andris 
|
Iesūtīts:
2008.08.01 09:18:09
Kā es to sapratu, Jēzus izcieta mocības un mira pie krusta lai tie, kas viņam tic, tiktu atpestīti no grēkiem.
Reiz mācītajs baznīcā aicināja sevi iztēloties Jēzus vietā, iedomāties, kā būtu, ja mani nonāvētu piesitot pie krusta (radās slikta sajūta kautko tādu pat iedomājoties), lai izprastu Jēzus upuri.
Bet, gadus vēlāk, atgriežoties pie tās domas, man rodas šaubas.
Lai, iedomājoties sevi Jēzus vietā, objektīvi izvērtētu situāciju, man ne tikai būtu jāiztēlojas fiziskās mokas - sāpes (cilvēka aizsardzības mehānisms, kas mūs brīdina par kermenim nodarītiem bojājumiem), bet arī tas ka es jau iepriekš zinu prezīzi kā, kad un kuras ķermeņa daļas var tikt traumētas... un ka jebkura trauma nav ilglaicīga, tā pilnībā sadzīs, jo es esu nemirstīgs un ar spējām jebkurā bridī neirtalizēt jebkuru uzbrucēju.
Vai es viens secinājis ka mums tādam pazemojumam būtu grūti iziet cauri tik tādēļ ka neesam tik pazemīgi - nevarētu atturēties no spēju izmantošanas mocītāju neitralizēšanai? |
|
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.08.13 17:24:05
Ctulhu
Praksee to risina taa, ka iedod cilveekam tik daudz morfija, lai nesaapeetu. Bet taada doza vienalga vinju nogalina dazju nedeelju laikaa.
... kas patiesībā tāpati eitanāzija vien ir, tikai skaistākā iepakojumā. Var sev atsmērēties, ka viss kārtībā, mēs tikai te sāpes atvieglojam... |
Ilārs Plūme  |
# Iesūtīts: 2008.08.13 17:25:29
Morfiju var dot, bet nogalināt nedrīkst! Ir daudz lietu, kuras saīsina mūsu dzīvi, bet padara to ciešamāku. Ctulhu, esi godīgs un atzīsti, ka šo argumentu esi zaudējis. Man jābrauc uz baznīcu. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.08.13 17:25:43
Ilārs Plūme
Kā gan smagi slims, briesmīgu sāpju mocīts cilvēks var pieņemt brīvprātīgus lēmumus?
Kāpēc nevar?
Bet par tiem, kas tiešām nevar - pieņem pirms tam, paraksti papīrus. Es labprāt tagad parakstītu tādus kā "ja palieku par dārzeni, lūdzu, mani iznīciniet". |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.08.13 17:26:31
Ilārs Plūme
Morfiju var dot, bet nogalināt nedrīkst!
Bet tu zini, ka morfijs nogalinās! Savukārt, nedot - pakļaut ciešanām. |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2008.08.13 17:27:14
Ctulhu, atkal negodīgi! Mēs te nerunājam par Āfriku. Kāpēc tad ar Tavām zinātniskajām metodēm neradīt pietiekami labus apstākļus visiem?
Vai pirmā dzīvība, kas radās, pati noteica savu rašanos? Beidz.. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.08.13 17:30:26
Ctulhu
Kaa tik to izdariisim - taa vareesim vairoties bez ierobezojumiem. Piekriitu.
Vēl jau paliek ģeometriskā progresija un zemeslodes virsmas laukums (nu labi, mazliet vairāk, ja dzīvo debesskrāpjos un zem zemes). |
Ilārs Plūme |
# Labojis Ilārs Plūme: 2008.08.13 17:40:57
Diemžēl tie ir kārtējā utopista, šoreiz vārdā Ctulhu apgalvojumi.
