pich007 
|
Iesūtīts:
2009.09.25 12:52:40
Ja pareizi atceros, tad šo dzirdēju kaut kad televīzijā, kur kāds vecs kungs uzdeva retorisku jautājumu par to, vai Dievs ir visuvarens.
"Ja Dievs ir visuvarens, vai tas spēj radīt akmeni, ko pats nespēj pacelt? Ja Dievs nespēj radīt šādu akmeni, vai tad tas ir visuvarens? No otras puses- ja Dievs spēj radīt šādu akmeni, bet nespēj to pacelt- arī tad vai tas ir visuvarens?" |
|
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.10.14 15:26:03
Ctulhu... Wise, noteikti ir neatkariigs un briivs... tieshi shī "Wisdom" dod šo neatkarību un brīvību!
Protams... WISE persona, var tiešām to kredītu paņemt un pratīs to izmantot lietderīgi un tā kā kredīti būtu jāizmanto, lai radītu reālas jaunas vērtīabs, kas ir vērtīgākas par paņemto naudu! Tas arī var būt Wisdom!
Ā latviski ir vārds - Vieds! |
*Duksis |
# Labojis *Duksis: 2009.10.15 18:58:23
Gudrs (wise) ir tas... kas prot tiesu izspriest! Manuprāt tā - "spēja izvērtēt", būt taisnīgam un objektīvam ir visbūtiskākais Gudrā definīcijā. Vai daudzzinošais ir gudrs? Ne katrs. Vai gudrais ir daudzzinošs? Ne katrs. ... . Kapēc gan ķēniņu Salamanu viņa tauta daudzināja par gudru? Vai tapēc, ka viņš visas zvaigznes būtu pie debesīm saskaitījis? Laikam jau nē. Varbūt tapēc, ka viņš macēja tiesu izspriest starp saviem pavalstniekiem? Visticamāk, ka jā. Atcerēsimies, kā viņš izsprieda tiesu starp divām sievietēm no kurām viena bija nogulējusi savu bērnu, nekļūdīgi nosakot, kura no divām sievietēm ir dzīvā bērna īstā māte. Iet jau trešais gadu tūkstotis kopš šis nostāsts pārceļo no paaudzes uz paaudzi. ... . 1779.g. apgaismotājs un dramaturgs Lesings uzraksta interesantu lugu "Nathan Der Weise" (Natans Gudrais),kurā vairāku reliģiju pārstāvji, vēloties uzzināt, kurš tieši no viņiem ir dieva izredzēts, dodas pie ķēniņa, lai tas to izspriestu. Ne ķēniņš, ne viņa padomnieki to nespēj. Kas gan to varētu izdarīt? Nolemj, ka jāsūta pēc vecā ebreja Natana, lai tas nāk uz pili izspriež šo jautājumu. Ja nemaldos, N. to izsprieda šādi, izredzēti ir tie, kuri ar savu čaklumu, dievbijību un uzcītību gūst panākumus pasaulīgajā dzīvē, lai nu cilvēki paši par to padomājot, kas tie varētu būt. Visi paliek apmierināti ar atbildi. ... . Cilvēkiem patīk, ka dažus starpkonfesionālus un starpreliģiskus jautājumus var atrisināt ne tikai gāžot oponentam pa purnu. Un tā tiek likts pamats sākotnēji trauslai, bet tomēr tolerancei, dažādu vērtējumu un pasaules redzējumu starpā. ... . Drīz būs 100 gadu, kopš šī luga ir pieejama arī latviešiem viņu dzimtajā valodā (Lesings Gotholds Efraims. Natans Gudrais : dramatiska dzeja 5 cēlienos, tulk. J.Rainis. - Pēterburga : A.Gulbja apgādība, 1912). |
armilo  |
# Iesūtīts: 2009.10.15 19:42:15
pich, par akmeni runājot, jāatzīst, ka Dievs nav visuvarens, jo nespēj būt stulbs, un radīt neadekvāti. |
:: Pievienot komentāru
|
