atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību kā noticējāt?
kā ir?
Iesūtīts: 2008.09.23 18:48:08
kā jūs (kristieši) sapratāt, ka Dievs ir? kā jūs kļuvāt par kristiešiem, man interesē tieši stāsti no dzīves (protams ja tas nav pārāk personīgi), nevis vienkārši mistisks vārdu savienojums "sajutu Dieva aicinājumu". būtu interesanti palasīt...
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
kā ir?
# Iesūtīts: 2008.09.23 19:32:43
esmu gatavs klausīties (t.i. lasīt) uzmanīgi ar abām ausīm (t.i. acīm)
Balss
# Iesūtīts: 2008.09.23 19:42:58
Jau bērnībā man likās, ka ir jābūt kādam, kas zin visu... jo pat mani gudrie vecāki, kā izrādās, nezināja visu. Ka ir jābūt kādam, kas arī saprot visu - motīvus, domas, jo cilvēki tās kādreiz pārprot.

Agrā bērnībā, ap 5 - 6 gadiem jau domāju par nāvi - kā tas ir, ka manis kādreiz vairs nebūs, nekad, nekad nebūs... tas likās tik neiespējami.

Reizē ar savas nepilnības un kļūdu apzināšanos nāca arī grēkapziņa un sirdsapziņas balss. Ko ar to visu iesākt, kur likt?
Savu lepnību reiz salauzu Ziemassvētku dievkalpojumā, nometoties uz ceļiem Dieva priekšā.

Tad vēlēk kādā evaņģelizācijas pasākumā izšķīros par pilnīgu savas dzīves atdošanu Dievam. (Bet vēl ne Kristum... kāda šizofrēnija), gribējās paturēt kontroli pār savu dzīvi.

Vēlāk sapratu, ka - visu vai neko. Izlēmu apzināti, ka - visu.
Bet - klūpu, klūpu... neiet jau ar to visu man nemaz tik veiksmīgi un perfekti...
Harry
# Iesūtīts: 2008.09.23 19:46:57
es pie`` Dieva nonācu ``sākot ar iesaistīšanos vienā no Budisma sektām Lv.

Tad sapratu,ka kkas neštimē un sāku vairāk studēt budismu tāpat vien.

Tad pievērsos Hinduismas (tīri interesei),Lai saprastu kas tas ``Viss`` ir.

Šīs jocīgās mācības.

Tad Ezotērikai.Un Filosofijai.Kā arī šad tad palasīju noteiktu Domātāju darbus.


Tgd esmu teologs un cenšos saprast kristietiibu.

Cenšos saprast to,kas varbuut mani kaadreiz no vinjas atbaidiija.

cenšos iedziļināties.

Un protams.

Es esmu atklājis priekš sevis daudz ko jaunu un interesantu.

Tomēr neuzskatu sevi ne par ko no visa minētā.

drīzāk vnk pārzinu ,pētu kā Dievs mums ir atklājies.

Un tomeer veel jo vairaak es nezinu nekaa zinu.

un visi,kas apgalvo preteejo -melo
Harry
# Iesūtīts: 2008.09.23 19:48:40
un protams nāve kā faktors.

es gribu zināt ,kas būs ``aiz``

jo man neticās,ka viss ir tikai tāpat vien radīts.

Harry
# Iesūtīts: 2008.09.23 19:49:44
es tudeeju teoloģiju.

negribu saukties-teologs .

