Svilpaste 
|
Iesūtīts:
2010.08.17 22:31:44
Kādēļ Sv. Georgu (to, kurš esot cīnījies ar pūķi) sauc arī par S.Juri? (pūķa būšana protams arī interesanta- pēc nāves cīņa un vēl ar pūķi...) |
|
Papucs  |
# Iesūtīts: 2010.08.17 23:02:13
Svilpaste
Visinteresantākās ir tās gleznas ar šo sižetu 
Dažkārt pūķis izskatās pēc suņa, dažkārt Jurim ir TĀDA pilnīgi poh****tiska sejas izteixme, it kā viņš būtu izēdis pudelīti tazepāma 
Starp citu, laikam Aglonā ir viena izteikti dīvaina svētglezna. |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.08.17 23:11:55
Svilpaste
Gerogs-> Dzhordzhsh jau arii ir Juris!
Pirms Obamas jau ar bija taads personaazhs - Kaarklu Juris... var buut buusi dzirdeejusi? |
godwit  |
# Iesūtīts: 2010.08.17 23:21:46
Tā paša iemesla dēļ, kādēļ krievi nemāk izrunāt burtu "H", un visur to aizvieto ar "G" (piem. gip gip urā, gondurasa, gelmut, gavajskije ostrova utt). Kultūras un valodu īpanības. |
Papucs |
# Labojis Papucs: 2010.08.17 23:24:20
godwit
Kultūras un valodu īpanības
Vai tad šīs īpatnības ir tās, kas māksliniekiem liek tik īpatnēji interpretēt pašu notikuma saturu?
(domāti ne tikai zīmētāji, bet arī atstāstītāji)
(nē, nu labi, es saprotu, ka naudiņa visiem jāpelna. Paskaties kaut vai Jēzus Krusta ceļu Latvijas katoļu baznīcās pie sienām - Jēzus tāds stalts, spēcīgs un tīrās drānās cēli nes savu krustu - pilnīgs 3,14*ģec) |
godwit |
# Iesūtīts: 2010.08.17 23:31:45
Papucs
Viennozīmīgi kultūrvide ietekmē arī mākslas tēlojumu. Tas ir neizbēgami, un līdz ar to normāli. Ir jau jāpasmaida, ka ieejot dievnamā, altārgleznā redzams blonds Jēzus, bet pēc būtības tas neko nemaina. |
godwit |
# Iesūtīts: 2010.08.17 23:35:00
Ctulhu
Interesanti, ka savus, slāviskos vārdus var, bet ja jātulko no svešvalodas, tad ieslēdzās kaut kāda bremze. Savu skaisto vārdu "guj" izrunā bez problēmām. |
Papucs |
# Iesūtīts: 2010.08.17 23:48:05
godwit
pēc būtības tas neko nemaina
Nepiekrītu!
Cilvēks, kurš ierauga gleznā (vai stāstā) tādu starojošu Jēzu ar krustu kā spieķīti plecā, no tik totāliem meliem nekādu patiesību izlobīt nespēj. Resp., konkrētā baznīca cilvim nekādu noderīgu infu nesniedz.
Ja nu kas sniedz ko noderīgu, tad tas ir Pats Jēzus, bet tikai ne caur šādu mākslu . |
Papucs |
# Iesūtīts: 2010.08.17 23:53:22
godwit
Un piemēri šitādas informācijas noderīgumam nav tālu jāmeklē - redz`, cilvēks (Svilpaste) jau kādu brīdi dzīvojis pasaulē, bet tikai tagad piefiksējis, ka Juris ir tas pats Georgs... |
godwit |
# Iesūtīts: 2010.08.18 00:01:49
Papucs
Ir labi, ja mākslinieks ir bijis arī teologs, bet ne vienmēr tā gadās. Ne jau aiz ļaunas vēlmes, kaitēt baznīcai ir tie plānie krusti un blondie kungi sazīmēti. Ticīgie vēlās kalpot baznīcai ar saviem talantiem, zīmē, glezno, veido sakrālas skulptūras, un dāvina tās baznīcai no tīras sirds. Kādēļ lai mēs tās nepieņemtu? No problem  |
Svilpaste |
# Iesūtīts: 2010.08.18 22:25:33
Tātad nemākam izrunāt Georgs un sakām Juris? Un ko domājat par pūķi? Bija īsts? |
Papucs |
# Labojis Papucs: 2010.08.18 23:14:23
Svilpaste
nemākam izrunāt Georgs un sakām Juris?
Nemākam izrunāt Gerhards un sakām Ģirts - kas tur tik nesaprotams?
Bija īsts?
Mierīgi!
Pirms Plūdiem ļaudis pastaigājās pa trīsmetrīgo pļavas zāli vienlaicīgi ar dinozauriem (mazāk kā pirms 10 000 gadiem).