Kā Tu zini, ka evolūcijai nav mērķa? Kas tā par bezmērķīgu kustību un kā tādai var piedēvēt kādu ētiku? Ja mērķus izlemjam mēs paši, tad daži miljoni vāciešu nolemj, ka jūdi ir jāiznīcina, krievi, ka jāiekaro Gruzija utt. Ja Tava sistēma ir pareiza tad nav ne laba, ne ļauna, nedz arī jelkādas ētikas. Esi beidzot konsekvents un pakonsultējies šajos jautājumos pie Nīčes. |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2008.08.13 21:21:34
Ctulhu,
Tu esi utopists ar grandiozu vērienu! |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2008.08.13 21:42:29
Ilārs Plūme
pag pag, tas vēl nav vis - viņš arī domā ka cilvēks iemācīsies apmānīt nāvi |
Protestants  |
# Iesūtīts: 2008.08.14 09:07:34
Noasveidīgais
Jums taisnība, ka nepieciešams meklējat patiesību apspriežot Rakstus, nevis aizsedzoties ar gatavām teoloģiskām dogmām. Bieži cilvēki, kas pārstāv noteiktu konfesiju bieži par katru cenu cenšas aizstāvēt savas konfesiju godu tādēļ ir spiesti interpretēt Rakstus savai konfesijai vēlamā veidā.
Kristieši var diskutēt par daudz ko. Bet apspriežot Jēzus nāves un augšāmcelšanās notikumu ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo tas ir pamatu pamats visam. Ar „visu” es domāju radīto pasauli, Dievu, cilvēku. Tādēļ būtu svarīgi izprast Jēzus nāves nozīmi, vērtību un nepieciešamību jebkuram kristietim un apspriest šo jautājumu ar bijību un bez liekulības.
Saprotu jūsu mēģinājumus meklēt patiesību, pat ja vajag uzdodot ne-dogmatiskus jautājumus par Kristus nāvi un tās nozīmi. Rezultātā jūsu konfesijai [vai oponentiem] nav pieņemami tādi jautājumi. Pieļauju, ka jūsu iekšējais „es” mudina jūs meklēt pareizākas, loģiskākas interpretācijas, pieņemot to, ka mūsu Dievs ir taisnīgs un žēlastīgs Dievs, nevis cilvēku mocītājs un iznīcinātājs. Ceru, ka es varētu piedāvāt jums dažas atziņas, kas iespējams daļēji nolīdzinās jūsu strīdu ar oponentiem un tikt galā ar vēstuli Ebrejiem.
Kā būtu ja jūs pieņemtu, ka Dievs pirms pasaules radīšanas jau ieplānoja, ka pasaules kritīs grēkā, tādēļ noteiktā laikā nāks Jēzus, kas atdos savu dzīvību par cilvēkiem un vēlāk Dievs šo Jēzu augšāmcels? Tālāk, pēc augšāmcelšanas, Tēvs augšāmcelto Dēlu dod cilvēkiem...lai tie caur šo Jēzus nāvi un augšāmcelšanu tiktu pestīti.
Lai skaidrāk saprastu šo atziņu piedāvāju apskatīt tik bieži pieminēto [un it kā visiem saprotamo] rakstu vietu un to kontekstu no Jņ3:16: „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību”.
Ko nozīmē un kā izpaužas šī „vienpiedzimušā Dēla došana”? Kā būtu, ja es teiktu, ka tā nozīmē „jau augšāmceltā Dēla došanu” cilvēkiem, sākot no Jņ.20:22 un ka tā arī ir tā īstā un vienīgā Dieva mīlestība [ko atklāj Raksti] pret cilvēkiem kas vienīgā nodrošina pestīšanu? Kā redzat, mans piedāvātais skaidrojums ir nedaudz savādāks nekā klasiskie skaidrojumi par Jņ3:16, un tam būs daudz pamatojumu. Arī loģika jautā – ja jau uzskatīt, ka pie krusta Dievs atstāja Jēzu un Jēzus mira [un to skaidro kā „Tēvs devis savu vienpiedzimušo Dēlu”], tad kā izpaužas tā Dieva mīlestība un cilvēku pestīšana, ja jau Jēzus augšāmcelšana vēl nebija notikusi? Vai, ja saprot, ka Dievs dod cilvēkiem savu vienpiedzimušo Dēlu ar krusta nāvi [atstājot To un Jēzum atdodot savu dzīvību par cilvēkiem], tad kā skaidrot vēlāku Jēzus augšāmcelšanos, kad Dēls iet pie Tēva un ir vienots ar Tēvu? Vai nesanāk tā, ka tādā gadījumā Dievs atdeva Jēzu [ar krusta nāvi] un vēlāk [ar augšāmcelšanu] paņēma Viņu atpakaļ pie sevis?
