Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.12.09 14:32:30
Izlasīju subj.
Grāmatiņa tiešām ir maza un kvalificējas kā ievads, tāpēc es nedomāju, ka pēc grāmatiņas izlasīšanas kāds, kuram par to vispār nav bijusi interese un bāzes izpratne kristietībā, varēs daudz ko sev iegūt, kā vien erudīciju.
Manuprāt grāmata ir laba, cik es varu no savas pozīcijas vispār šādu tekstu vērtēt.
1. Patiešām mūsdienās ir "aizmirsta" jeb drīzāk "piemirsta" kristietības mistiskā puse, tamdēļ šāda grāmata ir noderīga mūsdienu vidē, kur fundamentālismam un burta kalpība ieņem manuprāt pārāk lielu vietu, aizmirstot par Dieva Vārda garīgo saturu.
2. Grāmatiņa parāda, ka "Kristīgā Meditācija" ir prakses un pieredzes ceļš, nevis akadēmiskās izglītošanās ceļš. Tam es arī piekrītu.
3. Grāmatiņa met tiltus no Kristīgās meditācijas uz citām reliģiju meditācijām un ieskicē arī atšķirīgo, parādot kāpēc vārds "meditācija" vēl nebūt nav Austrumu monopols. |
|
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.12.09 14:44:24
4. Grāmatiņa deva šādu tādu ieskatu tajā, par ko gan es zināju, ka tas IR, bet tieši šādas literatūras neesamība traucēja man to sākt iepazīt. Tamdēļ, vismaz man šī grāmatiņa ir labs tramplīns, un pieturas punkts lai veidotu jautājumus teologiem, vismaz šobrīd es zinu ko es gribu viņiem pajautāt.
5. Grāmatiņa vairāk stāsta par to kas ir Kristīgā meditācija un tās saturu (nekas cits, kā Kristus persona) un man pietrūkās tās norādes praktiskajā daļā, kas būtu jāatzīmē ar "uzmanību!!! bīstami!!!" zīmēm. Bet tādas, noteikti ir, to arī Rubenis pasaka, bet neiedziļinās (aceramies, tas ir ievads)
6. Patika, ka grāmatiņa vajadzīgā brīdī pabrīdina un pretstata Kristietības mistisko teoloģiju pret mūsdienu "ezotēriku" un "popmeditāciju"... jo daudzi maldu mācītāji ir izgājuši ielās un piesedzoties ar "mistiku" un "garīgumu" sludina tikai sevi un savu ego un hedonismu, laigan noslēptu aiz skaistiem vārdiem!
7. Autors paver nedaudz to plīvuru, aiz kura nespēj ieskatīties diskursīvā domāšana... tas man patika, jo vismaz personīgi vismaz ar pakaļu esmu sapratis, ka tradicionālajai diskursīvajai domāšanai ir robežas, šeit tad Autors parāda, ka ir arī citi veidi kā skatīties uz pasauli un redzēt lietas.
8. Kristīgā meditācija Autora Vārdiem ir nevis "Domāšana par Dievu" bet "Būšana ar Dievu". Autors leģitīmi uzsver, ka šāda Kristietības tradīcija ved pie personīgas subjektīvas Dieva pieredzes, nevis akadēmiskām dogmatiskām zināšanām PAR Dievu.
9. Manu uzticību Autoram veicināja un nostiprināja tas, ka viņš cauri visam šim tekstam sludināja Kristu, visas Kristīgās Meditācijas centrs ir nekas cits kā Kristus un Milestiba. Ja meditācijas centrā nav Kristus, tad tā nebūs Kristīga meditācija. Autors arī pasaka, ka šī prakse un teoloģija gluži nav pestīšanas centrs, tas ir... nav obligāti jālevitē 3cm virs zemes, lai nonāktu Debesīs, jo Autors arī pasaka, ka meditācijas un Kristīgās mistikas teoloģija ne visiem ir vajadzīga un ne visi uz to aicināti. Tas ir tikai veids kā būt un piedzīvot Dievu pirms vēl mūsu šīs Zemes laiks ir beidzies.
10. Grāmatiņā, protams, ir daudz informācijas un texta, ko es vienkārši nesaprotu vai uztveru rezervēti, bet te arī ir tā mana robeža... nevar aklais spriest par varavīksni. Bet grāmatiņa daudzkārt arī runā par šo varavīksni, par to es nevaru spriest, jo man nav tādas pieredzes!
