Jošs Mulders 
|
Iesūtīts:
2010.06.10 10:04:27
Vii inicanti... es gan neizlasiiju, tik gribeeju zinaat, kas ar to Andromeedas Miglaaju  |
|
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.06.10 10:05:05
Nu? Kas vainas andromeedas miglaajam... Ne ka es esmu kreacionisma piekriteejs taa tiiraa formaa... prosto inchiigi, kas ir tas sudraba lode kas ieberzh shitiem puikiem? |
pich_  |
# Labojis pich_: 2010.06.10 10:20:32
Jošs Mulders
kreacionists apgalvo, ka zeme un visums ir 6k gadus vecs, savukārt masiks ar formulām norāda, ka fiziski tas nav iespējams.
tb gaisma no Andromēdas nāk vismaz 2.3 miljonus gadu |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.06.10 11:07:22
pich_
Eeee Pret shito ir ljoti viegli iebilst... (pat ka es pac neesmu kreacionisma piekriteejs)... ja zin makjeniit Relativitaates teoriju!
Redzi... arii visuma izmeeri nesakriit ar visuma vecumu... tobish BB saakumaa sanaak ka mateerija un telpa izpletaas ar virsgaismas aatrumu!
To vareetu ilustreet ar to, ka visums iisteniibaa ir kaa 4dimensionaals balons un muusu telpa ir shii balona virsma... iedomaajies zvaigznes kaa punktinjsu uz shii balona virsmas... Tad nu luuk... pa balona virsmu mateerija paarvietojas ar gaismas aatrumu (max)... bet pats balons var tikt uzpuusts ar lielaaku aatrumu, jo pasham balonam shis ierobezhojums nav... Itogo... mees varam uzpuust balonu ljoti lielu ljoti iisaa laikaa un divi punkti uz balona virsmas saakuma stadijaa un beigu stadijaa atradiisies lielaakaa aattaalumaa... un shis attaalums nav sho punktu attaalinaashanaas rezultaats bet gan pasha balona uzpuushanaas rezultaats... Visuma izpleshanaas ir viena legjitiima teorija, kas shodien pastaav... taakaa... Iizii
Attaalumi starp punktiem uz balona virsmas neparaada to cik sen un ar kaadu aatrumu balons ir uzpuusts! Masiks domaa 3D Njuutoniskaas fizikas ietvaros... Nu atziisim - Kreacionists vispaar nedomaa... jeb domaa kaut kaadaa aristoteliskaa viduslaiku analfabeeta izmeeros...
Bet shodien ir 21 gadsimts
Kaa arii kvantu enganglements... mijiedarbiibias paarnese jebkruaa attaalumaa momentaa... Pilniibaa veel neizskaidrots fenomens, bet... visums nav lokaals... taakaa... attaalumi starp objektiem ir imaginaari... telpa ir liekta... un uz balona virsmas uzziimeeta taisne ir liikne attieciibaa pret balona kontextu |
pich_ |
# Labojis pich_: 2010.06.10 11:13:04
Jošs Mulders
interesanta teorija par balonu- līdz šim nebiju to dzirdējis. no kurienes informācija?
un shis attaalums nav sho punktu attaalinaashanaas rezultaats bet gan pasha balona uzpuushanaas rezultaats
neviens jau nesaka, ka kāda galaktika pati ir izdomājusi no mums attālināties. tas ir visuma izplešanās rezultāts.
|
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2010.06.10 11:39:48
interesanta teorija par balonu- līdz šim nebiju to dzirdējis. no kurienes informācija?
Eee nu tas ir tas, kaa "parastai tautai" skaidro BB un Visuma Izpleshanos vispaar Kaut kaadaa Ilustreetajaa zinaatnee kaadu laiku apakalj tieshi uz shaadu jautaajumu bij rakstiita atbilde, jo cilveeki iedomaajas, ka BB saakaas kaut kur... nu tjipa tik un tik gaismas gadus no saules taadaa un taadaa lenkjii, tas ir nepareizs priekshstats par BB
Tu tach nedomaa, ka shii Visuma izpelshanaas centrs ir shajaa telpaa? Tobish, ka existee kaadas koordinaates shajaa visumaa, kur saakaas BB?