tas atkal ir labels.
*Duksis
# Labojis *Duksis: 2008.09.23 20:19:23
Pjērs Anrī Holbahs: "Aicinājums iestāties garīdzniecības kārtā nozīmē svētu kāri iegūt beneficijus un citus ienākumus; šādu tieksmi pats dievs iedveš tādu ģimeņu jaunākajiem dēliem, kurām nekā nav, vai arī visiem tiem, kas sevī sajūt neatvairāmu tieksmi neko nedarīt sabiedrības labā." ... . Mjā, francūži ir vissmalkākie domātāji. Kā var nepasmaidīt lasot frāzi "sajūt neatvairāmu tieksmi neko nedarīt sabiedrības labā"? Ko-e? Kaut gan tā ir katra cilvēka personiska lieta, kā viņš izšķiedīs savai dzīvei atvēlēto laiku... meklējot dievu, studējot teoloģiju vai kā citādi. Koks atstāj saknes, akmens vietu, cilvēks piemiņu. Vai gan daudz ir teologu, "dieva meklētāju" un tamlīdzīgu fruktu, ko ar pateicību piemin nākošās paaudzes?
Harry
# Iesūtīts: 2008.09.23 20:21:34
es varu vadiit arii trolejbusu visu dziiwi.

jess.
Harry
# Iesūtīts: 2008.09.23 20:22:15
bet visaa visumaa ta nu gan ir katra pasha subjektiivaa lieta,kam vinjsh
posvešajet svoju žizņ.
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.09.23 20:23:58
Harry Iesaku vadīt tramvaju. Ar laiku visas domas kļūst taisnas un pareizas kā tramvaja sliedes.
Harry
# Iesūtīts: 2008.09.23 20:31:14
viņām ir arī līkumi.
kā ir?
# Iesūtīts: 2008.09.23 20:37:04
balss, vai tavi vecāki jau tevi audzinaja kā kristieti? viņi paši arī bija kristieši? sanāk sirdsapziņas mokas tev dava iemslu pievērsties reliģijai?
harry, tad tu drīzāk pieļauj iespēju ka kaut kas augstāks ir un meklē kas tas varētu būt? tu esi kristietibas petnieks nevis kristietis, pareizi sapratu?
duksi, tu esi kristietis? jeb ateists?
vai cik daudz jautājumu saliku vienā komentā...bet gribas saprast kas ir kas..
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.09.23 20:44:41
> viņām ir arī līkumi.

"Kas iet ar līkumiem un līkumiņiem, tas nesaduras pat ar ne niecīgāko zariņu. Savā ziņā tā ir liela izmanība - jā, pat liela pasaules gudrība priekš sevis." /R. Kaudzīte - pamanījis to pašu, ko vērīgie ķīnieši jau pirms gadu tūkstošiem: vārna vienmēr visu laiku pa taisnāko ceļu lido uz mājām... un tamdēļ nekad arī mājās nenokļūst... ./
Harry
# Iesūtīts: 2008.09.23 20:51:00
es neesmu kristietiibas pretinieks.

nebuut neesmu.

es redzu tur daudzas saistošas lietas.

kādēl jaabuut pretiniekam,labaak mekleet kopsauceeju.

Jo visaas šajaas maaciibaas ir kaut kas no patiesiibas.
Harry
# Iesūtīts: 2008.09.23 20:51:54
man tikai nav tendence uztvert kaut ko kaa pilniigi 100 % patiesiibu.

vismaz pagaidaam.

bet es apzinos,ka man veel jaaug un jaaug šajaa ziņā

Viens ir zināt,otrs-piedzīvot.
p.l.dassy
# Labojis p.l.dassy: 2008.09.23 20:52:07
Man ir 2 stāsti(trešais varētu būt kā sāku ticēt):
1) sāku iet svētdienas skolā un tā arī kļuvu ar laiku par kristieti!

2) Domāju, ja ko Dievam lūdz - Dievs ir uzticams un uzklausa.
sākumā dzīvoju ar 1-mo sāstu, bet tad kādā sarunā mammai jautāju: kāpēc tika es eju uz baznīcu, bet neviens no mūsu ģimenes neiet?!
mamma domīgi teica: baznīca ir mans ceļš!
Jautāju: kāpēc?
Viņa teica: (visu protams neteikšu, tas ir personīgi ģimenes lietas) bet kad viņa gaidīja mani viņa lūdza Dievu par mani...

