Šī lapa ir izdrukāta no LELB
Interneta adrese:
http://www.lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=2459Zvaigznes dienā
Redaktors
2019.01.06 08:15
Mt 2:1-12
1 Kad Jēzus bija piedzimis Bētlemē, Jūdas ķēniņa Hēroda laikā, redzi, gudri vīri no austrumu zemes atnāca uz Jeruzālemi un sacīja:
2 "Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt."
3 Kad ķēniņš Hērods to dzirdēja, tad viņš izbijās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu.
4 Un, saaicinājis visus tautas augstos priesterus un rakstu mācītājus, viņš izzināja no tiem, kur Kristum būs piedzimt.
5 Un tie viņam sacīja: "Bētlemē, Jūdas zemē; jo tā raksta pravietis:
6 un tu, Bētleme, Jūdas zemē, tu nebūt neesi mazākā starp Jūdas cilts kungiem; jo no tevis nāks Valdnieks, kas ganīs Manu Israēla tautu."
7 Tad Hērods paslepen saaicināja gudros, sīki izjautāja tiem par zvaigznes atspīdēšanas laiku.
8 Un viņš tos sūtīja uz Bētlemi un sacīja: "Eita un ievāciet rūpīgi ziņas par to bērnu, un, kad jūs Viņu atradīsit, tad paziņojiet to man, ka arī es aizeju un Viņu pielūdzu."
9 To no ķēniņa dzirdējuši, tie aizgāja. Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns.
10 Un, zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku.
11 Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres.
12 Un sapnī saņēmuši norādījumu pie Hēroda neatgriezties, tie aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi.
SPREDIĶIS
Šajā Zvaigznes dienas Evaņģēlijā mēs varam saskatīt vairākas darbojošos personu grupas. Vispirms - tie ir gudrie vīri no austrumu zemes. Tad - ķēniņš Hērods. Tad tautas augstie priesteri un rakstu mācītāji. Un visbeidzot – Svētais Bērns un Viņa māte Marija. Šajā Evaņģēlija stāstā mēs redzam, ka Dievs aicināja negaidītus viesus, lai tie pielūgtu Kristu, savukārt tie, kuriem būtu vajadzējis par Viņu zināt visvairāk, vispār nelikās ne zinis par jaundzimušo ķēniņu.
Evaņģēlija notikuma aprakstā vispirms tiek pieminēti gudrie vīri no austrumu zemes.
Lai gan Zvaigznes dienu sauc arī par Trīs Ķēniņu dienu, tomēr vārds "mágoi", kas ir lietots grieķu oriģinālā attiecībā uz šiem vīriem, ir tas pats, no kura ir cēlušies vārdi "mags" un "maģija". Ar vārdu "magi" babilonieši un persieši apzīmēja ne tikai burvjus un astrologus, bet arī gudros, skolotājus, un priesterus. Šie vīri, visticamāk, nebija ķēniņi, bet tie noteikti varēja būt padomdevēji savas valsts valdošajai kārtai.
Tāpat Bībeles tekstā nav teikts, ka šie vīri bija trīs. Ir vienīgi teikts, ka šie vīri atnesa trīs veida dāvanas - zeltu, vīraku un mirres.
Tāpat mums Bībele nedod precīzas norādes par to, no kurienes šie vīri ir. Austrumi – tas ir plašs jēdziens. Viņi varētu būt no Arābijas, Babilonijas vai Persijas. Iespējams, ka viņiem bija kādas zināšanas par jūdu reliģiju un par Vecās Derības praviešu apsolīto svaidīto Ķēniņu – Mesiju, jeb Kristu.
Mēs varam pieņemt, ka šie vīri bija labi situēti. Dāvanas, kuras viņi atnesa Jēzum nebija lētas - zeltu, vīraku un mirres.