BB "centrs" ir shii 3D balona viduu.... bet nav dalja no balona virsmas! Saucaas relativitaates teorija... vajadziiga baigaa izteele lai to saprastu, godiigi es varu izteeloties tikai 2D balonu 3D telpaa... nemaaku izteeloties 3D balonu 4D telpaa
neviens jau nesaka, ka kāda galaktika pati ir izdomājusi no mums attālināties. tas ir visuma izplešanās rezultāts.
Nuja... un "VIsumz Izpleshaas" neviis taapee ka muusu saule no citas saules lido preteejos virzienos... bet gan taapeec, ak tie lido "prom" no Balona centra... un shii attaalinaashanaas starp zvaigzneem ir shiis visuma balona virsmas izpleshanaas rezultaats!
|
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.06.10 19:25:07
Jošs Mulders
nu, jā. Andromēdu izvēlējos kā sudraba lodi. Tāpēc ka mēģinājums VIŅU pierādījumos, ar VIŅU piedāvāto metodoloģiju kaut ko pierādīt - būtu absurds un iepriekšnolemts neveiksmei.
Es izvēlējos nevis neauglīgu evolūcijas pierādīšanu (arī uzskatu ka ir dažas problēmas evolūcijas teorijai, un tāpēc man ir pašam sava. bet ne par to ir stāsts), bet gan viņu pašu taktiku - nevis pierādīt savas teorijas pareizumu, bet pierādīt konkurējošās aplamumu. Un nevis grūti uzrādāmā, dažādi interpretējamā un pārāk dziļas zināšanas prasošā pozīcijā, bet elementārā lietā. viegli saprotamā, balstītā cietos fizikas likumos un loģikā.
|
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.06.10 19:32:01
Es pieņēmu, ka šai gadījumā man pietiks, ja apgāzīšu konkurenta teorijas ABSOLŪTUMU. Uz ko viņa, protams, pretendē. Un Andromēda, atrazdamās ĻOTI TUVU - tikai 2.3 miljonu g.gadu attālumā (citi objekti atrodas miljardu gg attālumā -1000 reizes tālāk), taču atkal nesalīdzināmi tālāk, nekā 10k gaismas gadu - bija ļoooooti piemērots objekts pierādījumam.
Pie kam ir pilnīgi nesvarīgi Visuma inflācijas nosacījumi - gaismai šākātā ir jānoiet tie miljoni gadu, izplesties vai sarauties tā bez pēdām nevar - tas momentā būs redzams gaismas spektrā. kapēc - tas ir apskatīts diskusijas gaitā. Katrā gadījumā, beigu beigās jamam keksam vairs nav TĀ akmenscietā pārliecība un bravūra, kas viņam bija sākumā. Tb - sanāca tāda pati audzināšanas stunda, kā mūsu "Svētajam". |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2010.06.11 09:44:21
masiks, jebkuraa gadiijumaa... ja puika aizies kaut vai uz (un es neuzskatu ka tas ir labaakais avots) wikipeediju un sho to par Andromeedas miglaajiem un gaismas aatrumiem izlasiijis, imo tad tavs devums cilveeka izgliitiibaa jau buus sevi atmaxaajis...
BTW tas ir viens no apologjeetikas stuurakmenjiem, kad aizstaavi Rakstus, tad a) Zini rakstus b) Mazliet vismaz pacenties apguut to teemu, par kuru bazaree!
A Inflaacijas teoriju... to es noliku priekshaa prosto... kaa teemas paplashinaajumu, btw te nesen puikas uzgaaja kaut kaadu fenomenu kosmosaa, kas zaagjee kantis kaut kaadaam tur (hvz kaadaam) konstanteem... Taakaa ar to gaismas aatrumu, telpas liekumiem, entanglementiem u.c. hernjaam veel viss nav beidzies. Ir arii probleemas ar gravitaacijas apreekjiniem, jo esot atkaartoti prikoli kaut kaadaas taalu aizsuutiito sateliitu novirzees...
