Mulders 
|
Iesūtīts:
2007.07.27 10:45:22
Mēs zinām, ka Baznīcas uzdevums ir realizēt atslēgu varu.
Jautaajums: |
|
Uldis  |
# Iesūtīts: 2011.09.01 21:04:45
Vispār interesanta tēma.
Ctulhu
Nebuutu jau slikti, ja juuusu bazniicas uzstaatos pret vispaareeju komercializaciju, pateereesjanas kultu un tamliidziigaam lietaam.
Jošs Mulders
Ctulhu, to daraam...
Un tomēr baznīcai nevar būt cits uzdevums kā tas, ko devis pats Kristus. Tas ir pasludināts Ap. d. 1:8: "jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam." Tātad, liecināt par Kristu. Bet tas viss notiks Svētā Gara spēkā. Tā ir svarīga piezīme, kas norāda, ka liecināšanai ir jābūt saskaņā ar Dieva vārdu. |
παλαιό ανόητος  |
# Iesūtīts: 2011.09.02 07:50:42
Uldis
Interesants komentārs. Redzu, ka Kristus nemaz neparedzēja kristietības ekspansiju ārpus apsolītās zemes robežām - "būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam".
Jājautā, ko tad jūs darat Latvijā? |
Memekija  |
# Iesūtīts: 2011.09.02 08:51:07
παλαιό ανόητος
un līdz pašam pasaules galam".
a kur tad ir tas pasaules gals, ja ne Latvijā |
Uldis |
# Iesūtīts: 2011.09.02 09:05:05
παλαιό ανόητος
Redzams, ka tev raksturīgi uztvert informāciju kā reklāmas rullīti. Lai izlasītu līdz galam, kaut kas pietrūka. |
παλαιό ανόητος |
# Iesūtīts: 2011.09.03 10:02:27
Memekija,Uldis
Vai tad pasaules gals Bībelē nav laika apzīmējums, ne vietas?
|
Farizejs  |
# Iesūtīts: 2011.09.03 11:13:56
Baznīcai ir pirmkārt jāsludina evanģēlijs, un otrkārt jānorāda uz grēkiem. Pildot pirmo uzdevumu otrais jau ir tuvu piepildīts.
Ja cilvēki saprot un zin kas ir grēks, tad svarīgākais ir paveikts. Tālāk atliek vien cilvēkam pašam rīkoties. |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2011.09.03 11:27:57
παλαιό ανόητος
Vai tad pasaules gals Bībelē nav laika apzīmējums, ne vietas?
Zini, kas mani fascinē Rakstos? Apbrīnojamā pilnība.
Šeit - ja šeit zem "pasaules gala" saprot ne tikai pasaules galu (jeb visu pasauli) un ietulko laika jēdzienu, būtība nemainās. Jo šīs rakstvietas konteksts runā par sludināšanas izplatību, plašumu, pie kam norāda virzienu - plašumā: Jeruzālemē -> visā Jūdejā -> + Samarijā -> līdz pasaules galam.
Un skat., piemēram te (Dan.4):
7 Parādība, ko es, gultā gulēdams, redzēju, bija šāda: es redzēju koku, kas stāvēja zemes vidū, un tā augstums bija ārkārtīgi liels.
8 Šis koks kļuva arvien lielāks un varenāks, tā galotne sniedzās līdz debesīm, un tas bija redzams līdz pašam pasaules galam.
Secinājumi tak acīmredzami, vai ne? |
Uldis |
# Labojis Uldis: 2011.09.03 18:32:29
παλαιό ανόητος
kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam - Draugs, kā tu aplami uztveri tekstu. Jeruzaleme - tas ir vietas apzīmējums; Jūdeja - tas ir vietas apzīmējums; Samarija - tas ir vietas apzīmējums; bet tad, pēc tavām domām, Lūkas kaut ko ir mainījis savā uzskaitījumā un ne no šā, ne no tā pāriet uz laiku. Vai tad skolā neesi mācījies par vienlīdzīgiem teikuma locekļiem? Protams, Svētie Raksti runā par pasaules galu, bet pēc šā konteksta ir runa par visu pasauli. Vai tad vēsture par to neliecina?
PS
Jāpiekrīt Mārtiņam, ka pasaules gals šeit ir saprotams gan telpas, gan laika ziņā. |
παλαιό ανόητος |
# Iesūtīts: 2011.09.03 19:53:43
Mārtiņš,Uldis
Nu, principā neredzu neko neparastu, ja kaut ko uzdodot, vispirms min vietu, kur uzdevums izpildāms, un tad - laika periodu.
