Aivars 
|
Iesūtīts:
2012.08.21 21:50:55
|
|
pārdomām [82.145.217.50] |
# Iesūtīts: 2012.08.25 15:24:25
Aivars, piekrītu, ka šī Stankeviča svētruna bija neveiksmīga. Gaidīsim citas labākas. |
Uldis  |
# Iesūtīts: 2012.08.25 18:57:37
pārdomām [82.145.217.50]
Vispār tās problēmas, kuras viņš minēja, ir svarīgas, bet tas veids, kā tas tika pasniegts, bija neveiksmīgs. Katoļi ir vispār vāji sprediķotāji. Vismaz man nav gadījies sastapt kaut ko vērā ņemamu. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.08.25 19:54:17
Uldis
Tad paraugies uz Brennana Menninga pusi - http://www.youtube.com/watch?v=fI9icxu0vLk
Tiesa šis sava laika franciskāņu priesteris ir atzinis Lutera reformācijas svētību. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.08.25 19:58:41
pārdomām [82.145.217.50]
nu nez vai ar gaidīšanu uz Stankēviča kungu vien, mēs tālu tiksim šajā grēcīgajā pasaulē 
nebūtu jau slikti, ja mēs spētu arī kopīgi pārdomāt un saprast, kas mums kā kristiešiem īsti sakāms |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2012.08.26 00:11:29
Uldis
Žēlastība -, jo sieviete atzina savu pārkāpumu, nožēloja to un lūdza piedošanu. Viņa arī to saņēma.
Vai tad tas ir teikts, ka viņa nožēloja savu pārkāpumu un lūdza piedošanu? |
pārdomām [80.239.243.148] |
# Iesūtīts: 2012.08.27 11:20:04
Uldis, piekrītu ka katoļi ir vāji sprediķotāji,
bet čakli dievkalpojumu apmeklētāji, ko nevar teikt par luterāņiem.
Iespējams, laba un retoriski kvalitatīva sprediķa iedarbīgums uz klausītājiem luterāņu tradīcijā ir pārvērtēts. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.08.27 20:32:55
Ždanoka arī nav slinka `bauslību sludināt` - http://www.apollo.lv/zinas/zdanoka-min-piemeru-par-rizajiem-un-piesauc-bibeli/528061
Nez vai Latgalē katoļu baznīca spēs ko ietekmēt referenduma sakarā? |
Uldis |
# Iesūtīts: 2012.08.28 12:59:42
pārdomām [80.239.243.148]
Par apmeklētību man ir grūti kaut ko teikt, jo nemēdzu svētdienās apstaigāt konfesijas un denominācijas. Ja tu runā par Aglonu, tad ir manāma tendence kristies apmeklētāju skaitam.
Laba sprediķa pazīme nav tikai retoriska kvalitāte. Daudz svarīgāks ir saturs, retoriskajai kvalitātei paliekot otrajā plānā. Daudz svarīgāka ir tieši šī Svētā Gara dāvātā prasme pareizi atšķirt bauslību no Evaņģēlija (atšķirt, nevis nosķirt) pēc pienācīgas teksta eksegēzes un arī aplikācijas. |
rainars  |
# Iesūtīts: 2012.08.28 13:17:43
Lasot vēstules ir gadījies uztvert šādu saturu, slavinājums tiem kas dabūjuši to pašu ticību(2.Pēt1), ieteikumi ko darīt un tad to kas nav derīgs. Secinājumā ka mums nevajad censties nedarīt sliktu , bet ja Jēzus dēļ esam taisnoti tad arī censties darīt labu ..... .
Ne ka mēs paši no sevis būtu spējīgi ko labu domāt; bet, ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva, kas mūs darījis spējīgus kalpot jaunajai derībai: ne burtam, bet garam; jo burts(likums, bauslis) nokauj, bet Gars dara dzīvu . Bet, ja kalpošanai nāvei ar saviem akmeņos kaltiem burtiem bijis tāds spožums, ka Israēla bērni nevarēja skatīties Mozus vaigā viņa spožuma dēļ, kam taču bija jāzūd, kā lai nebūtu daudz lielāks spožums Gara kalpošanai? Jo, ja pazudināšanas kalpošanai bijis spožums, tad jo daudz vairāk tas ir taisnošanas kalpošanai 2.kor3
|
Uldis |
# Iesūtīts: 2012.08.28 13:58:16
rainars
Domāju, ka tagad es kalpoju mīlestībā tev, mēģinādams labot acīmredzamo kļūdu tavā tekstā. Proti, runa ir par šo frāzi: mums nevajad censties nedarīt sliktu = mums vajag censties darīt sliktu.