Es piedzimu. Gāja laiks. Un tā tas viss palika. Padomju laika ģimene, kur uz baznīcu neiet. Atceros kādreiz mēs ar mammu iegājām paskatīties baznīcu ekskursijā, kad bijām izbraucienos, tētis vispār dažreiz negāja baznīcā.

ap 12 gadiem mani uzaicināja klasesbiedrene uz svētdienas skolu...Mēs ar brāli sākām iet svētdienas skolā, bet brālis vienā brīdī atbira, bet es paliku...
Domāju, Dievs dara savu neskatoties to, ka mamma mani neveda uz baznīcu! un arī bija brīži, kad ģimene bija pret to ka eju uz baznīcu. Un visādi centās atrunāt no baznīcas dažādos laikos dažādos veidos... Bet Dievs ir uzticams un savu darbu izdara līdz galam, dodams ticību un atbildes...! Tāpēc Dievs un lūgšanas un baznīca nav joka lieta...

bet beigu beigās mana ģimene ir likušies mierā! un nu mūsu attiecības ir ideālas...
Sandis
# Labojis Sandis: 2008.09.23 21:58:35
Sveiks,kā ir?.
Jautājums protams retorisks,kas pie kā nonāca.Atceros mani gādīgie vecāki mēdza savā starpā aspriest kaut ko,ko viņi dēvēja par dievs.Atceros mēdza vest uz baznīcu un mācīja lūgt dievu,līdzīgi kā skolā māca alfabētu un reizreiķinu.Tā arī lūgšanas pantus vajadzēja zubrēt,līdzīgi dzejoļa pantiņiem skolā.Tas ir izglītošanās process.No sākuma ir jāiemācas atkārtot līdzi vecākiem:"Dievs tēvs debesīs"utm.
kas attiecas uz,kā es kļuvu par kristieti.Oficiāli,es neesmu kristietis,lai gan tīri formāli,mēs visi esam kristieši,jo valstī ir tikai viena dominējoša religija un tā ir kristietība.Atceries tak kādi pigori valstī izpaudās,kad homoseksuāli orientēti cilvēki un transpersonas un abu minēto tiesību lobētāji uzsāka plašu agetācijas kampaņu valstī.Un kā uz to reagēja sabiedrība?Vieni pauda sašutumu,tas redz esot antikristietīgi citējot baušļus un rakstu vietas no bībeles.Citi iepretim ierakušies svētajos rakstos cītīgi meklēja pretargumentāciju.Citi savukārt plašsaziņas līdzekļos nokārušies ar krustiem sāka lādēt visus pēc kārtas.Citi politiskā olimpa kalnā pat izteicās,ka Latvija ir valsts ar kristīgām tradīcijām un neka tāds nav pieļaujams.Redz,lai saprastu,cik lielā mērā mēs visi bez izņēmuma esam kristieši atliek apzināties,kas ir mēraukla sabiedrības morālei.
Un mēraukla sabiedrības morālei arī norādīs cik lielā mērā mēs esam spiesti būt kristieši,jo citas mērauklas valstī ar kristīgam tradīcijām oficiāli netiek atzītas.
Kā,es kļuvu par kristieti?man neviens neprasīja,vai es gribu kļūt par kristieti.Kristietību,kā sociālu matricu nepiedāvā kādam,bet gan tos kādus pakārto zem kristietības sociālās matricas.Jo,kas veido viedokli,tas nosaka likteni.Spēles likme ir ļoti augsta.Liktens vērpēji arī ir vēstures noteicēji.Spēles likme ir ļoti augstas.
Sandis