Dieva mīlestības un pestīšana [Jņ3:16], kas atklājas augšāmceltajā Jēzū Kristū ir vienīgais pestīšanas ceļš. Nav citu variantu pestīšanai, jo visi cilvēki ir grēkā krituši un ir zem „nāves likuma”. Tevi mulsina fakts, ka oponenti ierobežo Dieva iesējas, nepieļaujot iespēju, ka Dievs var brīvi apžēloties par kādu un piedot ārpus Jēzus nāves un augšāmcelšanas. Domāju, ka ir tam loģisks izskaidrojums. Dievs [pirms] radot pasauli ir ierobežojis savu darbību ar likumdošanu un citiem noteikumiem, nospraudis notikumu un laika robežas uz zemes un debesīs, bet tas nenozīmē, ka Dievs nekontrolē un nevalda pār šo sistēmu. Zinu, ka Dievs no vienas puses var pēc savas dabas darīt jebko [no nekā radīt, augšāmcelt, etc], bet otras puses Viņš nevar un negrib to darīt...jo grib 100% ievērot radīšanas „spēles” notikumus un piepildīt savu plānu līdz galam tā kā tas bija paredzēts pirms radīšanas (1.Moz.1:1) procesa sākuma. Tādēļ jāpiekrīt ir jūsu oponentiem [Mulderam, Ilāram] papildinot viņu uzskatus ar Jēzus augšāmcelšanos - Jēzus nāve un Viņa augšāmcelšana izmainīja Dievu. Dievam [radīšanas spēles ietvaros] pēc Jēzus augšāmcelšanas ir parādījušās tiesības augšāmcelt un pestīt visus cilvēkus – ir sācis darboties „ticības likums” [Rm3:27], kas nozīmē „notici evaņģēlijam par Jēzu, ka Dievs Viņu ir augšāmcēlis par tevi”, ir sācis darboties Dzīvības Gara likums Jēzū [Rm8:2; ApD20:28], kas ir augstāks un pārāks par „nāves likumu”. Nāves likumam nav varas pār jauno cilvēku [1.Kor15:56-57].
Pestīšana ir jaunpiedzimšana caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanu. Jaunaus cilvēks iegūst ne tikai juridisku statusu Dieva priekšā, bet arī jaunu dabu – bezgrēcīgu un mūžīgu. Un Noasveidīgais, visiem cilvēkiem būs vienādas iespējas saņemt pestīšanu. Visiem tiks sludināts un piedāvāts noticēt Jēzus nāvei un augšāmcelšanai, gan dzīviem, gan jau mirušiem, uz zemes, gan pazemē un pat vēl Pastarajā dienā tas notiks. Ticīgajiem un neticīgajiem gan nevajadzētu uz to paļauties, jo var būt bīstami atraidīt žēlastību jo tās var arī vairs nebūt. Atklāsmes grāmata par to daudz interesanta runā.
Nav citas iespējas cilvēkam saņemt pestīšanu kā tikai caur Jēzus nāvi un augšāmcelšanos [Jņ.11:25] un tas ir pietiekoši visiem un taisnīgi pret visiem. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.08.14 09:13:44
Artos
Vai cālīš-santa atstādināšana no kalpošanas lelb bija taisnīga vai nē? Kā to komentē liberālteologs noasveidīgais, un kā ateists ctulhu?
