Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.12.09 14:32:30
Izlasīju subj.
Grāmatiņa tiešām ir maza un kvalificējas kā ievads, tāpēc es nedomāju, ka pēc grāmatiņas izlasīšanas kāds, kuram par to vispār nav bijusi interese un bāzes izpratne kristietībā, varēs daudz ko sev iegūt, kā vien erudīciju.
Manuprāt grāmata ir laba, cik es varu no savas pozīcijas vispār šādu tekstu vērtēt.
1. Patiešām mūsdienās ir "aizmirsta" jeb drīzāk "piemirsta" kristietības mistiskā puse, tamdēļ šāda grāmata ir noderīga mūsdienu vidē, kur fundamentālismam un burta kalpība ieņem manuprāt pārāk lielu vietu, aizmirstot par Dieva Vārda garīgo saturu.
2. Grāmatiņa parāda, ka "Kristīgā Meditācija" ir prakses un pieredzes ceļš, nevis akadēmiskās izglītošanās ceļš. Tam es arī piekrītu.
3. Grāmatiņa met tiltus no Kristīgās meditācijas uz citām reliģiju meditācijām un ieskicē arī atšķirīgo, parādot kāpēc vārds "meditācija" vēl nebūt nav Austrumu monopols. |
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.01.13 11:01:59
LittleWonder, bet Dieva Vārda apcerēšana IR viena no meditācijām - izplatīta Viduslaikos klosteros! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.01.13 11:04:20
Zvaninskan, pagaidām izklausās, ka tu izsaki savu spriedumu par kādu pasākumu to nekad nepagaršojis. Spried par rosolu pēc atsevišķu daļu garšas! Protams, domāt jau tu vari, taču pagaidām izklausās, ka "vīnogas ir skābas" ir tavs arguments. Tā teikt, darījis neesmu, bet šķiet, ka tā ir smadzeņu fizioloģija... un paši meditatori var teikt ko grib, es labāk zinu kas ar viņiem notiek! 
A ja mēs te tagad pateiktu, ka man šķiet, ka tev ir bailes, neizpratne un tu vienkārši esi tāds un šitāds, tāpēc tā runā... tu tač protestētu... A bet tas būtu tieši tik pat liels arguments kā tavējais, reflexija par to ko tu dari, ignorējot to, ko tu pats saki, ko tu dari! |
Mārtiņš  |
# Labojis Mārtiņš: 2009.01.20 19:30:38
Izlasīju.
Godīgi sakot, iespaids ļoti pretrunīgs. Tik ļoti, ka ja tas būtu kāds tulkojums un autors nebūtu zināms kā mācītājs, kurš sludina Evanģēliju, tad iespaids būtu negatīvs un tā grāmatiņa lidotu turpat kur citas no sērijas "kur budisti runājas ar kristiešiem".
Paliek sajūta, ka kaut kas ļoti pietrūkst. Varbūt precīzāks būtu apakšvirsraksts "Konspekts garīdzniekiem un teoloģijas studentiem" vai "Praktiska instrukcija meditācijā kristiešiem"? Šeit nejūtās tā kopējā domas pabeigtība, kas ir raksturīga mācītāja J.Rubeņa sprediķiem, un ko cita starpā vajadzētu sniegt meditēšanas praktizēšanai.
Gribot negribot nāk prātā kāda kristieša (precīzāk neatceros, kas viņš bija/ir), kas bija iepinies budisma valgos, rakstītais par atgriešanos: kādas meditācijas laikā Kristus viņu uzrunājis, kamdēļ viņš tā mocās, jo Viņš (Jēzus) ir līdzās ikdienas? Pēc tā notikuma šis cilvēks pārstājis niekoties ar šādām praksēm. Protams, vienādības zīmi te likt nedrīkst, J.Rubenis par to arī brīdina.
Un vēl. Nepārliecina mani arī citētās rakstvietas, ka ir nepieciešams vai pat vēlams meditēt - šāds skaidrojums ir pārāk apslēpts pretstatā Kristus darbībai, kuras vēsts, aicinājums un risinājums ir vienkāršs un acīmredzams. "Ej un negrēko."