Tādējādi pāri visam tad paliek šie Pāvila vārdi:
Fil 1:18 Ko tad nu? Par katru veidu, kādā Kristus tiek pasludināts - vai ar izlikšanos vai patiesībā, es priecāšos.
|
Ingars  |
# Iesūtīts: 2008.12.09 14:49:00
Patiesībā kristīgas meditācijas piemērus var daudz atrast bībelē, arī pats Jēzus bieži "meditēja" ja tā var teikt, jeb citiem vārdiem sakot - bij sadraudzībā ar Tēvu |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.12.09 14:52:52
Austrumu meditācijā cilvēks iztukšo prātu, taču tas ir ļoti bīstami, jo tādā stāvoklī prāts ir visvairāk pieejams dažādiem gariem un patiesībā tieši tas arī ir visu pagānisko kultu meditāciju mērķis - lai kāds gars iemājotu tevī un līdz ar to rastos tāda kā simbioze - gars izmanto tevi saviem mērķiem, bet par to dod tev savu pārdabisko spēku un/vai zināšanas
Kristīgā meditācija ir koncentrēšanās uz Dieva vārdu un caur to Svētais Gars arvien vairāk un vairāk iemājo mūsos |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.12.09 15:03:20
Austrumu meditācija ar koncentrēšanos uz kaut ko ir pirmais līmenis, lai iemācītos kontrolēt savu apziņu, tad tālāk, kad tas izdodas, cilvēks spēj savu apziņu izslēgt jeb panākt to, ko tu sauc par "bezdomu stāvokli". Budismā un daoismā tieši transs, nonākšana astrālajos slāņos un pašhipnoze ir ja nu ne gluži meditācijas mērķis, tad katrā gadījienā noteikti viens no augstākajiem līmeņiem pa ceļam uz mērķi
Un nav nekādas pilnas apziņas, jo tieši tā ie tā būtība - atslēgt apziņas plūsmu un ielaist sevī "ko nu kurā reliģijā dēvē" bet patiesībā tie ir gari |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.12.09 15:20:08
Ingars, tev nav taisnība vismaz attiecīā uz Rubeņa grāmatiņu. Arī kontemplācija ir prāta iztukšošana, diskursīvās domāšanas nobremzēšana... Visa paļāvība un pasākuma centrs ir Kristus... tādējādi, ja tas ir tavas meditācijas centrs, tad nekādi citi gari nevar tikt klāt... Taču galvenais, ko brīdina Autors, ko cilvēks konfrontēsies ir personīgais EGO.... jo visas meditācijas mērķis ir šī EGO minimizēšana, tādējādi sastopot visu sava EGO tumšās puses pretestību, pietam praktiski nevis tīri teorētiski no sērijas "Jā esmu grēcinieks"
Visa Kristīgā Meditācija ir par un ap būšanu ar Dievu, nevis diskursīva domāšana par Dievu...
Es te tā... no Autora viedokļa... pašam man šajā, protams, nav nekādas pieredzes, tāpēc nevaru no pieredzes neko šai jautājumā daudz pateikt... Lai arī paradoxāli, daudzas lietas tur man ir saprotamas arī lietojot diskursīvu (tradicionālu) domāšanu! |
Ingars |
# Labojis Ingars: 2008.12.09 16:17:22
Kundali
nu pie tām radikālajām sektām jau tā ar notiek, tad vairs nav svarīgi kā to reliģiju sauc, bet ja meditācija nav uz Vārdu un sakramentiem, bet uz emocijām un sajūtām, tad var dabūt ļaunu garu pat kristīgā pasākumā
Mulders
es tev varētu piekrist, vienīgi varbūt attiecībā uz Rubeņa grāmatu, jo pats neesmu to alsījis un pieņemu, ka tu zini, kas tur ir. Bet ko es saku - to ko man mācītājs teica par kristīgo meditāciju - tā nav prāta iztukšošana, bet gan Vārda apcerēšana, vēl vairāk - prāta piepildīšana un piesātināšana ar Deiva vārdiem |
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.12.09 16:44:59
Ingars
Cik saprotu, agrāk par kristīgo meditāciju apzīmēja to, ko tu saki - rakstu apcerēšanu. Šī ir cita veida - zināmā mērā pretēja - sastapšanās ar Dievu, Viņa piedzīvošana bez vārdiem un mūsu jēdzieniem. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.12.09 16:49:09
Balss
ā nu es atceros, ka bij runa par dažādiem kristīgās meditāciajs veidiem, tas gan jā. Taču tas nekad nav ārpus vārda, vienmēr kaut kādā veidā tas ir saistīts ar Dieva vārdu.
Mēs piemēram jauniešu vakarā studējām bībeli pēc āfrikāņu metodes. Viņiem masveidā trūkst mācītāju, tāpēc viņi dara tā, ka piemēram izlasa kādu rakstu vietu un pēc tam pie sevis klusām atkārto, tad vienkārši atslēdz savu domāšanu un paliek pilnīgā klusumā arī domās
Bet es šaubos vai kas labs var iznākt no vienkāršas sēdēšanas un tukšuma meditācijas - tad jau ar ko tas atšķiras no dzenbudisma? |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.12.09 17:03:49
Ingars
Domāju, ka ir vērts vispirms izlasīt un tikai tad sākt apspriest kopīgo un atšķirīgo meditāciju praksēs dažādās reliģijās.