Es saprotu, ka `eschatos`, vārds kas te lietots, var nozīmēt gan telpu, gan laiku. Tad nu katrs var izvēlēties, kura interpretācija tuvāka, vai ne? |
Uldis |
# Iesūtīts: 2011.09.03 20:51:05
παλαιό ανόητος
vispirms min vietu, kur uzdevums izpildāms, un tad - laika periodu - piekrītu, bet tad tas attiecīgi tiek norādīts. Vismaz to prasa teikuma loģiskā uzbūve. Pretējā gadījumā runātāji vienkārši viens otru nebūs spējīgi saprast.
Tad nu katrs var izvēlēties, kura interpretācija tuvāka, vai ne? - tā jau nu gan nebūs. Vai nu abas nozīmes vai arī viena vai otra. Konteksts nosaka, kādas nozīmes ir katrā konkrētā gadījumā lietotas. |
Zane Neimane  |
# Iesūtīts: 2011.09.03 23:07:34
Gribētos domāt, ka baznīcai kā kopībai vajadzētu tikai sludināt labo vēsti atmetot negācijas |
Uldis |
# Iesūtīts: 2011.09.04 06:35:14
Zane Neimane
Par kādām negācijām jūs runājat? |
Zane Neimane |
# Iesūtīts: 2011.09.04 11:34:17
Uldis
Par negatīvo attieksmi pret pasauli, pasaulīgo.. tai nevajadzētu būt atslēgai baznīcas nodarbē |
Papucs  |
# Labojis Papucs: 2011.09.04 13:23:04
παλαιό ανόητος
(ne par tēmu)
Te jāņem vērā, ka tikai mēs laiku piedzīvojam lineāri vienvirzienā.
Dievam laiks ir kaut kas līdzīgs, kā mums telpa, pa ko brīvi pārvietoties (un vēl daudz daudz brīvāk). Līdz ar to varētu teikt, ka laika un telpas nozīmes vispār nav nepieciešams atdalīt vienu no otras |
Papucs |
# Iesūtīts: 2011.09.04 18:38:20
Pamatskolā, kad mācīja par Romas impēriju, skolotāja pieminēja kristīgo reliģiju. Viņa stāstīja, ka sākumā kristiešus vajāja, bet pēcāk valdnieki saprata, ka kristīgā reliģija sludina pazemību un pakļaušanos valdībai, tāpēc impērijai tā ir ļoti izdevīga, un to atzina par oficiālu reliģiju. Kopš tā laika man kā neatminama mīkla palika jautājums - vai tiešām tik vienkārš jautājums imperatoriem prasīja 300-400 gadus?
Šodien ir skaidrs, ka īstenībā Baznīcai ar valsti nav nekāda sakara, pat nekā kopīga. Faktiski kristietības legalizēšana kristiešiem bija kā pārbaudījums un kārdinājums ar varu un naudu, ko baznīca (tās redzamajā veidolā), protams, neizturēja. Kopš tā brīža vairāk vai mazāk skaidri kļuva redzama sašķeltība redzamajā baznīcā un Neredzamajā Baznīcā (tajā, kas Kristus Miesa). Pašu baznīcēnu piederība vienai vai otrai jau ir grūtāk nosakāma.
Vai tas nozīmē, ka būtu labāk, ja īstos kristiešus mūsdienās joprojām izbarotu lauvām? (tad vismaz pašam kristietim būtu skaidra pārliecība, kurai no baznīcām viņš īsti pieder)
Laikam jau pats Dievs ir parūpējies, lai cauri gadsimtiem arī redzamā baznīca, kāda nu tā ir, nestu cauri Evaņģēlija vēsti, neatkarīgi no visa pārējā, ko tā sludina.
Tēmā vārds Baznīca rakstīts ar lielo burtu, kaut gan es saprotu, ka runa vairāk ir par baznīcu ar mazo burtu.
