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2009.07.29 22:36:17
Jānis Kalniņš
nezin... senajaa Romaa vismaz augstu veerteejaas gladiaatoru ciinjas. Katru dienu uzvareeja viirishkjiiba un speeks. Hljupiki, protams, gaaja bojaa, taa attiirot sabiedriibu. Tagad, redz, neviens to nenoveertee, viirishkjiibas nav ne melns aiz naga, ij pa visu pasauli valda hljupiki, kas zeelojas par visu. Pashi nezkaadeelj nozheelo aizgaajushos laikus.... laikam alkst peec gladiatoriem un lauvaam... |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.07.29 22:37:53
Lai cik skumji, šī mūsu laikmeta attīstība (vismaz Eiropā, konkrētāk, Latvijā) ir novērojama jau labu laiku. To formulējuši arī vairāki izcili mūsu kultūras darbinieki - ka pasaule kļūst seklāka, kurā dominē fast - food t.s. kultūras pieprasījums un patēriņš, dziļu jūtu izsīkums, pat neiespējamība. Notrulinātiem, sekliem cilvēkiem dziļu jūtu vietā ir īslaicīgas emocijas, kas ir hedonisku baudu līmenī.
Nespēju tik labi un gudri atreferēt, taču lietas būtība laikam aptuveni tāda ir. Tāpat, kā to redzēja un konstatēja senie romieši savas civilizācijas norieta laikā. Arī mums tuvojas barbarisma un tumsas periods... |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2009.07.29 22:45:55
Balss
jaa, es ar esmu pamaniijis - iipashi dziljo un pateiso juutu laikmetos, cilveekiem, kas ar shiim juutaam nemeeriigi ir apveltiiti - ne neika nemaksaa izlaist zarnas saviem sugas braaljiem tikai taapeec, ka vinji ne taa paskatiijaas. Tas aciim redzot visos laikos skaitiijaas iipashi smalki un dzilji jutekliski. |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.07.30 00:54:36
masiks [159.148.73.94]
Tev kārtējo reizi sagādā baudu tā tīši pārprast un sajaukt visu vienā katlā? 
Vai tu gribi samest kopā lielceļa laupītājus un Bahu? Visos laikmetos ir dzīvojuši visādi cilvēki. Runa ir par laikmeta vispārējo tendenci.
Pie kam, tā zarnu izlaišana sugas brāļiem ir pieņēmusies spēkā un gājusi plašumā tieši 20.gs. |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2009.07.30 01:04:00
Balss
Runa ir par laikmeta vispārējo tendenci.
tieshi par to jau es runaaju. Ir eerti saskatiit shauri kaut ko vienu un glorificeet. Neredzot blakus patieshaam lielu postu. 20gs zarnu izlaishana ir gaajusi stipri mazuma. Un tas pats mazuminjs tiek taa izbazuuneets, ka pasaules gals. Par to, cik jauki gaajis Baha laikabiedriem latvieshiem - palasi Garliiba Merkjelja darbaa "Latvieshi". Tev patiks shiis laikmetiigaas vispaareejaas tendences. Vareesi arii taas glorificeet uz vella paraushanu. Ij chigaat - cik labi bija toreiz, kad bauri ne lasiit, ne rakstiit neprata, ij maciitaajkungu sarunaa nespraucaas pa vidu. Romantika.... ne ta kaa tagad - barbarisms natuuraa. |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.07.30 01:15:06
masiks [159.148.73.94]
Paskaties uz pasauli plašāk. Uz to pašu bauru gara kultūru, uz cilvēku attiecībām, palasi tautas dziesmas, paklausies tās - tur ir mūsu tautas ētiskā pasaule - tās ētiskais ideāls.
Ieklausies melodijās. Un palūkojies uz mūsdienu popkultūras elkiem, ieklausies tekstos, par ko nonēk ekstāzē masas.
Starp citu, šis secinājums nebūt nav manis izdomāts - es to tikai vārgi atreferēju. To ir izsecinājuši mūsu laikmeta dižākie domātāji, kas ir daudz plašāk redzoši, inteliģentāki un spriest spējigāki par mani. Viens neliels piemērs tepat no LV - to esmu dzirdējusi no dzejniekiem A.Līces un I.Ziedoņa. |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2009.07.30 01:27:55
Balss
palasiiju tautasdziesmas. saliidzinot ar muusdienaam - akuunais eetikas ideaals:
Iznāk Anna nosarkuse,
Iznes kūsi sajukušu.
Tavas pašas vaina bija,
Kam gāj` tautu klētiņâ.
Izaplēta dadža lapa
Liela ceļa maliņâ;
Izaplēta tautu meita,
Ar tautieti pisoties.
Jājejiņa bāliņš biju,
Jāju dienu, jāju nakti:
Dienu jāju kunga zirgus,
Nakti kunga gaspažiņu.
Kas kaiteja nedzīvot
Muižas kunga kučieram:
Dienu jāja kunga zirgus,
Nakti kunga preilenites.
Jāju, jāju zirdziņâ,-
Kas nejāti ķēvitê?
Tautiets mani jādeleja
Smalkâ linu krekliņâ.
|
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2009.07.30 01:31:17
Starp citu, šis secinājums nebūt nav manis izdomāts - es to tikai vārgi atreferēju. To ir izsecinājuši mūsu laikmeta dižākie domātāji, kas ir daudz plašāk redzoši, inteliģentāki un spriest spējigāki par mani. Viens neliels piemērs tepat no LV - to esmu dzirdējusi no dzejniekiem A.Līces un I.Ziedoņa.
Kaa tad! Penshuki - tie ir iistie seksopatalogi. Kad siekala tek bet nekas vairs nestaav - tad visa pasaule vainiiga izlaidiibaa. Nekas nav mainiijies kopsh Eezopa laikiem! Kaa es te staavu! Un viinogas ir tik pretiigi skaabas.... |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2009.07.30 01:36:51
O! Shis buus veel iederiigaaks:
Vai, vai nu, Dieviņ,
Nu labi laiciņ`,
Nu meitas dzērušas,
Nu pupi vaļâ.
Es jauns, kārigs,
Tas gan man patīk.
Kur mēs nu iesim
Savu runu runàt?
Iesim siena šķūnî,
Tur zaļais sieniņš,
Tur salda smaržiņ`,
Tur grīda nečīkst,
Tur ļaudis nedzird.
- Vai, vai nu, Dieviņ,
Pēs nācìs laukâ!
- Kāds Dievs tev kaitês? |
:: Pievienot komentāru
|