No otras puses, kas liek skatīties uz šo kristīgo meditāciju pozitīvi, ir ideja, ka ar Dievapziņu ikdienā dzīvojošs cilvēks var praktizēt līdzīga veida lūgšanu, kura ir tā pati meditācija.
Tādas lūk pārdomas. |
vilks  |
# Iesūtīts: 2009.01.23 07:16:02
Esmu gan tikai sākusi lasīt šo grāmatu. Bet man šķiet, ka Rubenis meditāciju iesaka ne tāpēc, lai sarežģītu kristīgo ikdienu,bet tieši otrādi - viņš ir atradis lūgšanas veidu (meditācija tak klasificējas zem lūgšanas, vai arī), kas palīdz pildīt Mārtiņa minēto pavēli `ej un negrēko`. Un dalās šai ieguvumā ar citiem. Gluži kā pieredzējuši kristieši iesaka arī vienkāršākas ticības prakses tiem, kas kristietībā vēl jauni - piemēram, apzīmēt sevi ar krusta zīmi, apliecinot savu piederību un ticību Trīsvienīgajam Dievam, vai lūgt `Mūsu Tēvs`.
Šī grāmata, kā jau incognito saka, iet krietni tālāk kā Latvijā ļoti izplatītā racionālā kristietība, kam ir tendence visu tvert un skaidrot burtiski un baidīties no jebkuras alegorijas. |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2009.01.23 08:08:14
vilks
Šī grāmata, kā jau incognito saka, iet krietni tālāk kā Latvijā ļoti izplatītā racionālā kristietība, kam ir tendence visu tvert un skaidrot burtiski un baidīties no jebkuras alegorijas.
Šis "iet krietni tālāk" ir viens no mulsinātājiem šajā grāmatā, tikai tur saucas "dziļāk esībā; pašos esības dziļumos; u.tml.". Un uzsvars, ka ``sī dziļumu sasniegšana ir pats svarīgākais mērķis un tikai meditācija to nodrošina. Un kas vispār var būt "krietni tālāk"?
Es sevi pieķeru pie domas, ka šo grāmatu pie sevis aizstāvi, jo tās autors ir Rubenis nevis ka tur ir parādīts cits ceļš uz Jēzu. No šjienes arī doma, ka ja nosaukumu papildina ar "tehniska instruktāža", tad problēmas it kā pazūd.
Lasot par Lutera u.c. dievbijīgu cilvēku dzīvi, bieži arī tiek pieminēts, ka viņi meditēja par Vārdu, par kādu Rakstu nodaļu utt. Taču tehniska detaļas tad nemēdz būt apskatītas, bet ir uzsvars, ka tas (vai ir acīmredzams no konteksta), ka tā tiešām ir tikai metode ceļā.
Varbūt esmu paranoisks un uztraucos, ka ticībā vāji vai vēl neticīgie meklējumos esošie cilvēki no šīs Rubeņa grāmatiņas var izlasīt tehniku un nepamanīt Kristu. Varbūt tas atspoguļo manis paša mazticību. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.01.23 10:00:16
Mārtiņš, nu lūk, man arī grāmatiņa šķita nepabeigta, taču tās nosaukums arī ir "ievads". Tas ir faktiski kā āķis lūpā... kas pēcāk varētu rosināt kristietim iet pie kāda pieredzējuša cita kristieša vai sava mācītāja un lūgt skaidrot tālāk.
Manuprāt Rubenis pasaka galveno, ka visam šim pasākumam ir jābūt Kristocentriskam... ja tas tāds nav, tad tā ir tā pati Zen Budisms ar no tā izrietošajām sekām - tb sēkšana par ilūzijām!
Kā arī "iešana tālāk esības būtībā" manuprāt labi sasaucās ar šo "Tad tie nelūgs nedz šeit nedz tur, bet Garā un Patiesībā"... Tādējādi pats Kristus norāda... ka tā īstenība un patiesība ir tālāk aiz vārdiem, kuri ir kā norāde uz Kristu, bet Kristus ir dziļāk... Vārds, kas pats ir tā būtība, ko izsaka... Rubenis arī to norāda, ka, ja mēs skatamies uz pirxtu (vārdiem) kas rāda uz mēnesi (Kristu) mēs pašu mēnesi nekad neieraudzīsim!