Hmm.. manuprāt, to nosaka vienīgi cālišsanta rīcība, kas jāskata, vai tā ir vai nav saskaņā ar LELB atļautajām rīcībām. Kā jebkurā organizācijā, kurā ir statūti - ja biedrs tos statūtus pārkāpj, tad no organizācijas ārā! |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2008.08.14 09:19:44
Vakar bija interesanta diena, jo Ctulhu mūs iepazīstināja ar vienu no saviem dieviem, proti, Apstākļu dievu. Ctulhu panteona šis dievs ieņem svarīgu vietu, jo atbild gan par dzīvības rašanos no nedzīvām lietām, gan par ētiku. No šī dieva kaprīzēm ir atkarīga arī zinātnes nākotne, jo viņš var likt daudziem vēl nedzimušiem zinātniekiem nokļūt miskastē. Tādēļ viņu noteikti vajag pielabināt ar kādiem īpašiem upuriem, lai beidzot varētu piedzimt kāds zinātnieks, kurš spēs izdomāt labāku atsāpināšanas līdzekli par morfīnu. Pagaidām Ctulhu iesaka iztikt ar cianīdu.
Mēs noskaidrojām arī, ka Ctulhu tic brīnumiem. Tā kā mūsu dienās nedzīva matērija par dzīvu netop, un neviens cilvēks nekad nav redzējis, ka tas notiktu, tad mums atliek ticēt, ka šāds brīnums tomēr ir noticis, lai glābtu Ctulhu reliģisko sistēmu, kas saucas ateisms. Eksperimenta veidā Ctulhu to arī nevar pierādīt, tā kā uzskatīsim to par vienu no viņa dogmatikas pamatpostulātiem, proti, ka kaut kad Apstākļu dievs no nedzīvas matērijas radījis dzīvību. Mjā, interesanta reliģija un dievu arī daudz. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.08.14 09:24:52
Ilārs Plūme
Pagaidām Ctulhu iesaka iztikt ar cianīdu.
Bet tu - ar līdzjūtīgu noskatīšanos no malas, kā cilvēks cieš. Kurš tad no jums ir labāks? |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2008.08.14 09:36:47
Jā, attiecībā uz savu grandiozo utopiju, Ctulhu, Tev vajadzēja pievienot liturģisko formulu - ja Apstākļu dievs to atļaus. Uzmanies, ka nesadusmo viņu. |
Ilārs Plūme |
# Labojis Ilārs Plūme: 2008.08.14 09:40:55
Es jau, Karote, neesmu zinātnieks un atsāpinošus līdzekļus neizgudroju. Tas Ctulhu pienākums. Es šiem cilvēkiem ciešanās mācu ieraudzīt jēgu un cerību, kaut ko daudz vairāk par nebūtību, kas tos it kā sagaidot.
Esmu piedzīvojis, ka tieši nāves ciešanās agrāk neticīgi cilvēki sāk novērtēt Kristus ciešanas, nāk pie ticības, mirst ar cerību un iemanto mūžīgo dzīvošanu. Tas manuprāt ir labāk par cianīdu, jo ir daudz, daudz konstruktīvāk. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.08.14 09:52:05
Ilārs Plūme
Labi, bet ja cieš kristietis, tad ko - lai cieš?
Nozīmes viņa ciešanām nekādas nav, jo viņš jau ir ticīgais. |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2008.08.14 10:05:15
Ciešanas neviens neizvēlas pēc sava prāta, mēs varam uzskatīt, ka tās vai nu rada Apstākļu dievs, karma, vai arī velns un ļauni cilvēki.
Austrumos pret citu cilvēku ciešanām izturas vienaldzīgi, tur tās ir katra paša cilvēka pelnīta karma. Arī antīkā pasaule bija nežēlīga. Tieši kristieši ir daudz darījuši lai mazinātu sava tuvākā ciešanas. Viņi izveidoja un uzturēja daudz slimnīcu rietumos, kā arī ar misionāru palīdzību austrumos, ar vienu ņolūku - mazināt cilvēka ciešanas. Kristieši necenšas šo jautājumu atrisināt filozofiski un atstāt ciešanu pārņemtos Apstākļu dieva varā, bet reāli mazināt ciešanas, cik vien tas iespējams. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.08.14 10:22:29
Ilārs Plūme
Austrumos pret citu cilvēku ciešanām izturas vienaldzīgi, tur tās ir katra paša cilvēka pelnīta karma.