Šo austrumu gudro ierašanās Jeruzālemes iedzīvotājiem nepalika nepamanīta. Viņi, iespējams, neceļoja vieni paši, bet gan kopā ar saviem kalpiem un miesassargiem. Tāpēc kopā viņu pulks bija diezgan liels. Un, kad viņi sāka jautāt: "Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš?" tad neizbēgami viņiem tika pievērsta vēl lielāka uzmanība. Katrā ziņā, viņi piesaistīja ķēniņa Hēroda uzmanību.
Šis Hērods bija patiesi nejauks personāžs. Varbūt, kādi no jums pa televīziju skatās Visat History kanālā seriālu "Jūdeja un Roma. Nāvējošais konflikts." 1. sezonas 1. sērija bija par ķēniņu Hērodu. Viņa valdīšanai jūdu acīs nebija leģitimitātes, jo viņš nebija no ķēniņu dzimtas. Vēl vairāk – viņš pat nebija ebrejs, bet gan ēdomietis, tiesa gan – audzināts jūdu reliģijā. Viņš bija romiešu marionete – karaļa titulu viņam piešķīra Romas Senāts, un romiešu karaspēks 40. g. p. Kr. ieņēma Jeruzālemi, lai Hērods varētu uzsākt savu valdīšanu. Jūdi ienīda Hērodu, un Hērods valdīja kā tirāns. Tiesa gan, viņš bija arī gudrs un diplomātisks. Viņš uzcēla vairākas jaunas pilsētas un cietokšņus, un rekonstruēja Jeruzālemes templi. Tomēr mūža beigās viņš sāka kļūt paranoidāls. Viņš pavēlēja nogalināt savu sievu un trīs savus dēlus, jo viņam bija aizdomas, ka tie perina sazvērestību, lai gāztu viņu no troņa. Zinot šos vēstures faktus, mēs varam saprast, ka Hērods bija patiesi izbijies, uzzinot, ka ir dzimis kāds, kas varētu apdraudēt viņa ķēniņa varu.
"Un, saaicinājis visus tautas augstos priesterus un rakstu mācītājus," Hērods "izzināja no tiem, kur Kristum būs piedzimt." Un tā, stāstījumā parādās augstie priesteri un rakstu mācītāji. Pirms Gūtenbergs izgudroja grāmatu iespiežamo mašīnu (1439. g), grāmatas tika pavairotas, pārrakstot tās ar roku, un tas bija rakstu mācītāju galvenais darbs – pārrakstīt Sv. Rakstus ar roku. Starp citu, pat vēl šodien, ebreju sinagogas dievkalpojumos lietotie Sv. Rakstu ruļļi ir ar roku rakstīti uz pergamenta. Jūs varat iedomāties, cik labi rakstu mācītāji pārzināja Sv. Rakstus. Savukārt priesteri noturēja reliģiskos rituālus, kuru kārtība bija noteikta tajos pašos Sv. Rakstos. Viņi zināja Sv. Rakstus, jo izpildot savus priesteru pienākumus viņiem vajadzēja tiem sekot. Tas ir loģiski, ka Hērods paļāvās uz šiem vīriem, kad viņam radās reliģiska rakstura jautājumi.
Kā mēs zinām no turpmākā Evaņģēlija stāsta, Hēroda nodoms ir nogalināt jaunpiedzimušo ķēniņu, kas apdraudētu viņa valdīšanu. Viņam vienīgi ir jāzina, uz kurieni sūtīt savus karavīrus.
Bet Hēroda jautājums bija ārkārtīgi dīvains: "viņš izzināja no tiem, kur Kristum būs piedzimt. Ievērojiet, viņš jautāja nevis par kaut kādu jūdu ķēniņu, bet gan par Kristu – apsolīto Mesiju.
Šeit varētu sākt domāt, ka Hēroda jautājums bija patiesībā dēmonisks. Cilvēks, kas uzdeva šo jautājumu, bija gatavs ticēt pravietojumam kā patiesam. Tomēr, tajā pašā laikā viņš gribēja izmantot pravietojuma informāciju, lai novērstu pravietojuma piepildīšanos. Vai tiešām Hērods bija tik ārprātīgs, lai iedomātos, ka viņš varēs stāties pretī Dievam un novērst pravietojuma piepildīšanos. Jebšu viņš domāja, ka kādi sazvērnieki varētu izmantot šo pravietojumu, lai atņemtu viņam troni. Jebkurā gadījumā, šis Hēroda jautājums bija ļoti dīvains.