Tas ir līdzīgi kā teica mūsu Mācītājs, tas kas koncentrējas pats uz savu ticību, pārstāj ticēt... Tas kurš sāk pievērst uzmanību savai dzirdēi, pārstāj dzirdēt! |
S.R...  |
# Iesūtīts: 2009.01.23 14:55:40
Trilobīte
es nezinu vai vislabāk, bet visātrāk un visgarāk noteikti.
Mulders
apskati, ko mēs tur esam sadomājuši, varbūt pievienosies un kļūsi mūsu Vadonis. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.01.23 15:02:17
S.R. a konspektīvi nevar... īsi un kodolīgi? |
S.R... |
# Labojis S.R...: 2009.01.23 15:14:04
Mulders
ir ienākusies doma par savas lapas veidošanu - ideja kā māja! tātad ejam pie Gunta, aicinam viņu atdot mums VB ēē`(domēnu, vārdu, nu to figņu). tad ceļam gaisā mūsu gaismas pili, tikai nu jau jaunā, atjaunotā veidolā - kā ekumēnisku lapu, kurā katrs var iepazīties ar visu kristīgo konfesiju pamatnostādnēm, kopējo, atšķirīgo. veidojam veselīgu gaisotni diskusijām ar savādākdomājošiem. manuprāt, to pozitīvo ko VB grupiņa ir apguvusi šo gadu laikā jāceļ gaismā un jādalās ar citiem - tā teikt, lai redz, cik ļoti mēs viens otru mīlam tā būs kā liecība!
nu vot, un Tu būsi mūsu Vadonis. tev jāiesāk sarunas ar Gunti.
P.S. es šito iekopēšu pie attiecīgās diskusijas, lai nesanāk nepartēmu te runāt. |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.01.24 11:33:21
Par grāmatu ir rakstījis arī Juris Uļģis šeit. |
incognito  |
# Iesūtīts: 2009.01.24 12:22:23
Izlasīju, ko ir rakstījis Juris Uļģis. Viņš norāda, ka līdzīgas idejas kā Rubeņa grāmatā izklāstītās, sastopamas arī hinduismā. Bet vai tas tās automātiski padara nekristīgas? |
-Jona-  |
# Labojis -Jona-: 2009.01.24 16:11:18
tagad maza analīze par šo J.Uļģa analīzi :
Domāju, ka autora daudzkārt pieminētās domas par patieso es, par viengabalainību , ir izprotamas Upanišadu gaismā. Jebkurš, pat paviršs Bībeles lasītājs, uzreiz pamanīs, ka par šādām tēmām, kuras piemin autors, Bībele nerunā.
Jebkurš pamanīs, ka runā gan:
11 Svētais Tēvs, uzturi tos Savā Vārdā, ko Tu Man esi devis, lai viņi ir viens, itin kā Mēs.
21 Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī, un Es Tevī, lai arī viņi ir mūsos...
22 Un to skaidrību, ko Tu Man esi devis, Es esmu devis viņiem, lai viņi ir viens, tāpat kā Mēs esam viens:
23 Es viņos un Tu Manī, ka viņi ir pilnīgi viens ...
26 Un Es viņiem esmu darījis zināmu Tavu vārdu un darīšu to zināmu, lai mīlestība, ar ko Tu Mani esi mīlējis, būtu viņos un arī Es būtu viņos.
/Jņ.17/
Šī viengabalainība ir Ceļa galarezultāts, reāli novērojama kristiešu svētajos. Un vēl jo labāk viss saprotams šodien lasāmo pravietojumu gaismā. Nekādas Upanišadas pat nav vajadzīgas, arī kristiešiem viss ir tapis pateikts.