# Labojis Sandis: 2008.09.23 22:31:36
Kristus filosofijā,ir ļoti interesanta apakšdoma.Kā jebkuram radošam cilvēkam ir savs rokraksts,kā pasniegt domu vai redzējumu par pasauli,par cilvēku.Par procesiem pasaulē un par procesiem cilvēkā,arī Kristus,lai arī kas zem pseidonīma Kristus ir paslēpies savu domu pasniedz vienreizēji un aizraujoši.Var ilgi un dikti strīdēties par vēsturiskā Kristus likteņa līkločiem un patiesīgumu.Tomēr norobežojoties no vēsturiskā Kristus dzīves līkloču interpretācijas Kristus filosofija aizskar dvēseles stīgas.Atļaušos priekš sevis pārfrāzēt uzdotā jautājuma otro daļu.Nevis kā es kļuvu kristietis.Bet,kas Kristus filosofijā aizskāra dvēseles stīgas.Tas ir noslēpums,kuru lieliski noformulēja Ekharts Tolle:"Dzīves noslēpums ir nomirt pirms ierodas nāve un saprast,ka nāves patiesībā nemaz nav."Starp citu,Kristus filosofijā nav apiets šis noslēpums.
Kristus daiļrunīgi aplūko sevis pārvarēšanu,izsakoties Nīčes leksikonā.Kristus filosofija,ir filosofija par pārcilvēku.Mums ir jākļūst par pārcilvēkiem,lai nedzīvotu no maizes vien,bet no ikkatra vārda,kas iziet no dieva mutes.Tāpēc nezūdaities nākošā rīta dēļ un likdami savu roku uz arkla neskatītos atpakaļ,bet gan,lai esam modri apziņā,kā piecas gudras jaunavas,kurām lākturi bija pilni eļļas,vai ne!
Kristus filosofijā ir noslēpums,kuru pirms Kristus atklāja Sokrāts,par ko abi tika nodoti mocekļa nāvei.Bet mūsdienās ir abu minēto mocekļu noslēpuma turpinātāji.Kā dažus var minēt Nīče un Tolle.Abu minēto noslēpuma turpinātāju darbiem esmu gājis cauri.Un Nīčes:"Tā runāja Zaratustra"un Tolles"Tagadnes spēks"abi ir atslēdznieki,kā atslēdznieki abi ir Sokrāts un Kristus.Es esmu durvis,uz sevi saka Kristus.Savukārt Sokrāts sevi salīdzināja ar vecmāmiņu,kas pieņem gara dzemdības(jaunpiedzimšana)
Simboliski atver durvis,atver acis,ievada jaundzimušo jaunā pasaulē,kas slēpjas aiz kārtējām durvīm(mentāla šķēršļa)
Simboliski mātes klēpis.
Lūk,kas man saista Kristus filosofijā.
Papucs
# Iesūtīts: 2008.09.23 22:53:14
Tad, kad tieši pajautāju Viņam, vai Viņš ir, un Viņš atbildēja: Jā, Es Esmu.
Tā arī notika. Tiesa gan, tajā brīdī biju nonācis pilnīgā izmisumā.
Putnins
# Iesūtīts: 2008.09.23 23:01:39
Sandis - vēl viens filosofs
vai filosofiem nav kur izfilosofēties?
Cilvēks reāli grib zināt - Kā ir sastapt Dievu.
A Tu te, mācītais grāmatu pazinējs, citātus ber...
Kristus nav filosofs - Viņš ir Dieva dēls, mācītājs (lasi - skolotājs), pravietis - viņš neko neslēpj un "nepotē"...
Balss
# Iesūtīts: 2008.09.23 23:10:51
kā ir?
Esmu dzimusi ģimenē, kurā mamma šad tad gāja uz baznīcu un reizēm arī mēs gājām līdzi. Mans tēvs bija miermīlīgs ateists (nu, varbūt agnostiķis...), tāpat arī vecvecāki.
Esmu kristīta. Kristības skaramentā cilvēks saņem dāvanu, kuru viņam ir iespēja lietot - atceries Muldera piemēru ar miljonu kabatā?
Nē, ne sirdsapziņa mani aizveda pie Dieva - tāpat jau jutu, zināju, ka Dievs ir. Mana sirdsapziņa tikai salauza manu cilvēcīgo lepnību.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 16 , pavisam kopa bijuši: 18168