Rubenis teica: ja cilvēks koncentrējas piem., uz JD rnetulkoto frāzi Maran ata! Kungs, nāc! Tad ir skaidrs, ka tu koncentrējies un Mūsu Kunga Jēzus Kristus klātbūtni, nevis uz tukšuma radīšanu sevī, kurā tad varētu ienākt nezin kāds gars. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.12.09 18:25:05
Balss
nu protams, bet es jau tieši par to runāju, ka tur vajag zināt un noskaņoteis konkrēti, nevis sēdēt un gaidīt, ka būs spontāna atklāsme ne no kā |
lēnprātīgais  |
# Iesūtīts: 2008.12.09 19:39:33
Izlasīju šo grāmatu un paliku ļoti domīgs. Vai tiešām kristietībā tā būtu paredzēts, ka sastapšanās ar Dievu un Svētā Gara darbības piedzīvošanai būtu jānotiek tādā samērā koplicētā, lielo skolotāju apmācītā un vadītā ceļā kā meditācijā? Gan evaņģēlijos, gan apustuļu vēstulēs ir daudz runāts par dzīvi Kristū, par staigāšanu garā, bet nekur nav tā skaidri pateikts, ka šāds kristietim normāls stāvoklis būtu sasniedzams ar īpašām meditācijas metodēm.
Vai tikai mēs ar meditāciju nemēģinam ielauzties telpā, kas mums pagaidām nav paredzēta un līdzīgi kā harismāti, kas cenšas panāk eiforiju ar monotonu, skaļu mūziku, ar nesakarīgu frāžu buldurēšanu, mēs ar meditācijas paņēmieniem gribam sasniegt debesu skaidrībai līdzīgas izjūtas? Un ja tajā brīdī prāts un griba ir atslēgti, vai es varu būt drošs par to, kas ir tas, kas manī darbojas? Neesmu pārliecināts, ka svešā mēlē skaitīta mantra, ņemta no Bībeles, mani pasargās no nevēlamas ietekmes.
Domigu mani padara arī grāmatā citētie skolotāji, kas vairāk vai mazāk saistīti ar budismu un citām nekristīgām reliģijām. Viņi māca, ka ar meditāciju mēs nonākam pie sava dziļākā es, kur sastopam Dievu. Šāda sastapšanās notiekot jebkurā reliģiskaja tradīcijā. Tā jau ir, ka ar kristību mēs saņemam Svēto Garu, kas mūsos mājo. Iespējams, ka tas ir veids, kā mēs Vņu sastopam sevī, bet ko tur sastop nekristītie meditētāji?
Atsevišķos gadījumos arī Jaunās Derības teksti man šķita "pievilkti aiz matiem". Varbūt tiešām tos var saprast gluži citādi, skatoties no meditācijā dziļi iegrimuša cilvēka puses, bet kā es saprotu - Jaunās Derības teksti nav raksīti kādiem īpaši apgaismotajiem, īpašu pieredzi apguvušajiem, vai speciālu zināšanu saņēmušajiem, bet gan parastiem, vienkāršiem ļautiņiem - zvejniekiem, lauksaimniekiem, tev un man.
Katrā ziņā, šī grāmata mani atstāja visai domīgu... Var jau būt, ka esmu pārmērīgi piesardzīgs. Var jau būt, ka šāda meditācija ir Dieva dota pirmajiem kristiešiem, bet mums aizmirsusies. Pēc augļiem būs viņus pazīt. Raudzīsimies uz augļiem. |
Anima  |
# Iesūtīts: 2008.12.09 22:57:23
Balss arī iepazinos ar grāmatiņu. Tiesa, pilnībā vēl rūpīgi neizlasīju. Man radās iespaids, ka a. god. Rubeņa kungs liek vienlīdzības zīmi starp meditāciju un kontemplāciju (apceri). Akadēmiskajā pētniecībā tie nav, un nekad nav bijuši sinonīmi. Ja tos nodalītu, kā jau tradicionāli pieņemts, skaidrības varbūt būtu vairāk. Tagad nu ir tā kā ir. Taču vismaz ir teksts latviski par ko var diskutēt, un tas ir labi. |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.12.09 22:59:44
Anima
Vēl izlasījusi neesmu. No Rubeņa paša teiktā (ne rakstītā) sapratu, ka viņš raksta un domā specifiski par meditāciju, nevis par kontemplāciju. |
baltais tehws [87.110.32.28] |
# Iesūtīts: 2008.12.09 23:01:08
Anima baltajam tehwam radahs tahds pac espaids!!!! Kundali arih uzkjehrahs, nopirka!!!!! jo tas ir pahrdoschanas triks, ja leek plaschaku un galwenais zinahmaku jehdzienu grahmatas nosaukumah!!!! kursch no mirstihgeem ljautinjeem zina, kas ira kontemplahcija?????? baltajam tehwam pat newar lahgah paskaidrot, kas ira garihgums!!!!!!!! |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2008.12.10 01:18:39
Trilobīte
es zinu, kas ir kontemplācija. Uzlūkošana ar mīlestību/ skatīšanās mīlestībā - tā latviski varētu izteikties
Kā uzlūkošana? Skatīšanās uz ko?