„kad tu Dievu lūdz , tad ej savā kambarī” (skatīt 14. Lpp.). Šajos vārdos autors saskata nevis vienkāršu norādi uz to, ka lūdzoties mums nav jāizrādās cilvēku priekšā, bet gan ieiešanu klusumā, savas esības dziļākajā, apslēptajā vietā (lasi – ātmanā).
Katolicismā, piem., tieši tā gan saka, gan domā - ieiet savā iekšējā kambarī/sirdī. Jo tieši mūsu sirdī (gara sirdī) arī ir t.s. dievišķā dzirksts/sirdsapziņa/daļiņa Dieva Gara - no kurienes tiekam Sv.Gara spēkā vadīti. Tā ka abējādi ir pareizi. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.01.24 19:15:28
vilks, Juris Uļģis manuprāt kaut ko pārprata!
Baigi interesantā taktika... Paņēma kaut kādu Indiešu mācību un pierādīja, ka Rubenis par to pašu raksta!
Nu tad ko... ņemam Hellēnismu un pierādām, ka Pāvils īstenībā visu Kristietības kodolu bij pazaudējis un uzspiež mums te kaut kādu Hellēnismu... Ne par velti Jūdi cepās un vēl tagad cepās, ka Pāvils visu sačakarēja!
Juris tā arī nepasaka, kas tad viņam nepatika Rubeņa spriedumā... Sapratu, ka viņam Hinduisms nepatīk... bet tad izrādās, ka nepatīk arī Kristietība, ja tā lieto meditāciju u.c. koncepcijas, kas ir citās reliģijās? Pietam Rubenis jau Kristu neatmet, bet tieši novieto to šīs kontemplācijas centrā, tikai bez "uzslāņojuma"... Uļģa kungam šķiet ir ļoti svarīgs šis uzslāņojums un koncepcijas! Dīvaini!
Viņa textā arī bij tāds fragments... "Nezinu par Kristīgo meditāciju bet..." Hmm nu bet ja nezin, tad kāpēc māca citiem, kas zin? Rodas iespaids, ka ir daļa mācītāju, kam prncipāli Kristietība ir tikai tas, kas ir saprotams ar prātu! Ja tas neiekļaujas prāta konstrukcijās, tas apriori nevar būt kristīgs! |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.01.24 19:19:06
Mulders
Manam mācītājam arī nepatika - līdžigu iemeslu dēļ.
Bet vispār tam ir jēga - kristietība jau vairumā zemju sākotnēji uzslāņojās virsū tautas kultūrai. Ir grieķu, ķeltu u.tml. kristietība. Protams, jautājums, ciktāl kristietība paliek kristietība?
Tomēr "Kristus centrā" varētu būt labs kritērijs. |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2009.01.25 00:25:48
Turpinot grāmatas "Ievads kristīgajā meditācijā" iztirzāšanu, vēlreiz atgriezīšos pie savām pārdomām un to iesmesliem.
Neilgi pirms tā laika, kad iznāca šī J.Rubeņa grāmata, es mājās drusku patīrīju grāmatplauktu no atkritumiem - reliģiska u.tml. satura izdevumiem, kas nenes kristīgu vērtību, nedz arī vērā ņemamu informatīvo vai kultūrvēsturisko slodzi. Tur aizlidoja gan budistu, gan krišnaītu darbiņi, kaut kas ezotērisks, kaut kas no starpreliģiskajiem "kristieši un citticībnieki". Kritērijs bija tā teikt manas un Kristus attiecības - uzdodot sev jautājumu "vai šī grāmata mani tuvina Kristum vai attālina no Viņa?".
Starp atkritumos iekritušajām bija pāris apcerējumi par budistu meditācijas praksi un sadarbību ar kristiešiem, t.sk. "Dalailama lasa evanģēlijus". Pārsvarā tās ir domātas tolerantas grāmatas, kuru mērķis ir tuvināt dažādas reliģijas, veicināt starpreliģisku dialogu utt. Taču mans subjektīvs šā brīža vērtējums ir citāds. Šie darbi visvairāk toleranti un dialogu veicinoši ir no neticīgo vai vienaldzīgo pozīcijām. Bet par to šoreiz neizvērsīšos.