Nu un veel viens arguments, ko var rotaljaaties kreacionisti un pret ko principaa nevar iebilst ateisti ir tas... ka Radiishana var buut veidota taa, ka taas bilde atpakaljgaitaa izskataas kaa 14miljardi... Tas ir liidziigi kaa datorspeelees... speele radiita pirms paaris gadiem, bet tur skraidot pa kaut kaadaam teritorijaam tu atrodi senas ruiinas, debesiis ir planeetas/zvaigznes... tobish ja tu buutu shiis speeles zinaatnieks un saaktu peetiit shiis zvaigznes un ruiinas izejot no pienjeemuma, ka taas vienmeer ir pakljautas bijushas pashas speeles likumiem, tad tev bilde atshkjirtos no iistaas speeles bildes. |
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2010.06.11 10:03:34
Vēl bija tāds variants: zeme ir radīta pirms 6000 gadiem, bet viss pārējais var būt arī pirms 4 vai cik tur miljardiem.
Kopš Einšteina mēs to varam paskaidrot - vienkārši zemes radīšanas vietā laiks ritēja lēnāk. |
vilks  |
# Iesūtīts: 2010.06.11 10:04:31
Ja drīkst jautāt - kas tas par strīdu, uz ko jūs atsaucaties?
vai arī priecīgi runājiet tikai paši sev saprotamas lietas? ja tā - labu veiksmi |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.06.11 10:06:51
Jošs Mulders
Radiishana var buut veidota taa, ka taas bilde atpakaljgaitaa izskataas kaa 14miljardi...
Nujā, rada Visumu, nevis iekarinot Andromēdu kā spuldzīti, tad to ieslēdz un gaida 2 miljrd gadu, kamēr gaisma līdz zemei nonāk, bet gan rada Visumu kopā uzreiz ar visu no Andromēdas nākošo gaismu.
Tas ir, notiek nevis fiziska lampiņu karināšana, bet drīzāk "loading world..." no kāda jau gatava faila. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.06.11 10:11:07
Reku raksts...
http://www.newscientist.com/article/mg20627643.500-did-a-sleeper-field-awake-to-expand-the-universe.html
Nav nemaz tik tiira taa lieta ar Visuma izpleshanos un attaalumiem! |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.06.11 10:12:16
vilks, masiks kaut kur offtopiku citaa teemaa palaida, kur vinjsh noraadiija striidu uz, shkjiet, apollo ar kaadu kreacionistu! |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.06.11 10:27:03
Vienkaarshi ar zinaatni un imo cilveeka psihologjiju ir taads prikols, ka cilveeks jebkurus fenomenus visumaa censhaas izskaidrot to subjektiivo zinaashanu kontextaa, kas cilveekam ir! Taadeejaadi par "ejoshaako" tike uzskatiita taads skaidrojums, kas atbilst cilveeku esoshajaam zinaashanaam, nevis taads, kas "saskan" ar skaidrojamo fenomenu, bet nesaskan ar cilveeku zinaashanaam!
Tas ir taads triisstuuris - metode, pabeigtiiba un konsistence... Visus 3 dabuut nevar... taapeec vienmeer ir jautaajums, ko izveelamies
Ja izveelamies metodi un konsistenci (zinaatnes piegaajiens) - ciesh pabeigtiiba (buus fenomeni, kas ir aarpus shiis metodes, jo producee nekonsistentu rezultaatu). Ja izveelamies metodi un pabeigtiibu, tad naakas pielociit neuvjazochkas... Bet interesanti, ka daudz retaak cilveeki izveelaas pabeigtiibu un konsitenci un tad meklee attieciigo metodi, ar kuru to var panaakt... |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.06.11 11:20:04
Ctulhu, nepareizi... ja pabeigtiiba un konsistence ir vadoshie, tad metode ir peldoshais... Tobish lai sasniegtu pabeigtiibu nevajag fixeet metodi... taadeejaadi Zinaatnsikaa metodologjija var izraadiities nebuut vieniigais veids kaa aprakstiit realitaati - ko, starp citu, pieraada prakse...
To jau kaut kur striideejaamies - ka cilveekiem daudz buutiskaak var izraadiities zinaat, ka ugunskurs silda un tajaa var zupu izvaariit, nekaa to, ka tas ir oxidaacijas process... Un cilveekam kudii svariigaak shkjiet limonaades garsha nekaa taas saturs kjiimiskais. TEV jaa var gadiities, ka citi parametri ir daudz interesantaaki un shkjiet buutiskaaki, tikai bez tevis veel ir 6 miljardi fruktu, kuriem arii ir sava balss sakaama par pasauli un taas izpratni!