Acīmredzot tu esi domājis: "Mums nevajag censties darīt sliktu." Šāda kļūda ir radusies negatīvās domāšanas rezultātā. Domā pozitīvi, tad šādas kļūdas nebūs. Pareizāk būtu bijis teikt: "Mums vajag censties darīt labu." |
rainars |
# Iesūtīts: 2012.08.28 14:22:12
Paldies ka centies pielabot , bet šoreiz īsti nevietā , ja nu vienīgi d g vietā.
Lai varētu palīdzēt saprast ko gribu teikt- ilustrēšu. Kāda sludinātāja , izbijuša karavīra liecība: kad nebij gulēts trīs naktis, kad nu beidzot bij tāda iespēja, tad centos aizmigt , bet nevarēju. Te vajadzēja sevi apmānīt un censties neaimigt, tad aizmigu.
Domā pozitīvi ko otrs grib pateikt nevis skaties negatīvajā. Nav jau viegls uzdevums , bet tomēr. Jēzus saka ja tava acs ir gaiša tad gaišs ir tavs redzējums, ja tumša , tad ........ .
Vecākie cenšaties būt jaunāki, līdz ar to ietilpīgāki jaunajam vīnam......
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.08.28 14:47:52
aha, vēders nav no alus, bet priekš alus 
Es tik nesaprotu, kāds sakars vīna ietilpināšanas spējām ar diskusijas tēmu |
Uldis |
# Iesūtīts: 2012.08.28 16:56:50
rainars
Es savādāk biju iedomājies vārdu pozitīvs/negatīvs lietojumu. Es tos nedomāju tādās kategorijās kā labs/slikts. Bet lai u paliek, citādi Aivaram liekas,ka mēs te par alu un vīnu runājam. |
rainars |
# Iesūtīts: 2012.08.28 17:50:36
|
rainars |
# Iesūtīts: 2012.08.28 22:17:00
Aivars Jēzus tak saka jauns vīns lejams jaunos maisos, kuri ir elastīgi, vecie sažuvuši un var saplīst. Kaut kur Dievs saka ka izņemšot akmens sirdi un iedos miesas sirdi. Tādu kura ir mīksta un labsirdīga , kura nav nocietināta. Nu tāda kura ir mīla kura nepimin ļauna un priecājas par labu ....... . Nu un to maisu mīkstāku dabūnam kad esam iesmērēti ar eļļu , nu tas ir baudījuši Dieva klātību pārdabīgā veidā. Nu tas ir svaidījumu, nu tas pats kas garīga ekstāze.
Nu ta priekā! |
Juris Saivars  |
# Labojis Juris Saivars: 2012.08.29 18:05:57
Var jau saprast, ka Latvijas apstākļos, kur pat pieredzējuši ļergas tecinātāji ne īpaši labi pārzina vīna darīšanu, dievbijīgiem jaunekļiem šī tēma ir tumša un noslēpumaina …
Tādēļ – uzziņai:
vīnu neraudzē ādas maisos – nekur un nekādos apstākļos - priekš tā ir mucas … kad fermentācijas process beidzies, vīnu pārlēja māla traukos tālākai uzglabāšanai.
ādas maisos vīnu lēja lietošanai ceļojumā – un tas bija/ir ļoti nosacīti „ādas” maiss. Āda ir poraina – šķidruma uzglabāšanai nepiemērots materiāls. Par ūdens/vīna maisu Jēzus laika Palestīnā izmantoja govs/aitas/kazas urīnpūsli – to iespēju robežās iztīrīja un iešuva ādā ar spalvu uz ārpusi. Iznāca hermētiska, siltumizolēta tilpne, kas spēja izturēt arī mehāniskus bojājumus. Par vīna maisu parasti izmantoja no kazas urīnpūšļiem gatavotās tilpnes – tās mazāk ietekmējot garšu … Šādā traukā var uzglabāt apm. 1 litru šķidruma – un tas ir daudzkārtīgi izmantojams, ar laiku uzglabājamā šķidruma garšas kvalitāte pat uzlabojoties.
Kaut kādi vienreiz lietojami ādas vīna maisiem, kas „sažūst” vai „izstaipās” = BS
Ak jā – par ko tad runā Jēzus sacīdams: Neviens nelej jaunu vīnu vecos ādas traukos (Mk 2:22; Lk 5:37)? Ne jau par vīna darīšanu … Viņš neuzrunāja Kanaānas vīna darītāju kongresu …
Tam kurš domā, ka Jēzus tur runāja par savu Evaņģēliju iepretī farizeju Bauslībai – paņem vissmagāko tev pieejamo Bībeli un iegāz labi dūšīgi pa savu stulbo pauri … tas no manis. Ja domā, ka nebiji pelnījis – izlasi Lk. 5:39 „neviens, kas dzēris veco, tūliņ negribēs jaunā, jo viņš sacīs: vecais ir labāks”, - pamēģini to izskaidrot: "Evaņģēlijs - jaunā mācība / Bauslība - vecā mācība", shēmas robežās un tad iegāz sev pa pauri vēlreiz … zaimotājs tāds.