Te man pie reizes ir jāpaskaidro, ka neesmu nedz meditācijas ienaidnieks, nedz arī citu austrumu kultūras fenomenu tādu kā noteikta veida vingrošanas u.tml. nīdējs. Taču ir jānošķir, kas ir laba vai noderīga prakse vai zināšanas, piem., ķermeņa pilnveidošanai, veselības uzturēšanai, psihes nomierināšanai, un kas ir Pestīšanas un attiecību ar Dievu jautājums. Un lūk, šajā kontekstā mani ieinteresēja J.Rubeņa grāmata.
Izlasot J.Rubeņa grāmatu par zināmu pārsteigumu konstatēju diezgan lielu līdzību ar iepriekšminētajām manis atkritumos ieskaitītajām grāmatām. Un tas mani dara uzmanīgu. Kāpēc? Tāpēc, ka kristīguma argumentācija šoreiz pavisam neraksturīgi J.Rubenim diemžēl ir diezgan vāja. Diemžēl pamatojumu kristīgajā misticismā īsti arī nemanīju. Tā vietā ir visnotaļ tehnisks citātu un viedokļu apkopojums ar vāji pamatotu meditācijas kā superlīdzekļa slavinājumu, kas kulminē pie lotosa pozas un pāris frāzēs kā "tikai meditācija mums sniedz pašu dziļāko sevis apzināšanos" ( ļoti paviršs idejas attēlojums no atmiņas nevis citāds ). Diemžēl nepārliecina.
No otras puses uz šo grāmatu var skatīties tiešām kā ievadu meditācijas prakses vēsturē un tehnikā. No šāda aspekta, ja pieņem, ka grāmata ir izskatāma noteiktas auditorijas kontekstā, kurai jau ir nopietns kristīgais pamatojums, tad viss it kā ir Ok.
Viss šis izbrīns un sekojoši manis še paustās domas ir tamdēļ, ka apspriežamās grāmatas autors ir mācītājs, kurš ir autoritāte manās acīs un kura veikto Evanģēlija sludināšanu ļoti augstu vērtēju. Un redzu nopietnu disonansi ar viņa sprediķiem. Tamdēļ es tagad tiešām nezinu, vai uztveru to mazticībā un nepamatoti apsūdzu viņu, vai arī piemeklēju attaisnojumus (skat. manus iepriekšējos komentārus) dēļ J.Rubeņa personības. |
Ivo Pavlovičs  |
# Iesūtīts: 2009.01.28 00:51:40
Mulders Nevis māc. Uļģis paņēma kaut kādu indiešu mācību, bet J. Rubenis skaidri to raksta savā grāmatā kā tika adaptēta dzenbudisma prakse un ne tikai. J. Uļģis kā speciālists dažādās reliģijās un kultos (mācīja to LA) dod savu analīzi! |
Ivo Pavlovičs |
# Iesūtīts: 2009.01.28 00:54:11
Mulders Par prātu! Prāts ir Dieva dāvana, un labi ja viņš ir  |
Jānis Ginters  |
# Labojis Jānis Ginters: 2009.01.28 07:12:25
Mulders Nu tad ko... ņemam Hellēnismu un pierādām, ka Pāvils īstenībā visu Kristietības kodolu bij pazaudējis
Mulderam labs salīdzinājums.
Jautājuma būtība ir tā, ka kristietim, kurš nav interesējies par kādām austrumu mācībām, atsauces uz tām grāmatā ir pilnīgi liekas, iespējams, traucējošas. Autors, lietojot tās, manuprāt ir vēlējies darīt šo saprotamāku tiem, kuri pazīst meditāciju vienīgi kādā saistībā ar austrumu reliģiskām mācībām. Varbūt te varētu minēt paralēli Pāvilam (Ap.d. grāmatā), kurš, stāstot par "altāri nezināmam dievam", nebūt uz Dievu nenorāda, kā vienu no daudzajiem grieķu dieviem.
