"Tikai uz priekšu! Tikai uz augšu!" aizvadīta Liepājas diecēzes diena

“Mums katram ir dažādas distances, kuras paralēli jāveic. Dzīve ir mūsu lielais skrējiens, kas mums visiem ir dots. Ir svarīgi, lai mums ir mērķis, uz ko skrienam,” sacīja bīskaps Hanss Martins Jensons, uzrunājot vairāk nekā 200 Liepājas diecēzes dienas dievkalpojuma dalībniekus no 36 draudzēm, kuri 6.jūnija pievakarē bija pulcējušies Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē. “Atceros jaunībā, kad tikko bija dabūjis vadītāja apliecību, gribējās pabraukāt tāpat vien, lai izbaudītu pašu braukšanu un brīvību, ko tā deva. Mans tēvs nevarēja to saprast, kā tas ir – pabraukāt bez mērķa. Ja brauc, tad brauc ar kādu nodomu/uzdevumu uz konkrētu mērķi. Dzīve ir jādzīvo ar mērķi, ne tikai tāpat vien. Dzīve ir dārga un ir jāpiepilda saskaņā ar Dieva nodomiem,” turpināja bīskaps.

Bagātā svētku programma

Diecēzes dienas (lai gan “īstā” diecēzes diena bija nozīmēta 6.jūnijs, draudžu ļaudis bija aicināti ierasties jau 5.jūnija vakarā un palikt līdz 7.jūnija pusdienlaikam) tēma “Mērķtiecīgā skrējienā” vijās cauri visai programmai – priekšlasījumiem, lekcijām, darbnīcām, dievkalpojumam, ekskursijām un dažādām aktivitātēm bērniem un jauniešiem. Jaunā paaudze īpaši atzīmēja detektīvspēli “Seko Patiesībai”, kuras laikā vajadzēja veikt distanci starp dažādiem Liepājas dievnamiem, atrast noslēptās vēstulītes un izpildīt tajās rakstītos uzdevumus, kā arī ļoti aktīvo slavas un pielūgsmes vakaru grupas “Salvation Crew Latvia” vadībā. Pieaugušie ar interesi (un par spīti lietum!) piedalījās piektienas vakara gājienā kopā ar bīskapu Hansu Martinu Jensonu, kura laikā apmeklēja visus piecus Liepājas luterāņu dievnamus. Savukārt sestdienas rītā visi devās uz Liepājas Sv.Annas baznīcu un uzklausīja mācītāja Jāņa Bitāna priekšlasījumu “Divi uzdevumi vienā skrējienā – liecināt un netapt atmestam”. Pēc pusdienām diecēzes dienu dalībnieki sadalījās interešu grupās. Bija iespēja klausīties bīskapa lekciju par “Katedrāles nozīmi Baznīcas un diecēzes dzīvē”, LELB Diakonijas centra vadītājas Sigitas Dišleres pārdomas par kalpošanas motivāciju un pieredzi, prāvesta Romana Kurpnieka-Logina lekciju  “Laulības kompass” – par laulību, tās virzienu un mērķtiecību ikdienas skrējienā. Bērniem bija dažādās aktivitātes Liepājas Annas draudzes dārzā, kuras veidoja svēdienas skolas skolotāji no diecēzes draudzēm, kristīgie skauti no Kuldīgas un atbalsta grupa no Amerikas. Savukārt Baznīcas mūziķi šajā laikā sadziedājās un gatavojās diecēzes dienu kulminācijai – dievkalpojumam. Arī Baznīcas floristi gan klausījās Harinas Kreisleres un Ilzes Pumpures pieredzes stāstījumā par dievnamu rotāšanu, gan uzreiz lika lietā iegūtās zināšanas, veidojot ziedu rotājumus vakara dievkalpojumam katedrālē. Arī pērminderi, kopā ar dekānu Pēteri Kalku un Artūru Robaldu, dalījās pieredzē un gatavojās dievkalpojumam. Visu trīs dienu garumā interesentiem bija iespēja piedalīties katedrāles garīgajā dzīvē – rīta, dienas, vakara un nakts lūgšanās.

Gandarījums un garīgs piepildījums

Pēc diecēzes dienas bīskaps Hanss Martins Jensons atzina: “Man ir prieks, ka visas dienas bija garīgi piepildītas. Bija laba tēma, kura arī dažādos veidos bija uzsvērta – gan priekšlasījumā, gan darbnīcās un arī dievkalpojumā. Mani, kā bīskapu, visvairāk uzrunāja, ka redzēju – diena tiešām bija garīgs piedzīvojums. Un, protams, arī sadraudzība. Dievs mums deva labu laiku. Lai arī sākumā, piektdienas vakarā, lija lietus, toties sestdien bija ļoti skaists laiks, kas arī veicināja sadraudzību un cilvēki bija priecīgi. Vēlētos uzsvērt šīs divas lietas – garīgo piedzīvojumu ap tēmu un sadraudzību.”

Uz jautājumu – vai arī turpmāk notiks šādas diecēzes dienas un kāda ir bīskapa vīzija par tām, Hanss Martins Jensons atbildēja: “Manā bīskapa kalpošanas laikā šīs ir ceturtās diecēzes dienas. Bija plānota diecēzes diena Saldū, bet kovida pandēmija mūsu plānus izjauca. Šoreiz nolēmām rīkot diecēzes dienu Liepājā, lai stiprinātu diecēzes centru. Vēlējos arī, lai cilvēki piedzīvo Liepāju, lai būtu iespēja redzēt, ka mums ir piecas draudzes, kuras šeit darbojas. Realizējās arī  Katedrāles institūta projekts un sapratām, ka varēsim šo namu izmantot arī diecēzes dienā un varēsim popularizēt tā ideju un darbību.”