Jēzus runāja ar farizejiem un rakstu mācītājiem, kuri apšaubīja viņa mācekļu профпригодность … un atsaucās uz šai kompānijai labi pazīstamu un ļoti autoritatīvu avotu – Tēvu Mācību (Pirkei Avot), kur trīs ievērojami rabīni izsaka vērtējumu dažādām mācekļu grupām:
Pirmais: „Tas, kurš mācās kā bērns, kam es viņu pielīdzināšu? Tāds ir kā tinte, kas rakstīta uz jaunas un tīras lapas. Tas, kurš mācās jau pieaudzis esot. kam es viņu pielīdzināšu? Tāds ir kā tinte, kas rakstīta uz vecas, saburzītas lapas, no kuras izdzēsts tur iepriekšierakstītais.”
Otrais: „Kurš mācās vēl jauns, kam viņš pielīdzināms? Tas ir kā tāds, kurš ēd negatavas vīnogas un dzer nenorūgušu vīnu no sava trauka. Tas, kurš mācās vēl vecs, kam viņš pielīdzināms? Tas ir tāds, kurš ēd gatavas vīnogas un dzer vecu vīnu”.
Trešais: „Uzmanība jāpievērš nevis traukam, bet tā saturam. Var būt jauns trauks – pilns ar vecu vīnu, un ir veci trauki, kuros vispār nav vīna”. (Avot 4:20)
Izmantojot farizejiem pazīstamos tēlus –
jauni trauki – iepriekš nemācīti mācekļi; veci trauki – jau apmācīti mācekļi; jauns vīns – jauna mācība; vecs vīns – iepriekšējā mācība;
Jēzus izskaidro savu mācekļu izvēli - kādēļ viņš ir izvēlējies jau nobriedušus vīrus, kas nav izgājuši iepriekšēju apmācību pie farizejiem.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.08.29 19:52:56
Juris Saivars
Taisnības dēļ jāpiebilst, ka taisa jau taisa tās blašķītes arī no ādas - http://en.wikipedia.org/wiki/Bota_bag
(var, protams, diskutēt, vai Israēlā arī tādas tika darinātas)
Bet nu rainars šķiet ir uzdūries uz mūsu Kunga teikto Marka 2:22 Un neviens jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos; citādi vīns traukus pārplēš, un vīns un trauki iet bojā." Bet jauns vīns jālej jaunos traukos .
un tur nu gan varētu būt stāsts par to, ka tās ādas ir patrupējušas un tik ekskluzīvu lietu, kā `jauno vīnu` (cik dzirdēts, tas bijis apzīmējums augstākās kvalitātes vīnam, kas raudzēts no pirmās sulas, kas pati notecēja vēl bez spiešanas, un tādēļ bez iespējamas kauliņu piegaršas) nelej kur pagadās. Saistībā ar līdzās esošajiem tekstiem, šķiet, ka tur Jēzus vairāk runā nevis vienkārši par mācību, bet Valstības uzņemšanu, kur lāpīšanās nav īstā filosofija |
Juris Saivars |
# Labojis Juris Saivars: 2012.08.29 21:12:45
Aivars
ādā nevar uzglabāt šķidrumu - ir vajadzīga ūdensnecaurlaidīga odere
Zem Construction wikipēdija tieši uzsver: Traditionally, bota bags were lined with goat`s bladders ...
otrs minētais variants - tree sap or other resins ... sveķus lieto ādas apstrādē - līmēšanai ... ja Amazones deltā indiāņi lieto kaučuku ādas impregnēšanai - tad tā ir ekskluzīva lieta, kam ar Jēzus laika Palestīnu nav sakara.
Āda (kā ģērēta un tā neģērēta) mainīs tajā uzglabāta produkta garšu līdz riebumam ... tādā kontekstā runāt par kaut kādu īpaši smalku vīnu "bez iespējamas kauliņu piegaršas" ... starp citu - kas tas ir par vīnu ar "kauliņu piegaršu"? Vīna spiede nav gaļasmašīna - atceries Adriano Čelentano - sēkliņas neskartas paliek mucas dibenā biezumos.