Pēc Plūdiem varēja būt cīņa ar kādu ūdenī mītošu zauru (tie nebija šķirstā un izmira vēlāk, iespējams, ka pat visi nemaz ar neizmira līdz pat mūsdienām). |
Papucs |
# Iesūtīts: 2010.08.18 23:34:12
Ctulhu
Esošā vecuma noteikšanas metode = galīgi garām un neatbilst īstenībai. |
Papucs |
# Labojis Papucs: 2010.08.18 23:39:58
Ctulhu
Ne es, bet lasīju Nauka i reļigija, kur tas bija elementēri apgāzts. Diemžēl nav saglabājies.
Vienkārši vispasaules sazvērestība šajā ziņā ir tik globāla, ka Tev būs mazliet vairak jāvēlās noskaidrot patiesību šajā tīri zinātniskajā jautājumā, lai Tu atrastu pareizās atbildes. Ja nepietiekoši vēlesies, neizrausies no parastā HerbaLife patērētāju loka.
Resp., šīs datēšanas metodes tika speciāli radītas un melīgi fizikāli pamatotas, lai attaisnotu evolūcijas teoriju. |
Papucs |
# Labojis Papucs: 2010.08.18 23:44:14
Ctulhu
Kad es Tev saku - ir vīri, kas pamanīja un pierādīja falsifikāciju.
To radioaktīvās sabrukšanas ātrumu, kā izrādās, var elementāri izmainīt ar temperatūras un ūdens iedarbību (vārdu sakot - dabā sastopamajos apstākļos).
Ja ir laboratorija, pats vari pārliecināties.
sekas buutu visaa fizikaa
tieši par to jau arī ir runa...
Nezinu, kā pareizi to nosaukt, bet reliģijā, ateismā, zinātnē - viss viens, ir novērojama tāda nostādne, kas ir tik universāla, ka varētu to apzīmet kā vadlīniju, vai?
Svarīgs ir tikai tas, kam piekrīt VADOŠIE (politiskie darbinieki, garīdznieki, zinātnieki u.t.t.). Tas, ka daži mēģina protestēt, pilnīgi neko nenozīmē. Tikmēr, kamēr oficiālais viedoklis būs tāds vai šitāds, arī individuālais neatšķirsies.
Kāpēc tā? A HVZ - tāpēc, ka tā ērtāk. |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2010.08.19 01:05:02
Ctulhu, Papucs
Saistībā ar to datēšanas radioakt. pussabrukšanas metodi no seniem skolas laikiem atceros, ka uz maniem jautājumiem neviens (t.sk. skolotāji) nespēja pārliecinoši pamatot kāpēc tas ir tā kā tiek pasniegts. Un paradoksālākais, ka, lai turpinātu pašizglītoties man tik interesantajos dabas u.tml. jautājumos, es sapratu, ka man ir jānotic šīs metodes derīgumam, lai spētu saskanīgi būvēt bildi, ko paver populārzinātniskā literatūra.
Es vairs precīzi neatminos, kas tieši izraisīja manas šaubas (organisko vielu sākumstāvokļa identifikācija?, procesa vienādums dažādiem objektiem, vai kas cits), bet šaubas nekur nepazuda, it īpaši manot dažādos datējumu diapazonus un nesakritības.
Šodien es, man šķiet, salīdzinājumā ar skolnieka gadiem, vairs tik asi nepamanu dažādas informācijas ačgārnības, jo pa gadiem uzkrātais info apjoms satur daudz muļķību, t.sk. neidentificētu. |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.08.19 01:40:19
Mārtiņš
skolas laikā fizikas skolotājs man nespēja dot pareizu un izsmeļošu atbildi par oma likumu. Nekas jau itkā sarežģīts nebija. I=U/R. No kā tiek secināts- jo mazāka pretestība, jo lielāka strāva. masiks, jau tad būdams attapīgs, iedomājās jaudīgas lampas vietā tīkla rozetē iestūķēt collīgu naglu vai pat vilciena sliedi (teorētiski, protams). Teorētiski, sliedei būtu jāspīd daudz spožāk, nekā jebkurai lampai, jaudai jābūt anormālai... pēc parastā oma likuma... jo pretestība naglai ir stipri mazāka nekā lampiņai. Bet reāli, mēs zinām ka tas nenotiek. Jo, kā vēlāk tehnikumā mācoties uzzināju - dabā strādā tā sacamais oma likums pilnai ķēdei - likums, kurš iekļauj sevī barošanas avota pretestību. Taču šis oma likums pilnai ķēdei neietilpst 8 klases fizikas vielā... tāpēc prasīt paskaidrojumus no 8 klases fizikas skolotāja būtu muļķīgi. Nu, ja vienīgi skolotājs ir īpaši advancēts tieši ele |
masiks [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2010.08.19 01:50:20
Nu, ja vienīgi skolotājs ir īpaši advancēts tieši elektrotehnikā.