Par budistu sludināto līdzcietību pret visām dzīvām būtnēm laikam neko nebūsi dzirdējis. Kā arī par bodhisatvu gatavību uzņemties uz sevi visas dzīvo būtņu ciešanas, kuras tās izcieš ellē.
Vai pat par to, ka karma nenozīmē līdzjūtības un reālas palīdzības trūkumu. Varbūt, ka karma ir tieši palīdzēšanā, un tas cietējs ir nopelnījis, ka viņam palīdz?
Tieši kristieši ir daudz darījuši lai mazinātu sava tuvākā ciešanas.
... bet nedaudz augstāk ...
Es jau, Karote, neesmu zinātnieks un atsāpinošus līdzekļus neizgudroju. Tas Ctulhu pienākums.
, kristieši daudz darījuši, lai samazinātu ciešanas, bet zāles ciešanu samazināšanai tomēr labāk lai meklē ateisti?
Kristieši necenšas šo jautājumu atrisināt filozofiski un atstāt ciešanu pārņemtos Apstākļu dieva varā, bet reāli mazināt ciešanas, cik vien tas iespējams.
Te tu nonāc pretrunās. Tieši Ctulhu meklē jaunas zāles. Ctulhu NEatstāj ciešanas nekādu apstākļu varā. Skaties pats: mirst mazs bērniņš, viņa sāpes remdēt nevar, jo morfijs viņu nogalinās. Sludināt ticību nav nozīmes, jo bērniņš mazs (piem. jaundzimušais), vai arī jau kristīts.
Kāda ir jūsu rīcība?
1) Ctulhu izbeidz ciešanas, diemžēl kopā ar dzīvību, un intensīvi strādā pie jaunu zāļu meklēšanas.
2) Tu gaidi, kamēr bērns pats sāpēs nomirs, un tas var vilkties mēnešiem ilgi. Pretsāpju līdzekļa nav, un nav tava bēda tādu meklēt.
Kurš atstāja cietušo apstākļu varā - tu ar savu pasivitāti, vai Ctulhu, kas meklē risinājumu? |
Ilārs Plūme |
# Iesūtīts: 2008.08.14 11:37:17
Karote,
Austrumu filozofijām nav raksturīga līdzjūtība, tādēļ austrumu cilvēki bieži vien ir ļoti nežēlīgi. Pie budistu tempļiem Tu neatradīsi nevienu ubagu, jo viņi zina, ka tur dāvanas nesaņems. Toties tie visi pulcējās pie lidostām un viesnīcām, kur no kristiešiem cer saņemt dāvanas.
Daudz zinātnieku un arī mediķu ir tieši kristieši, kas ļoti daudz darījuši un dara, lai mazinātu cilvēku ciešanas. Visi nevar būt zāļu izgudrotāji, katram jādara savs darbs. Es mierinu cilvēku dvēsles un sagaidu, ka Ctulhu, atradīs labākus veidus, kā remdēt cilvēku fiziskās sāpes. Es lūdzu Dievu, lai viņam tas izdodas. Savukārt, kad zinātnieks, kurš nevar atrast pat tādu it kā vienkāršu lietu, kā pretsāpju līdzekli, spriedelē par visām tām te utopiskajām idejām un nākotnes iespējām, kurs nākas lasīt, tad man tas neliekas pareizi. Vajadzētu nolaisties uz zemes un darīt savu darbu, tad arī redzētu, cik maz mēs spējam un varam un nevis grābstīties pa mākoņiem. Piedod par manu aso atbildi, bet tā nu tas ir. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.08.14 11:44:02
Artos
bet kur paliek cilvēktiesības, tolerance, līdzcietība, iejūtība u.c jūtības?
Tām būtu jābūt deklarētām tais pašos statūtos, reliģiskai organizācijai jau nu noteikti jābūt skaidrai attieksmei pret morāles lietām.
kā tu domā, vai cālīšsants atzina ka ir pārkāpis lelb atļautās rīcības?
Tas nav tik svarīgi. Svarīgi, ir, ka cālīšsanta rīcības neatbilda organizācijas noteiktajām, un pati organizācija to tā pateica.
|
:: Pievienot komentāru
|