Bet visvairāk mūs samulsina augsto priesteru un rakstu mācītāju rīcība. Hērods bija jucis, un mēs no viņa negaidām racionālu rīcību. Bet no otras puses – augstie priesteri un rakstu mācītāji bija cilvēki, kuriem būtu vajadzējis ticēt pravietojuma vārdiem,, kurus viņi citēja Hērodam: "un tu, Bētleme, Jūdas zemē, tu nebūt neesi mazākā starp Jūdas cilts kungiem; jo no tevis nāks Valdnieks, kas ganīs Manu Israēla tautu." Viņi noteikti zināja par austrumu gudrajiem un viņu jautājumu. Vai tas būtu bijis grūti -aizsūtīt pāris vīrus līdzi šiem gudrajiem. Ja patiešām Mesija ir dzimis - vai nebūtu vērtīgi to noskaidrot? Tomēr, Evaņģēlija stāsts nepiemin, ka kāds no viņiem būtu devies ceļā no Jeruzalemes uz Betlēmi.
Šeit mēs redzam, kā Dievs lieto zvaigzni kā līdzekli, lai atvestu pavisam negaidītus cilvēkus - svešzemniekus, lai atvestu viņus pie Pestītāja. Tajā pašā laikā augstie priesteri un rakstu mācītāji - cilvēki, kas Sv. Rakstus, Dieva Vārdu, faktiski zināja no galvas – tie nepievērš nekādu vērību gudro vīru jautājumiem, un palaiž garām iespēju ieraudzīt apsolīto Pestītāju.
Šodienas Evaņģēlija lasījumā ir brīdinājums mums visiem. Mūsu grēcīgā daba bieži vien kārdina mūs domāt: "Es esmu lasījis Bībeli. Es esmu dzirdējis sprediķus par liturģiskā gada visu svētdienu un svētku dienu Sv. Rakstu lasījumiem. Es visas ticības patiesības, kuras ir nepieciešams zināt." Šādas domas kārdina mūs kļūt līdzīgiem augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem, kuri palaida garām brīnišķīgo iespēju būt Pestītāja klātbūtnē. Dievs aicina mūs būt Viņa klātbūtnē, lai dāvātu mums Savas dāvanas, lai svētītu mūs ar grēku piedošanu un mūžīgo dzīvību. Dievs vēlas izliet pār mums Savu svētību. Taču mums var būt kārdinājums domāt: "Esmu baznīcā gājis tik daudz. Nu jau pietiks." Mums ir kārdinājums pretoties Sv. Gara aicinājumam nākt uz dievnamu, kur Viņš vēlas pār mums izliet Dieva žēlastības dāvanas.
Zvaigznes dienas stāsts mums atklāj trīs ļaužu grupas ar dažāda veida attieksmi pret Jēzu un Viņa mācību. Pirmais bija Hērods, kas baidījās no Jēzus, un vēlējās nogalināt Viņu. Nākamie ir augstie priesteri un rakstu mācītāji, kas patiesībā nelikās par Jēzu ne zinis. Un visbeidzot – gudrie vīri no austrumiem, kas sekoja Dieva dotajai atklāsmei – zvaigznei un ar savām acīm uzlūkoja Dievu, kas kā Pestītājs bija nācis šajā pasaulē cilvēka veidā.
Šādas trīs ļaužu grupas ir arī šodien. Ir mazais atlikums, kuri līdzīgi austrumu gudrajiem seko Dieva atklāsmei Svētā Gara dāvātā ticībā. Tad ir cilvēki, kuri līdzīgi augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem vienkārši neliekas par Jēzu ne zinis. Un tad ir tādi, kas līdzīgi Hērodam aktīvi ienīst Jēzu un mēģina iznīcināt Viņa Baznīcu.
