Svētā Trīsvienība

Mēs ticam Dievam... Bet - kuram? Pasaulē ir daudz dažādu reliģiju un tradīciju, līdz ar to arī atšķirīga izpratne par to, kas un kāds ir Dievs. Mēdz teikt, ka vārds "Dievs" esot pats nolietotākais vārds cilvēku valodā, jo tik daudzas reizes cilvēki šo vārdu piesaukuši nevietā, dažkārt pat - lai aizsegtu savus ļaunos darbus.

Mēs neticam vienkārši kaut kādam Dievam. Mēs ticam Trīsvienīgajam Dievam. Sakot vārdu Trīsvienība, priekšstats par Dievu kļūst konkrēts. Svētās Trīsvienības atzīšana un pielūgšana ir kristiešu atšķirības zīme no citām reliģijām, ticības atslēga un stūrakmens. Katrs dievkalpojums iesākas ar vārdiem "Gods lai ir Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam", šos Trīs liekot līdzās - kā Vienu. Ko tas nozīmē?

Sacīt, ka Dievs ir Trīsvienīgs, nozīmē ticēt tam, kā Viņš pats mums ir atklājies savā Vārdā - Svētajos Rakstos. Kaut arī pats vārds "Trīsvienība" Bībelē nav atrodams, mēs ticam Trīsvienībai, jo Dievs ir Trīsvienīgs un tāds ir parādījies: viens Dievs trīs personās - Tēvs, Dēls, Svētais Gars. Vārds Trīsvienība apzīmē Dieva īstenību.

Dievs Tēvs - visa Radītājs un Valdītājs, visa sākums un pamats. Viņš mūs ir veidojis un turpina īstenot savu radīšanas ieceri cauri visai pasaules vēsturei. Viņš ir radījis visu, bet Viņu pašu neviens nav radījis. Viņš ir pirms visa un pāri visam.

Dievs Dēls - Jēzus Kristus ir mūsu Pestītājs, Glābējs, kurš nācis pasaulē, lai mirtu par mūsu grēkiem, tā atbrīvojis mūs no grēka varas un darījis mūs par Dieva bērniem. Mēs ticam, ka Jēzus Kristus nebija tikai gudrs cilvēks vai liels pravietis, bet Viņā iemiesojās Dieva būtība - Viņš bija patiesais Dieva Dēls, Dievs cilvēka miesā. Arī Viņš ir mūžīgs, caur Viņu Dievs Tēvs ir radījis visu, kas ir.

Dievs Svētais Gars - Dieva trešā Persona, kura mājo katrā kristīgā cilvēkā un nemitīgi mūs mudina tuvoties Kristum un Tēvam. Saukts arī par Dieva Garu vai Kristus Garu, Svētais Gars ir klātesošs Dieva Vārdā un Sakramentos, caur kuriem tas mūs dara svētus un sagatavo mūžībai Dieva Valstībā.

Šie Trīs ir tomēr viens Dievs. Tās nav viena Dieva "maskas" jeb tēli, kādos Dievs parādās, bet gan trīs Personas, kuras vienotas vienā būtībā, vienlīdz godājamas un pielūdzamas. Vislabāk Svēto Trīsvienību mēs varam ieraudzīt Jēzus Kristus kristīšanas brīdī Jordānas upē (sk. Mt. 3:16-17): Jēzus izkāpis no ūdens, Svētais Gars kā balodis ir nolaidies uz Viņu, bet no debesīm atskan Tēva balss. Visas Trīsvienības Personas ir vienkopus - tās ir atšķiramas pēc attiecībām savā starpā, bet nedalāmas būtībā, vienotas gribā un uz āru vērstajos darbos.

Svētā Trīsvienība ir cilvēka prātam neizsmeļams pārdomu un apbrīnas objekts. Par Svēto Augustīnu mēdz stāstīt, ka viņš tai laikā, kad rakstījis savu darbu "De Trinitate" ("Par Trīsvienību"), reiz esot staigājis gar jūras krastu un tur saticis kādu zēnu. Zēns smēlis ar gliemežvāku jūras ūdeni un lējis to nelielā, smiltīs izraktā bedrītē. Uz Augustīna jautājumu, ko zēns tur dara, tas atbildējis: "Es gribu pārsmelt jūru šajā bedrītē!" Sirmais baznīctēvs sācis smieties: "Tas taču nav iespējams!" Un tajā brīdī viņš sapratis, ka redz savā priekšā eņģeli, kurš viņam saka: "Tu nevari pārsmelt jūru šajā bedrītē, tad kā gan tu gribētu aptvert Dieva dziļumus ar savu ierobežoto cilvēka prātu!"