Jēzus teiciens par lāpīšanu un vīna maisiem ir visos sinoptiskajos evanģēlijos - pēc muitnieka Levija Mateja aicināšanas par mācekli, viņš to lieto kā atbildi uz pārmetumu, ka viņa mācekļi negavē ...
Ne Jēzus mācekļi, ne Jāņa mācekļi, ne farizeju mācekļi, ne paši farizeji - neviens no tiem tai brīdī neko nenojauta par "Valstības uzņemšanu" (lai arī ko tas nozīmē) ... Vai tiešām Jēzus centās panākt, ka otrā dienā farizeji saka viens otram: "Nu, tas, ko tas jaunais sludinātājs runā - izklausās jau baigi forši, žēl tikai, ka ne sū*a saprast nevar ..." Jeb viņš prasmīgi izmantoja alūzijas, lai kaut kur jau reiz dzirdēto pasniegtu jaunā gaismā?
rainars tulko Dieva Vārdu, kā viņam pašam ausis niez ... bet skatīt to caur daudzus gadsimtus vēlāk tapušām doktrinālām brillēm nav daudz labāk ... tas ir kā lasīt kriminālromānu zinot, kas tur notiks pēdējā lappusē - tā vienkārši tiek nokauts teksta gars un tas pārvēršas monotonā moralizēšanā |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.08.29 22:03:33
Juris Saivars
biju tev uzrakstījis korektu atbildi, bet stulbie foruma softi to noraka
īsumā - garšas `reibumi` nav arguments, pats zini, cik gaumes ir dažādas ne tikai uz vīnu sulfātiem, tanīniem un buļļa asinīm (ok, jūdi šo dzidrinātāju gan jau neizmantoja) bet arī uz citām garšām
par to, ka Jēzus savus sprediķus atkārtoja un improvizējas atkarībā no situācijas, laikam arī nevajadzētu šaubīties
bet Tev kā vīram, kas noteikti zina, ka arī mišnas `Avot` Tev pieejams 3.gs. pēc Kristus redakcijā, un kas lasījis arī citus vēlīnā jūdaisma materiālus, noteikti ir nojausma par mijiedarbību kristietības un jūdaisma starpā, un to, ka ne vienmēr Jēzus operēja tikai ar vecām jūdaisma un pagānisma anekdotēm, bet mēdza nākt klajā arī ar savām inovācijām |
rainars |
# Iesūtīts: 2012.08.29 22:27:38
Brālīši , lai vai kā bet nu mīlestībā jāpieaug ne tur perfektā rakstu zināšanā un konkrētu vietu vēsturisko izklāstu , bet pēc būtības , esības , gaisā visumā , kosmosā atrodošās saldās mīlestības garšas un smaržas.
Par cik mūs te vieno Jēzus zināšana no Bībeles tad es pielikšu kādu asumiņu no Jaunās derības,Jņ.5:39 Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani!
Bet jūs negribat nākt pie Manis, lai iegūtu dzīvību. No cilvēkiem Es godu nepieņemu.
Bet Es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestība nav jūsos. Es esmu nācis Sava Tēva Vārdā, un jūs Mani nepieņemat. Ja cits nāks savā paša vārdā, to jūs pieņemsit. Kā jūs varat kļūt ticīgi, cits no cita godu pieņemdami, bet nemeklēdami godu, kas nāk no vienīgā Dieva? Nedomājiet, ka Es jūs apsūdzēšu pie Tēva. Jums ir savs apsūdzētājs, Mozus, uz ko jūs esat likuši savu cerību. Jo, ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu arī Man, jo par Mani viņš ir rakstījis. Bet, ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsit Maniem vārdiem?
Jēzus ar saka ko jūs esat darījuši mazākajam to esat man darījuši. Nedariet sev pāri nepaaugstinaties neesat kā vecākais brālis kurš sarūgtināts par ballīti kuru tēvs tam sarīkojis, sargaties no farizeju rauga.
Aizgriezīsimies no saviem miesas darbiem un atdzīsim mūsu Kungu -Svaidīto pestītāju , aizliegsim sevi un runāsim taisnību viens ar otru un neķildosimies , lai viens otru neaprītu. Tērpsimies mīlestībā kā bruņās.
Ieklausīsimies arī ko saka Pēteris 2 vēstulē, pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu, atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību, dievbijībā brālību, brālībā mīlestību. Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā. Bet, kam to nav, tas ir akls un stulbs un ir aizmirsis, ka viņš ir šķīstīts no veciem grēkiem. Tādēļ, brāļi, darbojieties, lai jūsu aicināšana un izredzēšana jo stipra paliek, jo, to darīdami, jūs nekad neklupsit. |
:: Pievienot komentāru
|