Galu galā ne jau visi valdnieki ir caur un cauri nelieši, tāpēc nevar baznīcai pārmest piedalīšanos zināmas sabiedriskās kārtības un pilsoņu morālās stājas veidošanā, tādējādi ļaujot ievērojamu daļu švešzemju aizdotās naudas novirzīt gar degunu valsts iekšlietu struktūrām.
|
παλαιό ανόητος |
# Iesūtīts: 2011.09.04 21:29:04
Papucs
Man jau arī liekas, ka baznīcai nav veselīgi būt cieši saistītai ar valsti; teokrātija vispār ir sliktākais, kas var ar baznīcu notikt, turklāt ne tikai kristīgo: esmu piemēram visai pārliecināts, ka Tibetas valsts varas nonākšana budistu garīdzniecības rokās nenāca par labu ne budismam, ne Tibetai.
Bet atkal - kas ir baznīcas uzdevums? Man domāt, J.K. par to runā arī pazīstamajos vārdos:
" Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.
Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.
Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā.
Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs." (Mat.5:13-16)
Tas saskan ar Ulda citēto rakstuvietu par nepieciešamību būt lieciniekiem, tomēr redzams, ka baznīcai jāliecina ar darbiem, nevis vārdiem.
|
Papucs |
# Labojis Papucs: 2011.09.04 22:18:51
παλαιό ανόητος
tomēr redzams, ka baznīcai jāliecina ar darbiem, nevis vārdiem
Domāju, ka šī vēršanās vairāk ir pie Baznīcas nevis baznīcas. Resp., pie kristiešiem kā Kristus Neredzamās Miesas locekļiem, kā Kristus klātbūtnes redzamajiem pārstāvjiem pasaulē, nevis pie baznīcas kā juridiskas personas ar bankas rekvizītiem un nekustamā īpašuma dokumentiem.
Te kā visspilgtāko piemēru no savas dzīves minēšu manu atgriešanos.
Nepazinu nevienu tādu apzinātu kristieti, ka tieši viņa kristietības dēļ gribētu "godāt viņa Tēvu, kas ir debesīs".
Tāpēc, uzrunājot Dievu, jautāju Viņam, "vai Tu esi .. tāds mīlošs Tēvs, kādu sludina kristīgā baznīca?"
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.09.05 10:11:52
Zane Neimane
Par negatīvo attieksmi pret pasauli, pasaulīgo.. tai nevajadzētu būt atslēgai baznīcas nodarbē
Principā jau skan ļoti simpātiski. Beigu beigās Dieva Valstība taču ir vislabākais, kas var būt, nevis mazākais no ļaunumiem, ij tai būtu jābūt vilinājumam pašam par sevi, kas nav jāreklamē ar `citu veļas pulveru` vai `citu iekārtu` tizluma apcerēšanu kā lētā tēvēšopa reklāmā. Taču kā Tu to iztēlo tīri praktiski? Kristiešiem taču tā kā tā ikdienā ar visādām negācijām jāsastopas. Izlikties, ka to nav? Vai, ja Baznīca ignorēs kaut kādas negācijas sabiedrībā, nebūs tā, ka tāds draudzes loceklis tiks nostādīts kā īpatnis, kam vienam kaut kādas problēmas, un kas īsti nav īstajā vietā atnācis? Ja skatāmies uz Kunga un Pestītāja piemēru, tad Viņš jau diezgan daudz tomēr visādas nebūšanas arī kritizē. Un pat visai skarbi aprāja Pēteri, kad tas mēģināja celt priekšā programmu : `kuš kuš, ka tikai kas nenotiek, nekārdini priekšniekus attaisnot Tavas apsūdzības viņiem" |
Pater Henricus  |
# Iesūtīts: 2011.09.05 12:54:40
Papucs, īstenībā Baznīcai ar valsti nav nekāda sakara, pat nekā kopīga. Faktiski kristietības legalizēšana kristiešiem bija kā pārbaudījums un kārdinājums ar varu un naudu, ko baznīca (tās redzamajā veidolā), protams, neizturēja. Tipiska radikāla protestanta interpretācija.
Sadarbojoties ar un pat pakļaujot valsti, baznīcai radās daudzas labas evaņģelizācijas un misijas iespējas.
Vai tu domā, ka valdniekam obligāti jābūt kaut kādam "no mēness nokritušam" valdīšanas pragmatiķim, kuram nav sirds un bailes no tā, kas notiks ar viņu mūžībā?
Īpatni būtu, ja daudzi valdnieki , topot par labiem kristiešiem , necenstos tai kalpot, bet turpinātu to vajāt.
Labs piemērs - Kārlis Lielais. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.09.05 13:03:08
Pater Henricus
Kādā ziņā Kārlis Lielais ir labs piemērs? |
:: Pievienot komentāru
|