Šāda pieeja bija Džonam Meinam, par ko nedaudz grāmatā nedaudz aprakstīts. Viņš pazīst Eiropā ienākušu meditācijas praksi saistībā ar austrumu reliģijām. Viņš no jauna atklāj, ka šī prakse kristīgā ticībā nav sveša. No šīm pozīcijām viņš aicina uz meditāciju kristīgās ticības kontekstā. |
Ivo Pavlovičs |
# Iesūtīts: 2009.01.28 11:01:15
Jānis Ginters Ja pēc Pāvila piemēra ņemam, tad Dž Meinam vajadzētu hinduistiem un budistiem sludināt par Jēzu ņemot par pamatu viņu reliģijas bāzi, bet viņš rīkojas pretēji - dzenbudisma praksi integrē rietumu kristietībā. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.01.28 11:16:21
Ivo, nepareizi... Rubenis integrē Kristietības kodolu dzenbudisma praksē. Un tieši praksē, nevis mācībā... No dzenbudisma tiek izcelts tā kodols un ielikts Kristus...
Tāpat kā no Pagānu Saules Dienas tiek izcelts Pagānu kodols, ieliek tur iekšā Kristu un rezultātā mums ir Svētdiena... No pagānisma saulgriežiem tiek izcelts pagānisma kodols un tajā tiek ielitks Kristus un mēs iegūstam Ziemassvētkus!
Ivo, manuprāt Uļģa kļūda ir tāda, ka viņš Dzenbudismu un Hinduismu uztver kā centru! Bet Rubenis ļoti pat skaidri parāda un pasaka atšķirību starp Kristīgo Meditāciju un Zenbudisma meditāciju... tas grāmatā ir pateikts un parādīts...
Pamaini atskaites sistēmu! Rubenis neievieto Kristietībā Zenbudisma mācību - nedz reinkarnāciju, nedz darbus un šo atklāsmi kā ceļu uz pestīšanu... Lūk Tas būtu Zenbudisms, bet tas nav... es speciāli vēroju, vai Kristietība netiek sajaukta... vai tās mācība netiek atšķaidīta ar to pašu reinkarnāciju vai darbu teoloģiju, un tas tur nav atrodams. Manuprāt Uļģa kungs grāmatā saskata to, kas tur nav rakstīts, projicē savas bailes uz šo grāmatiņu un tā teikt psiholoģiski pavelkās uz austrumu reliģijas atslēgas vārdiem...
Es esmu pārliecināts, ka viņš labi zin daudz dažādas reliģijas, bet tomēr viņa rakstītajā es saskatu loģiskās kļūdas un galvenā ir šī Salmu Cilvēciņa izvēlētā taktika!
Arī Mārtiņš norāda, ka viņš Rubeni zin kā labu sprediķotāju un evanģēlija sludinātāju un tamdēļ it kā rodas neizpratne kāpēc viņš raksta to, ko raksta... Protams, daudz neatbildēti jautājumi ir, bet visu laiku, šķiet, mēs aizmirstam, ka grāmatas nosaukums ir Ievads nevis sīks iztirzājums ar teoloģiskiem argumentiem un sīku izklāstu.
Ja mēs baidāmies no vārda "meditācija" nu tad lietojiet to komplentāciju, kas ir Kristietības termins... No kā īsti bail... ??? Manuprāt tieši notiek kodolu maiņa... Austrumu formā tiek ielikts Kristietības kodols... Un tad manuprāt manifestējas cilvēku neticība... tā pati, kas ir daudzām sektām... kuri baidās, ka Nedēļas Dienas nosaukms var kaut kā Kristu saindēt... Nesaprotot, ka Kristus ir uzvarētājs un tur kur ir Viņš tur ir Viņa Valstība... Kristus ir uzvarējis, un uzvarēt maldus mēs varam tikai tad, ja ļaujam Kristum nākt tajā netīrajā vietā un visu iztīrīt... Taču mēbeļu izvietojums nav jāmaina pēc Rietumu parauga... Nekur nav aizliegts Kristu sludināt uz grīdas sēžot Japāņu Pagodā ar tējas ceremoniju fonā (ievēro - fonā)! |
:: Pievienot komentāru
|