Citiem vaardiem dazhkaart shkjiet, ak tu labpraat atziisti ka informaacija ir bezgaliiga un nezinaamaais ir milziigs, bet tu noteikti neesi mieraa, ka kaads cits var zinaat, saprast, aprakstiit shiis tev nezinaamaas realitaates daljas ar tev neizprotamaam metodeem, valodu vai panjeemieniem... JO tur tas prikols, tu esi sevi iecementeejis savaa metodee... taapeec tiiri principaali tu sevi izsleedz no taas realtiaates daljas izzinaashanas, kam vajag citu izzinjas metodi Tur taa pabeigtiiabs probleema, nevis taa, ka kaads ar kaadu metodi var zinaat visu, bet gan runa iet par to, ka fixeejot metodi, tu fixee realtiaates apakshkopu kuru vispaar tu par realitaati speesi atziit un izzinaat
Mainot metodi tev var atklaaties citas realitaates daljas un aspekti, kuri nav bijushi iespeejami "redzeet" ar zinaatnisko metodologjiju!
Zinaatne veel shodien ljoooooooti uzmaniigi pieiet, piemeeram, apzinjas detekteeshanas formalizeeshanai... jo ikviens, kas to dara, ljoti labi apzinaas, ka vinja metode nekaveejoties tiks veersta pret visumu un dziiviibu un visu kas mums apkaart, un tikai nenulles varbuutiiba vien, ka shii metode vareetu uzraadiit DNSaa apzinjas darbiibas peedas, neljauj shiis metodes izstraadaat... tobish daudzu cilveeku galvaa Metode ir kljuvusi par izzinjas showstopperi, jo neviens ateists un evolucionists nemaz sirdii NEGRIB zinaat neko par Dievu, ja taads existeetu... Tadeejaadi... kaa jau teicu - metode ir izzinjas showstopperis!
Un nevajag jau Dievu... pietiek ar to, ka tu pilniigi paarliecinaats esi, ka ar fizikas metodeem var analizeet Pikaso gleznas un guut to pashu baudu un gandariijumu, ko guust maaxlas paarzinaataajs sho gleznu veerojot... Piekam tava metode Maljevicha kvadraataa uzraada ko - melnu kvadtraatu - un viss... un taa kaa tev citas izzinjas metodes nav, tu nekad neuzzinaasi kas pa iistam sleepjaas shajaa kvadraataa... jo tu principaa neatziisti, ka var existeet citas izzinjas metodes kas uzraada realitaates aspketus kurus tu " v upor" neredzi
Taapeec es kaadreiz teicu - Einstheins no tevis nesanaaks - izteele paaraak shaura tev - ieslegta 4aas sienaas, ko cementee tavs pasaules skatiijums |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.06.11 11:21:54
Nuvo par garu uzrakstiiju!
Buutiiba "pabeigtiibaa" ir tajaa, ka metode ierobezho realtiaates apakshkopu kuru shii metode "redz"... |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.06.11 11:30:30
Bet jums jau neizdodas pabeigtiibu sasniegt. Juus vnk postuleejat, ka paziistat onkuli, kuram taa pabaigtiiba jeb visa informacija ir. Nu postuleejat, nu un tad?
Tas ko mees nedaraam - nefixeejam metodi, kas paraada realitaati. Tobish mums nav probleema atziit to, ka realtiaate pastaav pat aarpus muusu uztveres speejaam UN tai pat laikaa taa IR realtiaate... existee un visaadi citaadi ir...
Tas ko tava metode nevar izdariit ir... noteikt ceeloni fenomenam, ja sho fenomenu var produceet x (kur x>1) ceelonjiem Tobish tavas metodes izpeete nav komutaatiiva... tu nevari no sekaam attiit atpakalj droshticami pie ceelonja!
