Svilpaste 
|
Iesūtīts:
2010.08.17 22:31:44
Kādēļ Sv. Georgu (to, kurš esot cīnījies ar pūķi) sauc arī par S.Juri? (pūķa būšana protams arī interesanta- pēc nāves cīņa un vēl ar pūķi...) |
|
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.08.19 09:50:37
Aivars
Nebūs viss tik vienkārši ar to Mēnness attālināšanos. Viss slēpjas frāzē : " ka parēķinot ar kādu attālumu mēness no zemes attālinās"... , tai pat laikā nemaz nepiedāvājot šos aprēķinus, un samērā pamatoti cerot, ka mērķauditorija arī tādus neveiks un ticēs uz vārda. Atļāvos apšaubīt šo apgalvojumu, un pats samērā pietuvināti veicu aprēķinus... kā par brīnumu - attālināšanās iekļāvās vairākos miljardos gadu, pie kam tas bija neskaitot megakontinenta Gondvānas sadalīšanos, kas stipri ietekmēja šo Mēness attālināšanos, paātrinot to. |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.08.19 10:05:00
Mārtiņš
Lielākā C14 datēšanas problēmas ir divas:
1)priekšmetam atrodoties saules gaismā, oglekļa izotopi rodas no jauna. atttiecīgi, ja mēra izotopus uz virsmas, daudz vecāks objekts var izskatīties jaunāks. Lai izmērītu precīzāk - objekts būtu jāiznīcina un jāmēra tā viducis, piemēram...
2) C14 sadalā relatīvi ātri, attiecīgi liela vecuma objektiem C14 pārpalikums ir tik niecīgs, ka daži atomi šurp vai turp nozīmē milzīgu laika starpību, attiecīgi palielinās elementāra mērījumu kļūdas procents. Uz simtiem tūkstošu gadu fona pāris tūkstoši šur vai tur itkā būtisku lomu nespēlē, taču demagoģiski šo absolūto kļūdu pārceļot uz mērījumu objektiem ar dažu simtu gadu vecumu, tiek paziņots ka neviens mērījumus nav valīds.
Nu tjipa tā - ja AVOmetrs spēj izmērīt 220V ar precizitāti +- 2,2v (1% kļūda), tad uz reiz tiek ņemta baterija 1,5V, paziņots ka 1,5V mērot ar 2,2V kļūdu mēs iegūsim absolūtu N |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.08.19 10:05:06
Nu tjipa tā - ja AVOmetrs spēj izmērīt 220V ar precizitāti +- 2,2v (1% kļūda), tad uz reiz tiek ņemta baterija 1,5V, paziņots ka 1,5V mērot ar 2,2V kļūdu mēs iegūsim absolūtu NEKO - tukšu kļūdu, ij tāpēc TĀDU AVOmetru mēs slaidi metam miskastē... |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2010.08.19 10:11:26
masiks C14 meeriijumu diapazons arii ir visai mazs... paardesmit tuukstoshu gadu... veelaakam laikam jaanjem kaut kas cits...
Nu un taa muuzhiigaa teema par to, ka tiek pienjems, ka C14 daudzums visur un visos laikos vienmeer ir bijis konstants... ibo konstants ir atmosfeeras un kosisko starojumu saturs etc. etc. etc... Paaraak daudz "konstantes" tiek pienjemtas par "kosntanteem"
Es ne par to ka obligaati jaamaaca ka zeme 6000 gadu veca, bet ir jaapzinaas metozhu ierobezhojumi un jaaizprot kaapeec ir pienjemti kaut kaadi baazes pienjeemumi... |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.08.19 10:19:18
Jošs Mulders
Iespējams, pieņemumi balstās šo konstanšu rašanās mehānismā - lielāks C14 daudzums nozīmētu visa dzīvā iznīcību jonizējošo staru iedarbībā, mazāks - to pašu, pāris gadu tūkstošus dzīvojot bez Saules gaismas.
Tb - katram procesam ir savi cēloņi un savas sekas. Ja mēs pieņemam, ka procesi bija savādāki - mums būtu jānovēro arī šo savādāko procesu papildus sekas. Nu, tjipa - ja uzsprāga Jeloustonas vulkāns, ij tāpēc dafiga visadu dinozauru izmira, tad sekas nebūs TIKAI dino izmiršana, bet gan arī vulkānisko pelnu kārta fosīlijās un sasprādzis vulkāns... |
ravenx  |
# Iesūtīts: 2010.08.19 13:06:55
Nu jaa, skaidrs. Zinaatne nespeej dot atbildes ar 100% ticamiibu, taatad zinaatne nekam nav deriiga. |
uzraugs  |
# Iesūtīts: 2010.08.19 14:31:27
Halo! Sekojiet tēmai! |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.08.19 15:23:24
uzraugs kam sekot? Teemas autora slinkumam? Nee, nu, ja jau cilveekam ir TIK gruuti, ka pat google neveras valjaa, tad jau naf probleemas - varu linku iekopeet:
http://lv.wikipedia.org/wiki/P%C5%AB%C4%B7is |
:: Pievienot komentāru
|