Ar ko atšķiras no apceres? Vai no apceres mīlestībā uz apceramo? |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.12.10 10:45:22
Rubenis apmēram saka lūk ko par Kontemplāciju un Meditāciju!
Kristīgajā kontextā, meditācija ir metode, ceļš, bet kontemplācija ir mērķis. Kā arī kontemplācija kristietībā atšķirībā no meditācijas ir koncentrēšanās uz nepriekšmetiem... tādējādi, šķiet (cik nu es pilnīgs zaļknābis šai jautājumā varu spriest) Trilobīte saka to tā, kā apmēram Rubenis runā.
Mārtiņš, par to jau bazars arī ir grāmatiņā... jautājot par to "Kā uzlūkošana, Skatīšanās uz ko" un atbildē saņemot - "Mīlestību" tu esi iedzīts strupceļā... jo tavs diskursīvais prāts grib vārdus, koncepcijas un formu... lai satvertu saturu. Taču kontemplācija ir šī satura tveršana nepastarpināti... pa tiešo... zināšanas bez zināšanas, intuitīva lietu redzēšana to pašā būtībā...
Ja atļaušos tad izmantošu diskursīvo domāšanu, lai paskaidrotu kur atšķirībā. Ja es tev parādīšu baltu lapu un pajautāšu, kas tur ir uzzīmēts, tu teixi - nekas - ja es uzvilkšu kvadrātiņu, tu teixi - kvadrātiņš. Taču kvadrātņš tur bij arī pirms tam, tik lai tavs prāts to ieraudzītu vajag uzzīmēt kaut ko, kas pac nav kvadrātiņš... formu kvadrātiņam.
Rubenis to saka šādi - vārdi un koncepcijas ir kā roka un pirxts, kas rāda uz mēnesi... bet ja tu koncentrēsies uz pirxtu, tu mēnesi nekad neieraudzīsi! Tādējādi Kontemplācija var būt vārdi, kas ir tramplīns, bet pats lidojums ir virs bezvārdu bezkoncepcijas kontintenta, kas ir ja tā var teikt - Kantiskā "lieta pati par sevi" 
Trilo, pasaki, vai es esmu kaut cik pareizi sapratis... Ha... ja vispār vārds "saprasts" kontextuāli iederās šajā pasākumā! Drīzāk manuprāt der vārds "redzēt" "būt" nevis "saprast" |
Jānis Ginters  |
# Iesūtīts: 2008.12.10 16:49:36
Iesaku palasīt atpakaļ vienu vecāku diskusiju sakarā ar māc.Rubeņa grāmatas priekšvārda autora lekcijām Latvijā. Prieks, ka šobrīd ir nopietnāka attieksme pret meditāciju nekā toreiz. Vismaz šī foruma vidē... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.12.10 17:41:19
JG, mēģinu labot sevī tās lietas, kas izaug no "Kņigu Ne Čital, no Mņeņije imeju"... un pat ja es kaut kam nepiekrītu, dažreiz ir jēga vismaz mēģināt saprast, kas tieši ir tas, kam es nepiekrītu, jo dažkārt nākas pieķert sevi ka nepiekrītu nevis tam, ko kāds dara, runā bet gan tam, ko es domāju ko kāds dara vai runā. Tas ir, esmu pieķēris, ka tiešām pārāk koncentrējos uz pirxtu un tā formu, nevis uz to, uz ko šis pirxts norāda! A ja nu tas vēl ir grēcinieka pirxts ar netīriem nagiem... tad vispār, vai tad tāds pirxts var uz ko labu norādīt...  |
Noasveidīgais  |
# Iesūtīts: 2008.12.10 17:59:23
Mulder,
es gribu Tevi slavēt par izaugsmi, goda vārds!
Tādā stilā mēs pat sāksim no jauna saprasties! |
rainars  |
# Iesūtīts: 2008.12.10 22:41:01
tad vispār, vai tad tāds pirxts var uz ko labu norādīt...
Mulders tur jau tā lieta ka var norādīt arī tādā veidā.Mēs takšu zinām ka Dievs mēdz uzrunāt visdažādākajos veidos. |
:: Pievienot komentāru
|