Viņš arī pastāstīja, ka diecēzes dienas rīkošana prasa ļoti daudz enerģijas un pūles, arī finansiāli vienmēr jāmeklē papildu līdzekļi. “Protams, varētu vēlēties lielāku atsaucību, bet esmu priecīgs par tiem, kuri atbrauca,” piebilda bīskaps. Tuvākajos gados viņam padomā ir rīkot kādas tematiskās tikšanās reizes un reģionālas sanākšanas, arī rekolekcijas diecēzes draudžu locekļiem, bet diecēzes dienas rīkot reizi trīs gados: “ Ir svarīgi, lai diecēzes ļaudis piedzīvo kaut ko kopā.”

Sagatavošanās diecēzes dienām ilga 5 mēnešus – no janvāra līdz jūnijam un komandā bija iesaistīti vairāk kā 60 palīgi! Bīskaps saka vislielāko paldies LELB Diakonijas centra ļaudīm, kuri nodrošināja ēdināšanu – gan sagatavošanu, gan izdalīšanu. Par bērnu aktivitātēm atbildēja Svētdienas skolas skolotāju komanda Aijas Ignates un Gunitas Žabres vadībā – liels paldies! Paldies Harinai Brūklenei un Ilzei Pumpurei, kuras rūpējās par dievnama dekorēšanu. Paldies garīdzniekiem, kuri atbildēja par lekcijām un  Saldus Sv. Gregora izglītības centra komandai, kura darbojās ar jauniešiem. Paldies visām Liepājas draudzēm, kuras uzņēma viesus! “Vislielākais paldies manai sekretārei Ilzei Vitālei, kura šo visu darbu koordinēja!” Noslēgumā bīskaps atzina: “Protams, ir nogurums, bet arī gandarījums un garīgs piepildījums. Esmu ļoti pateicīgs, ka diecēzes diena izdevās mierīga, saturīga un jauka.” 

Diecēzēs dienas dalībnieku iespaidi

Odrija (Saldus M.Lutera draudze, 13 gadi):

“Parasti uz diecēzes dienām braucu kopā ar ģimeni, šogad man pievienojās arī draudzene. Mēs bijām uz lekciju par pieaugšanu un garīgo izaugsmi, uz rīta lūgšanu un piedalījāms detektīvspēlē – skraidījām pa visām baznīcām un meklējām vēstulītes, kurās bija visādi uzdevumi. Tas bija ļoti interesanti! Piektienas vakarā mums bija slavēšanas vakars ar jaunu grupu – tas bija ļoti forši! Un šodien – dievkalpojums. Vislabāk man patika detektīvspēle, jo tur mums izdeva īstu karti un vajadzēja iemācīties ar to apieties. Visnoderīgā man šķita lekcija par garīgo pieaugšanu – kā katru dienu lasīt Bībeli. Vēl noderīgi bija, ka iemācījos saskrūvēt gultu, jo mums pašiem bija jāsagatavo sev guļvietas.”

Ilze (Grobiņas draudze):

“Mani ieinteresēja lekcija par altāra ziedu kārtošanu, jo es to jau divus, trīs gadus daru savā baznīcā. Gribēju iegūt jaunas zināšanas, paklausīties pieredzes stāstus un paskatīties, kā to dara citi. Uzzināju, kā vēl var izdekorēt solu galus.”

Vaclovs Kadaģis (Gramzdas draudzes priekšnieks):

“Svētki ir svētki un svētkus ir jāsvin! Biju iecerējis tikt uz lekciju Annas baznīcā, bet Dievam bija cits plāns. Noklausījos lekciju par Anglikāņu baznīcu – kaut ko jau zināju, bet bija interesanti dzirdēt īstu anglikāņu mācītāju. Man jau galvenais šķiet sadraudzība – parunāju ar vienu mācītāju, ar otru. Ļoti patīkami satikt cilvēkus, kurus ikdienā nesatiec. Uzskatu, ka sadraudzība pēc dievkalpojuma ir kā otrs dievkalpojums.”

Linda Delle- Ķirse (Kolkas draudze):

“Šie bija fantastiski svētki! Piektdienas vakarā man bija ārkārtīgi liels izaicinājums – lai arī lija lietus, devos gājienā no vienas baznīcas uz otru, jo bīskaps aicināja un pats gāja pa priekšu. Kā pie mums Kolkā saka: “Šepte ir šepte!” Un tā ir jāpadara. Bet sestdien atalgojums bija burvīgais laiks! Sestdienā bija ļoti daudz aktivitāšu, tāpēc mēs jau mājās izdomājām, kurās piedalīsimies, lai nav par daudz. Mums pat palika laiks iepazīt ļaudis, kurus satikām pirmo reizi un parunāt ar tiem, kurus zinājām agrāk. Lielākais ieguvums, manuprāt, ir svētki – ka, sekojot vīrakam, varam iet procesijā, ka esam redzami pilsētā, ka varam pildīt Jēzus pavēli: “Ejiet un dariet par mācekļiem!””

Fotogrāfs - Uldis Muzikants