Tie, kuru ir līdzīgi augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem, arī ienīst Jēzu. Vienīgi viņi ir tik pievilti, ka to nemaz neapzinās. Viņi var pat pulcēties ap Dieva Vārdu, tomēr viņi To neņem nopietni. Šodienas Evaņģēlijs saka mums, ka augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem bija Dieva Vārds, kas viņiem atklāja visu, kas bija nepieciešams. Tomēr neviens no viņiem nedevās kopā ar gudrajiem vīriem no Jeruzālemes uz Betlēmi, lai redzētu Kristu. Tā tas ir arī šodien. Dieva Vārds ir brīvi nopērkams grāmatu veikalos. Mācītāji sludina Dieva Vārdu, aicina cilvēkus turēties pie tā, un paklausīt tam. Tomēr cilvēki ignorē Dieva Vārdu.
Tiem cilvēkiem, kuri ir kā austrumu gudrie, vairs nav nepieciešama zvaigzne kam sekot. Betlēmes zvaigzne bija unikāla un vienreizēja atklāsme cilvēces vēsturē. Šodien Dieva atklāsme cilvēkiem ir nevis zvaigzne debesīs, bet gan Dieva Vārds, kas ir rakstīts Bībelē. Mēs sekojam austrumu gudro vīru piemēram, kad mēs lasām un mācamies Dieva Vārdu. Tā ir Bībele, Dieva Vārds, kurā mēs atrodam Dievu kā Pestītāju.
Kad mēs dzirdam Dieva Vārdu, mēs uzzinām, ka vienīgais drošais ceļš, kas ved uz Dieva Valstību, ir caur šo Bērnu, kuru pielūdza gudrie vīri. Viņš ir tas, kurš mūsu vietā nodzīvoja nevainojamu dzīvi. Viņš ir tas, kurš uzņēmās mūsu grēkus uz Sevis un mira par mūsu grēku piedošanu. Viņš ir tas, kurš augšāmcēlās no mirušajiem un atvēra mums vārtus uz mūžīgo dzīvību. Šis Bērns, kuru gudrie vīri pielūdza, ir vienīgais ceļš, pa kuru Dievs nāk pie mums, un mēs tiekam pie Dieva. Pārējie ceļi ved vienīgi uz elli, kas ir sods par grēkiem. Betlēmes Bērns ir tas, kas mūs atpircis no soda par mūsu grēkiem, un dāvā mums piedošanu, dzīvību un pestīšanu.
Šīs lietas tiek sniegtas kā dāvana visiem cilvēkiem. Šī iemesla dēļ Zvaigznes diena dažkārt tiek saukta par pagānu Ziemassvētkiem. Jo šī bija tā diena, kad Dievs vadīja pagānu gudros vīrus pie Kristus Bērna. Zvaigznes dienas stāsts mums atklāj, ka Kristus ir Pestītājs visiem cilvēkiem – gan jūdiem gan pagāniem.
Diemžēl jūdu tautas augstie priesteri un rakstu mācītāji nepazina Viņu. Lai gan praviešu vārdi viņiem bija deguna priekšā, tomēr viņi izlēma ignorēt tos. Kad gudrie vīri pasludināja Kristus dzimšanu ķēniņa galmā, attieksme tur bija tikai naids un vienaldzība.
Cik svētīgi ir tie, kurus Dievs vada ar Savu Vārdu! Sv. Gars ir atvēris viņiem Rakstus, un šajos Sv. Rakstos viņi redz to pašu Bērnu, kuru pielūdza Austrumu gudrie. Sv. Gara spēkā viņi redz to, ka šis Bērns ir visu cilvēku Pestītājs. Dievs ar Sava Sv. Vārda zvaigzni ved viņus pie Sava Dēla, Jēzus Kristus, un uztur viņus ticībā līdz galam, un dāvā viņiem mūžīgo dzīvību Savā Valstībā. Āmen.
Mācītājs Ainārs Rendors