Taadeejaadi Teistiskais piegaajiens ir peldoshss... mums nav probleema atziit taadus realtiaates aspektus, kas nepakljaujas esoshajai zinaatniskajai metodologjijas izpeetei - da kaut vai ar to, ka atziistam pa iistam unikaalu fenomenu existenci, kuri principaa izkriit no zinaatnes metodes, jo nav atkaartojami... Tobish JA visaa visuma veesturee bij tieshi viens vieniigs notikums, kas bij iespeejams tikai vienu vieniigu reizi visaa visuma pastaaveeshanas veesturee, BET, kura noziime bij ljoti buutiska taalaakajaa Visuma attiistiibaa, tad tava metode to principaa nespeej uzraadiit... JO tava metodes viens no pamatpienjeemumiem ir, ka visumaa visi taa vadoshie likumi ir konsistenti un nemainiigi... shis ir buutiiba NEzinaatnisks pienjeemums, kuru tiiri formaali nevar nemaz pieraadiit... tas ir pienjeemums - fiicha ar ko joaasamierinaas izpeetee... Bet es uzraadiiju taa potenciaalo vaajo vietu!
Taadeejaadi... ja taadi fenomeni kaa kembrija spraadziens, avalona spraadziens (tas pats kas kembrijs, tikai augu valstii) ir notikushi tieshi vienu reizi visaa Visuma pastaaveeshanaa... tad tu vari kaut 9os liikumos salociities, zinaatniskaa metode to nespees noteikt, jo nevarees atkaartot...
Simulaacijas te nevar paliidzeet, jo nevari tu zinaat kur to adatu mekleet... vai taa bij elektrona masas fluktuaacija, vai tas bij kaads mistisks bzdinks ar kvarku kraasu... hvz...
Tas arii ir tas... ka "Dieva Pirxtu" zinaatniskaa metodologjija nevar detekteet principaa... Un kljuuda Ctulhu domaashanaa ir ekvivoceet zinaatnisko metodologjijas rezultaatu ar pashas existences buutiibu! Bet fizika neatklaaj pasaules buutiibu, bet gan to - ko par sho pasauli var pateikt. Muuzhiigais prikols - vai tu redzi koku peec buutiibas vai koka izpausmi (es nezinu). |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2010.06.11 11:31:07
Redzi, ar fizikas metodeem var analizeet gan gleznu, gan skatiitaaju, gan baudu un gandariijumu. Rezultaataa uzzinot, kaa visa taa padariisana funkcionee.
KAA bet nevis KAAPEEC
Klasiskais piemeers ar Meeriju, kas ir ljooooot gudra un vinja dziivo melnbaltaa istabaa un vinjai ir pieejams melnbalts monitors ar i-neta piesleegumu! Vinjai ir pieejamas VISAS zinaashanas fizikaa, kjiimijaa (you name it)... un vinja var izreekjinaat un izsimuleet un izpeetiit pilniigi visu informaaciju!
Tobish peec tevis vinjai zinot fiziku un visu paareejo buutu iespeeja uzzinaat visu iespeejamo par sho pasauli...
Tachu liidzko vinja izies no shiis istabas kraasainaa pasaulee... vinja ieguus VEEL papildus informaaciju, ko vinjai buutu bijis jaazin no fizikas, tomeer vinja to nekad nav vareejusi zinaat
|
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2010.06.11 11:39:19
A ``kaapeec`` jau nav jaanoskaidro - ``kaapeec ``ir jaanosaka un to nosakaam mees, SB.
Te arii ir tavas metiodes probleema...
Vairumam cilveeku kudii interesantaak shkjeit tieshi Kaapeec nevis Kaa
Pat nabaga Hawkings kaut kad te nesen ciitiigi spriedeleeja par visaadaam lietaam, un vinjam tomeer paspruka shis `kaapeec` jautaajums... Kaapeec existee kaut kas vairaak nekaa nekas?
Pats jautaajums noraada uz SB aarpus mums pashiem, jo mees neesam shii visuma autori... bet Kaapeec - paliek!
Tu izveelies sho jautaajumu VISPAAR neuzdot, jeb reduceet to uz subjektiivu personiigo interesei... jo pats jautaajums ir aarpus tavas metodes...
Veelreiz - tava metode sashaurina pat to, kaadus jautaajumus un par ko tu driixti jautaat. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.06.11 11:41:36
Ctulhu
Redzi, ar fizikas metodeem var analizeet gan gleznu, gan skatiitaaju, gan baudu un gandariijumu. Rezultaataa uzzinot, kaa visa taa padariisana funkcionee.
Pagaidām gan nekādi dižie panākumi nav. Ja būtu, tad dators mierīgi ceptu augšā gleznas, labākas par cilvēku līdz šim radītajām. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
