Redaktors
2018.10.05 12:24
Pirms 13. Saeimas vēlēšanām ir bijis ļoti daudz publisku debašu, kuras plaši iepazīstināja ar deputātu un ministru kandidātiem, partiju programmām, paveiktajiem darbiem un nākotnes solījumiem. Vispusīgajā informācijā tomēr saskatīju vienu trūkumu – maz tika runāts un vēl mazāk jautāts par baznīcas lietām. Mēģināšu kaut nedaudz šo robu aizpildīt nevis aģitējot, bet atgādinot dažus mums svarīgus faktus. Vai tas atstās iespaidu uz balsīm, plusiņiem un mīnusiem, lai paliek katra paša ziņā, bet ja šī informācija tev šķiet svarīga, vari padalīt tālāk. No visiem mūsu un pa daļai arī citas baznīcas skarošiem jautājumiem varu izcelt četrus būtiskākos:
1. Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansējuma likums
Šis ir vēsturisks pagrieziens Latvijas valsts attieksmē pret mūsu zemes skaistajiem un vērtīgajiem dievnamiem. Par to varam sirsnīgi pateikties Māra Kučinska valdībai, kura pēc Kultūras ministrijas ierosinājuma šo likumu virzīja apstiprināšanai Saeimā.
Līdz šim vēsturisko dievnamu saglabāšana gūlās uz draudžu pleciem. Bez tālrezdzīga valsts atbalsta cīņa pret laika zobu būtu bezcerīga un galu galā novestu pie daudzu izcilu, visai sabiedrībai nozīmīgu vēstures un kultūras pieminekļu zaudējuma. Eiropas pieredze liecina, ka katram dievnamam vajadzīgs pamatīgs remonts reizi 30 gados. Tad sakrālais mantojums tiek saglabāts pienācīgā kārtībā. Ļoti lielu daļu no tā paveic draudzes pašu spēkiem. No valsts puses būtu vajadzīgi apmēram 4 miljoni eiro gadā priekš visu konfesiju visiem vēsturiskajiem dievnamiem. Arī līdz šim baznīcu remonti ik pa laikam saņēma biežāk mazākus, retāk lielākus piešķīrumus no valsts puses gan caur VKPAI, gan no “deputātu kvotām”, kur mūs visaktīvāk atbalstīja Nacionālā Apvienība. Taču ar šī likuma pieņemšanu valsts ir izšķīrusies par sistēmisku atbalstu un tas ir stratēģiski tālredzīgs lēmums, kas, lai arī ne pilnā apjomā, tomēr jau ir materializējies pirmajos paveiktajos darbos. Tas ne tikai dod labu cerību saglabāt kultūras vērtības uz ilgiem gadiem, bet arī noņem smagu nastu no daudzu brīnišķīgu cilvēku pleciem lauku draudzēs.
2. Rīgas Doma glābšana
Rīgas Doms ir ne tikai luterāņu katedrāle, bet arī izcilākais no Latvijas dievnamiem un nozīmīgākais vēstures piemineklis. Tā saglabāšana ir Latvijas pašcieņas jautājums. Ar valsts un Rīgas pašvaldības atbalstu ir jau daudz paveikts, taču briesmas vēl nav novērstas, jo līdz ar gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanos ir satrūdējuši pāļi zem pamatiem, kuri sēžas un velves plaisā. Visi, kam Doms ir vērtība var būt gandarīti par atsaucību un vēlēšanos iedziļināties, ar kādu kādu valdība pret šo problēmu ir attiekusies. Premjers Māris Kučinskis līdz ar deputātiem Augustu Brigmani un Armandu Krauzi, kā arī Finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola un kultūras ministre Dace Melbārde vairākkārt apmeklēja Domu, lai tuvāk iepazītos un meklētu risinājumu. Valsts ir piešķīrusi līdzekļus pamatu izpētei un jaunu tehnoloģiju izmēģināšanai. Ar finanšu ministres gādību un Kultūras ministrijas atbalstu ir arī atjaunots ērģeļu prospekts, kurš nebija redzams veselai paaudzei, gandrīz 20 gadus. Šāda attieksme dod cerību, ka drīz Doms būs drošībā.
3. Sv. Pētera baznīcas likums
Sv. Pētera baznīca ir vienīgais dievnams, kurš vēl nav atdots atpakaļ baznīcai un patlaban ir bezsaimnieka manta. 1992. gadā Augstākā padome lēma, ka tam jārada īpašs likums. Tā izstrāde iestrēga, jo savas pretenzijas uz Pētera baznīcu mēra Aksenoka laikā pieteica Rīgas Dome. Pagājušajā gadā Tieslietu ministrija Dz. Rasnača vadībā virzīja likumprojektu, ar kuru Sv. Pētera baznīca tiktu nodota LELB īpašumā. Diemžēl tā virzību nobremzēja Saeimas Kultūras un izglītības komisija Ilzes Viņķeles vadībā. Jāpiezīmē, ka vismaz šinī gadījumā nav ļaunuma bez labuma, jo tas ierosināja LELB un Latvijas vācu luterāņu baznīcas satuvināšanos un iespējamu apvienošanos.
4. Grozījumi LELB likumā
Tos ierosināja mūsu Bīskapu kolēģija pēc tam, kad dažādu likumu neskaidro formulējumu dēļ izcēlās konflikts starp baznīcu un valsts iestādēm. Mūsu baznīca tos uzskata par svarīgiem un nepieciešamiem. Likumprojektu parakstīja deputāti Ringolds Balodis (kurš visvairāk sekmēja tā virzību), Gaidis Bērziņš un Imants Parādnieks no NA, Augusts Brigmanis no ZZS, Nellija Kleinberga no RA, Jūlija Stepaņenko no Saskaņas, neatkarīgais deputāts Gunārs Kūtris un Hosams Abu Meri no JV. Liels bija mans pārsteigums par lielo pretestību likumam, kas skar tik vien kā mūsu baznīcu. Deputāts Abu Meri atsauca savu parakstu – cik man zināms tādēļ, ka piedzīvoja smagus pārmetumus no Vienotības valdes. Arī turpmāk Vienotības frakcija ir visaktīvāk iestājusies pret šiem mūsu ierosinājumiem. “Vecās” Vienotības laikā laikā tā nebija. Ministrs Kārlis Šadurskis ir mūs atbalstījis nopietnos brīžos, tajā skaitā pie Sakrālā mantojuma likuma. Pēc karstām debatēm Cilvēktiesību komisija nolēma virzīt Grozījumus uz pirmo lasījumu. “Par” balsoja deputāti Ringolds Balodis, Inese Laizāne, Rihards Melgailis (NA), Augusts Brigmanis (ZZS), Boriss Cilēvičs un Vladimirs Nikonovs no Saskaņas. Pret - tradicionāli Lolita Čigāne no Vienotības. Valters Dambe no ZZS atturējās, kas viņa balsi tāpat pieskaita “pret’’. Artuss Kaimiņš nebija uz sēdi ieradies un droši vien labi, ka tā, jo citos LELB svarīgos jautājumos viņš ir balsojis “pret”. Pirmajā lasījumā Saeima par to balsos jau pēc vēlēšanām.
Kā jau teicu, es runāju tikai par vienu ļoti konkrētu sfēru visā Latvijas politikas laukā, taču, ja šie fakti šķiet svarīgi, padalies tālāk.
Arhibīskaps Jānis Vanags
Raksts pārpublicēts no facebook