Ko es ar to gribu teikt? To, ka neatbildēti jautājumi skolas fizikas vai dabasmācības priekšmetos nenozīmē to, ka šiem jautājumiem nav atbildes, vai ka šie jautājumi zinātnei pašai būtu miglaini. Es diezgan aptuveni izprotu izotopu datēšanas metodi, izprotu kādas kļūdas var ieviesties un šo kļūdu korekcijas. Es zinu kādi būtībā ir pretargumenti (kā likums ar tiem uzstājas tieši kreacionisti, jo viņiem ir nāvīgi svarīgs 6k gadu vecas pasaules modelis).
Neesmu īpašs specs, bet ja jau ir tādas šaubas - pajautā, var būt varam atrast pareizās atbildes? Vai vismaz pacensties atrast.... |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.08.19 07:34:45
Mārtiņš
Pirmā problēma, kā parasti ir ar linearitāti. Ir jāpieņem, ka C14 daudzums atmosfērā nav mainījies. Pāris tūkstoš gadu garumā šķiet ka esot bijis līdzīgs. Bet, ja nu pirms tam bija citāds?
Tas ir no tās pašas sērijas, ka parēķinot ar kādu attālumu mēness no zemes attālinās, tad dinozaurus tam vajadzēja norullēt, jo ap to laiku tam vajadzēja riņķot metru virs zemes. Bet varbūt, viss nav tik lineāri?
Otrs joks ar to C14 esot dzīves vide vai barības bāze. Tā teiksim cilvēki, kas pārtiek no jūras veltēm, pēc šīs datēšanas metodes izskatoties senāki. Nu stāsti par visai žiperīgiem "aizvēsturiskiem" jūrasdzīvniekiem jau ir klasika. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.08.19 07:54:05
Svilpaste
Cik saprotu, tad stāsts par pūķi nāk no tā paša laika, kad leģenda par Artūra bruņiniekiem. Nu bija laikam viens tāds periods, kad tāda tipa leģendas bija modē. Stāsti par Asīzes Francisku jau arī ir līdzīgi. Cik nu tur didaktiski nolūki, cik izklaidējoši, bet var jau minēt, ka stāstiem par pūķiem kaut kāds pamats taču tomēr ir, ne?
Cita lieta, ka par pašu Juri tur domas dalās, kas viņš tāds ir. It kā Diokletiāna vajāšanu laikā nogalināts kristīgs kareivis, kurš labāk pieņēmis nāvi, ne atteicies no ticības Kristum. Dažs gan min, ka varētu būt Ariānis, cits - ka militārists, kas sodīts par kādiem noziegumiem. Tiesa, šeit nevajadzētu aizmirst, ka arī tajā laikā antikristīgā propoganda nebija nekas svešs, un tā neradās tikai padomju laikā ar dīvainām apsūdzībām un šausmu stāstiem par katru, kas varai likās netīkams vai bīstams.
Iespējams, ka tā arī bija, ka vīrs bija kristīgs kareivis, kas vīrišķīgi izturēja martīriju, un kļuva par vienu no varoņiem savas draudzes acīs. Nu un bruņiniekiem pēcāk tas bija tēls, ar ko paši varēja identificēties. |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2010.08.19 09:44:07
masiks [159.148.73.94]
Atcerējos. Manas šaubas toreiz radīja nevis iespējamā procesu nelinearitāte, bet pavisam vienkārši fiksējama problēma. Proti, cilvēku darinātu izstrādājumu datēšanā (grāmatas, būvmateriāli, instrumenti utt.) - tā metode ir attiecināma tikai uz materiāla vecuma datēšanu, bet no tā izgatavotiem priekšmetiem kalpo tikai kā diapazona ierobežojums (tika apskatīti konkrēti piemēri - cilvēka un viņa darbarīku atliekas, no dzelmes izceltu kuģu vecums utt.). Vēlāk, pieaugot, jau uzzināju šīs metodes "izsmalcinātāku" problemātiku. Jāpiebilst, ka toreiz par tādu kreacionismu u.tml. idejām nebiju pat dzirdējis.
Nu lūk, un galvenais, ko vēlējos vēstīt, ir tas, ka jau skolas gados es atklāju savdabīgu sabiedrības funkcionēšanas principu, ka ir jautājumi kuriem jānotic, ja vēlies iekļauties tam brīdim paredzētajā uzskatu sistēmā, vai arī sāc savdabīgu dumpinieka apšaubītāja pētnieka ceļu. Es izvēlējos otro un man tiešām paveicās ar eksakto zinību skolotājiem, kam tādi bērni kā es nebija par apgrūtinājumu, bet gan tieši otrādi. |
:: Pievienot komentāru
|
